Turpinot gandrīz gadsimtu senās pavasara apkārtējās vides sakopšanas un apzaļumošanas tradīcijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) spodrības mēneša ietvaros un Vislatvijas lielās sakopšanas talkas priekšvakarā šogad sadarbībā ar lielākajām Latvijas ostām labiekārto dzelzceļa apkārtni Ventspilī, Liepājā un Rīgā.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Dzelzceļā teritorijas sakopšanas un apzaļumošanas tradīcijas ir senas – sāktas jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Šodien tās turpinām, taču, apzinoties, ka dzelzceļa un ostu darbība ir cieši saistīta, rosinājām šopavasar kopīgi ar ostu pārvaldēm apzaļumot šo pilsētu stacijas, tādējādi ne tikai ikdienas darbā, bet arī rūpēs par apkārtējo vidi esot vienoti.”

Pirmie darbi paveikti 23.aprīlī nesen atjaunotajā Ventspils stacijā, kur LDz prezidents Edvīns Bērziņš, viceprezidents Ēriks Šmuksts un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis stacijas teritorijā iestādīja daudzgadu ceriņus.

Savukārt piektdien labiekārtošanas darbi, piedaloties Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadības pārstāvjiem, paredzēti arī Liepājas stacijas teritorijā, bet Krievu salas tuvumā esošajā Bolderājas stacijā LDz kociņus stādīs kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku.

Kā ierasts, dienu pirms Vislatvijas lielās sakopšanas talkas LDz darbinieki sakops un apzaļumos arī citas dzelzceļam piegulošās teritorijas – piemēram, staciju “Tukums II”, Šķirotavas iecirkni, LDz Mācību centru, kā arī Dzelzceļa vēstures muzeja teritoriju. Būtiski, ka pēdējos gados arvien lielāks uzsvars dzelzceļnieku talkā tiek vērsts uz apzaļumošanu un teritoriju labiekārtošanu, jo atkritumu daudzums dzelzceļa tuvumā arvien samazinās. Tāpat LDz darbinieki palīdzēs saviem bijušajiem pensionētajiem kolēģiem visā Latvijā, savukārt “LDz Cargo” darbinieki dosies talkot uz dzīvnieku patversmi “Ulubele”, bet “LDz ritošā sastāva” kolektīvs kopā ar Gulbenes-Alūksnes bānīša kolēģiem jau pagājušajā nedēļā deva otro elpu Gulbenē esošajai 1952.gada lokomotīvei, kura kopīgiem spēkiem tika pārkrāsota.

Vienlaikus ar talkas norisi šonedēļ uzsākti LDz ikgadējie pavasara infrastruktūras apbraucieni, lai klātienē novērtētu infrastruktūras stāvokli un plānotu nepieciešamos modernizācijas un uzturēšanas darbus. Šonedēļ LDz vadība un tehniskie speciālisti apskata Ventspils, Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas līniju stāvokli, bet turpmākajās nedēļas tiks pārbaudītas arī citas līnijas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

OTIF uztur Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kurai Latvija pievienojās 1999.gadā. Pavisam ir 46 COTIF dalībvalstis, ieskaitot 26 ES dalībvalstis (izņemot Kipru un Maltu). Vienlaikus Latvijā ir spēkā Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas regulē sadarbību ar citām 1520 mm sliežu platuma valstīm.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš OTIF ģenerālsekretāram Fransuā Davennem (François Davenne) uzsvēra: “Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan OTIF dalībvalsts, līdz ar to savā darbībā ievēro šo organizāciju regulējumu. Tomēr liela daļa mūsu darbības joprojām cieši saistīta ar pārvadājumiem no Krievijas vai caur to, līdz ar to mums saistošs ir arī SMGS regulējums. Papildus tam tuvākajā nākotnē tiks īstenots “Rail Baltica” projekts, kura rezultātā Baltijas valstīs tiks izveidota jauna infrastruktūra, kādas šeit līdz šim nav bijis. Tas nozīmē, ka jārod veids, kā nodrošināt gan esošo regulējumu ievērošanu, gan efektīvi nodrošināt sadarbību un informācijas apmaiņu pēc vienotas pieejas un digitālā veidā, jo, attīstoties starptautiskajiem pārvadājumiem, arvien vairāk sastopamies ar to, ka esam posms pārvadājumos, kas ietver abas sistēmas.”

Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka kopš Latvijas pievienošanās OTIF pagaidām vēl ir pārvadāts salīdzinoši neliels kravu apjoms no 1435 mm sliežu platuma valstīm, Lietuvā tās pārceļot uz Baltijā esošo sliežu platumu un veicot manuālu transporta dokumentu apstrādi. Lai sekmētu šī pārvadājumu virziena attīstību, jau 2017.gadā uzsākta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa uzņēmumu sadarbība efektīvākai procesu nodrošināšanai.

OTIF ģenerālsekretārs F.Davenne norādīja: “Šī ir pirmā šāda rakstura tikšanās ar Latvijas pusi, un tā ir patiesi nozīmīga. Arī mūsu mērķis ir izprast, kā veidot sekmīgu sadarbību starp dažādiem tirgiem – Ķīnu, Krieviju, Eiropas Savienību, - gan no likumdošanas, gan loģistikas organizēšanas un informācijas tehnoloģiju skatpunkta. Ir būtiski šos jautājumus izrunāt, lai veidotu pilnvērtīgu sadarbību, kas izdevīga visām iesaistītajām pusēm.”

LDz arī iepazīstināja OTIF pārstāvjus ar elektroniskas informācijas apmaiņas iespējām, kādas patlaban jau nodrošinātas SMGS sistēmā ar Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas dzelzceļiem, kā arī iekšzemes pārvadājumos. Pastāv iespēja ieviest arī COTIF regulējumā paredzēto dokumentu apmaiņu elektroniskā formā, taču tam nepieciešama vienota pieeja visā Baltijas reģionā. Tikšanās laikā puses vienojās, ka šāda informācijas apmaiņa varētu tikt ieviesta līdz 2020.gadam.

Turpinot aprīļa sākumā uzsāktās sarunas, mēneša beigās LDz un meitassabiedrības  „LDz Loģistika” pārstāvji piedalīsies forumā, kurā tiks izskatītas arī dzelzceļa pārvadājumu izmantošanas iespējas pasta sūtījumu transportēšanā. Forumu organizē Pasaules Pasta savienība (UPU)  sadarbībā ar OTIF.

OTIF mērķis ir starptautiskās dzelzceļa satiksmes īstenošanas kārtības pilnveidošana un vienkāršošana, vienotu noteikumu, kas regulē starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārveidojumus, pilnveidošana. OTIF izstrādā vienveidīgus starptautiskā dzelzceļa transporta juridiskos režīmus trijām būtiskām darbības jomām: tehniskajai savstarpējai izmantojamībai, bīstamām kravām un dzelzceļa līgumtiesībām.

Turpinot gandrīz gadsimtu senās pavasara apkārtējās vides sakopšanas un apzaļumošanas tradīcijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) spodrības mēneša ietvaros un Vislatvijas lielās sakopšanas talkas priekšvakarā šogad sadarbībā ar lielākajām Latvijas ostām labiekārto dzelzceļa apkārtni Ventspilī, Liepājā un Rīgā.

