29.septembrī plkst. 9.06 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tika sagaidīts pirmais četras galvaspilsētas savienojošais pasažieru vilciens “Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga”.

Pirmajā reisā braukuši vairāk nekā 200 pasažieru, kas ir vairāk nekā 60% no pieejamo vietu skaita. Atbilstoši SIA “LDz Cargo” aplēsēm, kas ir šī vilciena operators Latvijas teritorijā, pasažieru interese par pirmo reisu ir bijusi pietiekama, lai izdarītu secinājumus, ka šis maršruts nākotnē var būt pieprasīts.

Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs reizi nedēļā pilotprojekta režīmā.

No Kijevas pirmais vilciens izbrauca 28.septembrī, savukārt nākamie aties 4., 12.,18. un 26.oktobrī, 2., 8., 16., 22. un 30. novembrī un 6.decembrī.

No Rīgas nākamie vilcieni aties 5., 13., 19. un 27.oktobrī, 3., 9., 17., un 23.novembrī, 1. un 7.decembrī.

Latvijas teritorijā biļetes var iegādāties Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas staciju starptautisko vilcienu biļešu kasēs. Paredzams, ka drīzumā biļetes būs iespējams iegādāties internetā.

Pasažieriem pieejami deviņi kupejas vagoni un viens SV jeb paaugstināta komforta vagons.

Vairāk informācijas: travel.ldz.lv, pa bezmaksas uzziņu tālruni 80001181, kā arī sūtot e-pastu: uzzinas@ldz.lv.

Pasažieru uzmanībai – starp Latviju un Baltkrieviju pastāv vīzu režīms, tādēļ, šķērsojot šīs valsts teritoriju, piemēram, ceļā uz Ukrainu, jāpārliecinās vai iegādāta tranzīta vīza.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDz Loģistika” 1.oktobrī Baltkrievijā parakstīja vēsturisku sadarbības līgumu ar “China Merchants CHN BLR Kommerčeskaja i Logističeskaja Kompanija”, kas ir vadošo Ķīnas investoru pārstāvniecība industriālajā parkā “Lielais akmens”.  

Līgums paredz sadarbību kravu pārvadājumu organizēšanā Latvijas virzienā, nodrošinot konkurētspējīgu ātrumu un kvalitāti.

“Gadu desmitiem esam veidojuši un pēdējā gada laikā īpaši attīstījuši sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu – tās ietvaros šogad izveidots un arvien aktīvāk tiek izmantots kravas ekspresvilciens “Minska-Rīga”, kurš jau pārvadājis vairāk nekā 120 sastāvu. Tomēr uz partnerību ar baltkrievu kolēģiem raugāmies ne tikai divpusējās sadarbības formātā, bet pēdējos gados esam ieguldījuši lielu darbu attiecību izveidē ar kaimiņvalstī topošā industriālā parka “Lielais akmens” attīstītājiem, kuru darbība nākotnē nodrošinās stabilu kravu plūsmu. Šonedēļ noslēgtais līgums paver jaunas sadarbības perspektīvas un apstiprina LDz prezidenta savulaik teikto, ka Austrumāzijas kravas Latvijai ir daudz tuvāk, nekā esam ieraduši domāt,” pēc līguma parakstīšanas norādīja “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols.

Noslēgtā vienošanās paredz ne tikai savstarpēji izdevīgu preču un pakalpojumu tarifu piemērošanu un sadarbību “Lielā akmens” projekta ietvaros, bet arī kravu pārvadājumu attīstību no Latvijas uz Ķīnu un no Ķīnas uz Latviju, kā arī tranzītpārvadājumu attīstību, izmantojot multimodālus transporta pakalpojumus.

“China Merchants Group” ir viena no vadošajām Ķīnas investīciju uzņēmumu grupām un viens no sešiem “Lielā akmens” investoriem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDz Loģistika” 1.oktobrī Baltkrievijā parakstīja vēsturisku sadarbības līgumu ar “China Merchants CHN BLR Kommerčeskaja i Logističeskaja Kompanija”, kas ir vadošo Ķīnas investoru pārstāvniecība industriālajā parkā “Lielais akmens”. 

Līgums paredz sadarbību kravu pārvadājumu organizēšanā Latvijas virzienā, nodrošinot konkurētspējīgu ātrumu un kvalitāti.

“Gadu desmitiem esam veidojuši un pēdējā gada laikā īpaši attīstījuši sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu – tās ietvaros šogad izveidots un arvien aktīvāk tiek izmantots kravas ekspresvilciens “Minska-Rīga”, kurš jau pārvadājis vairāk nekā 120 sastāvu. Tomēr uz partnerību ar baltkrievu kolēģiem raugāmies ne tikai divpusējās sadarbības formātā, bet pēdējos gados esam ieguldījuši lielu darbu attiecību izveidē ar kaimiņvalstī topošā industriālā parka “Lielais akmens” attīstītājiem, kuru darbība nākotnē nodrošinās stabilu kravu plūsmu. Šonedēļ noslēgtais līgums paver jaunas sadarbības perspektīvas un apstiprina LDz prezidenta savulaik teikto, ka Austrumāzijas kravas Latvijai ir daudz tuvāk, nekā esam ieraduši domāt,” pēc līguma parakstīšanas norādīja “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols.

Noslēgtā vienošanās paredz ne tikai savstarpēji izdevīgu preču un pakalpojumu tarifu piemērošanu un sadarbību “Lielā akmens” projekta ietvaros, bet arī kravu pārvadājumu attīstību no Latvijas uz Ķīnu un no Ķīnas uz Latviju, kā arī tranzītpārvadājumu attīstību, izmantojot multimodālus transporta pakalpojumus.

“China Merchants Group” ir viena no vadošajām Ķīnas investīciju uzņēmumu grupām un viens no sešiem “Lielā akmens” investoriem.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu lietā Nr.: “AT.39813 Baltic rail” VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitassabiedrība SIA “LDz Cargo” iesniegušas pretenziju Lietuvas dzelzceļam (Lietuvos Geležinkeliai, LG) par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar 2008.gadā Lietuvas dzelzceļa nojaukto sliežu ceļa posmu Mažeiķi-Latvijas robeža.

LDz pretenzijā LG prasīts atlīdzināt zaudējumus par periodu no 2009. līdz 2017.gadam, kas sastāda 56,92 miljonus eiro.

Aprēķinus par zaudējumu apmēru veikusi auditorkompānija “Ernst&Young Baltic”.

Savukārt, SIA “LDz Cargo” Lietuvas dzelzceļam pieprasa atlīdzināt negūto peļņu 25,4 miljonu eiro apmērā. To veido negūtie naftas produktu pārvadājumu ieņēmumi no Mažeiķos izvietotās naftas pārstrādes rūpnīcas “Orlen”.

LDz koncerna uzņēmumi gaidīs Lietuvas dzelzceļa atbildi uz iesniegtajām zaudējumu piedziņas pretenzijām, pretējā gadījumā tiks izskatīta iespēja vērsties tiesā.

