Quantcast
Channel: Latvijas dzelzceļš
Viewing all 655 articles
Browse latest View live

Netipiski vasaras sezonai dzelzceļa kravu apjomi pieaug

$
0
0

 

Pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru šogad sešos mēnešos veiktais kravu pārvadājumu apjoms tonnkilometros par 1,4% pārsniedz pagājušā gada pirmā pusgada rādītājus, kas liecina, ka palielinājušies kravu pārvadājumu attālumi Latvijas teritorijā. Turklāt pēdējos trīs mēnešos netipiski vasaras sezonai, kad pārvadājumu apjomi parasti samazinās, novērojama kravu apjomu palielināšanās – tā jūnijā pārvadāti kopumā 4 miljoni tonnu, kas par 28,5% pārsniedz pagājušā gada jūnija rādītājus. Īpaši liels pieaugums šajā pusgadā vērojams dzelzceļa savienojumā ar Baltkrieviju.

Pieaugums pārvadājumos pusgada griezumā vērojams visās pārvadājumu grupās – iekšzemes, eksporta, importa un sauszemes tranzīta pārvadājumos. Par 35,7% pieaudzis minerālvielu, par 42,6% kokmateriālu un par 28,4% ķīmisko kravu pārvadājumu apjoms. Pēdējā mēnesī attiecībā pret pagājušā gada jūniju īpaši pieaudzis akmeņogļu (+49,5%) pārvadājumu apjoms, par 7,2% pieauguši naftas produktu pārvadājumi, kā arī minerālvielu, kokmateriālu un rūdas pārvadājumu apjoms.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad būtiski palielinājies Baltkrievijas kravu īpatsvars kopējā importa un sauszemes tranzīta pārvadāto kravu apjomā – no 15,7% pērn uz 25,5% šogad. Kopējais kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa satiksmē starp Baltkrieviju un Latviju veidoja 14,7 milj. tonnu, no tām 5,75 milj. tonnu jeb par 56,4% vairāk nekā pērn bija Baltkrievijas izcelsmes kravas.

“Sadarbība ar Baltkrievijas dzelzceļu allaž ir bijusi sekmīga, taču pēdējo gadu laikā esam ievērojami to uzlabojuši, tostarp pagājušajā gadā atklājām LDz pārstāvniecību Baltkrievijā. Tādējādi kravu apjoma palielināšanās ir likumsakarīgs ieguldītā darba rezultāts. No Baltkrievijas virzienā uz Latvijas ostām šogad uzsākti jauna veida kravu, piemēram, šķeldas, pārvadājumi. Kopā ar Baltkrievijas kolēģiem esam izveidojuši jaunu piedāvājumu kravu īpašniekiem – kravas ekspresvilcienu Minska-Rīga. Patlaban pilnveidojam procesus, lai krava pie klientiem nonāktu ātrāk un līdz ar to būtu iespēja palielināt apjomus šajā maršrutā, tostarp izšķiroša ir arī sadarbība ar termināļiem, lai nodrošinātu iespējami ātrāku kravu izkraušanu un vagonu apriti,” skaidro LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Arī virzienā no Latvijas uz Baltkrieviju 2018.gada 1.pusgadā vērojams pieaugums – pārvadāti 82,2 tūkst. tonnu jeb par 19,1% vairāk salīdzinājumā ar 2017.gada analoģisko periodu. Eksporta kravu struktūru galvenokārt veido pārtikas rūpniecības produkti, metāli un ferosakausējumi, kā arī citas kravas. Savukārt sauszemes kravu tranzīts starp abām valstīm veidoja 1,38 milj. tonnu, 2,1 reizes pārsniedzot 2017. gada rādītājus.

Konteineru pārvadājumos pirmajā pusgadā pārvadātas 2842 TEU vienības, kas ir par 13% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Kopš 2017.gada oktobra divpusējā satiksmē starp Latviju un Baltkrieviju uzsākta elektroniskās pavadzīme izmantošana privāto vagonu apstrādē, kas ievērojami paātrina un atvieglo vagonu apriti starp abām valstīm, ļaujot klientiem ātrāk saņemt atpakaļ savu ritošo sastāvu.

Galerijas (1)


Autotransporta kustībai slēgs Krustpils ielas pārbrauktuvi Rīgā

$
0
0

Cienījamie autovadītāji!

Krustpils ielas pārbrauktuve Rīgā tiks slēgta no 13. līdz 18.jūlijam, lai veiktu tās kapitālo remontu un tā būtu droša gan autotransportam, gan vilcienu satiksmei.

Šajā laika posmā, lūdzu, izmantojiet apbraucamos ceļus, kas norādīti kartē. Remontdarbi iekļauti arī Waze aplikācijas maršrutu plānošanā.

Maršrutu pārplānošana prasīs zināmas neērtības, bet pēc remonta braukt būs ērtāk un drošāk!

Paldies par sapratni!

Galerijas (1)

LDz ar “OP Corporate Bank plc.” paraksta līgumu par infrastruktūras investīciju projektu finansēšanu

$
0
0

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir parakstījusi līgumu ar "OP Corporate Bank plc." filiāli Latvijā par 2018.gada investīciju projektu īstenošanai nepieciešamo finansējumu 31 miljona eiro apmērā.

Aizdevuma termiņš ir septiņi gadi, un šo summu paredzēts ieguldīt vairāku infrastruktūras objektu atjaunošanā un modernizācijā.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas: “Finansējums paredzēts infrastruktūras projektiem, kas iekļauti “Latvijas dzelzceļa” vidēja termiņa darbības stratēģijā, koncerna biznesa plānā un ir saskaņoti ar apstiprināšanas procesā esošā Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna uzdevumiem nodrošināt atbilstošas kvalitātes infrastruktūru. Lai nodrošinātu to izpildi, mēs strādājam divos būtiskos virzienos – uzturot un atjaunojot esošos infrastruktūras elementus, kā arī modernizējot infrastruktūru vietās, kur tas nepieciešams konkurētspējas paaugstināšanai. Līguma parakstīšana par finansējumu šiem projektiem apliecina “Latvijas dzelzceļa” finanšu stabilitāti.”

Bankas piešķirto finansējumu LDz ieguldīs gan jau uzsākto Rīgas un Daugavpils mezglu modernizācijas projektu īstenošanā, uzlabojot tranzīta nozarei nepieciešamās infrastruktūras caurlaides spēju, tehnoloģisko procesu organizāciju un drošību, gan arī līdzekļi paredzēti signalizācijas, elektroapgādes un elektronisko sakaru līdzekļu, sliežu ceļu un ritošā sastāva atjaunošanai.

“OP Corporate Bank plc” Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver: “Uzņēmuma modernizācija, infrastruktūras atjaunošana un konkurētspējas paaugstināšana ir pamats sekmīgai ilgtermiņa attīstībai. OP banka ir stabils partneris mūsu valsts tautsaimniecībai tik nozīmīgam uzņēmumam kā “Latvijas dzelceļš”. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija stiprinās kravu, loģistikas un tranzīta nozari, kā arī ļaus Latvijai efektīvāk iekļauties globālajos tranzīta ceļos.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

Modernizētās lokomotīves nobraukušas jau 1000 000 km

$
0
0

“Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” modernizējis jau desmit maģistrālās lokomotīves 2M62UM, kas kopumā nobraukušas jau 1000 000 kilometru velkos smagos vilciena sastāvus – tas ir, 25x apkārt zemeslodei vai 3x līdz Mēnesim.

