Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta “16+1” ietvaros rīkotajā trešo valstu apaļā galda diskusijā par konteinerkravu pārvadājumu attīstību no Ķīnas, dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pilnveidot sadarbību ar muitas iestādēm, ieviešot elektronisko dokumentu apriti, kā arī pilnveidot  tarifu politiku, kas ļautu labāk konkurēt ar jūras pārvadājumiem.

Lai sekmīgāk attīstītu sadarbību ar partneriem, kuri iesaistīti kravu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas, taču neietilpst “16+1” sadarbības valstu formātā, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Rīgā notiekošā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības biznesa foruma ietvaros rīkoja Apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās esošie un potenciālie LDz sadarbības partneri pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas. 

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka sekmīgai dzelzceļa kravu pārvadājumu maršrutu attīstībai no Ķīnas sadarbībā ar visu iesaistīto valstu muitas iestādēm nepieciešams ieviest elektronisko dokumentu apriti, kas vienkāršotu pārvadājumu procesu. Tāpat nepieciešams kopīgi izstrādāt izdevīgu tarifu politiku.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš norādīja: “Šodien būtiskākais jautājums ir nevis – vai ir iespējams, bet kā labāk attīstīt dzelzceļa pārvadājumus maršrutā Ķīna-Latvija.” LDz prezidents norādīja, ka pastāv ievērojams potenciāls elektroniskā veidā iegādāto preču piegādei no Ķīnas, kas būtu lētāka alternatīva aviopārvadājumiem.

Baltkrievijas un Ķīnas projektā “Lielais akmens” iesaistītā uzņēmuma “China Merchants China-Belarus Commerce&Logistics Corporation” vadītājs Žangs Jī (Zhang Yi) piekrita viedoklim, ka dzelzceļa pārvadājumos no Ķīnas ļoti nozīmīgas ir pārvadājumu izmaksas. Savukārt AS “TransContainer” loģistikas direktors Jurijs Sukmanovs uzsvēra nepieciešamību attīstīt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu kravu atrašanās noteikšanai: “Es šobrīd varu savā telefonā izsekot, kur atrodas mūsu uzņēmuma kravas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļos, un šis ir virziens, kurš mums būtu jāattīsta.”

“Ir jāstrādā pie tranzīta laika samazināšanas un cenu politikas, kas dotu iespēju piesaistīt papildus apjomus”, piebilda J.Sukmanovs.

Savukārt uzņēmuma United Transport & Logistics  (OTLK) prezidents Aleksejs Groms uzsvēra, ka ikviens jauns vilciens ir pierādījums Eiropas un Ķīnas kolēģiem, ka dzelzceļš ir lieliska alternatīva Suecas kanālam. Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem transporta veidiem Eirāzijas telpā, tāpēc nepieciešams vienkāršot procedūras un kopīgi samazināt tarifus. “Mums jāstrādā, lai visas dzelzceļa transporta priekšrocības popularizētu Eiropas kolēģiem,” uzsvēra A.Groms.

Baltkrievijas transporta kompānijas “Belintertrans” ģenerāldirektora vietnieks Vasīlijs Zeļenkovskis uzsvēra, ka Baltkrievijā pārvadājumu apjoms no Ķīnas ir palielinājies visos robežpunktos un uzņēmums sūta konteinerkravas arī Rīgas virzienā.

“Testa konteinervilciens no Yiwu Ķīnā līdz Rīgai ar visu pārkraušanu uz 1520 mm dzelzceļa platformām, šķērsojot vairākas robežas un ievērojot visu valstu muitas procedūras, ir atbraucis ļoti ātri. Tas nozīmē, ka varam piedāvāt pilnu servisu – klients atdod kravu Ķīnā un saņem to galamērķī.  Mums ir kopēja transporta ķēde,” norādīja V.Zeļenkovskis.

Par pirmā testa vilciena Yiwu-Rīga ierašanos Latvijā pagājušās nedēļas nogalē atbildīgā uzņēmuma “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis pastāstīja, ka uzņēmuma šobrīd ir pārrunas ar vairākiem klientiem par nākamo konteinervilcienu organizēšanu. “Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar mūsu partneriem spēsim nodrošināt kvalitatīvu servisu augošajam klientu pieprasījumam,” viņš uzsvēra.

Diskusijas dalībnieki vienojās attīstīt sadarbību ar muitas institūcijām, pilnveidojot un attīstot elektronisko dokumentu apriti, kā arī pilnveidojot tarifus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

SIA “LDz Loģistika” uzsākusi sarunas ar Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomi Šeņžeņāpar konteinervilciena Šeņžeņa-Rīga-Šeņžeņa maršruta izveidi.

Pēc veiksmīgi organizētā testa konteinervilciena reisa no Yiwu pilsētas līdz Rīgai, kā arī vairākiem jaunnodibinātiem kontaktiem ar Ķīnas partneriem, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDz Loģistika” uzsākusi sarunas par kravu piegādi uz Latviju.

“Latvija ir iezīmēta starptautisko Āzijas-Eiropas pārvadājumu kartē, tāpēc varam uzskatīt, ka “lokomotīve ir iekustināta mūsu virzienā””, tā pēc tikšanās Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes pārstāvjiem atzina “LDz Loģistika” vadītājs Verners Lūsis. “Šobrīd ir ļoti būtiski, lai visi pārvadājumos iesaistītie uzņēmumi spētu efektīvi sadarboties – gan mūsu partneri citās valstīs, gan Latvijā strādājoši termināļi. Šobrīd ir sācies ļoti aktīvs darbs pie jaunu vilcienu maršrutu organizēšanas, un “LDz Loģistika” aicinās iesaistīties tirgus dalībniekus nozares attīstībā,” iedrošina V.Lūsis.

Savukārt Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes Šeņžeņā direktora vietnieks Guo Žings Vei (Guo JingWei) apliecināja interesi sadarboties un piedāvāja konteinervilciena maršrutā iekļaut arī citas Ķīnas pilsētas, kas ļautu paplašināt kravu bāzi, kā arī piedāvāt kravas, kas atpakaļceļā varētu tikt nogādātas no Latvijas uz Šeņžeņu, tādējādi samazinot pārvadājuma izmaksas. Puses vienojās turpināt darbu pie konteinerkravu apjomu plānošanas, kā arī atrisināt savstarpējo norēķinu jautājumus, kas saistīti ar norēķiniem Ķīnas valūtā.

LDz aicina Latvijas tranzīta nozares uzņēmumus, kā arī preču ražotājus iesaistīties pārvadājumu organizēšanā uz un no Ķīnas, lai kopīgi sadarbojoties un apmainoties ar informāciju sekmētu jauno pārvadājumu maršrutu izstrādi no Ķīnas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Noslēdzot dzelzceļa līnijas Dinaburga-Rīga 155.gadadienai veltīto pasākumu ciklu, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) 15.novembrī iepazīstināja ar vēsturiskajam notikumam veltīto grāmatu “Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture”. 