Šonedēļ Ķīnā, Šeņžeņā norisinās 13. Ķīnas Starptautiskais loģistikas un transporta gadatirgus (China International Logistics and Transportation Fair, CILF 2018), kurā piedalās arī Latvijas transporta un loģistikas sektora dalībnieki.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidentam Edvīnam Bērziņam šīs izstādes ietvaros jau otro gadu pēc kārtas bija gods kopā ar Šeņžeņas vadību piedalīties oficiālajā CILF 2018 atklāšanā, kā arī piedalīties 3. Jūras un dzelzceļa transporta un pārrobežu pārvadājumu samitā, iepazīstinot tā dalībniekus ar Latvijas iespējām starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanā.

E.Bērziņš uzsver, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada izstādi un tās ietvaros notiekošajiem pasākumiem šogad samita ietvaros valstu pārstāvji ne tikai iepazīstinājuši ar savām iespējām, bet aktīvi diskutējuši par integrētiem sadarbības modeļiem: “Eksperti no dažādām valstīm un uzņēmumiem norāda, ka kravu apjoms no Ķīnas uz Eiropu un atpakaļ turpina pieaugt un jau drīzā nākotnē varētu četrkāršoties. Runa ir par 1 miljona TEU pārvadājumiem gadā. Taču to nav iespējams paveikt, izmantojot tikai esošos koridorus. Līdz ar to Latvijai ir jāparāda savas iespējas lai viens no attīstāmajiem koridoriem vestu caur mūsu valsti.”

Samita ietvaros arī daudz ticis diskutēts par to, ka līdzšinējos Eiropas un Āzijas nosacīti atsevišķos koridorus būtu jāapvieno, lai gūtu maksimālu efektu no pārvadājumu laika un izmaksu viedokļa.

Līdzās LDz un “LDz Loģistikas” vadībai izstādē CILF 2018 piedalās arī citi Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvji, pozicionējot Latvijas kopējo piedāvājumu stendā “VIALATVIA”.

Izstādes ietvaros Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvjiem ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem no Ķīnas, Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas ir iespēja parādīt Ķīnas tirgum mūsu valsts transporta un loģistikas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un Latvijas tranzīta koridora priekšrocības Eirāzijas kravu pārvadājumos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Jauno tehnoloģiju un automatizācijas ietekmē biznesa pasaule patlaban strauji mainās, un transporta nozare nav izņēmums. Vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nepieciešamība pēc darbiniekiem, kuriem ir daudz plašāks zināšanu, prasmju un iemaņu loks, nekā līdz šim bijis ierasts, kā arī strādājošo spēja iet kopsolī ar jaunākajām tehnoloģijām.

Lai diskutētu par nozares vajadzībām darbaspēka tirgū, dažādu vecuma grupu iespējām un individuālās karjeras attīstību modernā darba vidē, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sadarbībā ar Starptautisko dzelzceļu savienību (UIC, International Union of Railways) 29.oktobrī pirmo reizi organizē starptautisku konferenci “Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos”. Konferencē piedalīsies dzelzceļa nozares pārstāvji no Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Bulgārijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un pat Kamerūnas un Marokas.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “Esam pagodināti par iespēju kopā ar pasaules vadošo dzelzceļu organizāciju UIC pirmo reizi Latvijā rīkot konferenci par tik aktuālu tematu ne tikai mūsu nozarei, bet arī daudzām citām. Ikviena uzņēmuma galvenais spēks ir darbinieki, un spēja piesaistīt jaunus, talantīgus profesionāļus un noturēt jau esošos darbiniekus ir pamatā uzņēmuma ilgtspējīgai un mērķtiecīgai attīstībai. Dzelzceļa nozarē patlaban to izjūtam īpaši izteikti, jo pusotru gadsimtu senā nozare mainās, tās darbības joma paplašinās un atbilstoši izglītotu, zinošu un entuziastisku speciālistu piesaiste ir priekšnoteikums sekmīgai izaugsmei.”

Tikmēr UIC ģenerāldirektors Žans Pjērs Lubinū (Jean Pierre Loubinoux) norāda: “Zināšanu pārnese ir viena no UIC pamatvērtībām. 21. gadsimtā dzelzceļa sektoram jāraugās plašāk un jāpiesaista jaunā paaudze, lai sekmētu sociāli ekonomisko izaugsmi. Jaunieši būs tie, kuri apvienos mūsu pagātnes tradīcijas ar savu nākotnes vīziju, nodrošinot, ka dzelzceļš ir ilgtspējīgas, integrētas un savienotas starptautiskās mobilitātes ķēdes mugurkauls.”

Konferencē savā pieredzē un skatījumā dalīsies LDz un citu uzņēmumu vadošie eksperti, kā arī augstskolu mācībspēki. Konferences īpašā viešņa būs “JP Research & Consulting” direktore Dr. Džanīna Pīpa (Janene Piip) no Austrālijas, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze talantu un karjeras konsultācijas un pieaugušo tālākizglītībā, kā UIC vēstnesei īpaši specializējoties dzelzceļa nozarē. Konferencē Rīgā viņa stāstīs par tehnoloģiju un automatizācijas ietekmi uz dzelzceļa nozares darba vidi, dažādu vecuma grupu ekspektācijām attiecībā uz darba vietu un karjeras izaugsmes iespējām, to, kādas prasmes nozares speciālistiem būs nepieciešamas nākotnē un kāda ir uzņēmumu vadības loma talantu un prasmju attīstībā.

Konferences otrajā daļā eksperti diskutēs par to, kā piesaistīt jaunus darbiniekus tagad un nākotnē. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Krievijas, Baltkrievijas un Itālijas un Latvijas, bet pirms tam konferences dalībniekiem būs iespēja uzklausīt vairāku Eiropas valstu dzelzceļu jauno speciālistu skatījumu uz to, ko viņi sagaida no sava uzņēmuma.

Konference tiek rīkota UIC izveidotās dzelzceļa talantu platformas ietvaros, un tas ir pirmais šāda rakstura pasākums. Talantu platforma izveidota ar mērķi sekmēt spējīgākā darbaspēka piesaisti un noturēšanu nozarē, attīstot starptautiskās sadarbības tīklu un sekmējot nozarē strādājošo uzņēmējspējas, valodu zināšanas, starpkultūru komunikācijas prasmes un arvien komplicētāku tehnoloģisko risinājumu izmantošanu ikdienas darbā.

Konferences norisināsies RTU Enerģētikas un Elektrotehnikas fakultāte, Āzenes iela 12/1, 115.auditorija angļu valodā ar tulkojumu latviešu un krievu valodās. Plašāka programma pieejama: https://www.ldz.lv/sites/default/files/Talents%20conference_29.10.2018.pdf

Mediju pārstāvjus, kuriem ir interese piedalīties konferencē vai uzrunāt konkrētus tās lektorus vai dalībniekus individuālām intervijām, lūdzam sazināties ar Ieva.Karklina@ldz.lv , mob.: +371 26994767.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Starptautiskā dzelzceļu organizācija (UIC) ir globāla organizācija, kas veicina dzelzceļa transporta izaugsmi globālā līmenī un sadarbību dzelzceļa sistēmas attīstībai. Tā apvieno 200 organizācijas visos piecos kontinentos - to vidū ir dzelzceļa operatori, infrastruktūras pārvaldnieki, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji u.c. UIC uztur ciešu sadarbību ar dzelzceļa transporta jomas dalībniekiem visā pasaulē, tostarp ražotājiem, dzelzceļa asociācijām, valsts iestādēm un ieinteresētajām pusēm citās nozarēs un sektoros, kuru pieredze var sniegt ieguldījumu dzelzceļa pilnveidē. UIC galvenie uzdevumi ir veidot izpratni par dzelzceļa nozares vajadzībām, izstrādāt inovāciju programmas, lai identificētu risinājumus šo vajadzību apmierināšanai.

