Rīgā šonedēļ notiks Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomes sēde, kurā tiksies dzelzceļu uzņēmumu vadītāji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Irānas un citām valstīm. Padomes sēde Rīgā notiek 19. un 20.oktobrī, un tās laikā plānots apspriest ar starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, to organizēšanu, tarifiem un citām būtiskām tēmām saistītus jautājumus.

Lai piedalītos padomes sēdē, Rīgā ieradīsies dzelzceļu vadītāji un eksperti no valstīm, kurās ir 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūra un līdz ar to kopīgi risināmi attīstības jautājumi. Aptuveni 200 sēdes dalībnieku vidū būs arī Latvijai nozīmīgāko partnervalstu dzelzceļu vadītāji, tostarp Krievijas dzelzceļa prezidents Oļegs Belozerovs, Baltkrievijas dzelzceļa priekšnieks Vladimirs Morozovs, kā arī Kazahstānas dzelzceļa prezidents Kanats Alpisbajevs.

VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš: „Transporta un loģistikas nozares konkurētspējas stūrakmens ir sekmīga starptautiskā sadarbība, un tās veicināšana ir viens no Dzelzceļa transporta padomes pamatuzdevumiem. Ikgadēji notiekošās padomes sēdes ir veiksmīgs formāts, lai savstarpēji izrunātu aktuālos jautājumus un vienotos par turpmāko sadarbību. Savukārt, raugoties no Latvijas viedokļa, būtiski, ka esošajos tirgus apstākļos sanāksme norisinās Rīgā un mums ir iespēja ne tikai pārrunāt padomes ietvaros būtiskus jautājumus, bet arī klātienē tikties ar visu nozīmīgāko partnervalstu kolēģiem, lai pārrunātu kopējos attīstības virzienus.”

Dzelzceļa transporta padome dibināta 1992.gada martā, lai koordinētu starptautisko pārvadājumu attīstību pa dzelzceļu 1520 mm sliežu platuma valstīs un sekmētu starptautisko sadarbību transporta jomā. Rīgā norisināsies padomes 67. sēde, un tās laikā dalībvalstu pārstāvji spriedīs par dzelzceļa infrastruktūras un starptautisko pārvadājumu politiku 2018.gadā, kā arī par jauno pasažieru un starptautisko konteinervilcienu kursēšanas grafiku, kam jāstājas spēkā šī gada 10.decembrī. Jāpiebilst, ka Latvijā Dzelzceļa transporta padomes sēde pēdējoreiz norisinājusies 2010.gadā.

Mediju pārstāvji, kuri vēlas būt klāt protokola parakstīšanas brīdī,  kas notiks piektdien, 20.oktobrī, plkst.12.15, „Radisson Blu Latvija” konferenču centrā, lūdzam pieteikties līdz 19.oktobra plkst.16.00 pa tālruni 20396396 vai rakstot uz epastu ella.petermane@ldz.lv

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

No 24.10 līdz 29.10. ikviens interesents ir laipni gaidīts jau septītajā dzelzceļa modelisma izstādē “Liliputija 2017” . Piedāvājam apskatīt dažāda veida un mērogu miniatūros dzelzceļa modeļus. Bērniem izstādes laikā iespēja darboties radošajās darbnīcās, iemācoties veidot ainavu modelim, mazākiem – salīmēt vilcienu kolāžu vai lielākiem salikt savu tvaika lokomotīvi un uzzināt, kā tā darbojas.

Izstādē piedalās:

• Sergejs Tretjakovs ar maketu Dzērbenes un Tirzas stacijas no līnijas Ieriķi - Gulbene  (mērogs 1:87);
• Jirži Čekans, modelists no Pilzenes un Inta Auzenbaha ar dzelzceļa maketiem - Čehijas vidēja izmēra dzelzceļa depo un ogļu raktuves, kurā atainoti trīs dažādi sliežu platumi (mērogs 1:87); 
• Dzelzceļa muzejs ar maketiem
  • 20.gs. beigās Jūrmalas Jauno tehniķu stacijā radīts Līvbērzes un Spāres staciju dzelzceļa modelis (mērogs 1:87) ar  Ventspils–Zilupes dzelzceļa līnijai raksturīgajiem tiltiem, caurtekām un ceļiem;
  • 1954.gada elektriskais dzelzceļa modelis, A.Jumīša dāvinājums;
  • 1:32 mēroga modelis – darba vilciens;
  • Tukums II stacijas un depo ēkas, autors A.Straume;
  • Retro dzelzceļa modelis Marklin 3200 (mērogs 1:87), A.Reinharda dāvinājums;
  • Dzelzceļa muzeja makets no Jelgavas ekspozīcijas(mērogs 1:87), autors S.Tretjakovs;
  • Vagonu depo makets (mērogs 1:87);
• Andrejs Kovaļevskis  ar speciāli šai izstādei veidotu dzelzceļa maketu (mērogs 1:87);
• Maketi.lv ar  Rīgas stacijas ēku  20. gs. 30 – 40. gados;
• Latvijas modeļu būvētāji – demonstrēs pašu būvētos vagonus un lokomotīves dažādos mērogos;
• 28.10 un 29.10. no 10:00 – 16:00 veikals Hobbyshop piedāvātās galda spēles.

Īpašais piedāvājums tiem, kuriem jau ir savas lokomotīves dzelzceļa maketam mērogā 1:87 –  ņemiet līdzi lokomotīvi nākot uz izstādi, jo būs iespēja ar to pašiem braukt pa darbnīcās veidoto maketu;

Radošās dabnīcas:

Lokolāža (4 – 7 gadi) 24. – 29.10. 11:00 muzeja pedagoga vadībā būs iespēja veidot lokokolāžu no iepriekš sagatavotām papīra detaļām (darbs ar papīru un līmi). Dalības maksa darbnīcā un ieeja muzejā – EUR 1.00.

Saliec savu tvaika lokomotīvi  (6 – 10 gadi) 24. – 29.10. 13:00, 15:00 muzeja pedagoga vadībā būs iespēja pašiem salikt savu tvaika lokomotīvi un uzzināt kā tā darbojas (darbs ar kartonu). Dalības maksa darbnīcā un ieeja muzejā – EUR 4.50.

Dzelzceļa ainava no dabas materiāliem mērogā 1:87  (no 9 gadiem) 24. – 27.10. 12:00, 15:00 muzeja pedagoga vadībā būs iespēja pašiem veidot savu maketa ainavu (darbs ar līmi, krāsu, dabīgiem un sintētiskiem materiāliem). Ja Tev mājās ir dzelzceļa modelis vai tikai vēl domā par tā iegādi, darbnīcā būs iespēja apgūt pamatiemaņas modeļa un tā ainavas veidošanā. Nodarbības laikā uz 20x30 cm lielas pamatnes izvietosim sliežu ceļu un dažādus ainavas elementus. Visi izveidotie gabaliņi pēc nodarbības tiks savienoti kopā  vienotā maketā un uz tā demonstrēsim vilcienu kustību. Izveidotais makets paliek dalībnieka īpašumā, to varēs saņemt izstādes noslēgumā svētdien 29.10. 15:00 vai pēc tam muzeja darba laikā. Muzejs nodrošina dalībniekus ar nepieciešamajiem materiāliem un darbarīkiem. Dalības maksa skolēniem darbnīcā un ieeja muzejā – EUR 6.50.