“Ilustrētā dzelzceļa vēsture” aizraujošā veidā stāsta par dzelzceļa lomu reģiona ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā. Ar šo grāmatu lasītājs dosies ceļojumā 155 gadu senā pagātnē un iepazīs dzelzceļu ar efektīvu attēlu un interesantu detaļu starpniecību. LDz dāvinās pa vienam grāmatas eksemplāram ikvienai Latvijas sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai.

“Pirmās dzelzceļa līnijas izveidošana un dzelzceļa turpmākā attīstība lielā mērā noteica ne tikai Latvijas dzelzceļa, bet mūsu valsts turpmāko izaugsmi. Gan Latvijas dzelzceļam, gan Latvijai ir ļoti raiba un interesanta vēsture, par kuru vērts zināt arī mūsu jaunajai paaudzei.

Tāpēc šī gada laikā esam organizējuši virkni izglītojošu un iesaistošu aktivitāšu visiem interesentiem, ko šodien noslēdzam ar nākotnē paliekošu vērtību – atraktīvā veidā apkopotas un atspoguļotu dzelzceļa vēstures grāmatu,” pastāstīja LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Grāmatas koncepcijas un teksta autors ir Latvijas dzelzceļa vēstures un industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs, līdzautore un redaktore – Aiva Lapiņa.

Izdevums ir unikāla vēstures liecība par dzelzceļa attīstību Latvijā 155 gadu garumā, tajā iekļautā informācija ir bagātīgi ilustrēta ar fotomateriāliem, daudzi no tiem publicēti pirmo reizi. “Mūsdienās esam pieraduši, ka teju jebkurš var kvalitatīvi iemūžināt kādu neaizmirstamu mirkli ar savu mobilo tālruni vai veikalā brīvi nopērkamu profesionāla fotogrāfa aprīkojumu, kas ļauj īsā mirklī uzņemt simtiem kadru un pēc tam atlasīt tikai dažus labākos. Pirms 150, 100 un pat vēl pirms 20 gadiem šādu iespēju nebija – fotogrāfam parasti tika dota tikai viena iespēja iemūžināt kādu būtisku vēstures notikumu. It kā vienkāršas, statiskas ainavas nofotografēšana varēja aizņemt daudzas stundas vai pat dienas. Tāpēc teju jebkurš grāmatā redzamais attēls ir uztverams kā vienreizējs, unikāls foto,” stāsta T.Altbergs   

Šī grāmata ir uzskatāma par visaptveroša Latvijas dzelzceļa vēstures pētījuma starprezultātu, jo mūsu dzelzceļa vēsturē aizvien ir kādi “baltie plankumi”, turklāt pati dzelzceļa nozare turpina attīstīties. Šodienas notikumi jau rīt būs vēsture, un par tiem droši vien vēstīs jau nākamās publikācijas par nozares vēsturi.

Grāmata veidota LDz un žurnāla “Ilustrētā Pasaules Vēsture” sadarbības projekta ietvaros. Grāmatas vizualizācijā galvenokārt izmantoti Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājuma priekšmeti, kā arī unikāli attēli no dažādu valstu muzeju fondiem un privātkolekcijām.

Grāmata nopērkama Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Uzvaras bulvārī 2A, Rīgā (http://railwaymuseum.lv/).

Kaut arī 2016.gada sākums transporta un loģistikas nozarei bija sarežģīts, pateicoties aktīvam darbam nozares stabilizēšanā, kā arī īstenojot ievērojamu līdzekļu ekonomiju, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kā arī uzņēmuma meitas sabiedrībām šī gada deviņos mēnešos izdevies nodrošināt finanšu stabilitāti un peļņu.

Šī gada pirmajā pusē pieredzētā kravu apgrozījumu krituma ietekmē VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums 2016.gada deviņos mēnešos ir 139,7 miljoni eiro, kas ir par 15,6% mazāk nekā iepriekšējā gada šajā periodā, jo LDz kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenais ieņēmumu avots ir pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu (68,4% no neto apgrozījuma).

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ir 1,58 miljoni eiro (gadu iepriekš šajā periodā 9,8 miljoni eiro). Peļņas samazinājums skaidrojams mazāku pārvadājumu apjomu un infrastruktūras pārvaldītāja fiksēto izmaksu īpatsvaru, kurš nesamazinās proporcionāli kravu pārvadājumiem.

LDz ir panācis līdzekļu ekonomiju, tostarp samazinot administrācijas izmaksas par 16,7% salīdzinot ar 2015.gada deviņu mēnešu periodu. Iepirkumu biroja sekmīgas darbības rezultātā panākta arī koncerna budžeta līdzekļu ekonomija vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar plānoto.

Būtiski, ka šī gada deviņos mēnešos kravu pārvadājumos vilcienkilometru skaits, kas raksturo infrastruktūras noslodzi, samazinājies par 21,5%, bet pasažieru pārvadājumos – par 1,7%. Jāatzīmē, ka kopš augusta kravu pārvadājumu apjomam ir pozitīva dinamika, kas turpinājusies arī oktobrī un novembrī. Piemēram, oktobrī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošana, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 8,7%.

SIA “LDz Cargo” apgrozījums samazinās proporcionāli pārvadāto kravu apjomam.

LDz meitasuzņēmuma SIA “LDz Cargo” neto apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir 203,3 miljoni eiro, kas ir par 20% mazāk nekā pērn šajā periodā. Tas ir tieši saistīts ar dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos. Tomēr uzņēmums saimnieciskās darbības rezultātā ieguvis peļņu 8,15 miljonu eiro apmērā.

Kopumā uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms šī gada deviņos mēnešos ir samazinājies –pārvadāti 34,26 miljoni tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā pērn. Samazinājies arī uzņēmuma veikto starptautisko pasažieru pārvadājumu apjoms – šogad pārvadāti 115 136 pasažieri, kas ir par 19% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Par dzelzceļa vagonu un lokomotīvju saimniecību atbildīgais LDz meitasuzņēmums SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” (LDz RSS) šī gada deviņos mēnešos strādāja ar 1,4 miljonu peļņu.

LDz RSS apgrozījums no pamatdarbības šī gada deviņos mēnešos ir 48,9 miljoni eiro, kas ir par 23,2% mazāk nekā pērn šajā periodā. Apgrozījuma samazinājums galvenokārt saistīts ar vagonu remonta programmas samazinājumu, uzstādīto jauno vagonu ratiņu samazinājumu, samazinājumu jaunu riteņpāru formēšanā, kā arī pārdotās dīzeļdegvielas apjoma un degvielas cenu kritumu, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū (degvielas cena pārskata periodā samazinājās par 16,7%, salīdzinot ar šiem pašiem rādītājiem pērn).