To, kā mums veicās, var aplūkot šeit: https://www.ldz.lv/lv/liel%C4%81-dzelzce%C4%BCa-talka-2018

Valdība 3.maijā konceptuāli atbalstīja atļaut noteikt VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai. Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili, valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības prasībām LDz ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģiju pieciem gadiem, kuras īstenošanai paredzēts, ka uzņēmuma peļņa šajā periodā saglabājama tā rīcībā un novirzīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā veidojot rezervi, kas var tikt izmantota uzņēmuma darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai LDz vidēja termiņa darbības stratēģijas 2017.-2022.gadam ietvaros vai Dzelzceļa likuma 9.pantā paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

“Latvijas dzelzceļš šobrīd piedzīvo ļoti būtisku pagriezienu attīstībā – līdzsvarojot darbību nozarei sarežģītos apstākļos, esam reorganizējuši uzņēmuma iekšējo struktūru, padarot darbību efektīvāku. Vienlaikus LDz ļoti aktīvi strādā pie jaunu transporta koridoru attīstīšanas un jaunu klientu piesaistīšanas, lai stiprinātu Latvijas starptautisko transporta koridoru, un konkurētspējas nodrošināšanai tiek uzsākti vairāki būtiski investīciju projekti. Tādēļ esam ļoti gandarīti, ka valdība izprot jau ieguldīto darbu un nodrošina praktisku atbalstu tā īstenošanai turpmāk,” uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Līdzās ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kas prasa regulāru ieguldījumu, LDz ir uzsācis darbu pie vairāku ES līdzfinansētu projektu īstenošanas, kas ļaus nodrošināt efektīvāku pārvadājumu organizēšanu un konkurētspēju, - Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācija un vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana.

Ilze Greiškalna

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 67028390,

e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Korporatīvās komunikācijas daļa

VAS "Latvijas dzelzceļš"
Tālr.: +371 67234567

Transporta nozarē pasaulē notiek visaptverošas izmaiņas, ienāk jauni augsto tehnoloģiju risinājumi un veidojas jaunas kravu un cilvēku mobilitātes plūsmas. Arī Latvijas transporta nozarei tas ir liels izaicinājums, un tai jāspēj pārorientēties.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, šodien iepazīstinot ar uzņēmuma nākotnes redzējumu, uzsvēra, ka vislielākā uzmanība turpmākajos desmit un vairāk gados tiks veltīta loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, tai skaitā viedo tehnoloģiju plašākai ieviešanai un integrācijai uzņēmuma darbībā.

Savukārt plašākā skatījumā LDz redz Latviju kā Baltijas un pat Ziemeļeiropas reģiona transporta un loģistikas izcilības centru, kura izveidē līdzdarbojoties visiem nozares dalībniekiem ir iespējas paaugstināt tās ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

„Turpmākajos gados, mūsuprāt, visnozīmīgākās Latvijas nākotni veidojošās pārmaiņas notiks tieši transporta un loģistikas nozarē. Te ir runa gan par jaunas infrastruktūras attīstību, gan saplūstošu transporta apakšnozaru – dzelzceļa, ostu, loģistikas uzņēmumu – darbību, gan arī to, kā savā darbībā integrēsim un paši radīsim jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs strādāt efektīvāk un sniegt tādus pakalpojumus, kādi klientiem vēl tikai būs vajadzīgi. Esmu pārliecināts, ka ne tehnoloģiju ziņā, ne ģeogrāfiski mums nekas nav par tālu,” pauda E. Bērziņš.

Lai īstenotu šo redzējumu praksē, LDz ir izveidotas desmit iniciatīvu grupas, kurās darbojas speciālisti no dažādām LDz koncerna struktūrām un uzņēmumiem, strādājot pie jauniem risinājumiem tehnoloģiju, pakalpojumu, starptautiskā biznesa attīstības, ilgtspējīgu transporta risinājumu, tehniskās un loģistikas izglītības, nozares kompetenču un zinātnes centra izveides, drošības risinājumu un citās jomās.

Tostarp vairākas iniciatīvu grupas jau izstrādājušas konkrētus projektus un aktivitātes – piemēram, kompetenču un zinātnes centra izveides grupa strādā pie starptautiski konkurētspējīga jaunu dzelzceļa tehnoloģiju testa poligona izveides un nesen sekmīgi piedalījās arī IT klastera organizētajā X-industriju hakatonā, kurā tālākai attīstībai virzītas divas ieceres par IT risinājumu izstrādi kravu pārvaldības sistēmas mobilajai aplikācijai un drošības risinājumam uz dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Viedā dzelzceļa iniciatīvas grupa strādā pie iekšējo procesu digitalizācijas un jaunu risinājumu attīstības, drošības viedobjekta grupa izstrādā risinājumu iespējami efektīvākam IT tehnoloģiju pielietojumam sākotnēji dzelzceļa staciju, bet ar laiku ar cita veida objektu uzraudzībā, bet izglītības izcilības jomā būtiska uzmanība tiek pievērsta loģistikas izglītībai Latvijā un plašākā reģionā.

Vienlaikus ar jauniem projektiem un darbības virzieniem LDz turpina attīstīt arī tradicionālās transporta tehnoloģijas. Taču arī šajā jomā tiek meklēti inovatīvi risinājumi, izmantojot jaunākos risinājumus un iespējas, ko sniedz citas nozares, piemēram, 3D printeru attīstība vai ūdeņraža tehnoloģijas.

Līdztekus nākotnes redzējumam LDz iepazīstināja arī ar nu jau otro ilgtspējas pārskatu, kas sagatavots, balstoties uz starptautiski atzītām GRI (Global Reporting Initiative) vadlīnijām. Šajā pārskatā LDz atskatās uz 2017.gadā paveikto gan finanšu, gan nefinanšu jomā – tostarp uz uzņēmuma ekonomisko ietekmi, sociālajiem aspektiem un ietekmi uz vidi. Pārskats sniedz ieskatu uzņēmuma saimnieciskās darbības un finanšu rādītājos, nozīmīgāko projektu īstenošanā, LDz ikdienas darbībā, kā arī sabiedriskajās un starptautiskajās aktivitātēs.

Pārskatā ir iespējams iepazīties ar 2017./2018.gadā veikto restrukturizāciju LDz koncernā. Izmaiņas darba organizācijā īstenotas, lai paaugstinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas efektivitāti un nodrošinātu pastāvīgu nodarbinātību visa gada garumā tiem tehniskajiem darbiniekiem, kuriem bijis sezonāla rakstura darbs.

2017.gadā LDz koncerna uzņēmumi aktīvi piedalījās dažādos starptautiskos pasākumos, prezentējot Latvijas transporta un loģistikas nozares pakalpojumus jaunos tirgos, tostarp dažādos Āzijas reģionos. Ilgtspējas pārskatā sniegta izvērsta informācija par starptautiskajām aktivitātēm, tostarp dalību starptautiskajā izstādē „EXPO Astana 2017”, kas gada otrajā pusē LDz ļāva noslēgt vairākus būtiskus sadarbības līgumus.