Pēc pārbūves lokomotīves kļuvušas ievērojami ekonomiskākas, jaudīgākas un daudz komfortablākas kā darbavieta lokomotīvju vadītājiem. Izmantojot šīs lokomotīves pārvadātājs var piedāvāt klientam izdevīgākus pārvadājumu tarifus, jo pārvadājums kļūst daudz efektīvāks.

Video ŠEIT: https://youtu.be/olh1DfFBk8Q

 

Galerijas (1)

Latgales pašvaldības: dzelzceļa elektrifikācijas projekts veicinās reģiona attīstību

$
0
0

Pagājušās nedēļas nogalē VAS “Latvijas dzelzceļš” vadība tikās ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem, nozares un uzņēmējdarbības organizācijām, lai iepazīstinātu ar būtiskākajiem infrastruktūras attīstības projektiem, kas turpmākajos gados plānoti Latgalē, un šo projektu ietekmi uz reģiona attīstību.

Būtiska uzmanība tikšanās laikā tika veltīta dzelzceļa elektrifikācijas projektam, kura ietvaros ievērojama daļa investīciju tiks ieguldīta tieši Latgalē, radot papildu darba vietas un attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Plānots, ka ap 38% investīciju tiks apgūtas lokāli, izmantojot vietējo darbaspēku, materiālus un tehnoloģijas.

“Pētījumu dati liecina, ka no transporta nozares sekmīgas darbības ir atkarīga teju piektā daļa Latvijas tautsaimniecības. Taču Latgales reģionā tam ir vēl būtiskāka loma, ietekme uz cilvēku nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti. Tuvākajos gados tieši Latgalē tiks īstenoti vairāki liela mēroga dzelzceļa infrastruktūras projekti, tostarp tieši šeit tiks uzsākta dzelzceļa elektrifikācija, kas ietekmēs reģiona attīstību,” uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Uz tikšanos bija ieradušies pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Latgales uzņēmējdarbības centra, Latgales SEZ, Latgales plānošanas reģiona administrācijas, Rēzeknes, Daugavpils, Varakļānu un Jēkabpils  novada domes, kā arī Višķu pagasta.

Diskusijas gaitā tika apspriesta gan elektrifikācijas projekta gaidāmā ietekme uz tālāko nozares attīstību, gan tā būvniecības laikā paredzamā ekonomiskā aktivitāte. Tāpat tika diskutēts par projekta saistību ar izglītības attīstību transporta un enerģētikas jomā (jau tagad Rīgas Tehniskajā universitātē ir izveidota jauna programma, kuru apgūst vairāk nekā 30 jauno speciālistu). Tika izskatītas arī tālākas infrastruktūras izmantošanas iespējas, attīstot loģistikas mezglus elektrificētās līnijas tuvumā, kā arī skaidrots, ka līniju elektrificēšana līdz robežstacijām Rēzeknei un Daugavpilij ir ekonomiski pamatota, jo tieši šajās pilsētās Krievijas vai Baltkrievijas dzelzceļu ievestajiem kravu sastāviem tiek mainītas lokomotīves un būs iespējams tālāk pilnībā izmantot elektrovilci.

Rēzeknes novada domes deputāts, Tautsaimniecības attīstības komitejas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters norāda: “Dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošana pozitīvi ietekmēs ne tikai Rēzekni un Daugavpili, bet Latgales reģionu kopumā. Piemēram, projekta laikā tiks radītas jaunas darba vietas, tādējādi samazinot cilvēku skaitu, kuri dodas labākas dzīves meklējumos uz citiem Latvijas reģioniem un, iespējams, arī atgriežot aizbraukušos. Turklāt saskatu arī potenciālu attīstīties uzņēmējiem, piemēram, piedāvājot ražot inovatīvus produktus ne tikai dzelzceļa elektrifikācijas, bet arī Rail Baltica projekta ietvaros. Protams, nevaram aizmirst arī ieguvumus videi, kas radīsies, nomainot dīzeļlokomotīves uz elektrolokomotīvēm.”

Atbalstu elektrifikācijas projekta īstenošanai pauž arī Latgales SEZ pārvaldniece un Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne: “Projekts ir ļoti svarīgs Latgales reģionam, jo tas radīs multiplikatīvu efektu attīstībai. Uzlabotā infrastruktūra būs par pamatu mobilitātei – gan domājot par iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem, kuri varēs ātrāk pārvadāt kravas. Vienlaikus attīstīsies arī uzņēmējdarbība un izglītības programmas, kā rezultātā reģionam tiks piesaistīti augstākas kvalifikācijas speciālisti un, iespējams, veicinās reemigrējušo tautiešu atgriešanos.”

Būtiski, ka elektrifikācijas projekts ļaus kravu pārvadātājiem samazināt ritošā sastāva ekspluatācijas un enerģijas izmaksas gandrīz 2,5 reizes. Turklāt elektrovilce ir īpaši efektīva smagsvara kravas vilcienu gadījumā, tādējādi uzlabojot Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju. Vienlaikus ar ieguvumiem tautsaimniecībai projekts sniedz būtisku ieguldījumu CO2 un NOX izmešu samazināšanā, kā arī sniegs ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Projekta pirmā posma realizācija plānota līdz 2023. gada beigām, un tā kopējās izmaksas ir 441 miljons eiro. Projekta īstenošanai plānots izmantot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus un LDz finansējumu.

Tikšanās laikā Latgales reģiona pilsētu vadītāji tika iepazīstināti arī ar Daugavpils Šķirošanas stacijas un pieņemšanas parka modernizācijas projektiem. Arī tos plānots īstenot līdz 2023.gadam, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu.  

Modernizējot Daugavpils Šķirošanas staciju, paredzēts pilnveidot vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas infrastruktūras atbilstību pārvadātāju vajadzībām, ieviešot automātisku un drošu kravas vagonu šķirošanas procesu. Tikmēr īstenojot Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības projektu, paredzēts izbūvēt jaunu pieņemšanas parku, vienlaikus likvidējot vilcienu maršrutu savstarpējo krustošanos, samazinot manevru darbu apjomu, kā arī mazinot videi kaitīgo izmešu apjomu un atslogojot Daugavpils pilsētas iekšējo dzelzceļa tīklu.

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

Izsludina iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajai kārtai

$
0
0

Projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu, “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība”, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS “Latvijas dzelzceļš” finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sis­tē­mas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Šī gada 29.martā LDz saņēma Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atzinumu par projekta atbalstīšanu un tā iesniegšanu Finanšu ministrijā tā turpmākai virzībai Eiropas Komisijā. Ir saņemts JASPERS* ekspertu gala atzinums , un pirms projekta dokumentācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai (EK) šobrīd to izvērtē EK tehniskās palīdzības neatkarīgais eksperts “JASPERS IQR” (JASPERS Independent Quality Review – Neatkarīga kvalitātes pārbaude”).

Vienlaikus ir uzsākts aizdevuma  piešķiršanas process ar Eiropas Investīciju banku LDz līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Projekta īstenošana paredzēta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.1. pasākuma “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” ietvaros.

* JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) ir tehniskās palīdzības partnerība starp Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kas tiek nodrošināta Centrālajām un Austrumeiropas ES dalībvalstīm, lai uzlabotu lielo projektu dokumentācijas kvalitāti pirms iesniegšanas Eiropas Komisijai atbalstīšanai un finansējuma piešķiršanai no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. JASPERS palīdzība mērķis ir veicināt projektu ātrāku apstiprināšanu Eiropas Komisijā un kohēzijas politikas sekmīgu īstenošanu. Šis pakalpojums dalībvalstīm ir bez maksas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

Veiktas izmaiņas SIA „LDz Infrastruktūra” valdē

$
0
0

SIA “LDz Infrastruktūra” dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu.

A.Bērziņš LDz strādā kopš 2011.gada un ir ieguvis pieredzi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un administratīvajā jomā. Pēc izglītības būdams jurists, iepriekš guvis pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka SIA “LDz Infrastruktūra” darbības joma ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, abu valdes locekļu pieredze ļauj efektīvi nodrošināt gan ar būvniecību saistīto darbu organizēšanu, gan ikdienas uzturēšanas darbu vadību.

Līdzšinējam uzņēmuma valdes loceklim Valdemaram Daļeckim augusta sākumā beidzās termiņš valdes locekļa amatā. Noslēdzot šo darba termiņu, 2.augustā, atzīmējot LDz 99 gadu jubileju V.Daļeckim tika pasniegts augstākais apbalvojums dzelzceļa nozarē – Zelta lokomotīve par personisku ieguldījumu dzelzceļa nozares attīstībā.

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

 

Galerijas (1)

LDz pirmajā pusgadā pieaug apgrozījums un peļņa

$
0
0

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šī gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo pusgadu ir palielinājies gan neto apgrozījums, gan arī peļņa. Stabilus finanšu rādītājus uzņēmumam nodrošinājis kravu pārvadājumu apjoms, īstenotie pārvaldības procesi un iekšējā restrukturizācija.

Pirmajā pusgadā LDz neto apgrozījums bija 104 miljoni eiro, kas ir par 6,7 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 13,6 miljoni eiro, kas ir par 5,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada pirmajos sešos mēnešos.

Pirmajā pusgadā kravu pārvadājumu apjoms sasniedza 23,8 miljonus tonnu, kopumā veicot 4,8 miljonus vilcienkilometru. 14,7 miljonus tonnu no šī apjoma veido satiksmē ar Baltkrieviju pārvadātās kravas, kuru apjoms šogad īpaši pieaudzis. Kravu pārvadājumu sektorā lielākais īpatsvars bija importa pārvadājumiem, kas veidoja 81,2% no kopējā pārvadājumu apjoma jeb 19,3 miljonus tonnu. Savukārt lielākais pieaugums vērojams sauszemes tranzīta segmentā – pārvadāti 2,8 miljoni tonnu kravu jeb par 66,4% vairāk nekā pērn. Par 3,6% pieaudzis arī iekšzemes pārvadājumu apjoms.

Tradicionāli vislielāko pārvadājumu daļu veido akmeņogļu kravas (43%), otrs lielākais īpatsvars ir naftas un naftas produktu pārvadājumiem (25,9%). Trešajā vietā pēc apjoma ir minerālmēslu kravas, kam seko graudu un miltu produktu pārvadājumi, kur, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, apjoms palielinājies 2,5 reizes.

Savukārt pasažieru pārvadājumu sektorā pārvadāti 8,7 miljoni pasažieru, veicot 3 miljonus vilcienkilometru. Pārvadāto pasažieru skaits par 4,4% pārsniedz pagājušā gada 1.pusgada rādītāju.

Stabilu darbību pirmajā pusgadā, uzlabojot finanšu rādītājus, uzrādījušas arī LDz meitassabiedrības. Par kravu un starptautiskajiem pasažieru pārvadātājiem atbildīgā SIA "LDz Cargo" pirmo pusgadu noslēgusi ar 4,7% neto apgrozījuma pieaugumu - tas bija 13,4 miljonu eiro apmērā. Pieaugumu veidoja ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, tāpat arī par 5,4% palielinājies pārvadāto pasažieru skaits starptautiskajos maršrutos. SIA "LDz Loģistika" darbībā pirmajā pusgadā lielāko īpatsvaru veidoja sniegtie pakalpojumi Latvijas pasūtītājiem - to apjoms palielinājies par 5,7%. Turklāt uzņēmums  pārvadājis 7607 TEU konteineru, kas ir par 843 konteineriem vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

SIA "LDz ritošā sastāva serviss" neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 36,5 miljoni eiro, kas ir par 2,5 miljoniem jeb 7,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Savukārt SIA "LDz apsardze", izvēršot tehniskās apsardzes pakalpojumus, sasniegusi 3,4 miljonu eiro apgrozījumu.

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)


Pagarina pieteikumu iesniegšanas termiņu dzelzceļa elektrifikācijas iepirkuma kvalifikācijas kārtai

$
0
0

VAS “Latvijas dzelzceļš” izveidotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta iepirkumu komisija, balstoties uz ieinteresēto piegādātāju lūgumu, šodien ir nolēmusi pagarināt kvalifikācijas kārtas termiņu līdz 22.oktobrim.

Elektrifikācijas projekta iepirkums – sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu – tika izsludināts 10.augustā, nosakot sākotnējo pieteikumu iesniegšanas termiņu 20.septembri. Šis termiņš ir garāks par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteikto minimālo termiņu, taču, balstoties uz ieinteresēto piegādātāju pieprasījumu un objektīviem lūgumā minētiem argumentiem, iepirkumu komisija termiņu pagarināja.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

LDz un fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš atgādina: neizaicini vilcienu

$
0
0

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sadarbībā ar fitnesa treneri Kasparu Ozoliņu satiksmes drošības kampaņas ietvaros ir izveidojis videoklipu, kurā attēlots vilciena pārākums pār cilvēku. Tādējādi LDz atgādina Latvijas iedzīvotājiem, īpaši bērniem un jauniešiem, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, kā arī uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.

LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners uzsver:“Ņemot vērā, ka aiz sliekšņa ir skolas laiks, LDz aicina pievērst īpašu uzmanību savai un citu drošībai. Dzelzceļa tuvumā vienmēr jāpārliecinās par drošu tā šķērsošanu – paskatoties uz abām pusēm, lai pārliecinātos, ka netuvojas vilciens un dzelzceļu šķērsot ir droši. Tāpat, dodoties pāri dzelzceļam lielā cilvēku pūlī vai auto plūsmā, svarīgi katram pašam personīgi pārliecināties par drošu šķērsošanu, nevis akli sekot “bara instinktiem”. Nereti cilvēki paļaujas, ka priekšā ejošie līdzcilvēki vai braucošo transportlīdzekļu vadītāji ir pārliecinājušies, ka šķērsot brauktuvi ir droši, un dodas pāri, paši pat nepaskatoties apkārt.”

Tikmēr DCH studija fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš stāsta:“Pretinieku nedrīkst nenovērtēt – vilciens nav līdzvērtīgs pretinieks! Pērn kopā ar LDz ekspertiem, vadot drošības lekcijas Latvijas skolās, ar jauniešiem pārrunājām dažādas situācijas un drošības noteikumus dzelzceļa sliežu tuvumā. Taču, kad filmējām video, es pats nonācu aci pret aci ar vilcienu un atskārtu vilciena pārākumu, ar kuru noteikti neesmu gatavs cīņai. Vilciens uzvarēs vienmēr, tādēļ labāk nemaz nesākt šo cīņu.”