SIA “LDz Infrastruktūra” neto apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir 6,7 miljoni eiro, kas ir par 56,2% mazāk nekā pērn, taču uzņēmums strādājis ar 1000 eiro peļņu, kas ir ievērojami labāks rādītājs nekā pērn šajā periodā reģistrētie zaudējumi.

Salīdzinot ar deviņu mēnešu periodu pērn ievērojami samazinājies sliežu ceļu kapitālā remonta un pārmiju pārvedu nomaiņu darba apjoms – kapitālā remonta apjoms samazinājies par 51%, savukārt sliežu ceļu remonts samazinājies par 60%, bet pārmiju pārvedu nomaiņa – par 81%.

LDz piederošā apsardzes kompānija SIA “LDz Apsardze” šī gada deviņos mēnešos nodrošinājusi visstabilākos apgrozījuma rādītājus – 4,94 miljoni eiro, kas ir tikai par četriem procentiem mazāk nekā pērn šajā periodā.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2016.gada deviņos mēnešos ir 135 099 eiro, kas ir par 214 036 eiro mazāk nekā pērn šajā periodā. Uzņēmums stabili turpina iepriekšējos gados iesākto attīstību, izvēršot tehniskās apsardzes sniegtos pakalpojumus.

Apsardzes darbības pamatā ir plaša spektra apsardzes un ugunsdrošības pakalpojumu pārdošana LDz koncerna grupas, kā arī citiem Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām.

Ar koncerna grupas uzņēmumu starpperiodu pārskatiem var iepazīties LDz koncerna mājaslapā www.ldz.lv.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šonedēļ uzsāk jaunu sabiedrības informēšanas kampaņu par drošību dzelzceļa tuvumā, aicinot gan gājējus, gan arī transporta līdzekļu vadītājus gada tumšajā un aukstajā gadalaikā būt īpaši uzmanīgiem. LDz atgādina, ka tumsa un nokrišņi apgrūtina redzamību, savukārt, iestājoties ziemai, sniegs slāpē skaņu un līdz ar to vilciens kļūst arī “nedzirdams”.

Lietus vai sniegs un tumsa apgrūtina cilvēku redzamību, līdz ar to arī sekmē nelaimes gadījumu iespējamību. Lai pasargātu sevi no brāzmaina vēja, lietus vai sniega, izmantojam šalles, cepures, kapuces vai lietussargus, taču tas vienlaikus ievērojami apgrūtina spēju uztvert apkārt notiekošo un savlaicīgi novērtēt iespējamos riskus.

Nelabvēlīgos laikapstākļos gājēji arī vairāk steidzas, cerot par pāris minūtēm saīsināt ceļā pavadīto laiku, - tai skaitā nereti pārkāpjot noteikumus un riskējot ar savu dzīvību, piemēram, šķērsojot sliedes tam neparedzētās vietās. LDz atgādina, ka jebkādos laikapstākļos sliežu tuvumā pirms to šķērsošanas ieteicams apstāties un noteikti jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

LDz kampaņas ietvaros arī vērš īpašu uzmanību uz to, ka piesardzīgākiem jābūt ne tikai diennakts tumšajā periodā, bet arī tad, ja uzsnieg sniegs. Snigšana vai uzsnigusī sniega sega slāpē jebkuru skaņu, tai skaitā vilciena tuvošanos.

Arī autovadītājiem ir jābūt piesardzīgākiem. Tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei, īpaši slidenā laikā vai apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāsamazina braukšanas ātrums, jo automašīna var izslīdēt uz sliežu ceļiem un izraisīt sadursmi ar vilcienu. Jāpievērš uzmanība arī mūzikas atskaņotāja skaļumam un apkures ventilatoru darbībai, kas var ierobežot dzirdamību. Sniegputeņa vai biezas miglas apstākļos pirms pārbrauktuves šķērsošanas jābūt ļoti piesardzīgiem – jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens. Īpaši uzmanīgiem autovadītājiem jābūt, šķērsojot pārbrauktuves, kuras nav aprīkotas ar skaņas un gaismas signāliem (luksoforiem).

Plašāka skaidrojošā un izglītojošā informācija atrodama mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv.

Uzziņai: 2016.gada 10 mēnešos uz VAS “Latvijas dzelzceļš” publiskās  dzelzceļa infrastruktūras ceļiem reģistrēti  25 negadījumi, kuros četri cilvēki traumēti un 21 gājis bojā. Pērn attiecīgajā periodā kopumā notika 30 negadījumi, kuros dzīvību zaudēja 17, bet nopietnas traumas guva 13 cilvēki.

Lai individuāli uzrunātu bērnus un pieaugušos un pievērstu viņu uzmanību drošībai dzelzceļa tuvumā, “Latvijas dzelzceļš” jau 13 gadus Latvijas skolās un Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā un Jelgavā rīko īpašas Drošības stundas dažāda vecuma bērniem, kurās ar spēļu, multfilmu un dažādu atrakciju un iekārtu palīdzību māca, kā pareizi  uzvesties dzelzceļa tuvumā. LDz stāsta vienkāršas, tomēr ļoti būtiskas lietas – ka uz vilciena perona nedrīkst spēlēties, ka pa sliedēm staigāt ir aizliegts un ka sliežu ceļus šķērsot drīkst tikai tam speciāli paredzētās vietās.

LDz Drošības stundas rīko bērniem, tomēr pastarpināti uzrunā arī pieaugušos, jo nereti gadās, ka tieši bērns atrunā savu tēti vai mammu šķērsot ceļu neatļautā vietā, pie aizliedzoša gaismas signāla vai nolaistas barjeras. Ņemot vērā dzelzceļa  statistiku, kas parāda, ka uz sliedēm daudz vairāk cieš tieši pieaugušie, iespējams, tieši bērni būs tie, kuri, pārnākot mājās pēc LDz rīkotajām stundām, pārrunās šos jautājumus ar saviem vecākiem un liks kļūt uzmanīgākiem.

LDz šogad organizējis 150 Drošības stundu. Apmēram 100 no tām sarīkotas 30 skolās visā Latvijā. Kopumā LDz Drošības stundas šogad apmeklējuši vairāk nekā 2100 bērnu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums SIA “LDz Cargo”, tiekoties ar Krievijas un Lietuvas dzelzceļu pārstāvjiem, vienojās meklēt kopīgus risinājumus jaunu pārvadājumu apjomu piesaistei.