Ik gadu LDz pārskatā informē arī par aktivitātēm vides aizsardzības jomā, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju un metožu ieviešanu ikdienas darbā, kā arī ar inovatīvu risinājumu izstrādi. Pārskatā plašāk iespējams uzzināt gan par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, gan arī par modernizēto maģistrālo lokomotīvi 2M62UM.

Ilgtspējas pārskats ir integrēts ar VAS „Latvijas dzelzceļš” gada pārskatu un konsolidēto koncerna pārskatu, kas atspoguļo informāciju par finanšu rādītājiem uzņēmuma un visa koncerna līmenī. LDZ ir pirmais loģistikas uzņēmums Baltijā, kas pārskatu sagatvo, balstoties starptautiski atzītajās GRI vadlīnijās.

Ar pilnu ilgtspējas un gada pārskatu ikviens var iepazīties mājaslapā www.parskati.ldz.lv .

Transporta un loģistikas nozares uzņēmumi šonedēļ  piedalījās starptautiskā izstādē un ar to saistītās divpusējās tikšanās un forumos Šanhajā, Ķīnā.

Izstādes ietvaros 16.maijā notika Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes tikšanās un diskusija, kurā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš pastāstīja, ka osta ciešā sadarbībā ar “Latvijas dzelzceļu” šobrīd strādā pie pārvadājumu un Latvijas tranzītkoridora attīstības.

15.maijā SIA “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols kopā ar Rīgas un Ventspils ostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadības pārstāvjiem vizītē Šanhajā tikās ar Ninbo ostas pārvaldes pārstāvjiem, kā arī šīs pašvaldības uzņēmējiem lai pārrunātu sadarbības iespējas loģistikas jomā.

Ninbo municipalitātes pārstāvji uzsvēra, ka Latvija ir potenciāli svarīgs sadarbības partneris izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma, labās infrastruktūras un labā transporta un tranzīta pakalpojumu servisa dēļ. Uzņēmēji arī novērtēja Latvijas priekšrocības nodokļu jomā Speciālajās ekonomiskajās zonās.

Latvijas pārstāvji piedāvāja izmantot Latvijas tranzīta koridoru kravu transportēšanai no Āzijas un Ziemeļeiropas valstīm un Lielbritāniju, kopīgi izstrādāt izdevīgus loģistikas piedāvājumus Ziemeļeiropas un nozares uzņēmumiem un kravu īpašniekiem, kā arī kopā organizēt konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu maršrutā Ninbo – Rīga.

Puses vienojās, ka Ninbo municipalitātes pārstāvji sagatavos oficiālu ziņojumu vadībai, lai Ķīnas pusē izskatītu Latvijas piedāvājumu.

Rīgas Brīvostu Ķīnā pārstāvēja tās pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, Ventspils brīvostu – tās pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, savukārt Liepājas Speciālo ekonomisko zonu - Uzņēmējdarbības attīstības un mārketinga direktors Gatis Ginters.

17.maijā uzņēmuma SIA “LDz Loģistika” delegācija tikās ar Ķīnas uzņēmēju konfederācijas pārstāvjiem., kā arī ar transporta un loģistikas uzņēmumiem un kravu eksportētājiem.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šodien uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu un rīcību dzelzceļa tuvumā. Tās ietvaros LDz atgādina drošas dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.

Pateicoties LDz īstenotajām satiksmes drošības kampaņām, desmit gadu laikā dzelzceļa negadījumu statistika ir samazinājusies. Taču joprojām, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa jau notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Tikmēr pērn Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Neraugoties uz to, ka statistika kopumā uzlabojas, diemžēl dzelzceļa negadījumi joprojām notiek - galvenokārt cilvēku neuzmanības, pārdrošas, bezatbildīgas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Šī gada kampaņā aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga — vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas. Tāpēc, izskrienot vai izbraucot priekšā vilcienam, cīņa ir zaudēta. Turklāt tajā zaudētāji ir vairāki – ne tikai bojāgājušais, bet arī vilciena mašīnists, kuram citu cilvēku neuzmanība vai pārgalvība liek netieši nogalināt savu līdzcilvēku un sadzīvot ar šo faktu visu turpmāko dzīvi.”

Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt. Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Jāatzīmē, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6 000 tonnu, bet pasažieru vilciena – ap 1 000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 km/h, bet bremzēšanas ceļš – no 200 m līdz pat 1 km, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.

LDz drošības kampaņu īsteno sadarbībā ar “Valsts policiju” un AS “Pasažieru vilciens”.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā:  http://dzirdiredzidzivo.lv/

Kampaņas video:

• https://www.youtube.com/watch?v=YOsLM8DW4ps&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=s6ahnL5dS2I&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=eqOmYt_rpXU&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=RRMoEkdBDZ0&feature=youtu.be

23.maijā, ikgadējā OECD Starptautiskā transporta foruma (ITF) samita ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) tika uzņemts ITF Korporatīvās partnerības padomes biedru sastāvā līdzās 30 citiem pasaules transporta, loģistikas, nozares rūpniecības un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. LDz patlaban ir vienīgais uzņēmums no Baltijas, kas darbojas šajā padomē.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš, kopā ar ITF ģenerālsekretāru Jangu Kimu (Young Tae Kim) parakstot iestāšanās memorandu, uzsvēra: “Dalība Korporatīvās partnerības padomē sniedz lielisku iespēju savstarpējo kontaktu veidošanai ne tikai ar transporta nozares uzņēmumiem, bet arī citu nozaru pārstāvjiem, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz transporta attīstību nākotnē. Jaunu stratēģisku partnerību attīstībai šodien, attīstoties jauniem loģistikas risinājumiem, ir īpaši liela nozīme, un ilgtermiņā ar labām attiecībām ar kaimiņvalstu transporta uzņēmumiem jau ir par maz. Īpaši būtiski ir dažādi inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi un IT pielietojums loģistikas attīstībā, ko esam definējuši arī par LDz ilgtermiņa darbības virzienu. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par šo risinājumu drošību, un tas ir viens no nozares būtiskajiem izaicinājumiem.”

Viņš arī uzsvēra, ka ITF un tās Korporatīvās partnerības padome ir daļa no OECD organizāciju tīkla, kura ietvaros īpaši tiek sekmēta laba pārvaldība visos līmeņos, tādējādi uzaicinājums pievienoties vienai no šīm organizācijām ir uzskatāms par augstu novērtējumu LDz korporatīvās pārvaldības praksei.

ITF Korporatīvās partnerības padome patlaban apvieno ap 30 uzņēmumu no dažādām pasaules valstīm, un padomes uzdevums ir sniegt ITF dalībvalstu transporta nozares lēmumu pieņēmējiem uzņēmēju skatījumu par būtisku nozares attīstības jautājumu regulējumu. Tostarp pēdējos gados padomes biedri snieguši savu viedokli par tādām jomām kā transporta nozares dekarbonizācija, dronu regulējums u.c. Patlaban viens no aktuālajiem padomes darba kārtības jautājumiem ir blokķēžu (blockchain) risinājumu attīstība un to regulējums, tostarp no drošības risku viedokļa. “Efektīvu loģistikas ķēžu darbība un iespējami ērti, tehnoloģiski parocīgi un klientorientēti risinājumi ir arī LDz koncerna tuvāko gadu attīstības mērķis, tādēļ iesaiste rekomendāciju sniegšanā šīs jomas sakārtošanai mums ir svarīga,” norāda LDz prezidents E.Bērziņš.