Videoklips papildinās LDz drošības stundu saturu, kas tiek organizētas ar mērķi samazināt negadījumu skaitu uz sliedēm un pievērst jauniešu uzmanību drošai dzelzceļa sliežu šķērsošanai. LDz drošības stundu laikā eksperti apmeklē Latvijas skolas, īpaši akcentējot drošības noteikumus dzelzceļa sliežu tuvumā, atgādinot un skaidrojot drošības principus, kā arī interaktīvā veidā piedāvājot pašiem izvērtēt dažādas situācijas un norādīt uz vēlamo rīcības virzienu, lai mazinātu dažādus riskus dzelzceļa tuvumā. Sākoties jaunajam mācību gadam, LDz aicina skolas pieteikties uz drošības stundām.

LDz statistika liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 14 negadījumi, kuros bojā gājuši 9, bet traumēti 5 cilvēki. Kopumā dzelzceļa negadījumu statistika ir samazinājusies, tomēr viens no galvenajiem negadījumu iemesliem vēl arvien ir cilvēku neuzmanība, savu spēju pārvērtēšana un drošības noteikumu neievērošana.

LDz ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem. Šogad LDz drošības kampaņu īsteno sadarbībā ar Valsts policiju un AS “Pasažieru vilciens”.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā un iespēju pieteikties drošības lekcijām jūsu skolā: http://dzirdiredzidzivo.lv/

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” vadošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības — AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

 

Galerijas (1)

Kursēs jauns pasažieru vilciens Kijeva- Minska-Viļņa-Rīga

$
0
0

28.septembrī no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāks kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens. Pirmo reizi vilciens no Kijevas izbrauks 28.septembrī, Rīgā tas pienāks 29.septembrī un tajā pašā dienā dosies atpakaļ uz Kijevu.

Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts. Latvijas teritorijā tā operators būs SIA “LDz Cargo”.

No Kijevas vilciens aties 28.septembrī, 4., 12.,18. un 26.oktobrī, 2., 8., 16., 22. un 30. novembrī un 6.decembrī.

No Rīgas vilciens aties 29.septembrī, 5., 13., 19. un 27.oktobrī, 3., 9., 17., un 23.novembrī, 1. un 7.decembrī.

Latvijas teritorijā biļetes no 30.augusta uz jauno maršrutu varēs iegādāties Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas staciju starptautisko vilcienu biļešu kasēs.

Pasažieriem pieejami deviņi kupejas vagoni un viens SV jeb paaugstināta komforta vagons.

Vairāk informācijas: travel.ldz.lv, pa bezmaksas uzziņu tālruni 80001181, kā arī sūtot e-pastu: uzzinas@ldz.lv.

Pasažieru uzmanībai – starp Latviju un Baltkrieviju pastāv vīzu režīms, tādēļ, šķērsojot šīs valsts teritoriju, piemēram, ceļā uz Ukrainu, var būt nepieciešama tranzīta vīza.

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

Nozares līderi Rīgā apspriedīs Latvijas kā Ziemeļeiropas loģistikas mezgla attīstību

$
0
0

11.septembrī Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiks VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rīkotā starptautiskā transporta un loģistikas nozares konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi”, kuras diskusijas šogad būs veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “Tirdzniecība pasaulē un arī mūsu reģionā pastāv simtiem gadu, taču pēdējos desmit gados preču loģistikas ceļi mainās straujāk nekā jebkad iepriekš un pieaug pieprasījums pēc ātrākiem, izdevīgākiem un konkurētspējīgākiem risinājumiem. Gadsimtiem izmantoto jūras ceļu vietā arvien nozīmīgāku vietu tādēļ ieņem sauszemes maršruti. Latvijai ir plaša vēsturiska pieredze abās jomās, un tas dod milzīgas priekšrocības kļūt par vadošu Ziemeļeiropas reģiona loģistikas mezglu, sekmīgi izmantojot gan dzelzceļa, gan ostu priekšrocības.”

Iezīmējot Latvijas potenciālu savienojumu attīstībā Āzijas reģiona un NVS valstīm ar Skandināviju, konferencē savā pieredzē un redzējumā dalīsies Zviedrijas Dzelzceļu operatoru asociācijas vadītājs Bjorns Vesterbergs (Björn Westerberg) un Ziemeļvalstu transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens (Oddgeir Danielsen). Savukārt pēdējos gados būtiski pieaugošajā sadarbības pieredzē ar Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem dalīsies Baltkrievijas dzelzceļa Kravu pārvadājumu un starptautisko ekonomisko attiecību departamenta vadītāja pirmais vietnieks Aleksandrs Jevsjuks.

Vienlaikus konferencē tiks diskutēts par tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas rada jaunas sinerģijas un attīstības iespējas. Tiks pētītas tendences un iespējas veidot jaunus sadarbības veidus gan transporta un loģistikas nozarē, gan ārpus tās ar mērķi sekmīgi attīstīt nozares darbību saspringtās konkurences apstākļos.

Par tehnoloģiju attīstību, jauniem risinājumiem un to ietekmi uz nozares konkurētspēju stāstīs Lielbritānijas organizācijas "TomorrowToday Global" līdzdibinātājs, futūrists Dīns van Leuvens (Dean van Leeuwen), ASV dzelzceļa nozares eksperts, patlaban Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļas ekonomisko pētījumu direktors un viesprofesors Kijevas Ekonomikas augstskolā prof. Rasels Pitmans (Prof. Russel Pittman) un “Siemens Osakeyhtio” pārstāvis Juha Lehtonens (Juha Lehtonen).

Pirmo reizi konference “Globālās transporta kustības vīzija” tika rīkota pirms četriem gadiem, tiecoties paraudzīties uz nozares attīstību plašāk un ielūkoties vairākus desmitus gadu tālā nākotnē. Šo gadu laikā Rīga un LDz starptautiskā konference ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem gan no Eiropas, gan Āzijas valstīm, bet pirmajā konferencē izskanējušās vīzijas un pat fantāzijas par bezpilota transportlīdzekļiem, droniem, kas palīdzēs nogādāt sūtījumus gala adresātiem, un 3D printeriem, kas ļaus izdrukāt saimniecībā vajadzīgas lietas, jau ir kļuvušas par realitāti.

 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

 

Galerijas (1)

VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDz Cargo” Lietuvas dzelzceļam iesniedz pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu

$
0
0

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu lietā Nr.: “AT.39813 Baltic rail” VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitassabiedrība SIA “LDz Cargo” iesniegušas pretenziju Lietuvas dzelzceļam (Lietuvos Geležinkeliai, LG) par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar 2009.gadā Lietuvas dzelzceļa nojaukto sliežu ceļa posmu Mažeiķi-Latvijas robeža.

LDz pretenzijā LG prasīts atlīdzināt zaudējumus par periodu no 2009. līdz 2017.gadam, kas sastāda 56,92 miljonus eiro.

Aprēķinus par zaudējumu apmēru veikusi auditorkompānija “Ernst&Young Baltic”.

Savukārt, SIA “LDz Cargo” Lietuvas dzelzceļam pieprasa atlīdzināt negūto peļņu 25,4 miljonu eiro apmērā. To veido negūtie naftas produktu pārvadājumu ieņēmumi no Mažeiķos izvietotās naftas pārstrādes rūpnīcas “Orlen”.

LDz koncerna uzņēmumi gaidīs Lietuvas dzelzceļa atbildi uz iesniegtajām zaudējumu piedziņas pretenzijām, pretējā gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties tiesā.

