Piektdien, 2.februārī, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDZ) padomes priekšsēdētāja amatā  apstiprināts Jānis Lange, kā arī padomes locekļa amatā iecelts Andris Maldups.  Darbu turpina arī neatkarīgais padomes loceklis Aigars Laizāns.

Pretendentu atlasi un izvērtēšanu veica Nominācijas komisija, kuras sastāvā piedalījās Satiksmes ministrijas, Darba devēju konfederācijas, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības, kā arī Pārresoru koordinācijas centra  pārstāvji.

Kopā tika saņemti 16 pieteikumi LDZ padomes locekļu amatiem, no kuriem J. Lange un A. Maldups ieguva visaugstāko vērtējumu.

Konkurss tika organizēts divās  kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti desmit pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Jānis Lange ieguvis Latvijas Universitātes ekonomikas un vadībzinātņu maģistra grādu. Šobrīd ir VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs. Iepriekšējā darba pieredze – VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis, Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors un Jelgavas nodaļas vadītājs, SIA Baltic Construction Consultancy projektu vadītājs, Investīciju komponenšu ieviešanas vadītājs Phare 2003 “Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā” ietvaros, Satiksmes modelēšanas, izpētes un satiksmes organizācijas shēmas izstrādes vadītājs Phare 2002 “Atbalsts projektu sagatavošanai” ietvaros, Interreg III B projekta “Baltic Sea Cycling” koordinators Jelgavas pilsētā, Direktora vietnieks projektu realizācijas jautājumos Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūrā “Pilsētsaimniecība”, Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” ielu ekspluatācijas inženieris.

Andris Maldups ieguvis  Rīgas tehniskās Universitātes Rīgas Biznesa skolas Profesionālā maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Šobrīd ir Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sekretārs, Jūrmalas ostas pārvaldes valdes loceklis. Iepriekšējā darba pieredze – VAS “Latvijas gaisa satiksme” padomes loceklis, Satiksmes ministrijas Investīciju un Tranzīta politikas departamenta direktora vietnieks, Tranzīta politikas nodaļas vadītājs, AS “Air Baltic Corporation” valsts pilnvarnieks un padomes loceklis, Satiksmes ministrijas Tranzīta nodaļas vecākais referents.

Uz doto brīdi LDZ padomē darbojas arī Aigars Laizāns, kurš Latvijas Lauksamniecības universitātē ieguvis inženierzinātņu doktora grādu, kā arī ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu (MBA) RTU Rīgas Biznesa skolā. Bijis AS “Preses nams” pirmais viceprezidents un komercdirektors, kopš 2009.gada darbojies INTERREG IV A pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā ar specializāciju zinātnē, vides aizsardzībā un komercializācijas veicināšanā. Līdzdarbojies vairāku biznesa un tehnoloģiju inkubatoru darbībā. Patlaban ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta un Konventa loceklis, Tehniskās fakultātes Enerģētikas institūta profesors un doktorantūras programmas direktors. LDZ neatkarīgais padomes loceklis kopš 2016.gada.

LR Satiksmes ministrija

Komunikācijas nodaļa

Tālr.: 67028390

E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Līdz ar šonedēļ notiekošo Latvijas amatpersonu un “Latvijas dzelzceļa” (LDz) prezidenta vizīti Minskā, kurā pārrunāta turpmākā sadarbība ar kaimiņvalsts uzņēmumiem, 5.februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresvilciens maršrutā Rīga-Minska.

Pagājušā gada oktobrī LDz un Baltkrievijas dzelzceļš Minskā vienojās par ciešāku sadarbību, klientiem piedāvājot ātrāku un izdevīgāku kravu transportēšanu starp Rīgu un Minsku, kā arī apņēmās kopīgi izstrādāt jaunu piedāvājumu – kravas ekspresvilcienu “Minska-Rīga”, kas pēc klientu pieprasījuma kravu no vienas pilsētas otrā nogādātu 28 stundu laikā. Uzņēmumu vadītāju vienošanās paredzēja īstenot ekspreša vilciena “Minska-Rīga” pilotprojektu, kas tika īstenots, janvārī testa režīmā nosūtot vilciena sastāvu no Minskas uz Rīgu, bet šonedēļ – pretējā virzienā.

Uz Minsku šonedēļ devies jaukta tipa kravas ekspresvilciens, kura sastāvā ir 21 četrdesmit pēdu konteiners ar tekstilrūpniecības iekārtām, 13 vagoni graudvedēji un trīs vagoni ar metāla produkcijas izstrādājumiem. Būtiski, ka sastāvā iekļautie konteineri vesti no Indijas sadarbībā ar Vācijas loģistikas uzņēmumu “RTSB GmbH” un Baltkrievijas kravu pārvadājumu operatoru “Belintertrans”, līdz ar to apliecinot pirmos rezultātus iestrādēm jaunu partneru piesaistē Dienvidāzijas reģionā, jaunu kravu piegādes risinājumu attīstības perspektīvai un Latvijas transporta un loģistikas nozares iespējām.

“Transporta un loģistikas jomā milzīga loma ir paredzamībai, precizitātei un operativitātei. Jauna produkta – kravas ekspresvilciena izveide starp Latvijas un Baltkrievijas galvaspilsētām – nodrošina, ka kravu īpašnieki, kuri vēlas izmantot šo savienojumu, nākotnē varēs rēķināties ar noteiktu laiku un skaidri zināmu grafiku kravu pārvadājumu organizēšanā. Ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt regulāru kravu plūsmu šajā maršrutā, kura nākotnes potenciāls pieaugs, attīstoties Ķīnas-Baltkrievijas industriālajam parkam “Lielais akmens”,” uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Pārvadāto kravu apjoms starp Latviju un Baltkrieviju dzelzceļa savienojumā Indra-Bigosova pagājušajā gadā palielinājās par 13,9% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 7,7 miljoni tonnu. Abu dzelzceļu vadītāji šodien vienojās turpināt darbu pie kravu piesaistes pārvadājumos starp Baltkrieviju un Latviju gan jaunā kravas ekspresvilciena Minska-Rīga-Minska, gan esošā konteinervilcienu maršruta “Zubr” ievaros.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

14. februārī koncerns “Latvijas dzelzceļš” Ēnu dienas ietvaros uzņēma 1.-12. klašu skolēnus, lai bērniem un jauniešiem dotu iespēju iepazīt dažādu dzelzceļa darbinieku profesiju ikdienu, kā arī izprast to specifiku.