“LDz Cargo” valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga uzsver, ka pārrunas bijušas ļoti nozīmīgas, jo paredz ciešāku Latvijas, Lietuvas un Kaļiņingradas  dzelzceļu sadarbību kravu piesaistē tranzīta koridorā Kaļiņingrada-Sanktpēterburga. “Tas mums ļaus sekmīgāk konkurēt ar autopārvadātājiem un konkurējošiem dzelzceļu koridoriem,” norāda S.Berga.

Visu trīs valstu dzelzceļa uzņēmumi vienojās savu iespēju robežās veikt pasākumus, lai maksimāli attīstītu  šo tranzīta koridoru, tai skaitā izskatīt iespējas piemērot pārvadājumus stimulējošu tarifu politiku.

Kaļiņingradas dzelzceļa vadītājs Viktors Golmolozins piedāvāja izskatīt iespēju mainīt maršrutu pasažieru vilcienam “Kaļiņingrada-Sanktpēterburga”, atjaunojot kustību iepriekšējā maršrutā – caur Latvijas teritoriju. Ņemot vērā to, ka starp Latviju un Lietuvu nepastāv robežkontrole, šis maršruts varētu kļūt populārs, jo nodrošinātu pasažieriem ērtāku un ātrāku satiksmi. 

30.novembrī Maskavā 10.starptautiskās izstādes “Transport Rosii” («Транспорт России») ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) parakstīja stratēģiskās sadarbības memorandu ar AS “TransContainer”, kas paredz attīstīt sadarbību konteinervilcienu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas un Latviju un atpakaļ.

Memorands paredz labvēlīgu nosacījumu izstrādi intermodālu pārvadājumu attīstīšanai, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un kombinēto transportu, kā arī sadarbību ar valstu muitas iestādēm, attīstot muitas iestāžu iepriekšēju informēšanu par pārvadājumiem un tādējādi paātrinot pārvadājumu procesu. Sadarbības ietvars paredz arī kopīgu tirgus pētījumu veikšanu un informācijas apmaiņu par aktuālo situāciju loģistikas sektorā.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Pārvadāto kravu diversifikācija un jaunu mērķa tirgu apguve ir viens no būtiskākajiem LDz stratēģiskajiem mērķiem. Šoruden īstenotā sadarbība ar Ķīnas dzelzceļu un uzņēmumu “Transcontainer” testa konteinervilciena sekmīgā organizēšanā no Ķīnas liecina, ka šo stratēģisko mērķu sasniegšana ir absolūti reāla un uzsāktās partnerības ir jānostiprina. Par to liecina gan šodien noslēgtais memorands ar “Transcontainer”, gan Dzelzceļa transporta Padomes lēmums apstiprināt jaunu konteinervilcienu formēšanas plānu, kurā Zabaikaļska-Rīga iekļauts kā oficiāls pārvadājumu maršruts ar Nr.1149-1450. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā tas rezultēsies regulāras konteinervilcienu satiksmes izveidē starp Ķīnu un Latviju.”

“Šī sadarbība mums ir patiesi nozīmīga, jo, pirmkārt, kopā mēs varēsim piedāvāt mūsu klientiem ērtu servisu kravu piegādei no Ķīnas uz Eiropas valstīm. Mēs pārbaudījām šo projektu, un tas parādīja cienījamus rezultātus. Pašlaik veicam pārrunas ar potenciālajiem klientiem par regulāras konteinervilciena satiksmes organizēšanu no Ķīnas. Otrkārt, mums paveras iespējas pārvadāt importa kravas no Latvijas ostām uz Krieviju, tādējādi paplašinot sadarbības lauku. Šodien parakstītais dokuments veicinās turpmāku konteinerpārvadājumu attīstību gan pa Latvijas, gan Krievijas dzelzceļiem,” uzsver AS “TransContainer” ģenerāldirektors Pjotrs Baskakovs.

Publiskā akciju sabiedrība “TransContainer” ir Apvienotās transporta un loģistikas kompānijas (“ОТЛК”)  meitassabiedrība un lielākais Krievijas konteinerpārvadājumu operators.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Saskaņā ar Kravu tranzītpārvadājumu tarifa „KTT-LV/2016” 1.sadaļas 5.punkta 5.1. apakšpunktu un Dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifa „LDz Cargo–01” 1.sadaļas 6. paragrāfa 1.punktu periodam no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim noteikts indeksācijas koeficients.

Indeksācijas koeficients tiek piemērots bāzes likmēm:

• pārvadātājam piederošiem vagoniem - 1,464;
• pārvadātājam nepiederošiem vagoniem (t.sk. dīzeļelektrostaciju vagoniem), pasažieru vagoniem un kravai uz savām asīm  - 1,424.

Indeksācijas koeficients netiek piemērots aprēķinot maksu par pavadoņu braucienu, aprēķinot pārvadāšanas maksas mainīgo daļu, maksas aprēķinam par papildoperācijām un citiem ar pārvadājumu saistītiem pakalpojumiem un līgumsodiem.

Pārvadāšanas maksas mainīgās daļas likme 2017.gada I pusgadam

Saskaņā ar Kravu tranzītpārvadājumu tarifa „KTT-LV/2016” 1.sadaļas 5.punkta 5.2. apakšpunktu un Dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifa „LDz Cargo–01” 1.sadaļas 6. paragrāfa 2.punktu periodam no 2017. gada 01. janvāra līdz 2017. gada 30.jūnijam noteikta pārvadāšanas maksas mainīgās daļas likme:

-0,000254 EUR/tkm (mīnus 0,000254 eiro par vienu tonnas-kilometru).

Kravu pārvadājumu tarifi

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, uzstājoties 4.starptautiskajā Dzelzceļa investīciju un tarifu konferencē Maskavā, uzsvēra sadarbības nozīmi transporta koridoru attīstīšanā, akcentējot, ka sadarbībā nozare kopumā var sasniegt vairāk nekā savstarpēji konkurējot.

Šogad starptautiski nozīmīgās konferences tēma bija “Inovatīvi tarifu risinājumi kā starptautisko transporta koridoru infrastruktūras un loģistikas attīstības pamats”. Ņemot vērā, ka starptautisko dzelzceļa pārvadājumu izmaksas un līdz ar to arī pievilcība klientiem ļoti lielā mērā atkarīga no pārvadājumos iesaistīto uzņēmumu spējas vienoties par izdevīgiem tarifu nosacījumiem, LDz prezidents aicināja ārvalstu partnerus ciešāk sadarboties un savstarpējo konkurenci atstāt otrajā plānā.

“Ņemot vērā pasaules ekonomikas tendences, mums aktīvāk jāsadarbojas, lai spētu piedāvāt izdevīgākus nosacījumus dzelzceļa pārvadājumos konkurencē ar jūras transportu. Latvijai ir divi stabili konteinervilcieni – “Zubr” un “Baltika-Tranzit”. Mums jāattīsta šie vilcieni, kā arī jāstrādā jaunu mērķa tirgu apgūšanai. Tas prasa ciešu sadarbību gan 16+1 valstu formāta ietvaros, jo īpaši ar Ķīnu, gan arī iesaistot mūsu partnerus no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm,” uzsvēra E.Bērziņš. 