Galerijas (1)

Latvija un Baltkrievija vienojas par konkrētiem sadarbības mērķiem

$
0
0
6.septembrī Satiksmes ministrijā tika parakstīts Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, vienojoties veicināt dzelzceļa un avio satiksmi starp abām valstīm. Protokolu parakstīja komisijas līdzpriekšsēdētāji satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

Apmeklējot starptautisko lidostu “Rīga” un nacionālo aviokompāniju “AirBaltic” komisijas pārstāvji vienojās, ka ir reālas iespējas palielināt reisu skaitu starp Latvijas un Baltkrievijas lidostām, īpaši ņemot vērā Liepājas lidostas potenciālu. Komisija uzskata, ka jāizmanto perspektīvas attīstīt kravu aviopārvadājumus, tajā skaitā no Eirāzijas. Transporta jomā komisija vienojās ciešāk sadarboties arī informācijas apmaiņā par dzelzceļa elektrifikāciju abās valstīs, kā arī popularizēt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu reisā Minska – Rīga. Bez tam notika vienošanās turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas reisā Baltkrievija – Latvija, kā arī piesaistīt papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS “Latvijas Dzelzceļš” infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63 procentiem.

Komisijas pārstāvji sēdes laikā pārrunāja arī citus jautājumus divpusējās sadarbības veicināšanai tirdznieciski ekonomiskās sadarbības, mežsaimniecības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citās jomās.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: “Transporta, tranzīta un loģistikas nozare ir viena no svarīgākajām mūsu sadarbības jomām. Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā.

Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks: “Latvijas un Baltkrievijas attiecības attīstās dinamiski daudzos jautājumos. Baltkrievija piešķir īpašu nozīmi labām kaimiņattiecībām ar Latvijas Republiku, it īpaši savstarpēji izdevīgai sadarbībai ekonomikas un zinātniski tehniskās jautājumos. Sasniegtās un parakstītās vienošanās ielikušas ilgtermiņa pamatu turpmākai sadarbībai.”

Savukārt 5. septembrī notika arī Latvijas – Baltkrievijas Tūrisma darba grupas sanāksme, kurā tika akcentēta tūrisma nozares nozīmība abu valstu ekonomikā un panākta vienošanās par ciešāku sadarbību šajā nozarē, īpaši izceļot darījumu tūrismu kā potenciālu sadarbības virzienu.

Vienlaikus Latvijas un Baltkrievijas tūrisma nozares pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību informatīvo pasākumu un mārketinga aktivitāšu īstenošanā, gatavojoties Eiropas hokeja čempionātam 2021. gadā. Puses atzina, ka Eiropas hokeja čempionāts ir lieliska iespēja gan Latvijai, gan Baltkrievijai veicināt abu valstu starptautisko tēlu un sekmēt tūrisma attīstību. Čempionāta norises laikā plānots arī palielināt avioreisu, autobusu un dzelzceļa reisu skaitu.

Vakar norisinājās arī Latvijas – Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes sēde, kuras līdzpriekšsēdētāji ir abu valstu dzelzceļu vadītāji, tādēļ sēdes dienaskārtībā īpaši nozīmīga loma bija sadarbībai transporta un loģistikas nozarē. Sēdes laikā tika uzsvērti līdzšinējās sadarbības pozitīvie rezultāti, īpaši augstu vērtējot VAS “Latvijas dzelzceļa” pārstāvniecības atvēršanu Minskā pagājušajā gadā. Tas ļāvis attīstīt sadarbību gan dzelzceļa uzņēmumu starpā, gan veidot jaunas partnerības ar Baltkrievijas uzņēmumiem, kuriem ir interese pārvadāt kravas caur Latvijas ostām. Baltkrievijas dzelzceļš arī pozitīvi vērtēja Latvijas virzību dzelzceļa elektrifikācijas veikšanā, norādot, ka pēdējos gados arī Baltkrievijā veikta trīs nozīmīgu posmu elektrifikācija un turpmākā dzelzceļa elektrifikācija tiek skatīta 2021. – 2025. gada dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna ietvaros.

Līdzšinējā sadarbībā Baltkrievijas dzelzceļš augstu novērtēja kopīgi izstrādātā kravas ekspresvilciena Minska - Rīga darbību, kura ietvaros jau pārvadāts 101 vilciens ar 181 tūkstoti tonnu kravu. Baltkrievu kolēģi atzinīgi novērtēja gan vilciena tarifu politiku, gan sasniegto pārvadājuma laiku – sākotnēji plānoto 28 stundu vietā, tas pilnu maršrutu veic ātrāk nekā diennaktī.

Lietišķās sadarbības padomes sēde ietvaros plaša diskusija tika veltīta arī autopārvadājumu attīstībai starp abām valstīm, iezīmējot potenciālos problēmjautājumus, kas skar robežšķērsošanas iespējas un to kapacitāti, kā arī vīzu jautājumus. Kontekstā ar šo jautājumu Latvijas puse sniedza informāciju par Latvijas-Baltkrievijas robežas tuvumā plānotā Pāternieku loģistikas mezgla attīstību, kas dos iespēju attīstīt efektīvus pārrobežu pārvadājumus, nodrošinot kvalitatīvu un atbilstošu infrastruktūru.

Latvijas Republikas satiksmes ministra Ulda Auguļa runa preses brīfingā šeit.

Aivis Vincevs

Satiksmes ministrijas

Sabiedrisko attiecību speciālists

Tālr.: 67028363, 

e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Galerijas (1)

LDz ikgadējā konferencē rosina attīstīt Latviju kā hipermodālu, digitalizētu reģiona transporta mezglu

$
0
0

Transporta un loģistikas nozarē arvien lielāka loma ir multimodāliem transporta savienojumiem, tomēr Latvija varētu būt pirmā valsts, kas būtu iespēja ieviest hipermodālus jeb ne tikai dažādu transporta veidu, bet arī digitāli integrētus savienojumus un kļūt par visu transporta mezglu centru reģionā. Šāda ideja šodien izskanēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ikgadējā starptautiskajā konferencē "Globālās transporta kustības izaicinājumi".

Transporta un loģistikas nozare, tostarp dzelzceļa sektors, saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp vienlaicīga izmaksu mazināšana un infrastruktūras attīstība, padarot to pievilcīgāku kravu pārvadājumiem. Piemērojoties straujajām pārmaiņām, Latvija šos izaicinājumus var izmantot savā labā, pauda Zviedrijas dzelzceļa operatoru asociācijas izpilddirektors Bjorns Vesterbergs. Kravu pārvadājumu organizēšanā arvien lielāka loma ir digitalizācijai, un daudzi uzņēmumi pasaulē jau ir ieviesuši jaunās tehnoloģijas, tādējādi veicinot pārvadājumu nozares attīstību. Ja patlaban tiek attīstīti multimodālie transporta savienojumi, liela loma turpmāk būs tā dēvētajiem hipermodālajiem jeb digitalizētajiem savienojumiem, un Latvija varētu būt pirmā valsts, kas šādus savienojumus ievieš, uzsvēra Vesterbergs. Īpaši būtiski tas ir arī kontekstā ar Eirāzijas savienojumiem, jo Jaunā zīda ceļa paplašinājumi arī kļūst digitālāki, nekoncentrējoties tikai uz fiziskajiem transporta savienojumiem.