Šogad tika “ēnoti” gan direktori, gan struktūrvienību vadītāji, kā arī inženieri, mehāniķi un instruktori. Un kā ierasts, Ēnu dienas dalībnieki praksē pārliecinājās par to, ka „Latvijas dzelzceļā” nav neinteresantu profesiju. To, ka tas patiešām tā ir, skolēni atzina gan pašiem “ēnojamajiem” darbiniekiem, gan nelielā sapulcē dienas noslēgumā.

Sapulces laikā visjaunākajam pasākuma dalībniekam - 1.klases skolēnam Paulam, bija daudz ko pavēstīt par Ēnu dienā piedzīvoto. Viņš “ēnoja” VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Ceļu distances Rīgas reģiona galveno mehāniķi Aigaru Balamu, kopā apmeklējot gan ugunsdrošības un glābšanas vienības tehnikas novietni, gan Šķirotavas nodaļas mehāniskās darbnīcas. Kā jau pienākas, sarežģītā tehnika kopējiem spēkiem tika iedarbināta, pārbaudot tās darbderīgumu. Par to detalizētu atskaiti Pauls sniedza ne tikai Ēnu dienas kuratorei Antonijai Kokinai, bet arī visiem pārējiem sapulcē klātesošajiem, tostarp, mammai, kura bija atnākusi, lai mazo ēnotāju aizvestu mājās.

Plašus un emocionālus komentārus sapulcē sniedza arī 4. klases skolēns Kaspars, kura aizraušanās ir dzelzceļa modelēšana. Viņš “ēnoja” LDz Vagonu apkopes distances Šķirotavas Vagonu tehniskās apskates punkta instruktoru Andreju Viļumu, iegūstot daudz jaunu un interesantu atziņu.

Savukārt 5. klases audzēknis Jurģis kopā ar SIA “LDZ Apsardze” Rīgas apsardzes grupas vadītāju Edgaru Popovu apguva apsardzes darbinieka profesijas nianses, sev uzzinot ne vienu vien jaunu un pārsteidzošu faktu.

Aizraujoši par piedzīvoto atmiņās dalījās 8. un 9. klases audzēkņi Ernests un Jūlija. Viņi darba dienu pavadīja kopā ar SIA “LDZ CARGO” Šķirotavas kravu termināla vadītāja vietnieku Vadimu Zeņakinu, iepazīstot stacijas darba plašo specifiku.

Ātri darba diena bija paskrējusi arī LDz Informācijas tehnoloģiju centra Lietotāju atbalsta daļas vadītājai Ilonai Taradeiko kopā ar savu “ēnu” – Teteles pamatskolas 8. klases audzēkni Vladislavu.

LDz Signalizācijas un sakaru distances vadītāju Sergeju Beliju teju visu darba dienu pavadīja “ēna” – Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 8. klases skolēns Edgars. Kā noprotams, priekšnieka amata pienākumi galvenokārt saistīti ar darbu kabinetā, tomēr tieši 14. februārī S.Belijam bija paredzēta vizīte Vilcienu kustības vadības centrā, kur Edgaram tika dota iespēja novērot kā ikdienā tiek nodrošināta vilcienu kustības operatīvā vadība svarīgākajās dzelzceļa līnijās.

Savukārt LDz Signalizācijas un sakaru distances Mehanizētā šķirošanas uzkalna elektrotehnisko iekārtu MPC, MPDC inženieris Aleksejs Vasiļjevs savus ikdienas darbus veica veselu divu un ļoti nopietnu “ēnu”, 11. klases puišu pavadībā. Kā vēlāk noskaidrojās, gan Aizkraukles novada vidusskolas skolnieks Roberts, gan Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas audzēknis Aigars pavisam nopietni apsver savu nākotni saistīt ar inženierzinātni, tāpēc tieši visaptverošas informācijas iegūšana par inženiera darbu bija viņu abu mērķis. Šo uzstādījumu viņi Ēnu dienā arī realizēja, apgalvojot, ka tas viennozīmīgi palīdzēs izvēlēties savu nākotnes profesiju.

Arī konkrēti nākotnes nodomi noteikuši Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases audzēknes Elīnas izvēli “ēnot” LDz Juridisko un administratīvo lietu direktori Vēsmu Upīti. Pati Elīna uzsvēra, ka tā bijusi veiksmīga ideja, kas nostiprinājusi pārliecību par savu izvēli – apgūst jurista profesiju ar specializāciju uzņēmumu apkalpošanā.

Kā sapulcē atzina LDz prezidents Edvīns Bērziņš un LDz personāla direktore Lolita Smiltniece, visi Ēnu dienas dalībnieki viennozīmīgi tiks atkal gaidīti ciemos uzņēmumā. Ne vien kā “ēnas”, bet galvenokārt jau kā pastāvīgi darbinieki.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Lai paaugstinātu VAS "Latvijas dzelzceļš" meitassabiedrības SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" (RSS) speciālistu zināšanas par 3D tehnoloģijas izmantošanu transporta nozarē un rastu jaunus veidus tās pielietojumam, no 6. līdz 9.februārim uzņēmuma "Baltic3D.eu" telpās tika organizētas RSS darbinieku apmācības.

To laikā RSS darbinieki apguva 3D printeru izmantošanas iespējas, tostarp, iepazinās ar printēšanas tehnoloģijām, materiāliem un programmām, kas tiek izmantotas modelēšanā, kā arī patstāvīgi veica detaļu modelēšanu un printēšanu.

RSS Ķīmiski tehniskās un mērījumu laboratorijas vadītājs Gatis Blīgzna atzīmē: „Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, ir jāizmanto iespējas, ko tas piedāvā. Arī RSS tika pieņemts lēmums kļūt par šī procesa dalībniekiem, izmantojot 3D printēšanas tehnoloģijas. RSS un uzņēmuma "Baltic3D.eu" pērn uzsāktās sadarbības ietvaros tika izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas, kas patlaban tiek testētas. Turklāt, lai arī RSS darbinieki apgūtu 3D tehnoloģiju pielietošanu dzelzceļa ritošā sastāva jomā un nākotnē jau patstāvīgi izstrādātu inovatīvus lokomotīvju detaļu risinājumus, tika organizētas apmācības. Uzskatu, ka tās noritējušas sekmīgi un jau drīzumā varēsim novērtēt apgūtās zināšanās dzīvē.”

Uzņēmuma "Baltic3D.eu" valdes loceklis un vadītājs Jānis Jātnieks atzīmē: „Apmācību laikā RSS un LDz darbiniekiem mēs sniedzām ne tikai pamatzināšanas par 3D tehnoloģijām, materiāliem un printēšanu, bet arī mēģinājām iedvesmot ar savu pieredzi un paveikto šajā nozarē. Domāju, ka šo trīs dienu laikā apgūtās zināšanas ir laba bāze, lai turpinātu padziļinātu 3D jomas apguvi. Turklāt jau tagad darbinieki ir spējīgi izstrādāt 3D detaļas.”