Savukārt par nozīmīgu LDz pienesumu Korporatīvās partnerības padomes darbā E.Bērziņš uzskata LDz lielo pieredzi un zināšanas sadarbībā ar divu biznesa kultūras, tehnoloģisko prasību un infrastruktūras parametru ziņā atšķirīgu teritoriju – Eiropas Savienības un NVS valstu jeb 1520 mm sliežu platuma valstu – partneriem. Tādējādi LDz var sniegt unikālu skatījumu gan vienu, gan otru valstu partneriem par to, kā savietot esošās sistēmas, izveidot maksimāli efektīvu savstarpējās sadarbības modeli un vienotus partnerības principus integrētu globālo loģistikas risinājumu nodrošināšanai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji 29.maijā Tallinā parakstīja vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem intermodāliem kravu pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas ievērojami ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā.

Vienošanos parakstīja SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga, SIA "LDz Loģistika" valdes loceklis Eduards Čerņavskis, Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma AB "Lietuvos geležinkeliai" viceprezidents Egidijs Lazausks un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma "EVR Cargo" vadītājs Rauls Tomsalu.

"Projekts "Amber Train" ir labs piemērs, kā radīt pakalpojumus uz esošās infrastruktūras bāzes. Šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Mūsu kopīgās sadarbības rezultātā autoceļu infrastruktūra tiks atslogota no kravas automašīnām, savukārt klientiem tā būs iespēja izmantot vienu līniju kravu nogādāšanai galamērķī," parakstot vienošanos, uzsvēra E. Čerņavskis.

Lietuvas dzelzceļš sagaida, ka projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs visas trīs iesaistītās puses, pauda Lietuvas dzelzceļa viceprezidents. "Taču vissvarīgākais – ieguvēji būs mūsu klienti. "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu," norāda E. Lazauskas.

Igaunijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Ēriks Laidve savukārt pauda: "Igaunijas dzelzceļš jauno sadarbības projektu atbalstīs jebkādā veidā un darīs visu, lai tas būtu sekmīgs. Šis ir vēl viens signāls tam, ka ir pieprasījums pēc Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora."

"Sākot projekta īstenošanu, esam kritiski izvērtējuši arī tehniskās procedūras un uzlabojuši tās, piemēram, ieviešot elektronisko informācijas apmaiņu. Esam radījuši lielisku bāzi tam, lai nodrošinātu daudz vienkāršāku kravu plūsmas organizēšanu," piebilda R.Tomsalu.

“Amber Train” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta Rīgā šī gada martā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt intermodālos kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šā gada pirmajā ceturksnī ir turpinājis nodrošināt stabilu finanšu darbību, sasniedzot 8,5 miljonu eiro lielu peļņu. Tas panākts nodrošinot nemainīgas kvalitātes publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, kā arī īstenojot restrukturizāciju LDz koncerna ietvaros un tādējādi paaugstinot darbības efektivitāti.

LDz neto apgrozījums pirmajos trijos šī gada mēnešos bija 53 miljoni eiro jeb par vienu miljonu eiro mazāk nekā 2017.gada 1.ceturksnī. Uzņēmuma peļņa gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 8,5 miljonus eiro.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas: “Gada pirmais ceturksnis parādīja kravu pārvadājumu ciklisko dabu un atkarību no dažādiem citiem ekonomiskajiem procesiem. Tomēr LDz ir saglabājis finanšu stabilitāti un nodrošinājis peļņu. Tādējādi uzņēmums ir pierādījis, ka spēj nodrošināt finanšu līdzsvaru pie mainīgiem kravu apjomiem. Būtiska loma bijusi arī koncerna restrukturizācijai, pārkārtojot vilcienu kustības vadības organizāciju, infrastruktūras uzturēšanas un remonta darbu, kā arī manevru darbu veikšanu un tādējādi paaugstinot LDz darbības efektivitāti.”

67,3% no LDz neto apgrozījuma veido kravu pārvadātāju maksājumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Šī gada pirmajā ceturksnī pa LDz infrastruktūru kopumā pārvadāti 12 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn pirmajos trīs mēnešos. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī pārvadāti 4,9 miljardi tonnkilometru, savukārt, šogad 4,4 miljardi. Pavasara mēnešos kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir stabils.

Savukārt pasažieru pārvadājumos pa LDz infrastruktūru pirmajā ceturksnī pārvadāti 3,9 miljoni pasažieru, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos mēnešos.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu struktūras izmaiņas, LDz turpina darbu pie alternatīvu darbības virzienu attīstīšanas, tostarp piedāvājot klientiem un sadarbības partneriem kombinētos un konteinervilcienu pārvadājumus. Neraugoties uz ģeopolitiskajām norisēm reģionā, LDz turpina attīstīt modernu, efektīvu un videi draudzīgu infrastruktūras un loģistikas uzņēmumu grupu, nākotnē orientējoties uz pieaugošu viedo tehnoloģiju pielietojumu, kas palīdz gan uzlabot iekšējo procesu efektivitāti, gan piedāvāt koncerna klientiem arvien ērtākus pakalpojumus un loģistikas risinājumus.

Stabilas turpmākās investīciju darbības nodrošināšanai būtisks ir LR Ministru kabineta 3.maija lēmums pa peļņas atstāšanu uzņēmuma rīcībā. Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiks novirzīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

29.maijā Stokholmā notiekošajā Eiropas dzelzceļa infrastruktūras kopienas (CER) Vadības komitejas sēdē, kurā piedalījās tās loceklis, “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš, komitejas dalībnieki vienojās par nepieciešamību sarunās ar gaidāmo jaunā Eiropas Parlamenta sastāvu veicināt dzelzceļa konkurētspējas palielināšanos un apstiprināt CER politikas prioritātes 2019.-2024.gadam. Īpaši tika uzsvērts, ka godīgas konkurences veicināšanai starp autopārvadājumiem un dzelzceļa pārvadājumiem, kā arī pārvadājumiem pa ūdeni nepieciešams ieviest “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” principu, veicot izmaiņas ES direktīvā smago kravas transportlīdzekļu aplikšanai ar ceļu lietošanas maksām jeb tā sauktajā Eirovinjetē. Lai turpinātu šī projekta virzīšanu augstākajā līmenī, Vadības komitejas dalībnieki vienojās, ka CER vārdā aicinās Austrijas valdību, kas no jūlija būs ES prezidējošā valsts, izmaiņu ieviešanu direktīvā noteikt kā vienu no prioritātēm prezidentūras laikā. Paredzams, ka kopīgo vēstuli nosūtīs Austrijas kancleram Sebastianam Kurcam, kā arī visu ES dalībvalstu nozares ministriem. Vienlaikus CER kopā ar organizācijas dalībniekiem aktīvi strādā pie tā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu dzelzceļa nozarei arī nākamajā ES plānošanas periodā pēc 2020.gada. Transporta nozarei potenciāli varētu būt pieejams finansējums no Kohēzijas fonda, Horizon Europe, InvestEU, kā arī Digital Europe Programme, kuras ietvaros varētu notikt darbs pie kiberdrošības un mākslīgā intelekta projektiem. Savukārt 30.maijā Lisabonā notikušajā apvienotajā Eiropas dzelzceļu savienības (UIC) Eiropas reģiona vadības komitejas sēdē un Eiropas reģionālajā asamblejā tās dalībnieki apstiprināja UIC Eiropas reģiona Vadības komitejas priekšsēdētāja Frančesko dos Reis iezīmētos galvenos darbības virzienus, kas stiprinātu UIC kā globālas tehniskas platformas un spēcīga sarunu partnera lomu standartu un tehnisko risinājumu izstrādē. Lai to nodrošinātu, nepieciešams īstenot koordinētu un vienotu dzelzceļa stratēģiju, veicinot sadarbību un informācijas apmaiņu ar pārējiem reģioniem. UIC šobrīd ir izstrādājis konkrētu darbības programmu, kas sevī ietver darba programmu 2019.gadam, kvalitātes vadības sistēmu (QMS) progresa pārskatu, Eiropas dzelzceļa tehnisko stratēģiju (RTSE – Rail Technical Strategy Europe), Pētniecības un inovāciju darba grupas jauno stratēģiju. Plānots pastiprināt arī UIC lomu standartu izstrādes attīstībā, cenšoties panākt, lai UIC būtu galvenā nozares organizācija sarunās ar Eiropas standartu izstrādes organizācijām.