Runājot par Latvijas lomu tranzīta savienojumos, Vesterbergs uzsvēra "Rail Baltica" projekta nākotnes potenciālu, kā arī sadarbības aktivizēšanu ar Zviedriju, paplašinot prāmju satiksmi un palielinot vidēja mēroga konteineru pārvadājumu apjomus. "Rīga ir ļoti labā pozīcijā, īpaši nākotnes kontaktiem ar Zviedriju," teica Vesterbergs.

Rīgas un Latvijas lomu savienojumos ar Eiropas ziemeļu reģioniem uzsvēra arī Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens. Lai gan Latvija jau ir izveidojusi savienojumus ar Ķīnu, pie līdz šim sasniegtā apstāties nedrīkst, jo Ķīna nav koncentrējusies uz sadarbību tikai vienā virzienā - tā izmanto arī ziemeļu reģionu piedāvātās iespējas. "Rīgai ir jāraugās ne tikai uz austrumiem un rietumiem, bet arī uz ziemeļiem, tam ir labs potenciāls," uzsvēra Danielsens, piebilstot, ka nenoliedzama Latvijas priekšrocība ir  dzelzceļa savienojumi ar Krieviju.

Pieminot nākotnes tehnoloģiju sniegtās iespējas, eksperts aicināja kravu apstrādē plašāk izmantot automatizētas sistēmas, kā arī būt drosmīgiem un turpināt spert soļus ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves projekta īstenošanā. Liela nozīme pozīciju nostiprināšanā Latvijai būs savstarpējai komunikācijai un sakaru nostiprināšanai visos virzienos.

Par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību un nākotnes iespējām stāstīja "Belintertrans – Transport-Logistics Center"ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Jančevskis, uzsverot, ka jau līdz šim labās sadarbības ietvaros ar Latviju ir izdevies palielināt pārvadājumu apjomu, un nākotnē tiem ir potenciāls vēl vairāk palielināties. Kā veiksmīgu savstarpējās sadarbības projektu Jančevskis minēja ekspresvilcienu, kas kravu starp abu valstu galvaspilsētām pa dzelzceļu var nogādāt mazāk nekā diennakts laikā – un tas ir ātrāk, nekā sākotnēji prognozētais laiks. Viņš uzsvēra, ka šim projektam noteikti sekos citi, tomēr vienlaikus jāatvieglo procedūras, kas saistītas ar robežu šķērsošanu, jo tās ietekmē pārvadājumam nepieciešamo laiku un izmaksas.

Pārrunājot riskus, kas kavē turpmāku attīstību, LDz meitasuzņēmuma SIA “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols atgādināja, ka Latvija atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, kas palielina atbildību par visu Eiropas Savienības politikas dokumentu ievērošanu, un tas dažus sadarbības jautājumus transporta jomā padara par izaicinājumiem. Vienlaikus, ir daudz politikas instrumentu, kas atrisinātu atsevišķus sadarbības šķēršļus, uzlabojot procedūras, - piemēram, digitalizācija, kur Latvija jau ir starp līderiem dzelzceļa nozarē.

Noslēdzot konferenci, eksperti dalījās pārdomās, kādi soļi Latvijai būtu jāsper, lai tā kļūtu par reģiona izcilības centru un līderi starptautiskajos transporta savienojumos. Izskanēja ierosinājumi attīstīt līdzšinējās sadarbības saites ar partneriem, veidot sakarus un piedāvāt pakalpojumus vienotā pakotnē, kā arī piedāvāt dažāda veida preču pārvadājumus. Eksperti bija vienisprātis, ka dažādu procedūru atvieglošanai ir nepieciešama aktīva rīcība, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē ceļu uz sasniegumiem.

LDz konference “Globālās transporta kustība izaicinājumi” notiek piekto gadu pēc kārtas, un šogad diskusijas šogad ir veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju, kā arī par  tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem.

Konferencē šogad piedalās ap 400 nozares pārstāvju no 24 pasaules valstīm.

Pirmo reizi konference “Globālās transporta kustības vīzija” tika rīkota 2014. gadā, tiecoties paraudzīties uz nozares attīstību plašāk un ielūkoties vairākus desmitus gadu tālā nākotnē. Šo gadu laikā Rīga un LDz starptautiskā konference ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem gan no Eiropas, gan Āzijas valstīm.

Galerijas (1)


LDz ikgadējā konferencē diskutē par tehnoloģiskām pārmaiņām, kas maina transporta un loģistikas nozari

$
0
0

Lai veidotu nākotni, kas ieies vēsturē, ir jābūt aizrautīgiem piedzīvojumu meklētājiem un jāizmanto visas pieejamās tehnoloģijas – tostarp tādas, kas palīdz automatizēt un padarīt efektīvākas darbības transporta un loģistikas sektorā. Tā 11.septembrī Rīgā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) organizētajā starptautiskajā konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” pauda starptautiski transporta, loģistikas un tehnoloģiju eksperti.

Latvija var lepoties ar lidostām, neaizsalstošām ostām un plašu dzelzceļa tīklu, tomēr ir aktīvi jāstrādā, lai ieinteresētu jaunus tirgus šīs vērienīgās infrastruktūras izmantošanā, konferences dalībniekiem norādīja LR Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzsverot, ka tās starptautiskais mērogs ir apliecinājums tam, cik nozīmīga šajā jomā ir Rīga un visa Latvija kopumā. "Mums ir jābūt gataviem arvien jauniem izaicinājumiem, lai varētu gūt maksimālu labumu no minētajām priekšrocībām, neuzskatot tās par pašsaprotamām un tādām, kuras a priori nodrošina lielu peļņu. Attiecībā uz šīs infrastruktūras izmantošanu ir jāspēj izstrādāt starptautiskajiem partneriem pievilcīgus un Latvijas tautsaimniecībai ekonomiski izdevīgus piedāvājumus," uzrunā pauda M.Kučinskis.

LR satiksmes ministrs Uldis Augulis, atklājot konferenci, uzsvēra: "Mums piemīt visi priekšnosacījumi, sākot ar lielisko ģeogrāfisko stāvokli un beidzot ar augsti attīstītu transporta  un loģistikas infrastruktūru, kas aptver visus transporta veidus, lai kalpotu par transporta un loģistikas izcilības centru, kas savieno Ziemeļeiropu un Āzijas valstis."  Ieskicējot jau līdz šim panākto dzelzceļa nozarē, ministrs uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka nākotnē gaidāmi daudzi izaicinājumi, jo pasaule nemitīgi mainās un pārmaiņas notiek strauji. "Lai spētu šajā pasaulē dzīvot, mums ir nemitīgi jāaug, jāpilnveidojas un jāmācās vienam no otra. Kopīgiem spēkiem viss ir iespējams!" piebilda U.Augulis.

Konference "Globālās transporta kustības izaicinājumi" ir vieta, kur nozares eksperti diskutē par izaicinājumiem un lūkojas, kāda būs transporta un loģistikas nozare nākotnē. Lai gan pirmajos gados konferences laikā izskanējušas dažādas šķietami utopiskas idejas, daļa no tām jau šodien ir kļuvusi par realitāti, uzrunā konferences dalībniekiem pauda LDz prezidents Edvīns Bērziņš. "Tas liecina, ka sapņot ir vērts. Ir jēga to darīt – pat ja pirmajā mirklī domu lidojums šķiet neticams. Mēs paši dzelzceļā jau izmantojam dronus infrastruktūras apsargāšanā, ar 3D tehnoloģiju esam drukājuši lokomotīvju detaļas, rūpējamies par satiksmes drošību ar dažādu sensoru palīdzību un izmantojam viedās tehnoloģijas, lai padarītu pakalpojumu ērtāku un pārvadājumus drošākus," uzsvēra LDz prezidents.