E.Bērziņš informēja, ka “Latvijas dzelzceļa” mērķis ir kļūt par Baltijas valstu transporta nozares līderi – mūsdienīgu, ekoloģiski domājošu, efektīvu uzņēmumu, kas nodrošina infrastruktūras pārvaldi un loģistikas pakalpojumus. E.Bērziņš uzsvēra LDz attīstību un lielo potenciālu tieši konteineru pārvadājumos. “Dzelzceļa transporta Padomes lēmums apstiprināt jaunu konteinervilcienu formēšanas plānu, kurā Zabaikaļska-Rīga un Dostika-Rīga iekļauti kā oficiāli pārvadājumu maršruti, liecina, ka strādājam pareizā virzienā. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā tas rezultēsies regulāras konteinervilcienu satiksmes izveidē starp Ķīnu un Latviju,” piebilst E.Bērziņš

LDz jau šobrīd strādā pie jaunu iespēju attīstīšanas, kas pavērsies līdz ar 1435 mm sliežu platuma projekta “Rail Baltica” realizēšanu, proti, projekta  ietvaros Salaspilī tiks veidota tā dēvētā “sausā osta”, kurā apvienot 1520 un 1435 mm dzelzceļu sistēmu sniegtās priekšrocības. Tādējādi varēs attīstīt Latvijas Ziemeļu-Dienvidu transporta koridoru un sekmēt koridora Ķīna-Latvija-Skandināvija attīstību.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šonedēļ, atsaucoties uz VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitassabiedrības “LDZ Loģistika” un Transporta un sakaru institūta aicinājumu, tikās vairāk nekā 40 transporta un loģistikas nozares asociāciju un uzņēmumu, kā arī valsts institūciju pārstāvji, lai kopīgi meklētu ceļu loģistikas nozares nākotnes attīstībai un modelētu veidus, kā Latvijai kļūt par pastāvīgu jauno globālo loģistikas tīklu dalībnieku.

Seminārā, kuru vadīja Transporta un sakaru institūta profesors, pieredzējis transporta nozares eksperts Igors Kabaškins, diskusiju un darba grupu dalībnieki izvirzīja vairākus nozares sadarbības virzienus. Kā galveno no tiem jāizceļ visu nozares dalībnieku akcentēto nepieciešamību veidot vienotu, centralizētu loģistikas pieprasījumu un to apkalpošanas apstrādes organizāciju, kura aktīvi veido kontaktus ar kravu īpašniekiem un ražotājiem visos Latvijas mērķa tirgos un nodrošina sadarbību ar katru kravas transportēšanā iesaistīto tirgus dalībnieku – pārvadātājus, ostas, termināļus, jūras transporta uzņēmumus u.c.

“LDZ Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis: “Uzklausot vairākus desmitus nozares pārstāvju viedokļus, daudz skaidrāk redzam, kādi turpmākie soļi veicami, veidojot sadarbību un apgūstot jaunos – tostarp Ķīnas un Centrālāzijas – tirgus. Nozares pārstāvju ideju apmaiņa radīja arī pamatotu pārliecību, ka tas, ko sadarbībā ar Ķīnas, Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas partneriem jau esam sākuši darīt, organizējot gan pirmo konteinervilcienu no Ķīnas uz Latviju, gan strādājot pie vairākiem līdzīgiem jauniem projektiem, ir pareizais attīstības virziens. Būtiskākais ir nostiprināt sekmīgu sadarbību ar nozari un radīt iespēju iesaistīties ikvienam ieinteresētam tirgus dalībniekam. Domāju, ka šī diskusija ir lūzuma punkts nozares darbībā, kur līdz šim, iespējams, vairāk dominējusi iekšējā konkurence. Šobrīd radusies kopēja izpratne par to, ka visi kopā konkurējam daudz plašākā – globālā – mērogā un no mūsu spējas efektīvi sadarboties ir atkarīgs, vai Latvija gūs panākumus šajā konkurencē.”

Līdzās ieteikumam veidot vienotu sistēmu loģistikas pakalpojumu sniegšanā gala klientiem semināra dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu (tostarp robežšķērsošanas un muitas procedūru jomā), veidot investīcijas loģistikas infrastruktūrā un augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus stimulējošu nodokļu politiku. Tāpat nepieciešams attīstīt savstarpēji integrētas, multimodālas loģistikas ķēdes, iesaistot dzelzceļa, ostu, avio un autoceļu infrastruktūru, nodrošinot konkurētspējīgas pakalpojuma izmaksas.

“TransContainer” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Raimonds Krieviņš diskusijā uzsvēra, ka būtiski ir attīstīt pastāvīgus, regulāri funkcionējošus tranzīta koridorus, kuru darbību var nodrošināt viens koordinators, kas strādā ar visiem tirgus dalībniekiem un iesaistītajām valsts institūcijām. Kā piemēru īslaicīgam, bet sekmīgam tranzīta koridoram Krieviņš minēja Afganistānas kravu plūsmu, kuras organizēšanā bija ieinteresēta valsts. Pašlaik Ķīnas kravu apguvei valsts institūcijas un LDz ir radījuši apstākļus, lai kļūtu iespējama Ķīnas-Latvijas tranzīta koridora izveide, taču pašiem uzņēmējiem jābūt aktīviem, piedāvājot atbilstošus, efektīvus un iespējami augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus.

Baltijas asociācija-Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne: “Esmu gandarīta, ka “LDZ Loģistika” sadarbībā ar Transporta un sakaru institūtu rīkotajā darba seminārā ir sperts būtisks solis nozares stratēģijas un Latvijas vienotā transporta un loģistikas koridora izstrādē. Ģeopolitisko un strukturālo izaicinājumu ietekmē situācija nozarē ir būtiski mainījusies, un nepieciešams jauns redzējums un jauns Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājums ārējiem tirgiem. Nozares uzņēmumu un valsts infrastruktūras turētāju sadarbība jaunajiem globālajiem apstākļiem atbilstoša kopīga redzējuma izstrādē ļaus arī labāk izmantot nozares kopējo milzu potenciālu, kas līdz šim ticis izmantots tikai daļēji. Tādēļ kopīgā darba turpinājums ir ļoti būtisks. Pirmais solis ir sperts, tagad ir svarīgi straujiem soļiem iet uz priekšu.”