Latvijas un Kazahstānas Starpvaldību komisijas tikšanās ietvaros VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) viceprezidents Ainis Stūrmanis šonedēļ iepazīstināja Kazahstānas puses kolēģus ar videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa nozarē.

Viens no apjomīgākajiem projektiem, ko LDz īstenos līdz 2023.gadam, būs Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, pirmajā posmā elektrificējot posmu no Daugavpils un Rēzeknes līdz Rīgai. Šis projekts ir nozīmīgs ne vien ekonomiskās izaugsmes veicināšanai gan nozares, gan arī visas valsts līmenī, bet tas arī būtiski mazinās dzelzceļa nozares negatīvo ietekmi uz vidi.

A.Stūrmanis komisijas locekļus informēja arī par SIA "LDz ritošā sastāva serviss" 2015.gadā sākto dīzeļlokomotīvju 2M62UM modernizācijas projektu, kā ietvaros vidēji 40 gadu vecās maģistrālās lokomotīves tiek atjaunotas, uzlabojot to darbību un padarot tās videi draudzīgākas, mazinot izmešu apjomu un dīzeļdegvielas noplūdes iespējas.

Savukārt sadarbībā ar zinātniekiem ir izstrādāts ūdeņraža lokomotīves prototips, kas balstīts uz manevru lokomotīves ČME3M bāzes. LDz viceprezidents klātesošajiem paskaidroja, ka šis projekts patlaban vēl ir izpētes stadijā, taču jau patlaban veiktie aprēķini liecina, ka šādu lokomotīvju izmantošana ievērojami mazinās negatīvo ietekmi uz vidi, ko patlaban rada manevru darbi.

Komisijas locekļiem sēdes laikā arīdzan tika sniegta informācija par 2017.gadā noslēgto sadarbības līgumu starp SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un uzņēmumu "Baltic 3D.eu". Šis līgums paredz lokomotīvju palīgdetaļu izgatavošanu, izmantojot 3D drukas iekārtas. Atsevišķu nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D drukas palīdzību ekonomēs gan finanšu līdzekļus, gan arī laiku, uzsvēra A.Strūrmanis.

Latvijas un Kazahstānas Starpvaldību komisijas sēdē 31.maijā satiksmes ministrs Uldis Augulis un Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieks Romāns Vasiļenko parakstīja starpvaldību komisijas 7.sēdes protokolu par turpmāko sadarbību ekonomikā, zinātnē un tehnikas jomā.

Sēdes laikā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš uzsvēra, ka vislielākais sadarbības potenciāls starp abām valstīm pastāv aviācijas, tranzīta un loģistikas jomās, tostarp sniedzot loģistikas pakalpojumus gan Latvijas ostās, gan Kazahstānas SEZ Horgosā – "Austrumu vārti".  

Latvijas transporta un loģistikas nozares dalībnieki jau ir uzsākuši gatavošanos starptautiskajai transporta izstādei "TransKazakhstan / Translogistica 2018".

Šodien, 7.jūnijā, visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Drošas dzelzceļa šķērsošanas diena. Cilvēki dzelzceļa negadījumos galvenokārt iekļūst savas neuzmanības, pārdrošas rīcības un elementāru drošības noteikumu neievērošanas dēļ, kā rezultātā ik gadu Latvijā uz dzelzceļa sliedēm iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Tādēļ VAS “Latvijas Dzelzceļš”, Valsts Policija un AS “Pasažieru vilciens” atgādina drošas dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens. Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību tam, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, šodien notiks arī policijas pārbaudes pie vairākām dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa ir notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pērn dzelzceļa satiksmē Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “LDz kā sociāli atbildīgam uzņēmumam un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir svarīgi informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu. Turklāt jāatzīmē, ka pēdējos gados esam arī daudz ieguldījuši dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā. Taču pat modernākie tehnoloģiskie risinājumi nepasargā, ja pats sevi nesargā. Diemžēl dzelzceļa negadījumi joprojām notiek - visbiežāk cilvēku neuzmanības, pārdrošas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Tādēļ šī gada kampaņā aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga - vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas.”

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 129 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēti 448 pārkāpumi, bet iepriekšējos gados pārkāpumu skaits sasniedzis pat 800.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro: “Lai gan policijas statistika liecina, ka katru gadu samazinās to pārkāpumu skaits, kas izdarīti uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, tomēr jāteic, ka aizvien liela daļa autovadītāju ceļu satiksmes noteikumus dzelzceļa tuvumā mēdz pārgalvīgi pārkāpt. Ir novērots, ka autovadītāji visbiežāk neievēro tieši luksofora sarkanās gaismas signālu pirms dzelzceļa pārbrauktuves – pērn par šo pārkāpumu vien sastādīti 182 protokoli. Aicinām ikvienu atcerēties, ka luksofora sarkanā gaisma, STOP zīme vai nolaista barjera pirms dzelzceļa sliedēm nav tikai šķērslis ceļā, bet gan drošības brīdinājums un, iespējams, dzīvības glābējs. Cīņā ar vilcienu nekad neuzvarēt – tas vienmēr būs lielāks un spēcīgāks.”

Vienlaikus AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atzīmē: “Kad runājam par negadījumiem uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, galvenokārt domājam par tiem, kas notikuši nejaušības vai neuzmanības dēļ. Taču liela daļa no negadījumos bojāgājušajiem ir tie mūsu līdzpilsoņi, kuri ir izvēlējušies labprātīgi beigt savu dzīvi un par “pašnāvības ieroci” ir izraudzījušies tādu smagsvaru kā vilciens. Tādēļ aicinu ikvienu nebūt vienaldzīgam un laikus sniegt savu atbalstu, lai novērstu nelaimi. Ieklausīsimies savos līdzcilvēkos un uztversim nopietni viņu teikto. Vēlos piebilst, ka AS “Pasažieru vilciens” viena no svarīgākajām darbības stratēģijā definētajām vērtībām ir drošība. Lai to nodrošinātu, mums visiem kopā ir jāsadarbojas, tostarp, nepaliekot malā, kad cilvēks ar jebkādiem paņēmieniem izvēlējies labprātīgi beigt savu dzīvi pašnāvībā."