Arī apmācību dalībnieki ir gandarīti par iespēju mācīties ko jaunu. Piemēram, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra  tehnologs Jevgeņijs Lavrentjevs stāsta: „Neskatoties uz to, ka transporta nozare bieži vien tiek uzskatīta par smagnēju, uzņēmumā tiek aktīvi domāts par inovatīvām tehnoloģijām ražošanas procesā un esmu patiesi priecīgs būt tā dalībnieks. Apmācības iegūtās zināšanas ir plašas un, manuprāt, tās būtu nepieciešams nostiprināt, piemēram, organizējot papildu kursus.”

Savukārt LDz Lietotāju atbalsta speciālists Rihards Emīls Stūrmanis, kurš piedalījās apmācībās, teic: „Ar patiesu prieku pieņēmu piedāvājumu piedalīties apmācībās, jo jau iepriekš bija saskarsme ar 3D tehnoloģijām un vēlējos tās izprast labāk. Tagad tas ir izdevies, un plānoju apmācībās iegūtās zināšanas papildināt.”

Pirmos soļus 3D tehnoloģijas pielietošanā dzelzceļa ritošā sastāva jomā RSS jau veica 2016.gada beigās, kad RSS laboratorija iegādājās Latvijā ražotu Mass Portal 3D printeri “Pharaoh ED40”, kas ļauj izgatavot detaļas līdz par 40 cm diametrā. Tika uzsākta detaļu printēšana un testēšana. Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Savukārt sadarbība ar "Baltic3D.eu" tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma "Baltic3D.eu" pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas un uz 3D printera izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas, kuras patlaban tiek testētas RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centrā, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus. Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Februāra sākumā “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš Latvijas premjerministra Māra Kučinska vizītes ietvaros viesojās Baltkrievijā, kur tikās ar Baltkrievijas premjerministru Andreju Kobjakovu, transporta ministru Anatoliju Sivaku, kā arī dzelzceļa vadītāju Vladimiru Morozovu, lai pārrunātu sadarbības iespējas un Latvijas transporta koridora attīstību.

Pārvadāto kravu apjoms starp Latviju un Baltkrieviju dzelzceļa savienojumā Indra-Bigosava pagājušajā gadā palielinājās par 13,9% un bija 7,7 miljoni tonnu salīdzinot ar 2016.gadu. Dzelzceļu vadītāji vienojās turpināt darbu pie kravu piesaistes pārvadājumos starp Baltkrieviju un Latviju gan jaunā kravas eksprešvilciena Minska-Rīga-Minska, gan esošā vilciena “Zubr” ievaros. “Būtiski, ka šajās tikšanās kopīgi apzinājām iespējas palielināt pārvadāto kravu apjomu starp mūsu valstīm, un Baltkrievija ir ļoti ieinteresēta sadarbībā. To mums apliecināja ne tikai dzelzceļa vadītājs, bet arī Baltkrievijas valdība,” norādīja Edvīns Bērziņš.

Tiekoties pārrunāts arī Latvijai tik nozīmīgais dzelzceļa elektrifikācijas projekts, kuram Baltkrievijas puse pauda būtisku atbalstu. Baltkrievijas valdība plāno izskatīt iespēju uzsākt dzelzceļa elektrifikāciju līdz Latvijas robežai. Baltkrievija izvērtēs arī Astravjecā plānotās atomelektrostacijas būvniecības ietekmi uz šo projektu.

Līdz ar notiekošo Latvijas amatpersonu un LDz prezidenta vizīti Minskā 5.februārī no Šķirotavas stacijas kustību uzsāka pirmais kravas ekspresis maršrutā Minska-Rīga-Minska, kurš pārsniedza cerēto rezultātu – plānoto 28 stundu vietā Minsku sasniedza tikai nedaudz vairāk nekā 20 stundās. Abas puses šobrīd strādā pie procesa pilnveidošanas, ir noslēgušas vienošanos par ekspreša kursēšanas kārtību. Gan Latvijā, gan Baltkrievijā šobrīd uzsākta kravu īpašnieku, tostarp lielāko ražotāju pieprasījuma izpēte un ieinteresētība šī maršruta attīstīšanā.

“Transporta un loģistikas jomā milzīga loma ir paredzamībai un precizitātei. Šāda ekspresvilciena izveide starp Latvijas un Baltkrievijas galvaspilsētām nodrošina, ka kravu īpašnieki, kuri vēlas izmantot šo savienojumu, nākotnē varēs rēķināties ar noteiktu laiku un pietiekamas intereses gadījumā – arī skaidri zināmu grafiku kravu pārvadājumu organizēšanā. Ikviens šāds pakalpojums rada pievienoto vērtību un sekmē mūsu transporta koridora pieprasījumu,” uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

19.februārī “Latvijas dzelzceļa” vadība tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem, lai diskutētu par aktuālajiem jautājumiem dzelzceļa pārvadājumu attīstībā. Tostarp “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš iepazīstināja ĀIPL ar Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna projektu, kas ir priekšnoteikums daudzgadu sadarbības līguma noslēgšanai starp valsti un uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”. Šajā plānā valsts noteiks pasūtījumu, kādas līnijas un kādā kvalitātē nepieciešams uzturēt optimālai dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, kā arī noteiks infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismu. Tas ļaus plānot dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un līdz ar to nodrošināt nozares stabilitāti piecu gadu griezumā. 

Indikatīvais plāns un uz tā bāzes noslēgtais daudzgadu līgums ļaus pārvadātājiem, loģistikas kompānijām un kravu īpašniekiem slēgt ilgtermiņa vienošanās ar paredzamām izmaksām un kravu apjomiem. E.Bērziņš apstiprināja, ka “LDz Loģistika” un kravu pārvadātājs “LDZ Cargo’” arī turpmāk stādās pie tā, lai varētu piedāvāt elastīgus līgumu nosacījumus klientiem. 

Tikšanās laikā LDz iepazīstināja ar izstrādātajiem jauniem maršrutiem, infrastruktūras maksas aprēķināšanu un tās parametriem, kravu pārvadājumu dinamiku, kā arī uzsvēra nepieciešamību veicināt sadarbību ar Skandināvijas valstīm kravu piesaistīšanā. 