Balstoties uz nozares dalībnieku sniegtajiem viedokļiem, “LDZ Loģistika” turpinās darbu pie nozares sadarbības modeļa izveides un jaunu kravu piesaistes Latvijas tranzīta koridoram, aicinot ikvienu tirgus dalībnieku piedāvāt savas iespējas un risinājumus dažāda veida kravu pārvadāšanai un apstrādei.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Izvērtējot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļa un viceprezidenta Aivara Strakšas darbu uzņēmuma vadības komandā un augstu novērtējot viņa profesionalitāti un kompetenci, LDz padome ir pieņēmusi lēmumu par A.Strakšas atkārtotu apstiprināšanu amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem. Lēmumu saskaņojis arī kapitāla daļu turētājs – Satiksmes ministrija.

A.Strakšas LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2005.gada un atbild par finanšu jautājumiem. Saskaņā ar valsts kapitālsabiedrību pārraudzības iestādes Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, LDz 2016.gadā, neraugoties uz sarežģīto situāciju nozarē, ir sasniedzis visus noteiktos finanšu mērķus.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: "Esmu gandarīts par LDz padomes un akcionāra lēmumu, augstu novērtējot A. Strakšas pieredzi un kompetenci, kā arī devumu uzņēmuma attīstībā gan izaugsmes gados, gan arī grūtākā periodā. Uzņēmumam un visam “Latvijas dzelzceļa” koncernam patlaban ļoti būtiska ir pārvaldības un tostarp finanšu vadības stabilitāte. Pašreizējā LDz vadības komanda ir ļoti spēcīga, ietverot gan tehniskos, gan finanšu, juridiskajos un attīstības jautājumos pieredzējušus vadītājus, un ir ļoti būtiski, ka tā turpina darbu līdzšinējā sastāvā."

LDz viceprezidenta A.Strakšas pārziņā ir ne tikai uzņēmuma finanšu pārvaldības jautājumi, bet arī sadarbība ar Satiksmes ministriju transporta un loģistikas nozares stratēģisko dokumentu izstrādē.

A.Strakšas LDz valdes locekļa amatā ir kopš 2005.gada. Pirms tam bijis LR zemkopības ministra padomnieks, A/S "Hipotēku un zemes banka" padomes loceklis, A/S "Latvijas Pasts" padomes loceklis, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes priekšsēdētājs, kā arī LR finanšu ministra padomnieks.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Šonedēļ notikušajā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēdē (SVK) panākta vienošanās veicināt Eirāzijas kravu pārvadājumus, tostarp konteinerpārvadājumus no Ķīnas, izmantojot Latvijas un Krievijas infrastruktūru.

Sēdes laikā Latvijas un Krievijas pārstāvji vienojušies nodrošināt kravu plūsmas nepārtrauktību, turklāt līdz šī gada beigām ir iecerēts arī parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis sanāksmes laikā aicināja Krieviju kravu pārvadājumiem aktīvāk izmantot Latvijas ostas.

„Viena no Latvijas transporta nozares prioritātēm ir Eirāzijas transporta koridoru attīstība un jaunu kravu piesaiste tranzīta koridoram caur Latviju. Jebkuru jaunu partnerību izskatām visa reģiona kontekstā, tāpēc Latvijas sadarbība ar Āzijas valstīm norit roku rokā ar sadarbību starp Latviju un citām tranzīta koridorā iesaistītajām valstīm, tai skaitā Krieviju,” pauda U.Augulis, uzsverot, ka Latvijai patlaban kravu pārvadājumu nozarē ir īpaši svarīga sadarbība ar partnervalstīm.

VAS „Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, rezumējot sēdes norisi un rezultātu, uzsvēra: „Krievija LDz un visai Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei vienmēr ir bijis ļoti svarīgs partneris, tāpēc ļoti novērtējam komisijas tikšanos pēc četru gadu pārtraukuma un tās laikā panāktās vienošanās. Šī tikšanās politiskā līmenī apliecina abu valstu ieinteresētību un dod sava veida drošības garantijas turpmākajai sadarbībai tranzīta jomā, tostarp kopīgi attīstot Eirāzijas transporta koridorus un veicinot savstarpējos kravu pārvadājumus.”

Aktīva sadarbība starp abām valstīm tiks īstenota, lai palielinātu kravu pārvadājumu apjomus arī transporta koridora Ziemeļi-Dienvidi ietvaros, kas nodrošina kravu plūsmu no Indijas uz Eiropu.

Valsts simtgades zīmē pārmaiņas gaida arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju. Īstenojot nozīmīgu attīstības projektu, muzejs ne tikai pilnīgāk iekļausies mūsdienu dinamiskajā kultūrvidē un pilsētas dzīvē, bet kļūs arī pieejamāks un atvērtāks ikvienam iedzīvotājam.

Lai sāktu īstenot šo plānu, vasaras vidū VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izsludināja metu konkursu, kurā sagaida arhitektu vīziju muzeja teritorijas attīstībai, kas paredz muzeja teritorijā esošas, ilgāku laiku neizmantotas 1868. gadā būvētas dzelzceļa depo ēkas atjaunošanu un iekļaušanu muzeja kompleksā. Ņemot vērā arhitektu interesi un Rīgas vēsturiskās vides kontekstu, metu konkursa noslēguma termiņš pagarināts līdz šī gada 29.septembrim.

"Metu konkurss ir aicinājums palīdzēt mums skatīties plašāk, iespējams, citādāk, atrast to veidu, kā būt vienā ritmā ar mūsdienu sabiedrību, kļūt labāk atpazīstamiem, ietekmēt viedokli un būt par vietu, ko izvēlas," pauž I.Pētersone. Vienlaikus viņa atgādina, ka metu autoriem jāpiedāvā ne tikai radoša, bet arī funkcionāli efektīva vīzija, lai muzeja darbinieki spētu ērti un efektīvi vadīt ikdienas apmeklētāju plūsmu, saskaņot apmeklētāju dažādās intereses un notikumus muzejā.

Izstrādājot metu priekšlikumus konkursam, pretendentiem jāparedz saglabāt autentiskās vēsturiskās depo ēkas daļas un konstrukcijas, pēc iespējas eksponējot tās arī interjerā, bet plānojumam jābūt funkcionālam un maksimāli atklātam. Metā jāatspoguļojas idejai par muzeju kā atvērtu sociālās komunikācijas vidi, kā arī objektam jāiekļaujas jauno tuvās Pārdaugavas kultūras un infrastruktūras objektu vidū, vienlaikus atklājot arī tā industriālo izcelsmi. Pretendentiem ir jāiesniedz muzeja teritorijas un telpas vizualizācijas, kā arī detalizēta informācija par projekta ieceri – tostarp izmantojamie materiāli, inženiertehniskais risinājums, akustisko risinājumu apraksts, ēkā veidojamās izstāžu un konferenču zāles multifunkcionalitātes raksturojums un ēkas energoefektivitātes apraksts.