Ikviena uzņēmuma galvenais virzītājspēks un izaugsmes veicinātājs ir tā darbinieki. To pirmdien, 29.oktobrī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) rīkotajā konferencē "Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos" uzsvēra LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Darbaspēka piesaiste un jauno talantu attīstība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem mūsdienu mainīgajos darba tirgus apstākļos, kad pieaugoša loma ir inovācijām un mainīgā tirgus radītajiem izaicinājumiem. Arī dzelzceļa nozare nav izņēmums, un tai jāspēj mainīties un piesaistīt jaunus speciālistus. "Pat ar vislabāko aprīkojumu un sistēmām ikvienam uzņēmumam ir nepieciešami darbinieki, kas ne tikai veic ikdienas darbu, bet arī spēj saskatīt iespējas inovācijām un attīstībai, kas ir būtiski, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un nodrošinātu tā darbību nākotnē," konferences dalībniekiem uzsvēra E.Bērziņš.

Jaunu speciālistu piesaiste un to talantu attīstība ir izšķiroša ikvienam uzņēmumam, jo bez talantīgiem cilvēkiem būs grūti sasniegt nospraustos mērķus piebilda LDz prezidents. "Pilnīgi droši var apgalvot, ka lielākā LDz vērtība ir darbinieki. Par mūsu uzņēmumu tiek teikts: "Dzelzs sliedes, zelta cilvēki."Šis apzīmējums neapšaubāmi parāda, kāda ir mūsu uzņēmuma attieksme pret darbiniekiem," pauda E.Bērziņš.

Par to, ka jaunu un talantīgu darbinieku piesaiste dzelzceļa nozarei mūsdienās ir viena no aktuālākajām problēmām globāli, pārliecināta ir arī Starptautiskā dzelzceļu savienība (UIC), konferencē uzsvēra UIC ģenerāldirektors Žans Pjērs Lubinū.

Viņš uzsvēra, ka mūsdienās dzelzceļa nozarei jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp tās pievilcības jaunās paaudzes acīs ir zināmā mērā mazinājusies, kā rezultātā jādomā, kā piesaistīt jaunos speciālistus. Šajā ziņā UIC sevi redz kā būtisku platformu dažādu projektu un iniciatīvu īstenošanai, lai jaunieši tieši šajā nozarē saskatītu karjeras iespējas. Jau ir īstenoti vairāki projekti, tostarp izstrādātas tiešsaistes apmācības, dodot iespēju piekļūt zināšanām jebkurā pasaules vietā.

Iepazīstinot ar LDz pieredzi talantu piesaistē, uzņēmuma personāla direktore Lolita Smiltniece uzsvēra, ka no divām iespējām - piesaistīt darbiniekus no ārpuses vai attīstīt talantus uzņēmuma ietvaros - LDz dod priekšroku otrajai izvēlei. Tādējādi uzņēmums dod iespēju esošajiem LDz darbiniekiem vairot zināšanas un paaugstināt savu kompetenci, un rast jaunas karjeras iespējas. Savukārt tas veicina šo cilvēku motivāciju turpināt darbu uzņēmumā, kas pozitīvi ietekmē tā izaugsmi ilgtermiņā.

Kā viens no veiksmīgāk īstenotajiem projektiem LDz ir vidējā līmeņa vadītāju akadēmija, kuras rezultātā tika radīta "LDz Ideju banka" - platforma, kurā iesējams diskutēt gan par iespējamām, gan arī pat šķietami neiespējamam idejām, ko īstenot, lai uzlabotu uzņēmuma ikdienas darbību un veicinātu tā izaugsmi, uzsvēra L. Smiltniece.

Konferencē "Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos" piedalās dzelzceļa nozares pārstāvji no Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Bulgārijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un pat Kamerūnas un Marokas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Starptautiskā dzelzceļu organizācija (UIC) ir globāla organizācija, kas veicina dzelzceļa transporta izaugsmi globālā līmenī un sadarbību dzelzceļa sistēmas attīstībai. Tā apvieno 200 organizācijas visos piecos kontinentos - to vidū ir dzelzceļa operatori, infrastruktūras pārvaldnieki, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji u.c. UIC uztur ciešu sadarbību ar dzelzceļa transporta jomas dalībniekiem visā pasaulē, tostarp ražotājiem, dzelzceļa asociācijām, valsts iestādēm un ieinteresētajām pusēm citās nozarēs un sektoros, kuru pieredze var sniegt ieguldījumu dzelzceļa pilnveidē. UIC galvenie uzdevumi ir veidot izpratni par dzelzceļa nozares vajadzībām, izstrādāt inovāciju programmas, lai identificētu risinājumus šo vajadzību apmierināšanai.

Saskaņā ar pētījumiem jaunākās paaudzes darbinieku vidū būtiskākie darba vides faktori prioritārā secībā ir elastīgums, vadības un kolēģu attieksme un tikai tad seko konkurētspējīgs atalgojums. No otras puses, arī atalgojuma ekspektācijas jaunajiem speciālistiem bieži ir darba tirgum neatbilstošas. Kā šajā situācijā piesaistīt nozarēm nepieciešamos talantus un sekmēt to izaugsmi, - par to pirmdien 29.oktobrī VAS "Latvijas dzelzceļš" un Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) rīkotajā konferencē “Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos” sprieda personāla pārvaldības jomas eksperti no Latvijas un citām valstīm.

Nereti jaunu talantu piesaistīšanas un līderu attīstīšanas problēmās risinājumi ir meklējami paša uzņēmuma iekšienē – cik precīzi definētas vēlmes, ko uzņēmums sagaida no darbiniekiem un vai tās iespējams apmierināt, attīstot jau uzņēmumā strādājošo kompetences un prasmes vai arī jauni speciālisti piesaistāmi no malas.

Konferences lektore “JP Research & Consulting” direktore Dr. Džanīna Pīpa no Austrālijas uzsvēra, ka talants, par kuru darba vides sakarā pēdējā laikā tik bieži runā cilvēkresursu kontekstā, šī vārda vēsturiskajā izteiksmē nozīmē vērtību (Senajā Romā par talantiem sauca noteiktas naudas vienības), un kā tādu to arī jāuztver. Līdz ar to arī talantu vadība faktiski nozīmē cilvēkresursu vadību, balstoties uz to vērtību. Tomēr lielākais izaicinājums ir vienota izpratne par to, kas darba devējam patiešām vajadzīgs un kādas prasmes darbinieks var sniegt uzņēmumam.