Akcentējot šī gada konferences fokusu - Āzijas un Ziemeļeiropas loģistikas savienojumu attīstība, - E.Bērziņš pauda gandarījumu par Skandināvijas valstu kolēģu dalību konferencē, kuru redzējums par Latvijas lomu loģistikas izcilības attīstīšanā reģionā ir nozīmīgs.

“Mēs dzīvojam revolucionāros laikos, un ik pēc noteikta perioda pasaulē notiek progresīvas izmaiņas. Jums jābūt piedzīvojumu meklētājiem, ir jāsapņo lieli sapņi, ir jāizmanto tehnoloģijas, kas ir pieejamas, lai veidotu patiesi ievērojamu nākotni,” atklājot konferences nākotnes vīziju sadaļu, rosināja Lielbritānijas organizācijas "TomorrowToday Global" līdzdibinātājs, futūrists Dīns van Leuvens. Kā būtiskus izaicinājumus, ar ko pasaulei jāsaskaras, viņš akcentēja vienlaikus notiekošo sabiedrības vidējā vecuma pieaugšanu, kas liek izdarīt daudz vairāk ilgtermiņā balstītus lēmumus, gan jaunas iedzīvotāju paaudzes veidošanos, kurai ir citāda attieksme un jaunas vērtības. Tā ir paaudze, kas dzīvo digitālajā vidē un primāri izmanto digitālo valodu. Jautājums – cik gatavi esam jaunai pasaulei, kurā valda viedās tehnoloģijas un kur dažādās nozarēs arvien lielāku lomu ieņem mākslīgais intelekts, vaicāja futūrists.

To, ka digitalizācija ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kas var nodrošināt ekonomisko izaugsmi un attīstību, konferencē uzsvēra "Siemens Mobility Oy" izpilddirektors Somijā un Baltijas valstīs Juha Lehtonens. Kā spilgtu piemēru viņš minēja noliktavu Somijā, kur tiek izmantotas elektrificētas lokomotīves, kas darbojas gan ar dīzeļdegvielu, gan elektrību, savukārt kravu iekraušana tiek veikta pilnībā automatizēti un iekraušanas dokumentācija ir digitalizēta. Transportā un pārvadājumos viens no nākotnes izaicinājumiem ir procesu automatizācija, tostarp arī bezpilota tehnoloģiju izmantošana, prognozēja Lehtonens.

Par pārmaiņām dzelzceļa nozarē un infrastruktūras uzturēšanā konferencē runāja ASV dzelzceļa nozares eksperts, patlaban Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļas ekonomisko pētījumu direktors prof. Rasels Pitmans. Saskaņā ar viņa teikto, dzelzceļa nozare ir tā, kas pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, turklāt – pašai nozarei aktīvi piedaloties reformu īstenošanā. Runājot par Latviju, kur lielākā daļa kravu pārvadājumu pa dzelzceļu notiek tranzītā, profesors Pitmans rosināja izmantot vienu no pieejām dzelzceļa nozarē, kas vērojamas pasaulē, - proti, izvērtēt iespēju noteikt kravu pārvadātājiem diferencētu maksu par infrastruktūras izmantošanu, piemēram, ogļu un konteineru pārvadājumiem, tādējādi sekmējot dzelzceļa izmantošanu. Savukārt, lai konkurētu ar citiem pārvadājumu sektoriem, dzelzceļa uzņēmumiem ir svarīgi sadarboties, uzsvēra Pitmans.

LDz konference “Globālās transporta kustība izaicinājumi” notiek piekto gadu pēc kārtas, un šogad diskusijas šogad ir veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju, kā arī par  tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem.

Konferencē šogad piedalās ap 400 nozares pārstāvju no 24 pasaules valstīm.

Pirmo reizi konference “Globālās transporta kustības vīzija” tika rīkota 2014. gadā, tiecoties paraudzīties uz nozares attīstību plašāk un ielūkoties vairākus desmitus gadu tālā nākotnē. Šo gadu laikā Rīga un LDz starptautiskā konference ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem gan no Eiropas, gan Āzijas valstīm.

Galerijas (1)

“Latvijas dzelzceļš” pievienojas septiņu valstu dzelzceļu līgumam novērotāja statusā

$
0
0

Starptautiskās transporta inovāciju izstādes “InnoTrans” laikā Vācijā notiekošajā septiņu valstu dzelzceļu sanāksmē, kuru mērķis ir sekmēt konteinerkravu pārvadājumus no Ķīnas uz Eiropu un atpakaļ, nolemts uzņemt VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) novērotāja statusā ar perspektīvu nākotnē paplašināt līgumvalstu loku.

Septiņu valstu dzelzceļu līgumu 2017.gada pavasarī noslēdza Ķīnas, Baltkrievijas, Vācijas, Kazahstānas, Mongolijas, Polijas un Krievijas dzelzceļi, vienojoties kopīgi attīstīt konteinerpārvadājumus un tirdzniecības sadarbību starp Āziju un Eiropu.

Piedaloties šī līguma dalīborganizāciju sanāksmē, LDz prezidents Edvīns Bērziņš pirmdien Potsdamā iepazīstināja ar Latvijas transporta un loģistikas nozares līdzšinējo darbību Eirāzijas pārvadājumu nodrošināšanā, kā arī – par noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar stratēģiskajiem partneriem Ķīnā. Tostarp tika uzsvērts pirms divām nedēļām Sjiaņas pilsētā noslēgtais stratēģiskās sadarbības līgums ar Sjiaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku.

Septiņu valstu dzelzceļu līgums ir slēgts sadarbības formāts, kurā jauni dalībnieki tiek uzņemti ļoti stingri izvērtējot. Arī Latvijas dalība tajā tika detalizēti apspriesta, pēc Vācijas un Krievijas dzelzceļu iniciatīvas tomēr nolemjot LDz piešķirt novērotāja statusu un tiesības piedalīties gan ekspertu darba grupās, gan kopējo darba grupu sēdēs. Plānots, ka nākamā vadības līmeņa tikšanās notiks 2019.gada pavasarī Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, un tajā piedalīsies arī LDz vadība.

Galerijas (1)

SIA “LDZ apsardze” Rēzeknes reģionālais centrs kļūst vēl operatīvāks un modernāks

$
0
0

Lai nodrošinātu saviem klientiem vēl kvalitatīvākus objektu apsardzības pakalpojumus, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma SIA "LDZ apsardze" reģionālais vadības centrs Rēzeknē no 26. septembra darbosies jaunās telpās, kuras būs aprīkotas ar modernu apsardzes tehniku.

Jaunās vadības centra telpas turpmāk atradīsies dzelzceļa stacijas "Rēzekne 2"ēkā, un no tām SIA "LDZ apsardze" apkalpos ne tikai LDz koncerna klientus, bet arī citus uzņēmumus un privātpersonas Rēzeknes reģionā.

Jaunajā reģionālajā apsardzes centrā tehniskā darbība būs daudz ērtāka un efektīvāka nekā līdz šim, jo turpmāk būs iespēja izmantot visas mūsdienīgo drošības sistēmu priekšrocības. Telpas ir aprīkotas ar videoekrānu, kur labi pārskatāmi attēli no videonovērošanas sistēmām. Apsardzes tehnoloģijas pasaulē, kā arī LDz infrastruktūra šobrīd strauji attīstās, tādēļ arī SIA "LDZ apsardze" jāspēj piedāvāt klientiem kvalitatīvus pakalpojumus.