Dalība darbnīcās iepriekš jāpiesaka pa e-pastu: muzejs@ldz.lv vai tālruni 67232511, norādot dienu, laiku, vecumu, kontakttālruni vai e-pastu.

Ieejas maksa izstādē: pieaugušajiem - EUR 3,50, studentiem un pensionāriem – EUR 2,00, bērniem no 6 gadu vecuma – EUR 0,50, ģimenes biļete – EUR 7,50.  Dalība darbnīcās par atsevišķu samaksu.

Papildu informācijai:

Ieva Pētersone

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja direktore

Tālr. 29532069 E-pasts: ieva.petersone@ldz.lv

Šodien Rīgā sākās Dzelzceļa transporta padomes sēde, kuras laikā norisinājās gan plenārsēdes, gan arī delegāciju divpusējās tikšanās. Arī rīt darbs turpināsies un aktuālākie jautājumi tiks fiksēti protokolā, kas sēdes izskaņā tiks svinīgi parakstīts.

Uz padomes sēdi ir ieradušies  dzelzceļu uzņēmumu vadītāji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Irānas un citām valstīm.

Dalībvalstu pārstāvji spriež par dzelzceļa infrastruktūras un starptautisko pārvadājumu politiku 2018.gadā, kā arī par jauno pasažieru un starptautisko konteinervilcienu kursēšanas grafiku, kam jāstājas spēkā šī gada 10.decembrī.

Rīgā šodien noslēdzās Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomes sēde, kurā tikās dzelzceļu uzņēmumu vadītāji no 18 valstīm, tostarp Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Irānas un citām valstīm. Rezumējot sēdē izskatītos jautājumus, Krievijas dzelzceļa prezidents Oļegs Belozerovs uzsvēra, ka dzelzceļa nozarei savā attīstībā ne tikai jāseko laikam, bet gan pastāvīgi jāspēj ielūkoties nākotnē, lai jau šodien radītu pakalpojumus un infrastruktūru, kas būs nepieciešama klientiem tālākā nākotnē.

Tam piekrita arī VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, kurš norādīja, ka nozare ir jaunas attīstības stadijas sliekšņa, kur arvien būtiskāka loma ir konkurētspējas nodrošināšanai un daudz ciešākas starpvalstu sadarbības sekmēšanai. Viņš īpaši uzsvēra Dzelzceļa transporta padomes lomu un efektivitāti daudzu mēroga un likumdošanas ziņā atšķirīgu valstu sadarbības veicināšanā un sekmīgā problēmjautājumu risināšanā, rodot visām iesaistītajām pusēm piemērotu rezultātu.

LDz prezidents E.Bērziņš: “Esmu pārliecināts, ka divu dienu laikā mums kopā ir izdevies atrisināt ne tikai tehniskus jautājumus, bet paraudzīties mūsu kopējā nākotnē. Tieši attīstības perspektīvas patlaban ir visbūtiskākais jautājums, jo tieši šobrīd mums ir iespēja un pienākums veidot nākotni tādu, kādu to vēlamies redzēt pēc 10 un 20 gadiem. Tieši no mūsu konkurētspējas ir atkarīga gan mūsu uzņēmumu, gan, kas vēl būtiskāk, valstu labklājība.”

Padomes sēdes ietvaros šodien apstiprināti gan risinājumi dzelzceļa ekspluatācijas jautājumos, gan jaunie tarifi kravas vagonu izmantošanai 2018.gadā, kā arī jaunie vilcienu formēšanas plāni, tostarp konteinerpārvadājumu attīstības jomā. Tieši šo jomu kā vienu no būtiskākajām attīstības tendencēm līdzās dzelzceļa pakalpojumu un tehnisko risinājumu digitalizācijai īpaši akcentēja O.Belozerovs. Viņš norādīja, ka konteinerpārvadājumu segmentā ir vērojams pieaugums, un tā ir paliekoša tendence, kas sekmē jaunu maršrutu attīstību Eirāzijas robežās. Krievijas dzelzceļa vadītājs sēdes noslēgumā izteica pārliecību, ka, kopīgi sadarbojoties, dzelzceļa nozarei ir visas iespējas attīstīt kravu pārvadājumus, kas ātruma un efektivitātes ziņā var sekmīgi konkurēt ar aviotransportu.

Dzelzceļa transporta padome dibināta 1992.gada martā, lai koordinētu starptautisko pārvadājumu attīstību pa dzelzceļu 1520 mm sliežu platuma valstīs un sekmētu starptautisko sadarbību transporta jomā. Šonedēļ tajā piedalījās ap 200 dalībnieku no 18 valstīm. Iepriekšējo reizi Latvijā Dzelzceļa transporta padomes sēde norisinājās 2010.gadā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Ikgadējā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido “Prudentia” un “NASDAQ Rīga”, salīdzinājumā ar pagājušo gadu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vērtība pieaugusi par 15%, sasniedzot 643,7 miljonus eiro un tādējādi uzņēmumam kļūstot par ceturto vērtīgāko uzņēmumu valstī. Savukārt, vērtējot 10 gadu perspektīvā kopš 2007.gada, LDz vērtība ir pieaugusi 3,8 reizes.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “Tieši pirms desmit gadiem, 2007.gadā tika īstenota LDz reorganizācija, nodalot dzelzceļa pārvadājumus no infrastruktūras turētāja un veidojot pārskatāmu struktūru un darbības modeli. Tas, ka desmit gadu laikā LDz vērtība ir vairākkārt pieaugusi, ļaujot no 17.vietas Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā pakāpties uz ceturto pozīciju, liecina, ka valdes un arī visas vadības komandas darbs ir bijis pārdomāts un sekmīgs. Vēl jo vairāk – par to, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma vērtība ir pieaugusi par 15%, varu izteikt atzinību kolēģu kompetencei un profesionalitātei, nodrošinot, ka sarežģītos tirgus apstākļos izdodas noturēt uzņēmuma stabilitāti.”

LDz vadītājs akcentē – ja iepriekšējos gados uzņēmuma vērtības pieaugumu varēja noteikt pieaugoši pārvadājumu apjomi un līdz ar to augošs apgrozījums, tad šogad tas panākts uz pieaugošas efektivitātes rēķina uzņēmuma pārvaldībā un ikdienas darba organizācijā. Uzņēmuma pārvaldībā arvien lielāka loma ir efektivitātes un produktivitātes paaugstināšanas pieejai, kas pakāpeniski ļauj arī samazināt izmaksas. “Tas, ka salīdzinoši nelabvēlīgākos tirgus apstākļos LDz ir izdevies ne tikai noturēt, bet paaugstināt uzņēmuma vērtību, liecina par stabilitāti, un tas ir labs signāls mūsu partneriem, ar kuriem sadarbojamies gan transporta un loģistikas nozarē, gan investīciju projektu īstenošanā,” norāda E.Bērziņš.