Kā būtiskāko aspektu talantu vadībā Dž. Pīpa uzsvēra nepieciešamību definēt, kuras ir stratēģiski nozīmīgākās pozīcijas uzņēmumā, un formulēt, kādas prasmes, attieksme un zināšanās tajās nepieciešamas. "Darbinieku izvēle nereti ir balstīta uz neprecīzu ideju par to, kam cilvēks ir nepieciešams. Tāpēc ļoti būtiska ir komunikācija un rūpīga sagatavošanās speciālistu piesaistei," pauda Pīpa. Viņa dalījās piemērā par transporta nozares uzņēmumu, kas, saskaroties ar tirgus izmaiņām un tehnoloģiskiem izaicinājumiem, pārstrādājis pilnīgi visus speciālistu darba aprakstus, definējot jaunas prasības un vajadzības.

Savukārt uzņēmuma "ERDA" dibinātāja Zane Čulkstēna uzsvēra, ka darbinieku atlase ir tikai viena talantu vadības sadaļa – būtiski ir arī tos noturēt un motivēt attīstīties. Turklāt darbinieku noturēšanai ir būtisks finansiāls efekts – viņa iepazīstināja ar metodiku, kas ļauj precīzi aprēķināt, kādus zaudējumus monetārā izteiksmē rada katra darbinieka zaudējums un kādu ieguvumu – katra apmierināta darbinieka noturēšana uzņēmumā.

Lai piesaistītu darbiniekus un noturētu viņus, būtiska nozīme ir iekšējās kultūras veidošana, kas veicina darbinieku apmierinātību. Šis faktors ir kritisks, runājot par jaunākajām darbinieku paaudzēm, kuras vēlmas sevi asociēt ar kaut ko lielu un varenu un kuru ikdiena paiet sociālajos tīklos. Tas skar arī darbinieku piesaistes procesu - arī šajā jomā darba devējiem jāizmanto mūsdienīgi digitālie risinājumi, lai jau pats rekrutēšanas process šķistu saistošs, uzsvēra eksperte.

Šāda pieredze ir arī SEB bankai, kuras Mārketinga pārvaldes vadītāja Diāna Blumate iepazīstināja ar bankas izveidoto youthLAB programmu jauno talantu piesaistei. Tās ietvaros īstenota jauno speciālistu treniņu programma, īstenojot konkrētus inovatīvus projektus. Iesaiste jaunu ideju radīšanā un attīstībā ir viens no veidiem, kā jauno talantu paaudzes vēlmi radīt ko jaunu un izbaudīt darba procesu, ievirzīt racionālā un uzņēmumam noderīgā gultnē, vienlaikus iepazīstot un attīstot viņu prasmes.

Konferences noslēgumā eksperti  norādīja, ka viens no svarīgākajiem aspektiem ir nozares tēla mainīšana, lai jauniešiem dzelzceļnieku profesijas (kuru spektrs ir būtiski pieaudzis) nešķistu smagas un sarežģītas, bet radītu interesi tās apgūt un veidot savu karjeru šajā nozarē. Tāpat jāsaprot, ka atšķiras faktori, kas ir būtiski vecākās paaudzes darbiniekiem un jauniešiem – pēdējiem stabilitāte nav prioritāra darba vietas izvēlē. Tā vietā darba devējiem jāspēj piedāvāt patstāvību, elastību un izaicinājumus. “Mūsdienu jauniešiem ir cita domāšana. Ir jāparāda, kāpēc dzelzceļa nozare ir labāka par citām, lai veiksmīgi konkurētu ar citām nozarēm par jauno talantu piesaistīšanu,” uzsvēra Baltkrievijas Transporta universitātes rektors Jurijs Kulaženko. Tas, protams, rada zināmus sarežģījumus darba devēja komunikācijā ar dažādu paaudžu darbiniekiem, kuriem jāspēj vienlaikus sniegt šķietami pretrunīgu informāciju.

Būtiska loma ir arī izglītības iestādēm un to programmu salāgojumam ar darba vidi un tās vajadzībām. Eksperti atzina, ka nereti augstskolu piedāvājums nav salāgots ar uzņēmēju vēlmēm - ir nepieciešamas pieredzē balstītas zināšanas, kuras izglītības iestādes ne vienmēr spēj sniegt. LDz viceprezidents Aivars Strakšas atzina - ir nepieciešams laiks, lai no jaunā speciālista izveidotos talants, un tas ne vienmēr saskan ar jaunā darbinieka ekspektācijām par viņa nākotni uzņēmumā. “Pabeidzot augstskolu, jaunietis ir kā neapstrādāts dimants. Ir nepieciešami vairāki gadi, lai dimants kļūtu par briljantu,” salīdzināja A. Strakšas. Tas nereti nozīmē, ka darbinieks šo laiku nesaņem tādu atalgojumu vai neieņem tādu amata pozīciju, kādu sākotnēji iedomājies. Tomēr arī šajā laikā ir iespējams viņam piedāvāt labus darba apstākļus, drošības sajūtu, kā arī dažādus bonusus, ko, piemēram, paredz LDz noslēgtais koplīgums ar nozares arodorganizāciju.

Konferencē "Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos" piedalās dzelzceļa nozares pārstāvji no Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Bulgārijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lielbritānijas un pat Kamerūnas un Marokas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Starptautiskā dzelzceļu organizācija (UIC) ir globāla organizācija, kas veicina dzelzceļa transporta izaugsmi globālā līmenī un sadarbību dzelzceļa sistēmas attīstībai. Tā apvieno 200 organizācijas visos piecos kontinentos - to vidū ir dzelzceļa operatori, infrastruktūras pārvaldnieki, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji u.c. UIC uztur ciešu sadarbību ar dzelzceļa transporta jomas dalībniekiem visā pasaulē, tostarp ražotājiem, dzelzceļa asociācijām, valsts iestādēm un ieinteresētajām pusēm citās nozarēs un sektoros, kuru pieredze var sniegt ieguldījumu dzelzceļa pilnveidē. UIC galvenie uzdevumi ir veidot izpratni par dzelzceļa nozares vajadzībām, izstrādāt inovāciju programmas, lai identificētu risinājumus šo vajadzību apmierināšanai.

Šodien noslēdzās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izsludinātā iepirkuma (sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu) “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmā kārta, kurā interesentiem bija jāiesniedz pieteikumi, apliecinot savu dalību iepirkumā. Iepirkuma komisija ir saņēmusi četru kandidātu pieteikumus un kvalifikācijas dokumentus.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi Personu apvienība “INABELEC”, Personu apvienība “Siemens-TSO-BMGS”, Personu apvienība “Cobra-Arčers” un Personu apvienība “LREC”.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā.

Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sis­tē­mas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Iepirkuma sagatavošanas procesā LDz konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju un JASPERS* ekspertiem, ņemot vērā to komentārus un ieteikumus.

* JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) ir tehniskās palīdzības partnerība starp Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kas tiek nodrošināta Centrālajām un Austrumeiropas ES dalībvalstīm, lai uzlabotu lielo projektu dokumentācijas kvalitāti pirms iesniegšanas Eiropas Komisijai atbalstīšanai un finansējuma piešķiršanai no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda. JASPERS palīdzība mērķis ir veicināt projektu ātrāku apstiprināšanu Eiropas Komisijā un kohēzijas politikas sekmīgu īstenošanu. Šis pakalpojums dalībvalstīm ir bez maksas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šonedēļ Latvijas teritoriju tranzītā no Krievijas uz Kaļiņingradu šķērsoja garākais un smagākais kravas vilciena sastāvs visā Latvijas dzelzceļa vēsturē – tā sastāvā bija 75 ritošā sastāva vienības, un vilciens kopumā svēra 7460 tonnu. Vilciens Latvijā ieradās no Pitalovas, no Rēzeknes tika nogādāts Daugavpilī, bet turienes savukārt – caur Lietuvu savā galamērķī.

Standarta kravas vilciens ir līdz 57 vienībām garš un nepārsniedz 6000 tonnu, bet visbiežāk pa “Latvijas dzelzceļa” (LDz) infrastruktūru pārvietojas ap 3000 tonnu smagi kravas vilcieni.

Ņemot vērā, ka šonedēļ apstrādātais vilciena sastāvs pārsniedza ierasto svaru, tā vilkšanai tika norīkotas divas divsekciju lokomotīves. Tik apjomīgas kravas tranzīts kalpoja par sava veida testu gan LDz tehniskajiem dienestiem (kustības vadības speciālistiem, dispečeriem, “LDz Cargo” speciālistiem u.c.), gan arī Latvijas muitas un robežsardzes struktūrām.

LDz viceprezidents tehniskās vadības jautājumos Ēriks Šmuksts atzīst, ka visi dienesti un iesaistītās struktūras sekmīgi tikušas galā ar šī kravas vilciena apstrādi. “Tas pierāda, ka spējam sekmīgi strādāt arī nestandarta situācijās, un vienlaikus apliecina, ka kvalitatīvai, mūsdienīgai infrastruktūrai ir liela nozīme. Tādēļ ļoti būtiska ir plānotā Daugavpils šķirotavas modernizācijas un stacijas attīstības projektu īstenošana, kā arī citi infrastruktūras attīstības projekti, kas nākotnē ļaus vēl vienkāršāk nodrošināt efektīvu kravu apstrādi, un līdz ar to šādu pagaidām nestandarta sastāvu apstrāde varētu kļūt par regulāru ikdienas darbu,” norāda LDz viceprezidents.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šonedēļ Rīgā norisinājās Šeņžeņas ostas iniciēta tikšanās ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Rīgas brīvostu, kuras laikā tika pārrunātas Latvijas tranzīta nozares iespējas jau no nākamā gada iesaistīties tranzīta koridora pārvadājumos Ķīna-Eiropa iniciatīvas "Viena josla-viens ceļš" ietvaros.

Tiekoties ar Šeņžeņas ostas ģenerāldirektora vietnieku Dondu Janzi, LDz prezidents Edvīns Bērziņš pārrunāja pārvadājumu organizēšanu no Honkongas un Šeņžeņas caur Latviju uz Hamburgu un Roterdamu Vācijā, izmantojot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un kravu pārkraušanas iespējas Rīgas brīvostā.

Savukārt sarunā ar "China Merchants Group” tika uzsvērtas LDz un Rīgas brīvostas priekšrocības Ķīnas dzelzceļa kravu pārvadāšanā caur Baltkrieviju uz Eiropu, ko dod šoruden Baltkrievijā LDz meitasuzņēmuma SIA "LDz Loģistika" noslēgtais līgums ar industriālā parka "Lielais akmens" investoriem.

Šeņžeņas osta ir viena no lielākajām ostām pasaulē un vadošā osta Ķīnā. Īstenoto reformu ietekmē Ķīna ir kļuvusi par ekonomikas, tranzīta, biznesa un finanšu lielvalsti, kas dod iespēju attīstīt projektus ar Eiropu, tostarp arī ar Latviju, LDz un Rīgas brīvostu.

Savukārt turpinot biznesa sakaru attīstību ar Rietumeiropas valstīm, uz kurām tālāk tiek transportēts vairums Ķīnas izcelsmes kravu, LDz vadība šonedēļ tikās arī ar Vācijas Lībekas ostā operējošā multimodālo pakalpojumu uzņēmuma “European Cargo Logistics”  izpilddirektoru Jorgu Ulrihu.

LDz prezidents minēja labo sadarbību ar trim lielākajām Latvijas ostām, tostarp arī kravu pārvadājumos no Āzijas uz Eiropu. Savukārt Lībekas ostai būtu īpaši liels sadarbības potenciāls ar Liepājas ostu, kas dotu būtisku laika ietaupījumu kravu nogādāšanā starp abām valstīm.

J.Ulrihs kā sava pārstāvētā uzņēmuma priekšrocību minēja iespējas kravu pārvadājumu procesa laikā elastīgi mainīt galamērķi, kā arī izmantoto transporta veidu. Kā Lībekas ostas priekšrocību nākotnes sadarbībai viņš minēja tās salīdzinoši mazo attālumu no Latvijas. Savukārt J.Ulriha pārstāvētais uzņēmums piedāvā ne vien kravu pārvadājumus ar kuģiem, bet arī pa dzelzceļu, nogādājot kravas tālāk uz citām ostām Vācijas iekšzemē.

Ministru kabinets šodien, 5. novembrī apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto plāna projektu "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. – 2022. gadam” (Indikatīvais plāns).  Pamatojoties uz Indikatīvo plānu tiks noslēgts daudzgadu līgums starp Satiksmes ministriju (SM) un valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” (LDz).

INFOGRAFIKA

Indikatīvā plāna pamatnosacījums ir nodrošināt konkurētspējīgu dzelzceļa infrastruktūru. Kopējo tīkla jaudu nav plānots palielināt, taču līdzekļi uzturēšanā un attīstības projektos tiek investēti, lai tiktu saglabāts esošais pakalpojumu apjoms un nemainīgi augsta kvalitāte.

Lai arī Indikatīvais plāns nav finanšu dokuments, plānā tiek definēts trīs pakāpju sistēmas modelis infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Pirmā pakāpe paredz likumā noteikto tirgus dalībnieku iesaisti infrastruktūras izmaksu segšanā. Otrā pakāpe nosaka LDz koncerna resursu izmantošanu finanšu līdzsvara nodrošināšanā, un tikai trešā pakāpe nepieciešamības gadījumā vai tautsaimniecības interesēs paredz valsts budžeta līdzekļu iesaisti.

Infrastruktūras pārvaldītājs (LDz) ar Indikatīvā plāna pieņemšanu un daudzgadu līguma apstiprināšanu nodrošinās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas stabilitāti turpmākos piecus gadus. Tas garantē pārredzamību tranzīta nozares dalībniekiem un ļaus tiem slēgt piecu gadu līgumus ar kravu nosūtītājiem.

Apstiprinot Indikatīvo plānu, tiek izpildītas Dzelzceļa likuma 6. panta prasības, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus tiek ievērotas Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas prasības – paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” ietvaros nodalīti atsevišķi finansēšanas plāni – finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un citiem mērķiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem. Līdz ar plāna apstiprināšanu tiek paredzēta minimāla valsts budžeta līdzekļu iesaiste publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā.