"Ļoti būtisks aspekts ir darba vide. Apsarga darbs ir atbildīgs un atsevišķos objektos fiziski grūts. Darbā mēs pavadām aptuveni trešo daļu no sava darba mūža. Darba vide ir mūsu darba vieta ar visiem tajā esošajiem apstākļiem un riska faktoriem, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu drošību un veselību. Pasaules prakse pierāda, ka labā un sakārtotā darba vidē pieaug darba ražīgums, samazinās nelaimes gadījumu skaits," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Maculēvičs.

Rēzeknes apsardzes grupā ir 58 darbinieki, kuri strādā maiņu režīmā. Reģionālajā apsardzes centrā vienā maiņā strādā divi darbinieki, kuri organizē apsardzes maiņas darbu, pārvadājamo kravu, stacionāro objektu un citu materiālo vērtību apsardzi, un, kad ir saņemts trauksmes signāls, veic darbinieku un objektu stāvokļa kontroli un citus pienākumus.

SIA „LDZ apsardze” Rēzeknes reģionālā apsardzes centra jaunajās telpās ir iekārtotas ērtas darba vietas apsardzes organizatoriem, arī tehniskajiem darbiniekiem ir savas funkcionāli aprīkotas darba telpas. Ņemot vērā, ka apsardzes darbinieki strādā diennakts režīmā,  jaunajā vadības centrā ir ierīkotas atpūtas telpas, tualetes, dušas, speciāla drēbju žāvētava, kā arī virtuvīte, lai ērti un ātri sasildītu ēdienu atpūtas brīžos.

Lēmums par jaunā Rēzeknes reģionālā apsardzes centra izveidošanu tika pieņemts, lai pilnveidotu apsardzes procesa kontroli, nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi izmantot videonovērošanas sistēmas, digitālo sakaru un citas sistēmas priekšrocības. Turklāt jaunas telpas vadības centram šajā reģionā bija nepieciešamas sen, un ar LDz līdzdalību iecere īstenota.  Galvenais Operatīvās vadības centrs jau tika uzbūvēts pirms pieciem gadiem, tāpēc bija motivācija un tehniska nepieciešamība labiekārtot telpas arī uzņēmuma struktūrvienībās, kuras atrodas ne tikai Rīgā, bet vēl septiņās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Krustpilī, Daugavpilī un, protams, Rēzeknē, kur reģionālais apsardzes centrs darbinieku ērtībām bija vissliktākais, skaidro A. Maculēvičs.

Rēzeknes reģionālās grupas pienākumos ietilpst pakalpojumu sniegšana Rēzeknes pilsētā un novadā, kā arī vilcienu sastāvu pavadīšana līdz Latvijas robežai.

Nākotnē aktuāla kļūs arī Liepājas un Jelgavas reģionālo apsardzes centru attīstība, kur arī jāuzlabo darba apstākļi, taču konkrēti soļi atkarīgi no finanšu iespējām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Galerijas (1)

Uzbekistānas dzelzceļš pauž interesi ciešākai sadarbībai ar Latviju

$
0
0

Pagājušās nedēļas nogalē VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš pēc Uzbekistānas premjerministra ielūguma piedalījās starptautiskā konferencē “Centrālā Āzija transporta koridoru sistēmā”, kas norisinājās Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā.

Konferences ietvaros Latvijas vārds izskanēja vairākkārt – mūsu valsts dzelzceļa infrastruktūru un ostas savās prezentācijās demonstrēja ne tikai LDz prezidents, bet arī Ķīnas un Kazahstānas dzelzceļu pārstāvji. Savukārt Uzbekistānas dzelzceļš pēc E.Bērziņa uzstāšanās izrādīja interesi attīstīt ciešāku sadarbību ar Latviju pārvadājumu, ritošā sastāva un nozares izglītības jomā.

Uzbekistānas kolēģi iepazīstināja ar savām iecerēm konteinerpārvadājumu attīstības jomā, izrādot ieinteresētību izmantot tieši Latvijas tranzītkoridora iespējas. Vienlaikus šādu tālu distanču pārvadājumos būtiska ir efektīva ritošā sastāva apkope un operatīvi remontdarbi, kur LDz prezidents piedāvāja sadarbību ar uzņēmuma meitassabiedrību “LDz ritošā sastāva serviss”. Tāpat Uzbekistānas kolēģi izrādīja interesi par abu valstu sadarbību loģistikas izglītībā, sekmējot Latvijas vieslektoru darbību Uzbekistānas augstskolās un savas valsts studentu apmaiņas izglītības un stažēšanās iespējas Latvijā.

Plānots, ka oktobrī Uzbekistānas dzelzceļa pārstāvji apmeklēs Rīgu, lai pārrunātu konkrētākus sadarbības soļus.

Galerijas (1)

LDz ar Oktobra dzelzceļu pārrunā situāciju kravu pārvadājumos un digitālo tehnoloģiju attīstību dzelzceļā

$
0
0

Turpinot aktīvu sadarbību ar Krievijas dzelzceļu kravu pārvadājumu nodrošināšanā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš ceturtdien Sanktpēterburgā tikās ar Oktobra dzelzceļa vadītāju Vladimiru Goloskokovu, lai pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus.

Tikšanās laikā tika pārrunāta gan sadarbība ar muitu, gan Kārsavas un Zilupes robežšķērsošanas punktu kapacitāte un krauto vagonu apstrādes ātrums. Pēdējā laikā ir pieaudzis krauto vagonu nosūtīšanas apjoms abos virzienos, tādēļ efektīvai to apstrādei ir liela nozīme konkurētspējīgu pārvadājumu nodrošināšanā. Atpakaļkravu pieaugumu un tā nozīmi pārvadājumu attīstībā atzinīgi uzsvēra arī Oktobra dzelzceļa vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Dorofejevskis.

Līdzās operatīvās sadarbības jautājumiem abu dzelzceļu vadītāji apsprieda tranzītkoridora attīstības iespējas Kaļiņingradas virzienā. LDz jau ir pieredze kravu tranzīta organizēšanā no Tālajiem Austrumiem caur Latviju uz Kaļiņingradu, un ir iespējas attīstīt šo virzienu aktīvākas regulāras satiksmes nodrošināšanai. Tāpat tika apspriesta arī iespējamā pasažieru satiksmes organizēšana no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu, kas ļautu attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

LDz prezidents E.Bērziņš: “Oktobra dzelzceļš ir viens no nozīmīgākajiem LDz partneriem. Šodienas tikšanās ļāva gan atrisināt praktiskus sadarbības jautājumus, gan arī ir pierādījums tam, ka sadarbība ar Krievijas dzelzceļu ir sekmīga un attīstās.”

Liela uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta digitālo tehnoloģiju ieviešanai dzelzceļā, kā arī īpaši uzsvērts, ka Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas sadarbība, ieviešot elektroniskās pavadzīmes robežšķērsošanā, ir paraugs nozarei.

Plānots, ka nākamā tikšanās norisināsies Latvijā, tostarp E.Bērziņš aicināja kolēģus apmeklēt Rēzekni un Daugavpili, caur kurām Latvijā tiek ievesta lielākā daļa kravu.

 

Galerijas (1)

Viewing all 655 articles
Browse latest View live


<script src="https://jsc.adskeeper.com/r/s/rssing.com.1596347.js" async> </script>