Pārvaldības aspektā vērtīgāko uzņēmumu sarakstā LDz sasniedzis arī ļoti augstu korporatīvās pārvaldības koeficientu, iegūstot 94 punktus no 100 jeb tieši tikpat, cik pašlaik topa pirmajā vietā esošajam uzņēmumam. Tas ir būtisks kāpums kopš pagājušā gada un uzņēmuma skatījumā saistīts ar izmaiņām LDz pārvaldības struktūrā (tostarp izveidota uzņēmuma padome), pretkorupcijas pasākumu ieviešanā un nefinanšu ziņošanas pilnveidē (2017.gadā LDz pirmo reizi publiskojis ilgtspējas pārskatu, kas izstrādāts pēc starptautiskajām GRI G4 vadlīnijām).

“Pirms nepilniem diviem gadiem kā vienu no uzņēmuma attīstības mērķiem definēju to, ka 10 gadu perspektīvā vēlamies kļūt par vislabāk pārvaldīto uzņēmumu Baltijā. Vērtīgāko uzņēmumu saraksta korporatīvās pārvaldības rādītājos mēs jau tagad esam pietuvojušies četriem uzņēmumiem ar visaugstāko koeficientu visās trijās Baltijas valstīs, un tas liecina, ka virzāmies pareizi,” rezumē LDz prezidents.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” meitassabiedrība SIA “LDz Cargo” sadarbībā ar SIA “LDz Loģistika” šoruden izstrādājusi īpašu lokveida vilcienu kustības maršrutu graudu ražas nogādāšanai no Dobeles stacijas uz Ziemeļblāzmas staciju Rīgā, kas ļauj nodrošināt daudz efektīvāku graudu vagonu apriti un pārvadājuma procesu.

Ņemot vērā prognozes par šogad gaidāmo ievērojamo graudu ražu, “LDz Cargo” un “LDz Loģistika” jau pavasarī kopā ar Latvijas vadošajiem graudu ražotājiem uzsāka graudu pārvadājumu plānošanu.

Izveidotā lokveida kustība ļauj uzreiz pēc krautā vilciena sastāva nogādāšanas Rīgas ostā iepriekš izkrautos vagonus nogādāt atpakaļ Dobelē, tādējādi lokomotīvei nav nepieciešams gaidīt vagonu izkraušanu vai doties uz depo bez vilciena sastāva. Līdz ar to notiek ātrāka vagonu aprite un uzņēmums var operatīvāk nodrošināt graudu izvešanu. Vienlaikus šī pārvadājuma organizēšanā izmantots šoruden “LDz Cargo” ieviestais e-pavadzīmes risinājums, kas ievērojami paātrina un atvieglo visu loģistikas ķēdes darbu.

Minētajā lokveida maršrutā vilciena sastāvs ar graudiem kursē divas līdz trīs reizes nedēļā un nogādā graudus Rīgas ostā četru stundu laikā. Ņemot vērā ievērojamo graudu kravu apjomu, kā arī veiksmīgo maršruta plānošanu, “LDz Cargo” pārvadājumu risinājums padara dzelzceļa transportu ievērojami konkurētspējīgāku iekšzemes pārvadājumos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. 

26.oktobrī dienasgaismu ieraudzījis vairāku gadu garumā tapušais Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu katalogs, kurā apkopota informācija un attēli par 38 ritekļiem, kas atrodami muzeja krājumā.

23 gadu darbības laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs ir mērķtiecīgi komplektējis un uzturējis ritekļu kolekciju, kas ir ļoti bagāta savā dažādībā. Līdzās tvaika un dīzeļlokomotīvēm kolekcijā ir sliežu ceļu būves tehnika, sniegtīri un drezīnas, akumulatoru elektrolokomotīve, mērvagons un salonvagoni. Muzejs īpaši lepojas ar saglabāto un rūpīgi atjaunoto 1925.gadā Rīgā ražoto III klases pasažieru vagonu un padomju laika elektrisko vilcienu, kā arī vagonu cietumniekiem, kas daudziem apmeklētājiem raisa iespaidīgas emocijas. Kolekcijā ir ne tikai dažādu laika periodu, bet arī dažādu sliežu platumu ritekļi.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākā ekspozīciju un izstāžu kuratore Līga Līce: “Ritekļu katalogs ir ļoti nozīmīgs darbs, ar kuru varam lepoties. Tajā ilustratīvi varam redzēt gan pašus ritekļus, gan detaļas, ko ikdienā nepamanām, kā arī uzzināt vēsturiskus faktus. Apmeklētāji, atnākot uz muzeju, nevar ielūkoties katrā lokomotīvē un vagonā, bet ar kataloga palīdzību tas ir iespējams.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) viceprezidents Ainis Stūrmanis: “Dzelzceļa vēstures muzejā un līdz ar to izveidotajā ritekļu katalogā ir apkopots patiešām iespaidīgs industriālais mantojums, kas daudz spēj pastāstīt par Latviju dažādos laiku griežos. Vienlaikus – tas ir labs pamats, lai gan lielus, gan mazus ieinteresētu ne tikai vēstures, bet arī inženierzinātņu jomā. Izglītojošo ceļu muzeja attīstībā esam iecerējuši turpināt, tuvākajos gados rodot iespēju pašam muzejam augt un pārtapt jaunā veidolā, īstenojot kādu no arhitektu piedāvātajiem muzeja teritorijas attīstības risinājumiem.”

Darbs pie šodien publiskotā muzeja ritekļu kataloga sastādīšanas ildzis vairākus gadus, bet daudz laikietilpīgāks ir darbs, kas ieguldīts ritekļus sakopšanā saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā apmeklētājiem. Katalogs ir informatīvi ilustratīvs izdevums par Latvijā izmantoto un saglabāto ritekļu vēsturi, to tehnisko raksturojumu un ceļu līdz muzeja krājumam.

LDz industriālā mantojuma eksperts un kataloga līdzautors Toms Altbergs: “Muzeja ritošā sastāva kolekcija veido pamatu lielākajai vienkopus aplūkojamai 1520 mm ritekļu ekspozīcijai Eiropas Savienībā. Tā kalpo ne tikai kā magnēts pašmāju un ārvalstu apmeklētāju piesaistei, bet arī atspoguļo mūsu dzelzceļa ritošā sastāva attīstību. Vairāki muzeja krājumā iekļautie ritošā sastāva priekšmeti ir unikāli. Tādi nav atrodami nevienā citā pasaules muzejā! Šādu īpaši vērtīgu lokomotīvju un vagonu saglabāšana liecina par mūsu īpašo attieksmi pret mūsu industriālo mantojumu - galvenokārt izstrādājumiem, kas ir tapuši šeit pat Latvijā,  izmantojot mūsu inženieru zināšanas un pieredzi.”

Ritekļu katalogs izdots latviešu un angļu valodā un paredzēts gan dzelzceļa vēstures ekspertiem, gan ikdienas muzeja apmeklētājiem un citiem interesentiem. Katalogs nopērkams Dzelzceļa vēstures muzeja suvenīru kioskā.