Vienlaikus tika pārrunāti kravu pārvadājumu jautājumi sadarbībā ar lielākajiem mērķa tirgiem, tostarp Krieviju. LDz un padomes pārstāvji pauda abpusēju skatījumu, ka Krievijas uzņēmēji ir gatavi un vēlas vest kravas caur Latviju un Latvijas ostām, tomēr esošā Krievijas ostu un infrastruktūras attīstības plāna kontekstā uzņēmēju pieprasījumi ne vienmēr tiek apstiprināti un saskaņoti. Tāpat būtiska loma ir starptautisko attiecību norisēm. 

LDz un ĀIPL vienojās arī turpmāk regulāri tikties un apmainīties ar aktuālo informāciju klātienē. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” un Baltkrievijas dzelzceļš ir kopīgi izstrādājuši jaunu piedāvājumu – kravas ekspresvilcienam “Minska-Rīga”, kas pēc klientu pieprasījuma kravu no vienas pilsētas otrā nogādātu 28 stundu laikā. Lai apzinātu jaunā pakalpojuma aktualitāti Latvijas uzņēmumiem LDz sadarbībā ar ārvalstu partneriem veic tirgus izpēti, līdz 2018.gada 16.martam aicinot aizpildīt pievienoto aptaujas anketu šeit: https://www.ldz.lv/lv/latvijas-tirgus-izpetes-anketa-par-kravu-parvadaju... 

Tādējādi kravu īpašnieki un transporta un loģistikas kompānijas nākotnē varēs rēķināties ar operatīvu kravu pārvadājumu organizēšanu skaidri zināmā grafikā. Ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt regulāru kravu plūsmu šajā maršrutā, kura nākotnes potenciāls pieaugs, attīstoties Ķīnas-Baltkrievijas industriālajam parkam “Lielais akmens”.

Sadarbībā ar ārvalstu partneriem jau notiek regulāri kravu pārvadājumi konteinervilciena ZUBR (Latvija – Baltkrievija – Ukraina), konteinervilciena BALTIKA – TRANSIT IV (Latvija – Centrālāzijas valstis, tostarp Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Afganistāna) un konteinervilciena RĪGA – MASKAVA maršrutā.

2017.gadā sadarbībā ar ārvalstu partneriem ir izveidoti un izmēģināti konteinervilcienu maršruti, kas savieno Eiropas valstis ar Ķīnu. Šogad tiek turpināts darbs pie jaunu maršrutu izstrādes un realizācijas starptautiskā transporta koridora Ziemeļi – Dienvidi ietvaros, lai savienotu Ziemeļeiropas valstis ar Āzijas – Klusā okeāna reģiona valstīm.

21.februārī Briselē Eiropas dzelzceļa infrastruktūras kopienas (CER) ģenerālās asamblejas Vadības komitejas sēdē, kurā piedalās arī “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš, komitejas dalībnieki vienojās CER kopienas vārdā aicināt Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru saglabāt finansējumu dzelzceļa infrastruktūras un attīstības projektiem arī nākamajā Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā.

CER kopā ar Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju asociāciju (EIM) intensīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu dzelzceļa nozarei arī nākamajā periodā – pēc 2020.gada.

Eiropas dzelzceļa  uzņēmumu vadītāji, tostarp LDz, vēstulē uzsver nepieciešamību turpināt darbu pie dzelzceļa konkurētspējas palielināšanas. Tas paredz piemērota finansēšanas modeļa izveidi infrastruktūras un dzelzceļa sistēmu uzlabošanai, kā arī Eiropas transporta tīkla attīstību, pilnveidojot savienojumus. Tāpat uzsvērta arī finansējuma nepieciešamība pētniecībai un inovācijām, ko nav iespējams finansēt tikai no atsevišķu valstu un dzelzceļa uzņēmumu budžeta.

Paredzams, ka kopīgo vēstuli CER nosūtīs arī EK transporta komisārei Violetai Bulcai un budžeta komisāram Ginteram Etingeram, kā arī katras dalībvalsts valdību vadītājiem un nozaru ministriem.

Jānorāda, ka tiekoties ar CER Vadības komiteju, Transporta komisāre Violeta Bulca apliecināja, ka nākamā perioda finansējums dzelzceļa nozarei netiks samazināts, kā arī sarunā uzsvēra nepieciešamību turpināt ieviest elektronisko dokumentu apriti, tādējādi mazinot birokrātiju un paaugstinot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Komisāre uzsvēra, ka dalībvalstīm pašām jābūt aktīvām pieejamā finansējuma apgūšanā, realizējot iesāktos projektus un uzsākot jaunus.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš apliecināja, ka infrastruktūras projektu īstenošana dzelzceļa modernizācijai, kā arī pāreja uz digitālu dokumentu apriti pilnībā atbilst uzņēmuma stratēģijai, saskaņā ar kuru LDz turpina gan modernizēt kustības vadību, gan pilnveidot digitalizācijas procesus, gan arī īstenot videi un konkurētspējai tik nozīmīgo dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu.

28.februārī “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iesniedza Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai precizētu lielo dzelzceļa infrastruktūras projektu "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".

2017.gada 5.decembrī Ministru kabinetā tika pieņemts zināšanai Satiksmes ministrijas sniegtais informatīvais ziņojums "Par lielā projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem", kas paredz projekta pirmo posmu (Daugavpils – Krustpils; Rēzekne – Krustpils – Rīga) īstenot plānotajā apjomā un virzienā, taču neradot ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums.

Šādu risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz izdevās samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro, tādējādi ļaujot nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to notiek sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Projekta iesniegums ir precizēts atbilstoši jaunajiem tehniskajiem risinājumiem un izmaiņām finansējuma apjomā, nemainot projekta iznākuma un rezultāta rādītājus, tajā skaitā, aktualizējot Projekta izmaksu-ieguvumu analīzi un nepieciešamos dokumentus saskaņojot ar Eiropas Komisijas ekspertiem (JASPERS).

Lielā projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija"īstenošana paredzēta 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 347 miljonu eiro apmērā. Projekta pirmo posma īstenošanai Projekta iesnieguma apstiprināšanas gadījumā Eiropas Komisijā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

“Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumi pagājušajā gadā strādāja nodrošinot finansiālo stabilitāti, liecina neauditētie VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitassabiedrību finanšu pārskati par 2017.gadu.

Pārskata gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums ir 180,2 miljoni eiro, kas ir par 12,4 miljoniem eiro jeb 6,4% mazāk nekā 2016.gadā. Apgrozījuma samazinājums ir mazāks nekā pārvadājumu apjoma samazinājums, kas liecina par uzņēmuma spēju līdzsvarot ieņēmumus.