Infrastruktūras finansēšanas struktūra un procedūra, nozares investīciju projekti un pasākumi infrastruktūras izmaksu samazināšanai noregulēti Daudzgadu līgumā starp valsti un LDz.

Aivis Vincevs

Satiksmes ministrijas

Sabiedrisko attiecību speciālists

Tālr.: 67028363,

e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Pateicoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pēdējos gados īstenotajām kampaņām par drošu uzvedību dzelzceļa tuvumā, negadījumu skaits uz sliedēm ir samazinājies. Tomēr joprojām iedzīvotāji Latvijā riskē ar savu dzīvību, šķērsojot sliedes neatļautās vietās, kā arī pirms sliežu šķērsošanas nepārliecinoties par savu drošību.

LDz ikgadējās sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros veicis pētījumu, kura dati liecina, ka 45% aptaujāto ir pārkāpuši drošības noteikumus dzelzceļa sliežu tuvumā, piemēram, šķērsojot tās neatļautā vietā vai pie sarkanās gaismas. Interesanti, ka vīrieši (49%) drošības noteikumus pārkāpj nedaudz biežāk nekā sievietes (41%). Tikmēr salīdzinot atbildes šajā jautājumā dažādās vecuma grupās, jāsecina, ka pārkāpumus visbiežāk izdara aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (57%). Savukārt jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (30%) visretāk rīkojas tik vieglprātīgi.

Lielākoties aptaujātie bijuši gatavi riskēt ar savu dzīvību, nepareizi šķērsojot dzelzceļa sliedes, jo bija jāsteidzas un tas  bijis ātrākais un īsākais ceļš vai tuvumā neesot bijusi dzelzceļa pāreja.

 “Diemžēl pētījuma rezultāti apliecina cilvēku vieglprātīgo attieksmi pret savu dzīvību un joprojām, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Turklāt iestājoties gada tumšajam laikam, kad tumsas, lietus un sniega dēļ ir apgrūtināta gan redzamība, gan dzirdamība, rodas papildu drošības riski, kas var veicināt negadījumu iespējamību. Tāpēc LDz atgādina būt īpaši uzmanīgiem gada tumšajā laikā, atrodoties dzelzceļa sliežu tuvumā,” uzsver LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners. 

Kā liecina LDz dati, kopš šī gada sākuma Latvijā uz dzelzceļa notikuši 19 negadījumi, kuros bojā gājuši 12, bet traumēti 7 cilvēki. Savukārt pērn Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi uz dzelzceļa, kuros bojā gāja 23, bet cieta deviņi cilvēki. Jāatzīmē, ka statistikā ir iekļauti arī dati par pašnāvībām.

Nolūkā samazināt negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem, LDz ik gadu īsteno satiksmes drošības kampaņas. Šī gada kampaņas mērķis ir vērst uzmanību uz to, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, jo vilciens ir daudzreiz ātrāks un smagāks, bet tā manevrēšanas spējas ir ierobežotas.  Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt. Diemžēl ne vienmēr ir iespējams to sekmīgi izdarīt.

Pēc LDz pasūtījuma pētījumu veica “PHD Latvia” 2018. gada septembrī,  internetā aptaujājot 728 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Uzbekistāna vēlas Latviju izmantot kā vārtus savas produkcijas nogādāšanai Baltijas reģionā, Skandināvijā un tālāk uz citām Eiropas valstīm, 6.novembrī tiekoties ar VAS "Latvijas dzelzceļš" prezidentu Edvīnu Bērziņu, apliecināja Uzbekistānas vēstnieks Latvijā Badriddins Abidovurs.

Iepazīstinot ar līdzšinējo transporta nozares attīstību Uzbekistānā, B. Abidovurs LDz prezidentu informēja par transporta nozares straujo attīstību, kas ir būtiska kravu pārvadājumu segmenta izaugsmei, tostarp arī izmantojot dzelzceļa infrastruktūru. "Mūsu mērķis, sadarbojoties ar Latviju, ir atvērt ceļu mūsu precēm uz Baltijas reģionu, Skandināviju un citām Eiropas valstīm," pauda vēstnieks.

Uzbekistāna no savas puses cer uz aktīvu abu valstu sadarbību, lai īstenotu jaunus un perspektīvus projektus.

Apliecinot interesi arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Uzbekistānu, LDz prezidents E.Bērziņš aicināja Uzbekistānu izmantot Latvijas ostas savas produkcijas nogādāšanai uz citām Eiropas valstīm. Savukārt loģistikas centru attīstība Uzbekistānā ir būtiska sadarbības attīstīšanai ar kravu īpašniekiem.

Konteinerkravu pārvadājumos ar Uzbekistānu ir vērojama pozitīva dinamika, 2018.gada 9 mēnešos tika pārvadāts kopā 5117 TEU, kas sastāda 157,5% salīdzinot ar iepriekšējā gada 9 mēnešu rādītājiem.

Baltkrievija ir viens no svarīgākajiem sadarbības partneriem, ar kuru arī turpmāk tiks attīstītas labas partnerattiecības, ceturtdien, 8.novembrī, tiekoties ar jauniecelto Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču, uzsvēra VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Vērtējot līdzšinējo sadarbību ar Baltkrieviju dzelzceļa nozarē, E.Bērziņš atzina, ka tā ir tik laba kā nekad, tomēr vienlaikus ir iespējas to attīstīt vēl plašāk. Kā vienu no būtiskākajiem pagriezieniem savstarpējās sadarbības stiprināšanā uzņēmuma vadītājs minēja LDz pastāvīgās pārstāvniecības atvēršanu Minskā 2017.gada sākumā. To atzinīgi vērtēja arī V.Markovičs.

Baltkrievija ir starp prioritārajiem sadarbības partneriem ne tikai kravu pārvadājumos, kas nāk tieši no Baltkrievijas, bet arī tranzītkravu pārvadājumu organizēšanā no Centrālāzijas valstīm. Turklāt sagaidāms, ka kravu apjomi tikai palielināsies, tāpēc ir jāskatās plašāk un jādomā par maršrutiem un pakalpojumiem, uzsvēra LDz prezidents. 

Par labu sadarbību abu valstu starpā dzelzceļa un tranzīta nozarē liecina arī kravas ekspresvilciena Minska-Rīga izveide. Kopš darbības uzsākšanas šā gada sākumā tas strādājis ar labiem rādītājiem, un kravu īpašnieki to regulāri izmanto. LDz lielas iespējas dzelzceļa pārvadājumu attīstībai saskata arī saistībā ar industriālo parku "Lielais akmens" Baltkrievijā. "Mēs jau šodien esam gatavi piedāvāt savus pakalpojumus. Gaidām kravas, kas noteikti būs. Ekspresvilciens Minska-Rīga kalpo kā pierādījums tam, ka spējam noorganizēt operatīvus kravu pārvadājumus un piedāvāt klientiem izdevīgus pakalpojumus," pauda E.Bērziņš.

Ņemot vērā, ka transporta uzņēmumi pēdējos gados vairs nedarbojas katrs par sevi, nākotnē viens no uzdevumiem būs vēl vairāk stiprināt sadarbību ar ostām un ieviest jaunas jūras pārvadājumu līnijas tālākai kravu transportēšanai. Turklāt darbs pie tā jāsāk jau tagad, jo ir sagaidāms, ka kravu apjomi arvien palielināsies.