Kataloga tekstu autori – Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Līga Līce, Ieva Pētersone.

Kataloga sastādītāja – Līga Līce.

Māksliniece – Arta Ozola–Jaunarāja.

Literārie redaktori – Inga Jēruma (latviešu valoda), Arturs Gordons Raštons (Arthur Gordon Rushton; angļu valoda).

Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Grāmatā izmantoti foto materiāli un dokumenti no Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājumiem, Daiņa Puncula privātkolekcijas un laikraksta “Latvijas Dzelzceļnieks” arhīva.

Fotogrāfi – Toms Altbergs, Andris Biedriņš, Mikus Biedriņš, Andris Drešmanis, Armands Grants, Gvido Kajons, Līga Līce, Andris Malahovskis, Sergejs Tretjakovs.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmuma SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis un Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš šonedēļ Ministru prezidenta Māra Kučinska delegācijas ietvaros devušies vizītē uz Indiju, lai piedalītos virknē ar uzņēmējdarbības un starpvalstu attiecību stiprināšanu saistītos pasākumos. Tostarp rīt, 4.novembrī uzņēmumu vadītāji piedalīsies transporta un loģistikas konferencē Mumbajā, kur iepazīstinās ar Latvijas priekšrocībām starptautiskajos tranzīta koridoros.

Plānots, ka konferences ietvaros LR Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, V.Lūsis un A.Zeltiņš pasākuma dalībniekus iepazīstinās ar Latvijas loģistikas sektoru, tā priekšrocībām Eirāzijas tranzīta koridoros, kā arī stāstīs par Indijas uzņēmēju iespējām izmantot Latvijas tranzīta koridoru kravu nogādāšanai uz Ziemeļeiropu.

V.Lūsis konferencē prezentēs SIA "LDz Loģistika" nodrošināto “vienas pieturas aģentūras” principu kravu pārvadājumu organizēšanā, kā arī neaizsalstošo Latvijas ostu priekšrocībām, kas garantē kravu tālāku transportēšanu pat gada visaukstākajos mēnešos. Vienlaikus V.Lūsis iepazīstinās ar Latvijas iesaisti Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora izveidē, kas jau vistuvākajā nākotnē savienos Indiju un Irānu ar Ziemeļeiropu.

Mumbajā notiekošajā konferencē piedalīsies gan Latvijas transporta un loģistikas nozari pārstāvoši uzņēmumi, gan arī Indijas uzņēmēji, tostarp Indijas komercpalātas, Indijas Kravu pārvadātāju asociācijas un Indijas ostu pārstāvji. Savukārt nākamās nedēļas sākumā “Latvijas dzelzceļa” vadība piedalīsies starptautiskā loģistikas forumā Irānā, kas ir tikpat būtiska Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora dalībvalsts kā Indija.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš pagājušās nedēļas nogalē Irānā piedalījās starptautiskā Transporta un loģistikas forumā, kur uzsvēra Latvijas priekšrocības starptautiskajos tranzīta koridoros. Prezentējot Latviju kā vienu no starptautisko tranzīta ceļu posmiem, E.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija aktīvi piesaista kravu plūsmas un piedalās jaunu transporta koridoru izveidē, kur viena no prioritātēm dzelzceļa nozarē patlaban ir Ziemeļu-Dienvidu koridora attīstīšana.

Vizīte Irānā saskan ar Ministru prezidenta Māra Kučinska delegācijas vizīti Indijā, kas arī notika pagājušās nedēļas beigās un kurā piedalījās LDz meitassabiedrības “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis, iepazīstinot Indijas kolēģus ar Latvijas iespējām jau minētā Ziemeļu-Dienvidu koridora attīstīšanā. Gan Indijai, gan Irānai ir nozīmīga loma koridora izveidē un pārvadājumu nodrošināšanā.

„Latvija sava unikālā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ var kļūt par vārtiem starp ziemeļiem un dienvidiem,” konferencē Teherānā pauda LDz prezidents. Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir tās sliežu ceļu platums (1520 milimetri), kas ļauj piesaistīt kravas no Āzijas reģiona un tālāk pa jūras ceļiem tās nosūtīt uz Rietumeiropu un Skandināviju. Savukārt, attīstot “Rail Baltica” projektu, Latvija kļūs par vietu, kur veidosies savienojums starp Āzijā esošo sliežu ceļu platumu un Eiropas sliežu ceļu platumu, kas ir 1435 milimetri.

Lai gan Latviju un Irānu šķir vairākus tūkstošus kilometru liels attālums, tas nav šķērslis kopīgas sadarbības attīstīšanai, uzsvēra E.Bērziņš. Viņš klātesošajiem norādīja, ka abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Līdzās Irānas transporta nozares ekspertiem un Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora izveidē iesaistīto valstu pārstāvjiem konferencē uzstājās arī Eiropas Loģistikas asociācijas prezidents Paolo Bisonji, Antverpenes ostas vēstnieks Franks Jozefs Gīrkens, kā arī Eiropas kravu un loģistikas līderu foruma ģenerālsekretārs Gevins Rosers. Eksperti sprieda par loģistikas infrastruktūru, multimodālajiem pakalpojumiem, loģistikas mezgliem, kā arī par informāciju tehnoloģiju lomu tranzīta nozarē.

Savukārt konferences priekšvakarā LDz prezidents tikās ar Irānas dzelzceļa vadītāju Saīdu Mohammadzadehu, lai turpinātu pirms dažām nedēļām Rīgā iesāktās sarunas par sadarbību. Tikšanās laikā abas puses atkārtoti apliecināja Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora izveides nozīmīgumu un vienojās pēc iespējas paātrināt darbu, kas veicams šī koridora ieviešanai, tostarp nosakot atbildīgās personas abu valstu dzelzceļos, kuru uzdevums būs izstrādāt optimālākos maršrutus un risinājumus kravu pārvadājumu nodrošināšanai.

Tāpat vizītes laikā norisinājušās sarunas ar kravu īpašniekiem, kuriem ir interese par Ziemeļu-Dienvidu transporta koridoru un iespējamajiem sadarbības piedāvājumiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Izvērtējot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļa un viceprezidenta Ērika Šmuksta darbu uzņēmuma vadības komandā un augstu novērtējot viņa profesionalitāti un kompetenci, LDz padome ir pieņēmusi lēmumu par Ē.Šmuksta atkārtotu apstiprināšanu valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem.

Ē.Šmuksts LDz atbild par tehniskās vadības un kravu pārvadājumu jautājumiem, tostarp bijis atbildīgs par nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, nodrošinot, ka projektu realizācijas laikā turpinās efektīva dzelzceļa ikdienas darbība. Tas ir būtisks priekšnosacījums arī vairāku apjomīgu infrastruktūras projektu realizēšanai nākotnē, tai skaitā Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācijā un dzelzceļa tīkla elektrifikācijā.