2017.gadā Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 17,5 miljonus pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā gadu iepriekš, un 43,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2016.gadā. Taču jāņem vērā, ka kravu pārvadājumu apjoms tonnkilometros samazinājies tikai par 5,4% (kopumā veikti vairāk nekā 15 miljoni tonnkilometru gadā), kas liecina par pārvadājumu veikšanu tālākos attālumos, tostarp uz Ventspils un Liepājas ostām.

Uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem 2017.gadā ir 0,8 milj. eiro, un arī šis rādītājs liecina par LDz spēju nodrošināt finanšu līdzsvaru arī mazāk labvēlīgos tirgus apstākļos. Tiesa, 2018.gada 1.janvārī stājies spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, saskaņā ar kuru iepriekšējo gadu laikā uzkrātais atliktais nodoklis vairs nav jāuzskaita, bet līdzšinējā uzkrātā summa jāiekļauj uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tas palielinājis 2017.gada peļņu pēc nodokļiem par 22,4 miljoniem eiro. Līdz šim atliktais nodoklis tika piemērots, ņemot vērā LDz ik gadu veiktās investīcijas infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā.

LDz pašu kapitāla apjoms gada noslēgumā bija 315,2 miljoni eiro, un kopš 2016.gada beigām tas palielinājies par 23,2 miljoniem eiro. Uzņēmuma pašu kapitāla attiecība pret kopējiem aktīviem ir 34,8%.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas: “2017.gadā LDz koncerna uzņēmumi ir pievērsuši lielu uzmanību procesu sakārtošanai un efektivitātes paaugstināšanai, kā arī jaunu pakalpojumu izstrādei un tirgu apguvei, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Kopīgi veiktais darbs ir rezultējies gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā labi.”

SIA “LDz Cargo” apgrozījums no pamatdarbības 2017.gadā bija 235,3miljoni eiro, kas ir par 40,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gadā. Tomēr uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem ir 0,8 miljoni eiro, liecinot par veikto biznesa procesu optimizācijas efektivitāti. Arī “LDz Cargo” pārskatu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā ietekmējis atliktā nodokļa apjoms 11,8 miljonu eiro apmērā, tādēļ uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ir 12,6 miljoni eiro. Uzņēmuma pašu kapitāla apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un gada beigās sasniedzis 136,6 miljonus eiro.

Savukārt SIA “LDz Loģistika” neto apgrozījums 2017.gadā bija 27,1 miljons eiro, palielinot sniegto loģistikas pakalpojumu apjomu un tādējādi divkārt pārsniedzot 2016.gada līmeni. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir 0,2 milj. eiro.

Būtiski, ka uzņēmums visu 2017.gadu veltījis jaunu partneru piesaistei un attiecību stiprināšanai Vācijā, Ķīnā, Indijā, Irānā, Vidusāzijā, kā arī jau esošajos Latvijas tranzīta tirgos – Krievijā un Baltkrievijā. Izveidoti vairāki jauni maršruti, sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu uzsākts darbs pie kravas ekspresvilciena maršruta Minska-Rīga attīstības, organizēti divi pilni konteinervilcieni no Rīgas ostas uz Ķīnas austrumdaļas pilsētu Kašgaru, kā arī konteinervilciens no Urumči pilsētas Ķīnā.

Savukārt SIA “LDz ritošā sastāva serviss” neto apgrozījums 2017.gadā bija 63,2 miljoni eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Būtiskākais neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar vagonu un lokomotīvju remonta programmas izmaiņām, realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājumu, kā arī iepirktās dīzeļdegvielas cenu, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū.

Lai nodrošinātu Sabiedrībai piederošo lokomotīvju tehniskā stāvokļa atbilstošu uzturēšanu, kā arī nodrošinātu pārvadātājus ar nepieciešamo lokomotīvju daudzumu, 2017.gadā veikts septiņu 2TE10-216, 221, 189, 223, 215, 190, 222 sērijas dīzeļlokomotīvju remonts galvenā remonta apjomā un vienas 2TE116-997 sērijas dīzeļlokomotīves remonts vidējā remonta apjomā, kā arī turpinājās maģistrālā dīzeļlokomotīvju parka atjaunošana - 2017.gadā modernizētas sešas 2M62U dīzeļlokomotīves.

Peļņa pēc nodokļiem 2017.gadā ir 1,5 miljoni eiro, gada griezumā palielinoties par 1, 3 miljoniem eiro. Uzņēmuma pašu kapitāls ir 42,5 miljoni eiro.

SIA “LDz Infrastruktūra” 2017. gadā strādājusi ar 12,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,7 milj. eiro lielāks nekā 2016.gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu ietekmēja LDz  papildu pakalpojumu pieprasījumi peronu izbūves un citos darbos. 2017.gadā peļņa pēc nodokļiem ir 0,8 miljoni eiro.

SIA “LDz Apsardzes” gada apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro jeb par 76 tūkstošiem mazāk nekā 2016.gadā. Uzņēmuma galvenais ieņēmumu avots bija fiziskās apsardzes pakalpojumu pārdošana (81,9% no neto apgrozījuma). Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 31 710 eiro, kas ir par 16 747 eiro vairāk nekā 2016.gadā un par EUR 6 077 lielāka nekā plānota 2017.gada budžetā, tādējādi liecinot par finanšu stabilitātes nodrošināšanu neatkarīgi no svārstībām pakalpojumu apjomu sniegšanā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas dzelzceļš" meitassabiedrība SIA "LDZ Ritošā sastāva serviss" (RSS) sadarbībā ar uzņēmumu "Baltic3D.eu" un Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Transporta un mašīnzinību fakultātes Dzelzceļa transporta institūtu organizēja radošo darbnīcu „3D tehnoloģija transporta nozarē”.

Radošo darbnīcu dalībniekiem bija iespēja kopīgi ar uzņēmuma "Baltic3D.eu" ekspertiem rast progresīvus tehnoloģiskos risinājumus un radīt jaunu lokomotīvju detaļu dizainu, kā arī izvērtēt finanšu un loģistikas plānošanu uzņēmumā izmantojot gan 3D printerus, gan tradicionālo ražošanu.

RSS Ķīmiski tehniskās un mērījumu laboratorijas vadītājs Gatis Blīgzna atzīmē, ka radošās darbnīcas, līdzīgi kā nesen notikušās RSS darbinieku apmācības, bija veiksmīgas. „Kopā ar uzņēmuma "Baltic3D.eu" speciālistiem meklējām risinājumus problemātiskām lokomotīvju detaļām, veicām to modelēšanu un printēšanu, kā arī vērtējām atsevišķus ekonomiskos aspektus saistībā ar ražošanu un biznesa attīstību,” uzsver G.Blīgzna.