Konkursā iesniegtos darbus vērtēs komisija, kurā bez LDz darbiniekiem kā eksperti piedalīsies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs ir dibināts 1994. gadā. Kopš 1996.gada muzejs atrodas Torņakalna preču stacijas teritorijas daļā, kādreizējā Rīgas-Jelgavas dzelzceļa remontdarbnīcu ēkā. Muzejs lepojas ar lielāko platsliežu ritekļu kolekciju Baltijā un plašāko Latvijas dzelzceļu vēsturi raksturojošu krājumu. Gada laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju apmeklē vairāk nekā 40 tūkstoši apmeklētāju, bet muzeja teritorijas attīstības projekta rezultātā interesentu loku paredzēts paplašināt, piesaistot arvien jaunus apmeklētājus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

VAS „Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš un SIA „LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis pagājušajā nedēļā devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar sadarbības partneriem pārrunātu aktualitātes naftas pārvadājumu jomā.

Vizītes laikā E.Bērziņš tikās ar sadarbības partneriem un kravu īpašniekiem, tostarp Baltkrievijas AS „Naftan” ģenerālidirektoru Aleksandru Demidovu. Tikšanās laikā tika apspriestas abu pušu sadarbības iespējas. Sarunā piedalījās arī koncerna „Belņeftehim” priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Ribakovs, Baltkrievijas dzelzceļa priekšnieka pirmais vietnieks Igors Šilovs, kā arī uzņēmuma „BelOil” pārstāvji.

Tikšanās laikā analizēti gan 2016.gada rādītāji naftas pārvadājumu jomā virzienā no Novopolockas tranzītā uz Latviju, kā arī apspriesti nākamā gada plāni un iespējas.

AS „Naftan” ģenerāldirektora vietnieks Sergejs Homičs uzsvēris, ka šī tikšanās bijusi ļoti būtiska, jo patlaban uzņēmums apzina prioritāros naftas produktu pārvadājumu virzienus 2018.gadam.

Lai uzlabotu dzelzceļa pasažieru drošību un ērtības, Skrīveru dzelzceļa stacijā augusta beigās sāksies perona modernizācijas darbi, kas ilgs visu rudeni.

Darbi sāksies 28.augustā, un to ietvaros Skrīveru stacijā tiks izbūvēts paaugstinātais salu perons (550 mm), kas ir būtiski, lai nodrošinātu pasažieru drošu pārvietošanos stacijas teritorijā, kā arī iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena.

Patlaban pasažieru perons atrodas starp diviem galvenajiem ceļiem, kur vilcienu ātrums ir līdz 100 km/h, bet pēc pārbūves perons atradīsies starp vienu galveno ceļu un otru sliežu ceļu, pa kuru vilcieni pārvietojas ar ievērojami mazāku ātrumu – 40 km/h, skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners. 

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija nodrošinās visu kategoriju, tai skaitā pasažieru ar īpašām vajadzībām, drošu un ērtu apkalpošanu uz pasažieru platformām, piekļuvi pasažieru infrastruktūras objektiem, iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena, kā arī drošu vilcienu satiksmi staciju robežās.

Būvniecības darbi ilgs līdz decembra sākumam, un to laikā būs slēgta gājēju pāreja, bet pasažieru pārvadāšanai tiks izmantots ceļa Nr.2 malu perons. Savukārt, lai tiktu uz malējo peronu no ceļa Nr.5, pasažieriem būs jāizmanto dzelzceļa pārbrauktuve Daugavas ielā.

Perona modernizāciju veiks LDz meitaskompānija SIA "LDz Infrastruktūra".

Skrīveru stacijas salu perona izbūves tehniskais projekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajām normām, noteikumiem un standartiem. Projektēšana veikta atbilstoši Komisijas Regulas (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Ķīna mērķtiecīgi iegulda transporta un loģistikas nozarē, un to veiksmīgi izmanto viens no pasaulē lielākajiem loģistikas uzņēmumiem „DHL Global Forwarding Greater China”, ar kura izpilddirektoru Stīvu Huanu šogad 28.jūnijā tikās LDz prezidents Edvīns Bērziņš, lai noslēgtu memorandu par turpmāko sadarbību kravu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas uz Eiropu. Uzņēmuma mērķis pārvadājumos no Ķīnas uz Eiropu līdz 2020.gadam ir sasniegt 1 miljonu konteineru gadā.

Augusta vidū Rīgā tikās VAS "Latvijas dzelzceļš" meitaskompānijas SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" un Krievijas dzelzceļa uzņēmumu holdinga "Apvienotā vagonu kompānija" vadība, lai pārrunātu kopīgu projektu īstenošanas iespējas.

Abi uzņēmumi noslēdza sadarbības līgumu, kura ietvaros SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" Daugavpils vagonu remonta centrā nodrošinās “Apvienotās vagonu kompānijas” holdinga uzņēmumos būvēto kravas vagonu apkopi un to remontu Latvijas teritorijā.

Servisa centra darbība ļaus samazināt to laiku, kas vagoniem jāpavada dīkstāvē, gaidot remontam nepieciešamās detaļas. Lai sagatavotu Daugavpils vagonu remonta centra speciālistus konkrēto kravas vagonu tehniskās apkopes veikšanai, viņiem tiks nodrošinātas apmācības.

„Mēs pozitīvi novērtējam sadarbības potenciālu ar Latvijas partneriem un ceram, ka tā būs abpusēji izdevīga,” norāda holdinga ģenerāldirektora vietnieks tehniskās attīstības jautājumos Dmitrijs Losevs.

Savukārt “LDz Ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams augstu novērtēja Krievijas inženieru sasniegumus, vienlaikus norādot, ka arī Latvijas ekspertiem ir attīstības iespējas un kopīga sadarbība ir pozitīvi vērtējama.

Holdingā "Apvienotā vagonu kompānija" ietilpst pieci dzelzceļa nozares uzņēmumi un zinātniskais centrs, kas darbojas ražošanas, transporta pakalpojumu, inženiertehnoloģiju, operatīvā līzinga un jaunākās paaudzes kravas vagonu apkalpošanas segmentā. Kompānija gada laikā saražo vidēji 22 tūkstošus vagonu, kuru starpremontu nobraukums sasniedz 800 tūkstošus kilometru.  Kompānijai ir vairāk nekā 30 servisa un 6 mācību centru NVS valstīs, kā arī reģistrēti vairāk nekā 300 patenti. 

Ziemeļu Investīciju banka (Nordic Investment Bank, NIB) un VAS Latvijas Dzelzceļš parakstīja jaunu līgumu par aizdevumu 22,8 miljonu euro apmērā uz divpadsmit gadiem dīzeļlokomotīvju 2M62UM modernizācijai.