Tehniskās zināšanas dzelzceļa jomā, kā arī vairāk nekā 30 gadu ilgā Ē.Šmuksta darba pieredze nozarē ir bijusi būtiska, lai LDz saglabātu savas pozīcijas kā konkurētspējīgs pakalpojumu sniedzējs un kravu pārvadātājs starptautiskajā tirgū.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Esmu gandarīts, ka LDz padome ir novērtējusi uzņēmuma valdes komandas kopīgo darbu, šogad atkārtoti apstiprinot amatā divus valdes locekļus, kuri atbildīgi par uzņēmuma finanšu vadību un tehniskās vadības jautājumiem. Īpaši būtiski, ka padome ir novērtējusi Ērika Šmuksta augsto kompetenci un ilggadējo pieredzi nozarē, kas ir sevišķi svarīga, gan attīstot jaunus pārvadājumu maršrutus un risinājumus, gan arī organizējot sadarbību ar esošajiem partneriem.”

Ē.Šmuksts LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2008.gada. Pirms tam bijis gan LDz Kravu pārvadājumu pārvaldes direktors, gan arī LDz meitasuzņēmumka SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētājs. Savas darba gaitas dzelzceļā sācis pirms 34 gadiem – 1983.gadā kā pārmijas posteņa dežurants. Šī gada vasarā Ē.Šmuksts saņēma LDz augstāko apbalvojumu – Zelta lokomotīvi, ko pasniedz par personisku ieguldījumu dzelzceļa transporta nozarē.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Lai pārrunātu sadarbības iespējas un meklētu risinājumus Ķīnas un Ziemeļeiropas tranzīta savienojumu izstrādei, šodien Rīgā notika VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un „DHL Global Forwarding” kopīgi rīkota starptautiska konference "Latvija – tikšanās punkts, kas savieno Skandināviju un Ķīnu".

Uzņēmuma “DHL Global Forwarding” vadītājs Stīvs Huans, norādīja, ka Ķīnas ekonomika pašlaik saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, kas radušies no iepriekšējos gados straujā ekonomikas izaugsmes tempa. Atkarība no fosilā kurināmā, nevienlīdzīgā reģionu izaugsme, kā arī IKP izaugsme, kas balstīta uz investīcijām infrastruktūrā, rada interesi attīstīt ekonomiskās saites un saražoto preču noieta tirgus ārpus Ķīnas, un Latvija varētu nodrošināt savienojumu ar Eiropu, atzina S.Huans. “Latvija būs ļoti, ļoti nozīmīgs transporta mezgls starp Ķīnu un Eiropu,” viņš uzsvēra.

Atklājot pasākumu, LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs akcentēja Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, kas ļauj aktīvi veidot sadarbību gan ar partneriem Baltijas jūras reģionā, gan Austrumeiropas un Āzijas valstīm, tostarp Ķīnu. Viņš atgādināja, ka Latvija, esot Eiropas Savienības prezidējošajai valstij, panāca, ka tiek apstiprināta jaunā Centrālāzijas stratēģija, kur būtiska lomas ir arī sadarbībai transporta nozarē. “Šī saruna ir lieliska iespēja pāriet no politiskiem un diplomātiskiem paņēmieniem uz ļoti praktisku sadarbību,” pauda E. Rinkēvičs.

Latviju jau patlaban vieno ciešas saiknes ar Ķīnu un Skandināvijas valstīm, un lai gan Ķīna ir ģeogrāfiski tāls partneris, līdzšinējā sadarbībai transporta nozarē ir parādījusi, ka attālums nav šķērslis sadarbībai, konferences dalībniekiem uzsvēra LR satiksmes ministrs Uldis Augulis. Kā būtiskāko sasniegumu sadarbībā ar Skandināviju ministrs minēja regulāros jūras pārvadājumus, nodrošinot kravu nogādi no Latvijas ostām uz jebkuru Skandināvijas ostu 48 stundu laikā. Savukārt līdz šim attīstītā sadarbība ar Ķīnu ļaujot reālistiski raudzīties uz tālākiem sadarbības projektiem jau vistuvākajā nākotnē. “Mūsu nākamais uzdevums ir nodrošināt līdzvērtīgu kravu plūsmu abos virzienos. Nav noslēpums, ka joprojām no Ķīnas nāk divreiz vairāk kravu nekā no Eiropas uz Ķīnu, un tas ir mūsu izaicinājums – panākt, lai pieaug kravu plūsma no Ziemeļeiropas uz Ķīnu, padarot šo maršrutu konkurētspējīgāku,” piebilda U.Augulis.

Atskatoties uz līdzšinējo sadarbību ar partneriem Ziemeļeiropā un Āzijā, LDz prezidents Edvīns Bērziņš izcēla līgumu parakstīšanu ar vienu no pasaulē lielākajiem loģistikas uzņēmumiem "DHL Global Forwarding", Duisburgas ostu, operatoriem RTSB un “TransContainer”, kā arī vienošanos par sadarbību Horgosas loģistikas mezglā Kazahstānā. “Mēs esam izveidojuši plašu maršrutu tīklu sadarbībā ar partneriem dažādās valstīs un reģionos, un mums jāturpina darbs, lai attīstītu multimodālos pārvadājumus, iesaistot visus transporta veidus,” pauda E. Bērziņš. Tāpat stratēģisko partnerību attīstīšanai ne mazāk svarīga bijusi LDz dalība “Astana EXPO 2017” un starptautiskos forumus, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Indijā un Irānā, kas papildus maršrutu izveidei no Ķīnas uz Eiropu ļauj piedalīties arī Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora izveidē.

Pasākuma noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kurā Satiksmes ministrijas Transporta politikas departamenta direktors Andris Maldups, kopā ar SIA “LDz Loģistika”  vadītāju Verneru Lūsi un citiem loģistikas uzņēmumu pārstāvjiem apsprieda izaicinājumus, kādi būtu jāpārvar visām iesaistītajām pusēm, lai sekmētu ātrāku savienojumu izveidi. Vienlaikus dalībnieki apsprieda arī citu maršrutu attīstību tranzīta koridora Ziemeļi-Dienvidi ietvaros, jo īpaši akcentējot pagājušajās nedēļā LDz un tā meitasuzņēmuma SIA "LDz Loģistika" vadības vizītes un dalību starptautiskajos forumos Indijā un Irānā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Valsts dzelzceļa administrācija medijos ir publiskojusi paziņojumu, kurā pauž, ka Latvijas dzelzceļš it kā slēpis informāciju saistībā ar infrastruktūras maksu.

Esam neizpratnē par administrācijas publisko paziņojumu un draudiem medijos par iespējamo sodu “Latvijas dzelzceļam”. Mūsuprāt, šāda rīcība neatbilst labai sadarbības praksei starp uzņēmumu un valsts uzraugošo iestādi, un mēs ceram, ka šo jautājumu, kā arī jebkuras domstarpības būs iespējams atrisināt savstarpēji komunicējot, nevis ar publiskiem draudiem un aizvainojumiem.

Vēlos uzsvērt, ka “Latvijas dzelzceļš” vienmēr ievērojis visus saistošos normatīvos aktus, tostarp par informācijas sniegšanu gan uzraugošajām iestādēm, gan sabiedrībai. Uz visiem Valsts dzelzceļa administrācijas pieprasījumiem esam snieguši atbildes, un esam gatavi turpināt atvērtu un lietišķu sadarbību.