Arī uzņēmuma "Baltic3D.eu" valdes loceklis un vadītājs Jānis Jātnieks uzskata, ka ieguvēji bija visi radošo darbnīcu dalībnieki. „Koncerna „Latvijas Dzelzceļš” darbinieki izstrādāja kārtību, kā efektīvāk izvērtēt un pieņemt lēmumus saistībā ar nepieciešamo detaļu iegādi vai ražošanu, tostarp, ar industriālo 3D printeri, kā arī analizēja loģistikas un finanšu plānošanu. Tikmēr RTU studentiem un Rīgas Valsts tehnikuma skolēniem bija iespējams piedalīties jaunu detaļu digitālā rasēšanā un 3D printēšanā, novērtējot nepieciešamību pēc izglītības programmu uzlabošanas, lai studiju procesa laikā apgūtu inovatīvas tehnoloģijas,” stāsta J.Jātnieks.

Sadarbība ar "Baltic3D.eu" tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma "Baltic3D.eu" pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas un uz 3D printera izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas, kuras patlaban tiek testētas RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centrā, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus. Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir lietderīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

12.martā Rīgā pirmo reizi notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa vadības darba tikšanās, kuras laikā panākta vienošanās par intermodālā konteinervilciena „Amber Train” maršrutā Šestokai-Rīga-Tallina organizēšanu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" un tās meitassabiedrību SIA "LDZ Cargo" un "SIA "LDz Loģistika", kā arī Lietuvas valsts  dzelzceļu kompānijas AB “Lietuvos geležinkeliai" un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma sabiedrības "EVR Cargo" pārstāvji bija vienisprātis, ka ir nepieciešams apvienot spēkus, lai paātrinātu konteinervilciena organizēšanu maršrutā Šestokai-Rīga-Tallina. Lai tas notiktu, darba grupa vienojās izstrādāt konkurētspējīgu tarifu piedāvājumu un konteinervilciena kursēšanas grafiku, kā arī sagatavot pakalpojumu piedāvājumu tiem kravu īpašniekiem, kuri patlaban savu kravu pārvadāšanai neizmanto dzelzceļa infrastruktūru.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Notikusī tikšanās un tās rezultāts ir labs piemērs Baltijas valstu sadarbībai, kurai ir nepietiekami izmantots potenciāls. Nākotnē jaunas iespējas var radīt jaunveidojamā Eiropas sliežu platuma infrastruktūra, taču jau šodien mēs varam strādāt esošajā tīklā, nodrošinot klientiem ērtu un efektīvu kravu loģistiku.”

Konteinervilciena maršruta sekmīgai izstrādei tikšanās dalībnieki vienojās dalīties pieredzē par kravas pārvadājumu organizēšanu visās trijās Baltijas valstīs, kā arī izskatīt iespēju klientiem piedāvāt elektronisku dokumentu noformēšanu.

Konkrēta piedāvājuma izstrādei un konteinervilciena maršruta izveidei tiks veidota darba grupa, kurā iesaistīsies visu trīs pušu pārstāvji. Pirmā darba grupas sēde plānota jau marta beigās.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš šonedēļ atkārtoti uz trim gadiem ievēlēts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidenta un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļa amatā. LTRK vēlēšanās E.Bērziņš ieguva visvairāk – vairāk nekā 500 – balsu no visiem padomes locekļa amata kandidātiem.

“Ievēlēšana tik nozīmīgu organizāciju vadībā, pirmkārt, ir uzticība “Latvijas dzelzceļam”, mūsu uzņēmuma lomai tautsaimniecībā un visu tajā strādājošo speciālistu kompetencei. Līdz ar to koncernam nākamos trīs gadus būs iespēja ietekmēt dienaskārtību un lēmumu pieņemšanu ļoti plašā jautājumu lokā – sākot ar transporta un loģistikas nozari un turpinot ar nodokļu politikas, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanas jautājumiem,” uzsver E.Bērziņš.

Par LDDK prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais organizācijas vadītājs – uzņēmējs Vitālijs Gavrilovs, bet LTRK padomes priekšsēdētāja amatā turpinās strādāt Aigars Rostovskis.

LDDK apvieno lielākos Latvijas darba devējus, kuri nodarbina 44 procentus visas Latvijas darba ņēmēju un kuru uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 40 miljardi eiro. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un ir valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sociālais partneris.

Savukārt LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2300 individuāli biedri un vairāk nekā 60 uzņēmēju biedrības.

Otrdien, 3.aprīlī Satiksmes ministrijā (SM) notika Latvijas – Kazahstānas Transporta darba grupas pirmā sēde nolūkā detalizēti pārrunāt abu valstu sadarbību transporta jomā.

Atklājot darba grupas sēdi, Latvijas - Kazahstānas Transporta darba grupas Latvijas puses vadītājs, SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norādīja, ka Latvijas un Kazahstānas sadarbība transporta nozarē jau tradicionāli ir bijusi laba un Kazahstāna ir viens no galvenajiem Latvijas sadarbības partneriem Centrālāzijā.

Līdzīgu pārliecību pauda arī Kazahstānas puses darba grupas vadītājs Kazahstānas Republikas investīciju un attīstības pirmais viceministrs Romāns Skļars, uzsverot abu valstu lielo sadarbības potenciālu Eirāzijas pārvadājumu organizēšanā. 

Transporta darba grupas sēdes laikā puses informēja par abu valstu transporta infrastruktūras attīstības tendencēm, kā arī apsprieda sadarbību civilajā aviācijā,  dzelzceļa nozarē, t.sk., Eirāzijas kravu pārvadājumu un loģistikas jomā. Latvijas puse arī informēja par pieredzi  digitālo un “zaļo” tehnoloģiju ieviešanā, domājot par ilgtspējīgas un videi draudzīgas transporta sistēmas attīstību. 

Latvijas puse kazahu kolēģiem atgādināja arī par mūsu valsts ostu priekšrocībām un iespējām veidot uzņēmumus Kazahstanas preču apstrādei Latvijas ostās, izmantojot brīvostu un speciālo ekonomisko zonu  statusu. Savukārt Kazahstānas puse aicināja Latviju uz aktīvu sadarbību SEZ “Horgosa – Austrumu vārti” attīstībā.  

VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvis Transporta darba grupā ir uzņēmuma viceprezidents Ainis Stūrmanis, kurš uzsvēra: “Eirāzijas kravu pārvadājumu attīstībā pa dzelzceļu sadarbībai ar Kazahstānu ir milzīga nozīme, jo tā ir ne tikai Centrālāzijas reģiona vadošā valsts, bet caur tās teritoriju ved arī daudzi Ķīnas kravu maršruti. Arī Kazahstāna ir ieinteresēta sadarbībā ar Latviju, par ko pārliecinājāmies pagājušajā vasarā, piedaloties Astanā notiekošajā “EXPO Astana 2017” un tās ietvaros tiekoties ar Kazahstānas valdības un dzelzceļa augstākajām amatpersonām.” 

Jāpiebilst, ka 2017.gada rudenī pēc “EXPO Astana 2017” noslēguma Latvijā viesojās Kazahstānas pirmais vicepremjers un bijušais šīs valsts dzelzceļa vadītājs Askars Mamins, kura vizītes ietvaros tika parakstīts abu valstu dzelzceļu sadarbības memorands un vienošanās par sadarbību ar Horgosas loģistikas mezgla attīstītājiem. 

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā ik gadu ir publicējis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Kā liecina dati, kopumā 2017.gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro jeb par 7,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 1,06% jeb 69,5 miljonus eiro no tā veido VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) veiktās iemaksas valsts un pašvaldību budžetos.

Neskatoties uz mainīgo tirgus situāciju transporta un loģistikas nozarē, LDz joprojām ir starp desmit uzņēmumiem, kuru iemaksas budžetā gada griezumā bijušas visapjomīgākās.

Kā liecina VID publicētie dati, lielāko daļu iemaksu veido darbaspēka nodokļi un citas ar darbiniekiem saistītās iemaksas. No kopējām LDz iemaksām iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā budžetā pērn iemaksāti 15,18 miljoni eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas bijušas 28,49 miljonu eiro apmērā.

Lielāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju vidū ir arī LDz meitassabiedrība SIA „LDz Cargo”, kas budžetā iemaksājuši 11,84 miljonus eiro.

Nosakot lielākos nodokļu maksātājus, VID ņem vērā valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās iemaksas,  uzņēmuma ienākuma nodokli, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pievienotās vērtības nodokli.

Attīstoties loģistikas nozarei un klientiem pieprasot arvien elastīgākus un ātrākus multimodālos kravu aprites risinājumus, pieaug arī nepieciešamība pēc efektīvu informācijas tehnoloģiju pieejamības. Tas nozīmē, ka jādomā arī par drošības risinājumiem šo sistēmu darbībā, vienlaikus rodot veidu, kā sabalansēt biznesa intereses un investīcijas drošības jomā. Tā OECD Starptautiskā transporta foruma un LR Satiksmes ministrijas rīkotajā konferencē “Globālā transporta drošība un drošums simtgadei” uzsvēra VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz prezidents konferences dalībniekus – Starptautiskā transporta foruma pārstāvjus no 59 pasaules valstīm – iepazīstināja ar Latvijas tranzīta un loģistikas nozares paveikto, tostarp attīstītajiem multimodālajiem Eirāzijas maršrutiem, kas Baltijas reģionu savieno ar Ķīnu, Indiju, Centrālāziju un citiem reģioniem.

E.Bērziņš arī uzsvēra, ka sadarbībā ar klientiem jau tiek izmantota gan LDz meitassabiedrības “LDz Cargo” Kravu pārvaldības sistēma un risinājumi e-pavadzīmju un elektroniskas kravu pārvadājumu formēšanas izmantošanā, gan arī sadarbībā ar citu valstu partneriem tiek izmantotas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas ļauj ātri, efektīvi un sekmīgi nodrošināt kravu pārvadājumus. Viņš norādīja, ka sistēmas nepieciešamas arī tādēļ, lai nodrošinātu operatīvu kravu apstrādes procesu pat tad, ja pārvadājumu maršruts šķērso vairākas valstis ar atšķirīgu likumdošanu, muitas procedūrām un citiem procesiem.

LDz patlaban aktīvi strādā gan pie esošo sistēmu pilnveides, gan jaunu digitālo risinājumu izveides. “Mūsu mērķis ir attīstīt “viedo dzelzceļu”, jo tehnoloģiju pielietojuma iespējas ir plašas – ne tikai loģistikas piegādes ķēžu organizēšanā, bet arī dzelzceļa drošības risinājumu attīstībā un ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbu nodrošināšanā,” uzsver E.Bērziņš.

Tiesa, būtiska ir visu minēto sistēmu uzticamība un drošība, jo īpaši – ņemot vērā, ka strauji attīstās gan “blokķēžu” tehnoloģijas, gan mākslīgais intelekts, kuriem ir gan būtiskas priekšrocības, gan arī potenciāli riski. Tādēļ vienlaikus ar ērtu un efektīvi lietojamu risinājumu izstrādi jāinvestē arī to drošībā, sabalansējot to ar biznesa vajadzībām un interesēm. Nepieciešamību līdzsvarot biznesa un kiberdrošības intereses diskusijā uzsvēra arī Ziemeļadrijas ostu pārvaldes pārstāvis Pino Musolino, kurš, pieminot IT sistēmu incidentu, kura atrisināšana prasījusi 10 dienas, norādīja, ka tas ir nesamērīgi ilgs laiks, jo transporta un loģistikas biznesā 10 dienu kravas aizkavēšanās ostā var nozīmēt līdz pat 50 vai vairāk dienu aizkavēšanos preču nogādē klientiem, un tas nav pieņemami.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Turpinot automatizētās kravas vilcienu komercapskates un vagonu numuru norakstīšanas sistēmas ieviešanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDZ CARGO” 2018.gadā paplašinās sistēmu ar vēl diviem kravas vilcienu apskates vārtiem Šķirotavā un Jelgavā.

Sistēmas ieviešana uzsākta 2014.gadā ar pilotprojektu Rēzeknē virzienā no Sebežas. 2015.gadā sistēma tika paplašināta ar vēl trīs objektiem – Daugavpilī virzienā no Bigosovas (Baltkrievijas) un Radvilišķiem (Lietuvas) un Rēzeknē virzienā no Pitalovas. Šogad plānots turpināt sistēmas ieviešanu, nodrošinot visu no ārvalstu dzelzceļiem ienākošo un nosūtāmo vilcienu  viedo kontroli un videomateriāla pieejamību arhīvā. Šim mērķim tiks izveidoti vēl divi sistēmas objekti – Šķirotavā un Jelgavā.

“LDZ CARGO” uzsver – kravas vilcienu komercapskates sistēmas ieviešanai ir trīs būtiski ieguvumi. Pirmkārt, izmantojot komercapskates un numuru norakstīšanas sistēmu tiek panākta augstāka darba un ekonomiskā efektivitāte, organizējot vilcienu pieņemšanas procesu. Veicot ar vilcienu pieņemšanu saistītos procesus attālināti, tiek panākts augstāks darba drošības līmenis un labāki darba apstākļi. Viedā vilcienu komercapskates tehnoloģija ļauj saīsināt vilcienu tehnoloģiskās apstrādes laiku un tādējādi paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju.