Arī Baltkrievijas vēstnieks apliecināja savas valsts ieinteresētību tranzīta apjomu palielināšanā, kā arī vēstniecības gatavību sniegt atbalstu, ja tāds nepieciešams konkrētu jautājumu risināšanā. V.Markovičs izteica atzinību par līdzšinējo abu valstu dzelzceļu uzņēmumu sadarbību ekspertu līmenī.

Tikšanās laikā E.Bērziņš akcentēja arī dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kam būs svarīga loma pārvadājumu nodrošināšanā, jo ieguvēji būs arī kravu īpašnieki, kam samazināsies ar pārvadājumiem saistītās izmaksas.

Potenciāli kopīgs projekts nākotnē varētu būt arī Pasaules čempionāta hokejā norise Latvijā un Baltkrievijā 2021.gadā. Līdz tam gan vēl ir vairāki mājasdarbi, pie kā abām valstīm jāstrādā, piemēram, saistībā ar vīzu režīma atvieglošanu uz čempionāta norises laiku, lai piesaistītu pasažierus dzelzceļa satiksmē. Tāpat apsverams uz šo laiku ir jautājums par vilcienu kursēšanas grafika izmaiņām starp abu valstu galvaspilsētām, piedāvājot vairāk reisu nekā ikdienā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izveidotā Iepirkuma komisija ir pieņēmusi lēmumu sākt sarunu procedūras par trīs projektu - Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija, Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība un Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība –būvniecības īstenošanu.

Ņemot vērā, ka iepriekš izsludinātajās iepirkuma procedūrās saistībā ar šo projektu īstenošanu tika saņemti piedāvājumi, kas neatbilda nolikumā minētajām tehniskās specifikācijas prasībām, kā arī piedāvātās līgumsummas būtiski pārsniedza šiem projektiem plānoto finanšu apjomu, LDz Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu izbeigt iepriekš izsludinātās iepirkuma procedūras minēto projektu būvniecībai. Tāpat pieņemts lēmums atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam uzsākt sarunu procedūru par šo projektu būvniecības veikšanu.

Paziņojums par iepirkuma procedūru rezultātu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Publikāciju vadības sistēmā (PVS)

Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava– Mangaļi– Ziemeļblāzma modernizācijas mērķis ir uzlabot TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošo Rīgas dzelzceļa mezgla posmu, pārbūvējot stacijas parku un sliežu ceļus, modernizēt signalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt divus sliežu ceļu divlīmeņu šķērsojumus gājējiem.

Daugavpils šķirošanas stacijas attīstības projekta īstenošanas laikā plānots pārbūvēt sliežu ceļus un pārmijas Daugavpils dzelzceļa mezgla “S” parkā, modernizēt dzelzceļa inženiertehniskās būves, apgaismošanas un elektroapgādes sistēmas, kā arī tehniskās drošības sistēmas.

Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstības projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu 12 sliežu ceļu Daugavpils pieņemšanas-nosūtīšanas parku, dzelzceļa savienojuma izveidei pārbūvēt atsevišķus Daugavpils “S” parka sliežu ceļus un pārmijas. projekta īstenotājiem būs jāpārbūvē piebraucamo sliežu ceļu, savienojošo pagriezienu un pieslēgumu izbūve, kas savienos jauno parku ar Krustpils līnijas pieeju, jāizbūvē apsardzes un ugunsdrošības sistēmas, kā arī jāizbūvē mikroprocesoru vilcienu kustības vadības signalizācijas sistēma parkam, piebraucamajam ceļam ar kopējo integrāciju eksistējošās robežojošās signalizācijas sistēmās un dispečeru vadībā.

Projektus plānots īstenot līdz 2022.gada beigām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Rīgas ostā šonakt ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas. Tas vienlaikus ir 1000. konteinervilciens, kas nosūtīts no Siaņas Starptautiskā tirdzniecības un loģistikas parka, un pirmais šī vilciena sastāvs, kas vests kravas ekspresvilciena maršrutā Minska-Rīga.

Vilciens uz Rīgu nosūtīts vien divus mēnešus pēc tam, kad Ķīnā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš parakstīja stratēģiskās sadarbības līgumu ar Siaņas Starptautisko tirdzniecības un loģistikas parku. Tālāko ceļu konteineri turpinās pa jūru uz Vācijas un Somijas ostām.

LDz prezidents E.Bērziņš: “Pēc divām dienām Latvija svinēs savu simtgadi. Mēs šajā nozīmīgajā jubilejā valstij dāvinām pirmo konteinervilcienu no strauji augošās Siaņas ekonomikas. Partneri ir novērtējuši mūsu iespējas un kapacitāti, kuru mēs esam sekmīgi attaisnojuši, nodrošinot, ka caur Latvijas teritoriju vilciens tiek izvests tikai 12 stundu laikā. Tādējādi mūsu kopprojekts ar Baltkrievijas dzelzceļu – kravas ekspresvilciens Minska-Rīga, kurš jau pierādījis savu potenciālu dažādu kombinēto kravu pārvadājumos, - ir sekmīgi pārbaudīts arī tālo distanču konteinerkravu transportēšanā un ir gatavs apstrādāt pieaugošu konteinervilcienu plūsmu.”

Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka Siaņas vilciena ierašanās Rīgā sakrīt ar brīdi, kad Rīgas ostā nosūtīšanai uz Ķīnu saņemti vairāk nekā 260 konteineri no Roterdamas ostas. Tādējādi šodien ostas teritorijā pirmo reizi notiek abpusēja kravas vilcienu apmaiņa, izkraujot no Siaņas saņemtos un vienlaikus uzkraujot uz Ķīnu transportējamos konteinerus. Arī šie konteineri uz Ķīnu tiek vesti, izmantojot Minska-Rīga ekspresvilciena maršrutu, kura operators ir LDz meitas uzņēmums “LDz Loģistika” un kas pierādījis sevi kā efektīvs, optimāli izplānots maršruts, ļaujot nodrošināt ātru un maksimāli vienkāršu kravu apstrādes procesu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Pagājušajā gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vērtība pieaugusi līdz 318,84 miljoniem eiro, ierindojot LDz starp 15 vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā. Par to liecina laikraksta "Dienas Bizness" un uzņēmuma "Lursoft IT" veidotais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP500.

Salīdzinājumā ar pērn veikto novērtējumu par uzņēmuma vērtību 2016.gadā, tā ir palielinājusies par 195,98% un tas ir viens no visstraujākajiem kāpumiem starp 60 vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā. Tādējādi LDz reitingā ir pakāpies no 31.vietas uz 12.vietu.

Savukārt 500 Latvijas lielāko uzņēmumu topā pēc saimnieciskās darbības rādītājiem 2017.gadā LDz ierindojas 27.vietā. Augsts rādītājs šajā topā ir LDz meitasuzņēmumam SIA "LDz Cargo", kas ieņem 18.vietu. Lielāko transporta, tranzīta un loģistikas uzņēmumu segmentā LDz koncerna uzņēmumi ierindojas pirmajās divās vietās.