Jāuzsver, ka Valsts dzelzceļa administrācija līdz publiskā paziņojuma izplatīšanai nav sniegusi LDz nekādu apliecinošu dokumentu par administratīvās lietvedības uzsākšanu vai iespējamā soda piemērošanu.

Pārmest “Latvijas dzelzceļam” atklātības trūkumu būtu, mazākais, nekorekti, ņemot vērā, ka Ilgtspējas indeksa veidotāju veiktajā pētījumā “Latvijas dzelzceļš” ir saņēmis ļoti augstu informācijas atklātības rādītāju, kas ir būtiski augstāks nekā nozares uzņēmumiem un lielākajai daļai Latvijas Top500 uzņēmumu.

Dzelzceļa nozari uzraugošās iestādes vadītāja Jura Iesalnieka publiskie paziņojumi un apvainojumi nav izprotami, jo nav pamatoti ar atbilstošiem argumentiem. Iespējams, uzraugošās iestādes vadītāja draudi saistīti ar kādiem citiem, mums nezināmiem iemesliem, kam nepieciešams pievērst sabiedrības uzmanību uz nozarei būtiska uzņēmuma reputācijas un attiecīgi arī visu koncernā strādājošo darbinieku rēķina.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents

Edvīns Bērziņš

Dzelzceļa muzejs sadarbībā ar 19 Latvijas muzejiem "Staro Rīga" festivāla laikā no 17. līdz 20.novembrim katru vakaru no 17:00 līdz 23:00 piedāvā iepazīt vairāk nekā 200 gaismekļus, kas kopā veidos vienotu gaismas instalāciju.

Elektriskais apgaismojums šodien ir ikdienas neatņemama sastāvdaļa – reti kuru vairs pārsteidz vērienīgi gaismu šovi, vairāk ikdienā domājam par taupīgām spuldzītēm un daudzu dārzos un apstādījumos gaismu dod saules enerģijas uzlādēti gaismekļi. Dažas stundas bez elektrības mēdz radīt pilnīgu bezpalīdzības sajūtu, jo apstājas gandrīz viss. Bet ko izmantoja mūsu senči vēl ne tik tālā pagātnē? Ar ko gaismas signālus padeva uz jūras un dzelzceļa? Kādi izskatījās kariešu, velo, lokomotīvju un senāko auto lukturi? Kāds bija ielas un peronu apgaismojums 20. gadsimta sākumā? Ja mūsdienās gaismekļi tiek izmantoti kā interjera elementi noskaņas radīšanai, tad reiz tie bija ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Izstādes „Latvijas muzeju gaismekļi zem Dzelzceļa muzeja debesīm” gaismas instalācija sniegs ieskatu senāk izmantotu gaismekļu vēsturē.

Izstādē apskatāmi dažnedažādu krāsu, formu un materiālu unikāli un tipveida gaismekļi – signāllampas, rokas lukturi, skalturi, Daugavas laivinieka lukturi un Salacgrīvas ostas vaduguns, vējlukturi – gan amatnieku radīti, gan rūpnieciski ražoti dažādās Eiropas valstīs, karbīda un petrolejas lampas, māla lustra, 19. gadsimta sadzīves lukturi un īpaša galda lampa – dāvana kādai profesorei. Izstādes iekārtojums veidots īpašā svētku noskaņā.

Gaismekļu īpašos stāstus meklējiet un lasiet Dzelzceļa muzeja Facebook sociālajā tīklā:www.facebook.com/latvianrailwaymuseum.

Aicinām mierīgā gaisotnē, bez samirkšanas drēgnajā Latvijas rudenī, uz Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju, aplūkot mūsu izveidoto "Staro Rīga" objektu. Objekts–izstāde bez maksas apskatāma no 17. līdz 20. novembrim no plkst. 17.00 līdz 23.00. Neaizmirstamu kafiju un sarunu par to, kā to pagatavot, piedāvās grauzdētava "Tīrs miers" (www.tirsmiers.lv). Pēc festivāla beigām izstāde apskatāma līdz 25. novembrim Dzelzceļa muzeja darba laikā.

Projekta idejas autori un realizētāji: VAS "Latvijas dzelzceļš" Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs.

Projekta sadarbības partneri: SIA "RJK", Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, Enerģētikas muzejs, Ķekavas Novadpētniecības muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs, Rīgas Stradiņa universitātes muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Salacgrīvas Pilsētas muzejs, Talsu Novada muzejs, Tukuma Muzejs, Valkas Novadpētniecības muzejs, Ventspils Muzejs, Piejūras brīvdabas muzejs.

Šogad gaismas festivāls "Staro Rīga" priecēs savus skatītājus no 17. līdz 20. novembrim, un gaismas instalācijas būs apskatāmas no plkst. 17.00–23.00. Festivāls turpina tradīciju sveikt Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvespriecīgu kopības sajūtu, izgaismojot Rīgas ielas un ēkas, parkus, laukumus un pagalmus. 10. gaismas festivāls "Staro Rīga 2017" iezīmē gaismas ceļu uz Latvijas simtgadi, un šī gada tēma ir "Uz zvaigznēm". Gaismas festivālu "Staro Rīga" organizē Rīgas dome un Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar vadošajiem Latvijas gaismas un video māksliniekiem, pasākumu organizatoriem un mākslinieku grupām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izsniegusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunu licenci elektroenerģijas sadalei uz turpmākajiem 20 gadiem. Izsniegtā licence dod tiesības LDz veikt elektroenerģijas sadali, pildot sadales sistēmas operatora funkcijas licencē noteiktā darbības zonā.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 9.novembra lēmumu LDz licence elektroenerģijas sadalei ir izsniegta no 2017.gada 12.novembra līdz 2037.gada 11.novembrim.

Piedaloties elektroenerģijas sadales tirgū, LDz rīkojas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu, Enerģētikas likumu, likumu "Par sabiedriskajiem pakalpojumu regulatoriem", kā arī citiem šo nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Noslēdzot šī gada VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sociālo kampaņu "Atmet telefonu un dzīvo" par drošu dzelzceļa šķērsošanu, iestājoties gada tumšajam laikam, LDz aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem dzelzceļa sliežu tuvumā. LDz atgādina, ka iestājoties tumšajam laikam un ziemas periodā pieaugot nokrišņiem, var tikt apgrūtināta redzamība un dzirdamība, kas var veicināt negadījumu iespējamību.

LDz sociālās kampaņas vadmotīvs par drošu dzelzceļa šķērsošanu šogad ir "Atmet telefonu un dzīvo!", aicinot dzelzceļa tuvumā nelietot mobilās ierīces un būt uzmanīgiem, it īpaši diennakts tumšajā laikā.

LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners skaidro: "Tumšais laiks un nelabvēlīgie laikapstākļi rada papildu draudus, apgrūtinot gan redzamību, gan spēju saklausīt vilciena tuvošanos. Lietus un sniega laikā cilvēki kļūst steidzīgāki, nepacietīgāki un nereti vēlas ietaupīt laiku, saīsinot maršrutu, pat pārkāpjot satiksmes noteikumus, šķērsojot dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un tādējādi apdraudot savu dzīvību, lai ātrāk nokļūtu mājās vai darbā. Taču svarīgi ikvienam aizdomāties, ka sekas var būt neatgriezeniskas, tāpēc kampaņas ietvaros "Latvijas dzelzceļš" aicina būt īpaši uzmanīgiem, atrodoties dzelzceļa sliežu tuvumā, īpaši gada tumšajā laikā."

Saskaņā ar LDz statistiku kopš gada sākuma Latvijā uz dzelzceļa notikuši 26 negadījumi, kuros cietuši 28 cilvēki, 19 gājuši bojā, no tiem septiņi tumšajā laikā.  Savukārt 2016. gadā Latvijā kopumā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 28 cilvēki, no kuriem 24 gāja bojā.

LDz vērš gājēju, velobraucēju un autobraucēju uzmanību, ka tumsa un nokrišņi apgrūtina redzamību, savukārt sniegs slāpē skaņu - līdz ar to vilciens kļūst mazāk dzirdams, jo snigšana vai uzsnigusī sniega sega slāpē jebkuru skaņu, tostarp vilciena tuvošanos. Tāpat piesardzīgiem jābūt autovadītājiem. Tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei, īpaši slidenā laikā vai apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāsamazina braukšanas ātrums, tāpēc ka automašīna var izslīdēt uz sliežu ceļiem un izraisīt sadursmi ar vilcienu.

Ikvienam kājāmgājējam vai braucējam ir vērts atcerēties, ka vilciena masa var būt no aptuveni 1000 tonnām pasažieru vilcienam līdz pat 6000 tonnām kravas vilcieniem, tādēļ vilciena bremzēšanas ceļa garums var sasniegt pat vienu kilometru. Tādēļ dzelzceļa tuvumā jābūt īpaši vērīgam un uzmanīgam, jo vilciena mašīnists ārkārtas situācijā nevar vilcienu apturēt nekavējoties.

Par šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem LDz regulāri runā Drošības stundās – ik gadu skolās visā Latvijā, kā arī Latvijas Dzelzceļa muzejā un tā filiālē Jelgavā tās apmeklē vairāk nekā 10 000 klausītāju.  

Vairāk informācijas: http://dzirdiredzidzivo.lv

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad pa VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Mērķtiecīgi turpinot darbu pie uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanas, izdevies panākt, ka uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi. Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus.

Savukārt papildu apjomu piesaistei un apgrozījuma nodrošināšanai visa 2017. gada garumā LDz kopā ar koncerna meitassabiedrībām intensīvi strādā pie konkurētspējas paaugstināšanas, piedāvājot jaunus kravu pārvadājumu maršrutus starptautiskajos tranzīta koridoros, attīstot klientiem draudzīgus tehnoloģiskos procesus, kā arī izstrādājot jaunus risinājumus iekšzemes pārvadājumu sektorā.

LDz meitasuzņēmuma SIA “LDz Loģistika” neto apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 20,4 miljoni eiro, dubultojot pagājušā gada rādītāju. Savukārt uzņēmuma peļņa šajā periodā bija 172 tūkstoši eiro, kas 58% pārsniedz 2016.gada deviņu mēnešu rādītāju.

Īstenojot aktīvu darbību starptautiskajos tranzīta koridoros, uzņēmuma sniegto transporta-ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu apjoms pieaudzis par 103,7%, savukārt pakalpojumu apjoms Latvijas pasūtītājiem kopumā palielinājies par 312,5%.

Būtiskākais attīstības virziens uzņēmuma darbībā saistīts ar konteinerkravu piesaisti un pārvadājumu organizēšanu. Gada pirmajos deviņos mēnešos pārvadāti 8466 konteineri, kas ir par 8,94% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Sadarbībā ar partneriem Ķīnā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā uzņēmums aktīvi strādā pie jaunu konteinervilcienu maršrutu izstrādes Eirāzijas reģionā, kā arī uzsācis darbu pie stratēģisku partnerību izveides lielākajos loģistikas mezglos šajā reģionā – piemēram, Lielo akmeni Baltkrievijā un Horgosas ostu Kazahstānā.

Kopējā kravu apjoma samazinājuma ietekmē ir samazinājušies lielākā kravu pārvadātāja SIA “LDz Cargo” finanšu rādītāji, tāpēc gada pirmajos deviņos mēnešos “LDz Cargo” strādājis pie konkurences paaugstināšanas iekšzemes pārvadājumu sektorā, kā arī attīstījis tehnoloģiskos procesus. Uzņēmums turpmāk plāno attīstīt iekšzemes kravu pārvadājumu pakalpojumus Dienvidu-Ziemeļu virzienā, kur patlaban ir vērojama spēcīga konkurence ar autopārvadājumu sektoru. Lai konkurētu ar autopārvadājumiem, “LDz Cargo” klientiem piedāvās ne tikai dzelzceļa pārvadājumus, bet arī pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, kas paredz arī multimodālos pārvadājumus. Graudu sezonas laikā SIA “LDz Cargo” sadarbībā ar SIA “LDz Loģistika” šoruden izstrādāja īpašu efektīvu kustības maršrutu graudu ražas nogādāšanai un turpinās attīstīt šo iekšzemes pārvadājumu nišu, sekmējot efektīvāku graudu vagonu apriti un pārvadājumu procesu.

Šogad “LDz Cargo” arī pievērsis uzmanību ātrākai un ērtākai informācijas apmaiņai starp pārvadātāju un klientu, kas ļauj ieekonomēt gan laiku, gan arī līdzekļus.  To nodrošina Kravu kustības pārvaldības informācijas sistēma, kas paredz klientu apziņošanu, pavadzīmju noformēšanu, muitas dienestu iepriekšēju informēšanu elektroniskā veidā par ievedamām kravām, kā arī informācijas sagatavošanu un iesniegšanu par sūtījumiem.  Savukārt tukšu vagonu pārvadājumos virzienā uz Krieviju ir ieviestas elektroniskās pavadzīmes.

Savukārt lai nodrošinātu sliežu ceļa labāku pārredzamību, attālinātu kontroli pār lokomotīvju tehnoloģiskajiem parametriem, ir sākts pilotprojekts, aprīkojot lokomotīves ar Lokomotīvju tehniskā stāvokļa kontroles informācijas sistēmu. Šogad turpinās darbs arī pie Automatizētās kravas vagonu un vilcienu komercapskates, vagonu numuru norakstīšanas un atpazīšanas sistēmas paplašināšanas Šķirotavā un Jelgavā.