Savukārt Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers skaidro, ka: “Cilvēki mēdz pārvērtēt, cik lielā mērā var ietekmēt neietekmējamo, piemēram, uzvarēt vilcienu. Noteikumus dzelzceļa tuvumā bieži neievēro un riskē tie, kuri piešķir lielāku vērtību zaudējumiem, nevis ieguvumiem, dažas ietaupītas minūtes liekot augstāk par savu drošību un dzīvību.”

Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt. Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Jāatzīmē, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6 000 tonnu, bet pasažieru vilciena – ap 1 000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 km/h, bet bremzēšanas ceļš – no 200 m līdz pat 1 km, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.

LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem. Šogad LDz drošības kampaņu īsteno sadarbībā ar “Valsts policiju” un AS “Pasažieru vilciens”.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā:  http://dzirdiredzidzivo.lv/

Kampaņas video:

• https://www.youtube.com/watch?v=YOsLM8DW4ps&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=s6ahnL5dS2I&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=eqOmYt_rpXU&feature=youtu.be
• https://www.youtube.com/watch?v=RRMoEkdBDZ0&feature=youtu.be

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” vadošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības — AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Labklājības ministrijas apbalvojumu "Ģimenei draudzīgs komersants"šogad saņēmuši jau trīs koncerna "Latvijas dzelzceļš" uzņēmumi - atkārtoti šis apliecinājums ticis VAS "Latvijas dzelzceļš" un SIA "LDz Cargo", savukārt pirmo reizi apbalvojumus pasniegts uzņēmumam "SIA "LDZ ritošā sastāva serviss".

Apbalvojumi pasniegti Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotajā Atbildīga biznesa nedēļā., kuras vadmotīvs šogad ir darbinieku labklājība darba vietā.

Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uz turpmāko gadu un ik gadu uzņēmumi tiek izvērtēti no jauna. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, kas plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi.

Atbildīga biznesa nedēļā var iesaistīties jebkura organizācija un uzņēmums, kas ir ieinteresēts dalīties ar savu pieredzi, zināšanām vai paveiktajiem labajiem darbiem un reizē veicināt atbildīgas uzņēmējdarbības attīstību vietējā kopienā.

Novērtējot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pēdējā gadā paveikto darba vides, uzņēmuma pārvaldības, tirgus attiecību, vides aizsardzības un sabiedrības atbalsta aktivitāšu jomās, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotā Ilgtspējas indeksa eksperti piešķīruši LDz ļoti augstu novērtējumu, tādējādi uzņēmumam pirmo reizi iegūstot platīna kategoriju.

Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz piedalās kopš 2011.gada, un ekspertu vērtējums gadu no gada uzlabojies, tādējādi ļaujot uzņēmumam pakāpties līdz visaugstākajai –platīna - kategorijai.

Visaugstāko novērtējumu eksperti šogad devuši LDz paveiktajam sabiedrības jomā, kam seko uzņēmuma pārvaldības un tirgus attiecību jomas.

"Stājoties šajā amatā, izvirzīju mērķi - "Latvijas dzelzceļam” ir jākļūst par vislabāk pārvaldīto uzņēmumu Baltijā. Viens no veidiem, kā pārbaudīt tuvošanos nospraustajam mērķim, ir dalība Ilgtspējas indeksā. Ekspertu augstais novērtējums, piešķirot platīna kategoriju, apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Vienlaikus - apzināmies, ka darbs ir jāturpina, lai kļūtu vēl labāki. Izsaku pateicību vadības komandai, kā arī ikvienam uzņēmumā, kas ir iesaistījušies rezultāta sasniegšanā un ceru, ka nākamajā gadā novērtējumā piedalīsies jau visi koncerna uzņēmumi, " pauž LDz prezidents Edvīns Bērziņš. 

Ilgtspējas indeksa uzņēmumu platīna grupā iekļūst tie uzņēmumi, kuru indekss saskaņā ar ekspertu vērtējumu pārsniedz 90%. Šie uzņēmumi savā darbībā ir pilnībā integrējuši korporatīvo atbildību, un tajos noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana. Tie par savu darbību atskaitās ar augsta līmeņa caurskatāmību un ietekmes auditorijas iesaisti, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.

2017.gadā platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi, šogad tādu ir 12.

"Platīna kategorijas uzņēmumi ir tie, kur ļoti liela loma rezultāta sasniegšanai bijusi tieši uzņēmuma vadībai, kas pieņem galvenos lēmumus," uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Augstu novērtējumu par pēdējā gada laikā paveikto darba vides, uzņēmuma pārvaldības, tirgus attiecību, vides aizsardzības un sabiedrības atbalsta aktivitāšu jomās Ilgtspējas indeksā saņēmuši arī divi LDz meitas uzņēmumi.  SIA "LDz Cargo", saņēma zelta kategorijas novērtējumu, bet SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", kas pērn pirmo reizi piedalījās novērtējumā, ierindots starp sudraba kategorijas uzņēmumiem. Abiem uzņēmumiem šis ir par vienu kategoriju augstāks vērtējums nekā gadu iepriekš.

Turklāt SIA "LDZ ritošā sastāva serviss"šogad saņēma speciālbalvu "Ilgtspējas čempions" par paveikto vides jomā. 

"Pēdējo divu gadu laikā esam spēruši lielu soli sava uzņēmuma attīstībā. Šis ceļš nav bijis viegls, tādēļ gribu pateikt paldies visam SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" kolektīvam par nesavtīgu un profesionālu darbu. Šie uzņēmumam piešķirtie apbalvojumi ir apliecinājums mūsu profesionalitātei un stimuls tālākai izaugsmei un attīstībai, sniedzot būtisku ieguldījumu visas Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā," norāda SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

Apbalvojumi tika pasniegti Atbildīgas biznesa nedēļas ietvaros, kuras laikā sveikti arī Ģimenei draudzīgi komersanti. Šo Labklājības ministrijas apbalvojumu saņēma

visi trīs LDz koncerna uzņēmumi, kuri piedalījās Ilgtspējas indeksa novērtējumā.  

Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uz turpmāko gadu un ik gadu uzņēmumi tiek izvērtēti no jauna. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, kas plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šonedēļ Pekinā, Ķīnā, notiek starptautiska tehnoloģiju nu transporta izstāde un forums "World Transport Convention", kurā piedalās VAS "Latvijas dzelzceļš".

Izstādes mērķis ir vienuviet prezentēt tehnoloģiju, zinātnes un transporta nozares sasniegumus un attīstību, kā arī veicināt iniciatīvas "Josla un ceļš" infrastruktūras savstarpējo  mijiedarbību. Šajā izstādē Latvijas transporta un loģistikas nozares dalībnieki pirmo reizi piedalās ar devīzi VIA LATVIA, kurā ietvertais vārds “ceļš” simbolizē kustību un nepārtrauktu transporta nozares attīstību, kā arī integrētas iespējas nodrošināt pārvadājumus caur Latvijas teritoriju, sniedzot arvien augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus.  Vienlaikus ar izstādi norisinās arī starptautisks forums, kurā piedalās aptuveni 4500 dalībnieku.