Tāpat LDz pēc neto apgrozījuma 2017.gadā ierindojas 5.vietā valsts un pašvaldību uzņēmumu grupā - uzņēmuma neto apgrozījums 2017.gadā bija 180,16 miljonu eiro apmērā.

Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ir laikraksta “Dienas Bizness” un informāciju tehnoloģiju uzņēmuma “Lursoft IT” veidots izdevums. Tajā tiek sarindoti Latvijas lielāko uzņēmumu darbības rādītāji pēc to aizvadītā gada neto apgrozījuma, kā arī vērtējums gan nozaru, gan reģionālā griezumā.

Arī “Prudentia” un “Nasdaq Rīga” ik gadu veidotajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā LDz šogad ierindojas 5.vietā. Uzņēmuma vērtība šajā topā novērtēta 536,04 miljonu eiro apmērā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šā gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniedzis budžetā prognozētos finanšu rādītājus. Uzņēmuma neto apgrozījums šī gada deviņos mēnešos bija 156,4 miljoni eiro, un tas ir par 20 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā periodā. Finanšu rādītāju pieaugumu nodrošinājusi pa LDz infrastruktūru pārvadāto kravu apjoma palielināšanās.

Kravu pārvadājumu apjoms gada deviņos mēnešos sasniedza 36,1 miljonu tonnu, kas ir par 2,8 miljoniem tonnu jeb 8,4% vairāk, nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Lielāko īpatsvaru (81,5% no kopējā apjoma jeb 29,4 miljoni tonnu) kravu pārvadājumos veido importa pārvadājumi (par 3,9% vairāk nekā 2017.gada deviņos mēnešos). Lielākais pieaugums vērojams akmeņogļu segmentā (pārvadāts par 14,3% vairāk kravu nekā 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos), ķīmisko kravu segmentā (par 39,1%), bet gandrīz divkārt pieaudzis graudu un miltu produktu pārvadājumu apjoms, sasniedzot 7,5% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Pozitīvie finanšu rezultāti ir tiešs aktīva un neatlaidīga darba rezultāts ar tuvākajām kaimiņvalstīm, būtiski palielinot sadarbības apjomus ar Baltkrieviju, kā arī uzlabojot sadarbību ar Krievijas dzelzceļu. Tāpat LDz turpina attīstīt sadarbību ar partneriem Āzijā, piedāvājot kravu pārvadājumus starp Āziju un Eiropu. Tā rezultātā esam sasnieguši pārvadājumu rādītājus, kas pilnībā atbilst mūsu prognozēm un apsvērumiem, izstrādājot lielos investīciju projektus, tostarp dzelzceļa elektrifikācijas projektu.”

Saimnieciskās darbības rādītāji gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārsnieguši arī LDz meitassabiedrību budžetā paredzēto līmeni. SIA “LDz Loģistika” neto apgrozījums sasniedzis 23,5 miljonus eiro – tas ir par 15% jeb 3 miljoniem vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika posmā. Savukārt peļņa bija 239 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 67 tūkstošiem vairāk. Saimnieciskās darbības rādītāji ir uzlabojušies, jo uzņēmuma sniegto transporta-ekspedīcijas pakalpojumu apjoms palielinājies par 15%. Sniegtie pakalpojumi Latvijas pasūtītājiem pieauguši par 18,9%. Turklāt deviņos mēnešos ir pārvadāti 11 676 TEU konteineri, tostarp no Latvijas izvesti 8158, bet ievesti - 3518 konteineri. Pērn pirmajos deviņos mēnešos kopumā pārvadāti 8466 TEU konteineri.

Arī SIA “LDz Cargo” apgrozījums deviņos mēnešos ir palielinājies par 13,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un tas sasniedza 201,6 miljonus eiro. Kravu apgrozība deviņos mēnešos bija par 15% lielāka nekā pērn šajā laika periodā, kā rezultātā par 12,3% palielinājās arī faktiskie ieņēmumi no kravu pārvadājumiem. Kopumā veikti importa pārvadājumi 29,4 miljonu tonnu apmērā (+3,9), eksporta pārvadājumi 1,7 miljonu tonnu apmērā (+33,7%), bet sauszemes tranzīta apjoms sasniedzis 3,9 miljonus tonnu (+57,9).

Par 6,2 miljoniem eiro lielāks neto apgrozījums nekā pērn šajā periodā bija SIA “LDz ritošā sastāva serviss” – deviņos mēnešos tas sasniedzis 53,9 miljonus eiro. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar realizētās dīzeļdegvielas apjoma un veikto vagonu depo remonta apjoma palielinājumu.

Palielinot sniegto apsardzības pakalpojumu apjomu, par 388 tūkstošiem eiro palielinājies arī SIA “LDz Apsardze” neto apgrozījums deviņos mēnešos, sasniedzot 5,2 miljonus eiro, savukārt peļņa  bija 274 tūkstošu eiro apmērā, kas ir par 168 tūkstošiem vairāk nekā 2017.gada deviņos mēnešos.

SIA “LDZ Infrastruktūra” apgrozījums šā gada deviņos mēnešos ir samazinājies par 3,7 miljoniem eiro, esot 1,9 miljonu eiro apmērā. Ja 2017.gada deviņu mēnešu periodu uzņēmums noslēdza ar 301 tūkstošu eiro zaudējumiem, šogad peļņa bija 1 miljona eiro apmērā., un prognozes liecina, ka šogad tiks sasniegti noteiktie finanšu rādītāji.

Indeksācijas koeficienti 2019.gadam

Saskaņā ar Kravu tranzītpārvadājumu tarifa „KTT-LV/2018” 1.sadaļas 5.punkta 5.1. apakšpunktu un Dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifa „LDz Cargo–01” 1.sadaļas 6. paragrāfa 1.punktu periodam no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim noteikts indeksācijas koeficients.

Indeksācijas koeficients tiek piemērots bāzes likmēm:

• pārvadātājam piederošiem vagoniem 1,494;
• pārvadātājam nepiederošiem vagoniem (t.sk. dīzeļelektrostaciju vagoniem), pasažieru vagoniem un kravai uz savām asīm 1,454.

Indeksācijas koeficients netiek piemērots aprēķinot maksu par pavadoņu braucienu, aprēķinot pārvadāšanas maksas mainīgo daļu, maksas aprēķinam par papildoperācijām un citiem ar pārvadājumu saistītiem pakalpojumiem un līgumsodiem.

Pārvadāšanas maksas mainīgās daļas likme 2019.gada I pusgadam

Saskaņā ar Kravu tranzītpārvadājumu tarifa „KTT-LV/2018” 1.sadaļas 5.punkta 5.2. apakšpunktu un Dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifa „LDz Cargo–01” 1.sadaļas 6. paragrāfa 2.punktu periodam no 2018. gada 01. janvāra līdz 2018. gada 30.jūnijam noteikta pārvadāšanas maksas mainīgās daļas likme:

0,000532 EUR/tkm (0,000532 eiro par vienu tonnas-kilometru).

KRAVU PĀRVADĀJUMU TARIFI