LDz meitasuzņēmums SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” (RSS) deviņu mēnešu periodu noslēdzis ar nelielu apgrozījuma samazinājumu (47,6 miljoni eiro jeb par 2,6% mazāk nekā pērn šajā periodā), tomēr guvis 1,7 miljonu eiro peļņu, kas ir par 365 000 eiro lielāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Neto apgrozījumu ietekmēja gan vagonu un lokomotīvju remonta programmas izmaiņas – gada pirmajos deviņos mēnešos vagonu kapitālais remonts veikts par 51% mazāk, savukārt vagonu remonts privātīpašniekiem veikts par 43,6% vairāk nekā 2016.gada pirmajos deviņos mēnešos. Tāpat apgrozījumu ietekmējis realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājums un dīzeļdegvielas iepirkuma cenas samazināšanās, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos ekspluatācijā ir nodotas un darbu sākušas piecas no 14 modernizēt paredzētajām RSS maģistrālajām dīzeļlokomotīvēm 2M62U. Šo projektu “LDz Ritošā sastāva serviss” turpinās īstenot arī nākamajā gadā, līdz ekspluatācijā tiks nodotas visas modernizētās dīzeļlokomotīves. 2017.gadā RSS ar panākumiem prezentējis modernizētās lokomotīves arī kaimiņvalstu transporta izstādēs un starptautiskos forumos, kur lokomotīvju modernizācijas projekts guvis plašu atsaucību un interesi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Ministru kabinets šodien, 5.decembrī izskatīja Satiksmes ministrijas ziņojumu par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu, kas paredz projekta pirmo posmu īstenot plānotajā apjomā un virzienā, taču neradot ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) finansējums.

Šādu risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro, tādējādi ļaujot nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Ministru kabinets arī uzdevis Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai pagarināt projekta iesniegšanas termiņu līdz 2018.gada 28.februārim.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka projektam ir vairāki ekonomiskie ieguvumi turpmāko 30 gadu griezumā, t.sk. tas pārvadātājiem ļaus nodrošināt lētākus pārvadājumus un piedāvāt konkurētspējīgas cenas klientiem. Līdz ar to mūsu tranzīta koridoram ir visas iespējas piesaistīt vairāk kravu un tādējādi radīt papildu eksporta ieņēmumus un, protams, ieņēmumus valsts budžetā. Tāpat elektrifikācijas radītā izmaksu efektivitāte motivēs pakāpeniski pārcelt iekšzemes kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļa satiksmi, kā rezultātā mazāk tiks bojāts autoceļu segums.

“Svarīgs ir projekta finansiālais pienesums, jo vairāk nekā 300 milj. EUR no projekta kopējām izmaksām tiks investēti Latgales reģionā, radot gan tiešu, gan netiešu efektu – tostarp ļaujot attīstīties dažādām pakalpojumu nozarēm būvniecības darbu teritorijā, ” norāda Augulis.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai. Valdības lēmums ļauj turpināt projekta virzību, paredzot līdz 2023.gadam viena pilna tranzīta koridora funkcionalitātes nodrošināšanu ar elektrovilci.”

E.Bērziņš uzsver, ka dzelzceļa elektrifikācija ir ilgtermiņa investīcija, kas dos ieguvumus nākamajām paaudzēm Latvijas tranzīta un loģistikas biznesa jomā, - tāpat kā šodienas infrastruktūra, kas tiek izmantota nozares eksporta pakalpojumu sniegšanai, ir veidota vēsturiski, daudzu gadu desmitu gaitā.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Projekta pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju.

Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu LDz īstenos specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” ietvaros, izmantojot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346 639 348 eiro apmērā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šodien Parīzē notiekošajā Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) Ģenerālajā asamblejā apstiprināta Eiropas reģiona Vadības komiteja 2018.– 2019. gadam. Par tās biedru kļuvis VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDZ) prezidents Edvīns Bērziņš. Dalība UIC Vadības komitejā ļaus LDz efektīvi pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajā vidē. Līdz ar to LDz kļūst par pirmo dzelzceļa uzņēmumu Baltijā, kas pārstāvēts UIC Vadības komitejā.

"Attīstoties transporta un loģistikas nozarei, neviens dzelzceļa uzņēmums vairs nedarbojas tikai savas valsts robežās - mēs esam gan vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, gan aktīvi strādājam plašākā Eirāzijas reģionā. Līdzās tam, lai sekmīgi attīstītu partnerības, kas mums jau izveidotas vai top no jauna dažādās Eirāzijas valstīs, ir būtiski arī vienoties par saskaņotiem darbības principiem, un dalība starptautiskajās organizācijās ļauj ietekmēt, kādi šie principi ir un kā dalībvalstis tos ievēro ikdienas darbā," uzsver E.Bērziņš.

Darbs Vadības komitejā dod iespēju LDz veicināt Latvijas un Baltijas reģiona atpazīstamību, sadarbojoties ar lielākajiem Eiropas dzelzceļiem, paust LDz pozīciju atbilstoši Latvijas transporta nozares interesēm un rast jaunas biznesa iespējas. Darbojoties UIC, LDz iestājas par vienotu standartu izstrādi, dzelzceļā izmantoto sistēmu savietojamību un digitalizāciju. Tāpat LDz interešu lokā ir pētniecība un talantu vadība nozarē.

Vadības komitejā vēl pārstāvēti Vācijas, Itālijas, Austrijas, Portugāles, Šveices, Ungārijas, Spānijas, Krievijas un Polijas dzelzceli.

UIC pastāv kopš 1922.gada, un tā koordinē sadarbību aktuālajos jautājumos starp dzelzceļiem pasaules līmenī, veicinot dzelzceļu sistēmu saskaņotu darbību. Organizācija apvieno 194 biedrus no visas pasaules. Organizācijas dalībnieki regulāri tiek informēti par galvenajām norisēm, dokumentāciju un jaunām regulām, kas ļauj paredzēt tiesiskās un tehniskās izmaiņas nozarē, kā arī ikvienam organizācijas biedram ir iespēja paust savu pozīciju un sekmēt dzelzceļa nozares konkurētspēju paaugstinošas normatīvās bāzes izveidi.

Vienlaikus E.Bērziņš šoruden ticis apstiprināts arī Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) Vadības komitejā. Šī organizācija pārstāv savu biedru intereses Eiropas Savienības politikas veidošanā, galvenokārt lai atbalstītu un veicinātu efektīvāku uzņēmējdarbības un normatīvo vidi dzelzceļa nozarē.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Efektivizējot procesus uzņēmumā, tostarp tā vadībā, ir veiktas izmaiņas VAS „Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmuma SIA „LDz Cargo” valdē – turpmāk līdzšinējo četru valdes locekļu vietā tā darbosies divu cilvēku sastāvā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu saglabā Svetlana Berga, kā arī darbu valdē turpina Aleksandrs Kazačkovs. A.Kazačkova atbildības loks ir biznesa atbalsta funkciju un administratīvie jautājumi, tostarp informācijas tehnoloģiju joma, ārējie sakari un juridiskie jautājumi.

Līdzšinējais valdes loceklis Vladimirs Grjaznovs turpinās darbu SIA „LDz Cargo” ekonomikas direktora amatā. Tāpat darbu uzņēmumā turpinās līdzšinējais valdes loceklis Andris Reķis, kura atbildības lokā ietilpa iekšzemes pārvadājumu organizēšanas un klientu attiecību jautājumi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dazelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.