Uzturoties vizītē Ķīnā, LR Satiksmes ministrija, LDz prezidents Edvīns Bērziņš un citi nozares dalībnieki piedalījās arī Starptautiskās Joslas un ceļa transporta alianses (BRITA) dibināšanā.

Paredzams, ka platforma dos iespēju sadarboties "Joslas un ceļa" iniciatīvas realizēšanā iesaistītajām valstīm, īpaši nozares uzņēmumiem. No Latvijas platformas dibināšanā iesaistījušies astoņi nozares dalībnieki: LDz, Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas Specialā ekonomiskā zona, Starptautiskā lidosta "Rīga", Nacionālais konteineru termināls, Rīgas Universālais terminālis un Rīgas konteineru terminālis.

BRITA ir Ķīnas iniciēts daudzpusējas sadarbības formāts, kas apvieno Joslas un ceļa iniciatīvas realizēšanā iesaistīto valstu transporta un loģistikas nozares galvenos spēlētājus. Saņemot nepieciešamo Ķīnas valdības un alianses organizācijā iesaistīto valstu atbalstu, BRITA visticamāk kļūs par ietekmīgu starptautisko transporta un loģistikas organizāciju.

Starptautiskā “World Transport Convention” foruma ietvaros E.Bērziņš tikās arī ar “China Enterprise Confederation" (Ķīnas uzņēmumu konfederācijas) viceprezidentu Džu Hunžeņu.  Konfederācijas vadība iepriekš viesojās Rīgā, un Hunžeņs uzsvēra, ka patlaban tiek turpināts Rīgā iesāktais darbs. "Mūsu uzdevums ir veidot izcilu infrastruktūru, kas spētu nodrošināt drošus un ātrus galapunktu savienojumus un digitalizēt visus dokumentu uzskaites un apmaiņas procesus," uzsvēra Hunžeņs. Savukārt E Bērziņš saņēma uzaicinājumu septembrī piedalīties 500 vadošo Ķīnas uzņēmumu konferencē, kuras uzdevums ir veicināt sadarbību un starptautisko biznesa projektu attīstību. Tāpat LDz prezidentam “World Transport Convention” foruma ietvaros paredzēta tikšanās ar Čendu pašvaldības pārstāvjiem, lai turpinātu sāktās sarunas par sadarbību dzelzceļa kravu pārvadājumu nodrošināšanā. 

Latvija ierindojas starp pirmrindniekiem vairākās jomās: gan aviācijā, gan dzelzceļa pārvadājumos, gan loģistikas pakalpojumu sniegšanā, tā  19.jūnijā Ķīnā, uzstājoties starptautiskā konferencē  “Pasaules transporta konvencija” (WTC – World Transport Convention), uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka transporta sektora attīstība ir viena no Latvijas prioritātēm un  vistiešākajā veidā veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. U. Augulis pauda pārliecību, ka mūsu valstī attīstās droši, videi draudzīgi un ilgtspējīgi multimodālā transporta pakalpojumi, lai nākotnē cilvēki un kravas varētu pārvietoties efektīvāk un veiktu arvien lielākus attālumus.

Iepazīstinot ar Latvijas piedāvājumu un iespējām transporta jomā, ministrs iezīmēja perspektīvas, ko sniegs Rail Baltica projekta īstenošana. Tā paredz integrēt Baltijas valstu dzelzceļa tīklu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa sistēmā, paverot jaunus apvāršņus nozares attīstībā. 

Tāpat U. Augulis norādīja uz Latvijas pieredzi specializēto konteinervilcienu reisu organizēšanā, kas jau no 2003.gada veic regulārus pārvadājumus uz Krieviju un citām NVS valstīm. Ministrs uzskata, ka šis darbs ir jāturpina un kopā ar partneriem jāstrādā pie jaunu maršrutu izveides, tai skaitā no un uz Ķīnu, kā arī citām valstīm.

“Šobrīd pamatoti un ar lepnumu pozicionējam sevi kā aktīvu Eirāzijas piegāžu ķēžu dalībnieku, kas ir gatavs nodrošināt modernus loģistikas risinājumus un maksimālu prognozējamību un drošību”, norādīja U.Augulis.

Šobrīd visā pasaulē transporta nozarē tiek novērots gan pasažieru, gan kravu pakalpojumu pieaugums, tomēr tas nes sev līdzi jaunus pārbaudījumus. Ministrs norādīja, ka būs jārod risinājumi tādām problēmām kā:  transporta radīto emisiju samazināšana, pārvadājumu drošības saglabāšana, pieaugošo apdraudējumu risku novēršana un cilvēka dzīvības pasargāšana.

Konferencē U. Augulis aicināja valstu pārstāvjus un augstās amatpersonas izmantot iespēju iepazīt Latvijas iespējas transporta, loģistikas un aviācijas jomā un personīgi tikties ar Latvijas ostu, dzelzceļa un aviācijas uzņēmumu vadītājiem.

Konferences ietvaros organizētajā kontaktbiržā Latvijas transporta nozares uzņēmēji prezentēja savus uzņēmumus un sadarbības iespējas Ķīnas transporta nozares amatpersonām un uzņēmējiem no "Beijing North Star Events Group Co, Ltd.", "Chengdu Municipal Ports and Logistics Office", "Chengdu Municipal Bureau of Exposition". 

Čengdu ir nozīmīgākais aviācijas un dzelzceļa mezgls dienvidrietumu Ķīnā, kas izrāda interesi ar Latviju stiprināt sadarbību dzelzceļa kravu un aviācijas jomā. 

Čengdu pašvaldības Ostu un loģistikas biroja direktora vietnieks Žangs Či (Zhang Chi) izteica cerību, ka sadarbībā ar Latviju varētu tikt nodrošināta preču plūsma Eirāzijas kontinentā uz Austrumu un Ziemeļeiropas valstīm.  Tāpat Čengdu puse aicināja stiprināt sadarbību aviācijas jomā gan lidostu sadarbībā, gan tiešo reisu attīstībā.

Savukārt Sans Dongfans (Sun Dongfan),  Beijing North Star Events Group priekšsēdētājs prezentēja savu ilggadējo pieredzi starptautiska mēroga izstāžu organizēšanā un aicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties 2018.gada starptautiskajā piegāžu ķēžu un viedās loģistikas Expo, kas šī gada novembrī notiks Čengdu.

Kā ziņots, satiksmes ministru darba vizītē Ķīnā no 16. līdz 22.jūnijam pavada Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Ozoliņš, kā arī SM Starptautisko sadarbības projektu koordinācijas departamenta direktore Elīna Luca-Ratfeldere, ministrijas nozares padomnieks Latvijas vēstniecībā Pekinā Helmuts Kols, kā arī “VAS Latvijas Dzelzceļš”,  Rīgas Brīvostas, Ventspils Brīvostas, VAS “Starptautiskā lidosta Rīga”, “Nacionālais konteineru termināls” un “Rīgas Universālais Terminālis”  vadības pārstāvji.