Otrkārt, sistēma nodrošina reālā laika vilcienu sastāvu gabarītu kontroli, kas ļauj savlaicīgi konstatēt negabarīta kravas, nenofiksētas kravas, izvirzījumus un citus iespējamos traucēkļus, tādējādi veicinot vilcienu kustības satiksmes drošības līmeņa pieaugumu. SIA “LDZ CARGO” kā pārvadātājs, pieņemot vilcienus no ārvalstu dzelzceļiem, uzņemas atbildību par saistītajiem satiksmes drošības riskiem, un, veicot gabarītu kontroli reālajā laikā, mazina šo risku iespējamību. Sistēma sniedz arī kontroli pār vilcienu sastāviem un iespēju laicīgi konstatēt neatbilstību pārvadājuma dokumentiem.

Papildus tam komercapskates un numuru norakstīšanas sistēma ir kopējās Latvijas dzelzceļa IT infrastruktūras objekts, kas sniedz iespēju operatīvajā režīmā veikt informācijas apmaiņu arī ar valsts drošības iestādēm, tai skaitā palīdzot cīņā ar nelegalo preču nokļūšanu Latvijas teritorijā.

Līdz ar to sistēmas ieviešana ļauj paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju, nodrošināt augstāku darba drošības un satiksmes drošības līmeni, kā arī kalpo par vienu no posmiem elektroniskā koridora izveidē.

Sistēmas uzstādīšanā un konfigurēšanā “LDZ CARGO” sadarbojas ar SIA “Kleintech Services”, kas ir viens no IT nozares līderiem Latvijā vizuālā materiāla apstrādē, analīzē un mašīnlasīšanā, kā arī citu transporta IT risinājumu ieviešanā.

SIA “LDZ CARGO” ir VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst sešas meitas sabiedrības – SIA “LDZ CARGO”, kā arī AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Satiksmes ministrija publiskojis video par Latvijas transporta koridoru "Latvia - HUB To The World".

Video apskatāms šeit: https://youtu.be/aa-ma1JUX4o

“Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumi arī šogad no 17. līdz 19.aprīlim piedalās lielākajā transporta un loģistikas pakalpojumu un tehnoloģiju izstādē Krievijā un bijušajās NVS valstīs “TransRussia 2018”, prezentējot Latvijas transporta koridora  piedāvātās iespējas un risinājumus.

“Piedalīšanās šajā izstādē ik gadu ir ļoti nozīmīga ne tikai mūsu uzņēmumam, bet arī visai Latvijas transporta nozarei – tādējādi mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem mēs apliecinām mūsu interesi attīstīt savstarpējo sadarbību. Arī šogad mums ir paredzētas vairākas divpusējās tikšanās ar Irānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, kā arī Lietuvas un Igaunijas dzelzceļu vadītājiem un Krievijas un citu valstu loģistikas uzņēmumiem, tostarp “TransContainer” un “OTLK”, lai pārrunātu sadarbības iespējas,” LDz dalību izstādē skaidro E.Bērziņš.

Izstādes ietvaros notiekošajā starptautiskajā kravu nosūtītāju, loģistikas un pārvadātāju konferencē uzstājās SIA “LDz Apsardze” valdes priekšsēdētājs Arnis Maculēvičs, kurš prezentēja uzņēmuma redzējumu par to, kā digitālie risinājumi veicina kravu drošību. “Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, mums ir iespēja rast mūsdienām atbilstošu “zelta vidusceļu” starp lielām darbaspēka izmaksām, kas raksturīgas fiziskajai apsardzei, un tehniskām kļūmēm, kas agrāk radās cilvēciskā faktora dēļ. Patlaban lielu uzsvaru liekam uz tehnisko apsardzi, kas ļauj ātri, operatīvi un droši veikt objektu apsardzi, vienlaikus sabalansējot izmaksu struktūru tā, lai tā klientam būtu pievilcīga,” skaidro A.Maculēvičs.

“TransRussia 2018” ietvaros norisinās arī starptautiskā Ziemeļu-Dienvidu lietišķā kluba tikšanās konteinerpārvadājumu attīstībai no Indijas un Irānas. Tajā piedalās SIA “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens “Amber Train”.

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš atzīmē: “Projekts “Amber Train” ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus.”

Vienlaikus Lietuvas valsts  dzelzceļa kompānijas AB “Lietuvos geležinkeliai” ģenerāldirektors Mantas Bartuška atzīmē: „Pirmā “Amber Train” vilciena palaišana ir lielisks piemērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļa kompāniju efektīvai sadarbībai. Turklāt tas noticis mēneša laikā kopš tika panākta vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Turpmāk kravas no Rietumeiropas Baltijas valstis sasniegs iespējami īsāka laika posmā.”

43 konteineru kravas vilciena sastāvs ceļu sāka Francijā, bet Polijā to savā pārziņā pārņēma AB “Lietuvos geležinkeliai”., kas cauri Šestokai stacijai to nogādāja tālāk uz Latviju. Te kravu savā pārziņā pārņēma LDz meitaskompānija SIA “LDz Cargo”, lai tālāk sadarbībā ar Igaunijas pārvadātāju “EVR Cargo” kravu nogādāt līdz tās maršruta galamērķim – Paldiski terminālim Igaunijā.

“Amber Train” pirmais klients ir Francijas dzelzceļa un multimodālo kravu pārvadājumu kompānija “Forwardis”. Šis uzņēmums pieder Francijas “SNCF Logistics Group”, kas ir viens no vadošajiem kravu pārvadātājiem Eiropā.

Testa vilciena mērķis bija pārbaudīt tehnoloģiskos procesus, laika grafikus, ātrumu starp stacijām, kā arī sasvstarpējo dokumentu un datu apmaiņas efektivitāti starp iesaistītajām pusēm. Pēc tam , kad vilciens būs veiksmīgi sasniedzis galamērķi, visas trīs maršruta izveidē iesaistītās puses tiksies Viļņā, lai apspriestu testa brauciena rezultātus un vienotos par tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem nosacījumiem.

“Amber Train” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļa uzņēmumu un Igaunijas “EVR Cargo” kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta Rīgā 2018.gada, 12.martā.

Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt intermodālās kravas, izmantojot dažādus transporta veidus. Šāda kravu transportēšanas metode ļauj ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un operatoriem, bet arī samazina vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.