Satiksmes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

Tālr.: 67028390,

e-pasts: komunikācijas@sam.gov.lv

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš pagājušajā nedēļā, Ķīnā tiekoties ar Ķīnas-Baltkrievijas industriālā parka "Lielais akmens" attīstības direktoru Hī Donggangu un Ķīnas dzelzceļa viceprezidentu Lī Veninu, saņēmis apliecinājumus turpmākās sadarbības attīstīšanai.

Tiekoties ar "Lielā akmens" attīstības direktoru, prezentēta Latvijas līdzšinējā pieredze kravu pārvadājumos no Baltkrievijas uz Latviju un izmantojot ostas - tālāk uz citām Eiropas valstīm. Šī pieredze tikšanās laikā atzinīgi novērtēta, norādot, ka industriālajam parkam ir interese par šādiem kravu pārvadājumiem.

Sarunas laikā LDz prezidents informēja par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, kas arī ir būtiska kravu pārvadājumu organizēšanā nākotnē. Arī šis projekts saņēma atzinīgu novērtējumu, jo tas paātrinātu kravu nogādāšanu uz Latvijas ostām.

Savukārt Donggangs informēja, ka rudenī plāno apmeklēt Latviju, tajā skaitā arī lai iepazītos ar Latvijas piedāvātajiem kravu pārvadājumu veidiem un dzelzceļa infrastruktūru.

Tiekoties ar Ķīnas dzelzceļa viceprezidentu Lī Veninu, pārrunāta kravu pārvadājumu organizēšana no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Latvijas ostas. Lī Venins atzinīgi novērtēja Latvijas pievienošanos novērotāja statusā Jaunā zīda ceļa septiņu valstu līgumam. Nākamā līguma dalībvalstu tikšanās ir plānota septembrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, un tās laikā tiks lemts par turpmāko LDz statusu šajā projektā.

Latvijas iekļaušana līgumā pavērs jaunas sadarbības iespējas ar Ķīnu un pārējām līguma valstīm (Krieviju, Mongoliju, Kazahstānu, Vāciju, Poliju un Baltkrieviju), paudis Ķīnas dzelzceļa viceprezidents. Kļūstot par pilntiesīgu līguma dalībvalsti, Latvija varētu pildīt tranzīta mezgla lomu kravu nogādāšanā no Āzijas uz Eiropu.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, turpmāk arī – pārdevējs, 2018.gada 7.augustā Rīgā, Latvijā atklātā izsolē pārdos 14 (četrpadsmit) divsekciju 2M62 sērijas maģistrālās dīzeļlokomotīves.

Visas lokomotīves ir pilnā komplektācijā. Regulāri tiek veikti darbi lokomotīvju tehniskā stāvokļa uzturēšanai,  lokomotīvju mezgli un agregāti ir iekonservēti un regulāri tiek ieeļļoti.

Lokomotīves atrodas Lokomotīvju ielā 35, Rēzeknē, Latvija LV-4601 pārdevēja Rēzeknes rezerves bāzes teritorijā.

Ar lokomotīvju novērtējumu (izsoles sākumcenu) un aprakstu var iepazīties mājas lapā www.ldz.lv dokumentā “2M62 sērijas maģistrālo dīzeļlokomotīvju pārdošanas noteikumi”. Lokomotīves var apskatīt, iepriekš sazinoties ar pārdevēja kontaktpersonu.

Visiem, kuri vēlas piedalīties izsolē, līdz 2018.gada 25.jūlijam jāiesniedz  pieteikums dalībai izsolē. Pieteikuma forma un visu iesniedzamo dokumentu saraksts ir norādīts “2M62 sērijas maģistrālo dīzeļlokomotīvju pārdošanas noteikumi” 2. un 3. pielikumos (dokumentu sk.  mājas lapā www.ldz.lv), kā arī, reģistrētajiem izsoles dalībniekiem jāiemaksā pārdevēja kontā pirkuma nodrošinājumu EUR 5000,00 (pieci tūkstoši euro). Pirkuma nodrošinājums ir iemaksājams šādā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, vienotais reģistrācijas Nr.40003788351, norēķinu kontā: LV67NDEA0000084909460, Luminor Bank AS, SWIFT kods NDEALV2X. Iemaksas mērķis: “2M62 sērijas dīzeļlokomotīvju pirkuma nodrošinājums”.

Izsoles valoda - latviešu un/vai krievu. Precīzs izsoles laiks un vieta reģistrētajiem izsoles dalībniekiem tiks norādīts uzaicinājuma vēstulē.

Pārdevēja rekvizīti: SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, vienotais reģistrācijas numurs 40003788351, juridiskā adrese Gogoļa iela 3, Rīga, Latvija, LV- 1050; biroja adrese Turgeņeva iela 21, Rīga, Latvija, LV-1050.

Pārdevēja kontaktpersona: Artūrs Melameds, Remonta daļas vadītāja vietnieks, mob. tālr. Nr.: +371 28390026, tālr. Nr. +371 67233878. E-pasta adrese: arturs.melameds@ldz.lv.

Izsoles noteikumi pieejami ŠEIT.

2018.gada 11.septembrī Rīgā jau piekto gadu notiks ikgadējā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rīkotā starptautiskā transporta un loģistikas nozares konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi”, kurā augsta līmeņa Latvijas un ārvalstu eksperti diskutēs par to, kā norises pasaulē – politikā, ekonomikā, zinātnē un sabiedrībā – ietekmē transporta un loģistikas nozari un kā tās izmantot nozares attīstības labā.

Šo gadu laikā Rīga un LDz konference kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem gan no Eiropas, gan Āzijas valstīm.

Konferencē šogad tiks diskutēts par tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas rada jaunu sinerģiju, necerētus sadarbības un inovāciju piedāvājumus. Tiks pētītas tendences un iespējas veidot jaunus sadarbības veidus gan transporta un loģistikas nozarē, gan ārpus tās ar mērķi veiksmīgi attīstīt nozares uzņēmējdarbību saspringtās konkurences apstākļos.

Līdzās tehnoloģiskajai attīstībai un jaunu maršrutu izveidei apspriežamo jautājumu lokā iekļauti dzelzceļu attīstības, konkurētspējas un finansēšanas mehānismu temati.

Kā viens no galvenajiem konferences tematiem tiks izcelts Latvijas kā transporta un loģistikas izcilības centra potenciāls, savienojot Ziemeļeiropas un Āzijas valstis un iekļaujoties starptautiskajā Ziemeļu – Dienvidu transporta koridorā.

Dalību konferencē apstiprinājuši Lielbritānijas organizācijas "TomorrowToday Global" līdzdibinātājs, futūrists Dīns van Leuvens (Dean van Leeuwen), ASV dzelzceļa nozares eksperts, patlaban Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļas ekonomisko pētījumu direktors un viesprofesors Kijevas Ekonomikas augstskolā prof. Rasels Pitmans (Prof. Russel Pittman), “Siemens Osakeyhtio” pārstāvis Juha Lehtonens (Juha Lehtonen), kā arī citi augsta līmeņa transporta un loģistikas nozares eksperti.

Ieskats iepriekšējo gadu konferencēs:

2017.gads

2016.gads

2015.gads

2014.gads