Finansējums paredzēts dīzeļlokomotīvju dzinēju, elektroiekārtas un vairāku citu daļu remontam un atjaunošanai. Modernizācija pagarinās lokomotīvju kalpošanas laiku par 30 gadiem. Lokomotīves tiks atjaunotas atbilstoši Euro III A standarta prasībām.

“Dzelzceļa transports ir nozīmīgākais kravas pārvadājumu veids Latvijā, kur atrodas viens no galvenajiem preču tranzīta koridoriem starp ES un Krieviju. Tehnoloģiskā modernizācija, kuru finansē šis aizdevums, ļaus uzņēmumam paaugstināt pakalpojumu produktivitāti un mazināt ietekmi uz vidi,” saka Henrik Normann, NIB prezidents.

„Dīzeļlokomotīvju modernizācija, kas sākās 2015. gadā, ir viens no nozīmīgākajiem koncerna projektiem, jo tas ne tikai ļauj uzlabot ritošo sastāvu, bet palielina tā jaudu, uzlabo ekonomiskumu un mazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Esam gandarīti, ka mums uzticas starptautiskajā tirgū labi zināmas finanšu institūcijas, kas, sniedzot savu atbalstu, saredz perspektīvu šādu projektu īstenošanā,” uzsver LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

Maģistrālo dīzeļlokomotīvju modernizācijas projekts, kuru veic LDz meitaskompānija SIA „LDz Ritošā sastāva serviss”, turpināsies līdz 2018. gadam. Kopumā paredzēts modernizēt 14 dīzeļlokomotīves.

Dīzeļlokomotīvju atjaunošanas rezultātā to darbības jauda pieaugs par 50% un degvielas patēriņš samazināsies par 17%. Izmešu samazināšana pateicoties mazākam degvielas patēriņam var sasniegt līdz pat 15 000 tonnu CO2 gadā. Kopumā šie uzlabojumi ļaus pārvadātājiem un viņu klientiem samazināt pārvadājumu izmaksas.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir kopējā Ziemeļu un Baltijas valstu starptautiskā finanšu institūcija. NIB izsniedz ilgtermiņa aizdevumus ar mērķi stiprināt konkurētspēju un nodrošināt atbalstu veselīgai videi. NIB ir augstākais iespējamais kredītreitings , AAA/Aaa, vadošo reitingu aģentūru Standard & Poor's un Moody's novērtējumā. 

Augusta vidū darba vizītes ietvaros Kazahstānas Republikas vēstnieks Latvijā Bauržans Muhamedžanovs apmeklēja SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” (LDz RSS) Daugavpils lokomotīvju remonta centru un iepazinās ar tā darbību.

Viņa pārstāvēto delegāciju, kā arī Daugavpils pilsētas vadību uzņēma LDz RSS valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams un valdes loceklis, Daugavpils lokomotīvju remonta centra vadītājs Sergejs Karpačovs.

E.Abrams iepazīstināja B.Muhamedžanovu ar uzņēmuma ražošanas bāzi, kā arī pastāstīja par lokomotīvju remonta un modernizācijas plāniem un iespējām. Tika atzīts, ka LDz RSS ir viens no modernākajiem šāda profila uzņēmumiem visā Baltijā, kurā strādā profesionāli, augstu kvalificēti darbinieki un tiek izmantotas progresīvas un inovatīvas tehnoloģijas.

Ar Latvijas dzelzceļnieku paveikto, kā arī mūsu nākotnes plāniem Kazahstānas pārstāvji šogad jau iepazinās starptautiskajā izstādē “Astana EXPO 2017”. Atgādināsim, ka tās ietvaros organizētajā Tranzīta un loģistikas nedēļā LDz koncerns iepazīstināja ar savu jaunāko ieceri – ar ūdeņradi darbināmas manevru lokomotīves prototipu „HyLoco”.

Savukārt Daugavpilī Kazahstānas viesi klātienē tika iepazīstināti ar šobrīd realizējamo 2M62UM sērijas dīzeļlokomotīvju modernizācijas programmu, kā arī ar vienu no jau atjaunotajām šīs sērijas lokomotīvēm. Tika uzsvērts, ka modernizācijas rezultātā ievērojami pieaugusi lokomotīves jauda, samazinājušās apkopes izmaksas un sarucis degvielas patēriņš.

Vizītes noslēgumā B.Muhamedžanovs atzinīgi novērtēja uzņēmuma augsto darba organizācijas un ražošanas kultūru, kā arī izteica ieinteresētību sadarbības attīstīšanā starp Kazahstānas un Latvijas dzelzceļniekiem ritošā sastāva remonta un modernizācijas jomā. Par vēl vienu būtisku prioritāti tika atzīta tranzītkravu pārvadājumu attīstība starp Kazahstānu un Latviju.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir nodrošinājis stabilus finanšu rādītājus un strādājis ar lielāku apgrozījumu un peļņu nekā 2016.gada pirmajā pusgadā. Būtiski gan, ka tradicionāli gada sākumā rādītāji ir labāki nekā gada otrajā pusē, kad vairāk līdzekļu tiek ieguldīts infrastruktūras remontdarbos.

Saskaņā ar pusgada finanšu pārskata datiem kapitālsabiedrības apgrozījums sasniedza 97,29 miljonus eiro, par 0,5 miljoniem eiro pārsniedzot pagājušā gada rādītāju, savukārt peļņa salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu palielinājusies par 5,41 miljoniem eiro, sasniedzot 7,89 miljonus eiro. Vienlaikus gan uzņēmums patlaban uzsācis vairāku Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācijas projektu īstenošanu, kuriem kopumā nepieciešams LDz līdzfinansējums 16 miljonu eiro apmērā.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas: “Jau kopš pagājušā gada mēs esam koncentrējušies uz visu uzņēmuma procesu pilnveidi un ar tiem saistīto izdevumu samazinājumu pozīcijās, kur tas neietekmē kustības vadību un dzelzceļa satiksmes drošību. Līdz ar to pirmajā pusgadā pie pagājušajam gadam līdzvērtīga pārvadājumu apjoma esam nodrošinājuši stabilu finanšu situāciju.”

Pirmajā pusgadā LDz koncerns aktīvi strādājis pie jaunu tirgu apgūšanas, koncentrējoties uz pārvadājumiem plašākā Eirāzijas reģionā. Tostarp ir izveidoti kravu pārvadājumu maršruti no Ķīnas un uz to, veicot pirmos pārvadājumus abos virzienos, kā arī notiek darbs pie jaunu maršrutu izveides kopā ar partnervalstu pārvadātājiem, iesaistoties Ziemeļu-Dienvidu transporta koridora attīstīšanā savienojumos ar Indiju un Irānu. Stiprinot sadarbības kontaktus un ikdienas saziņu Latvijai nozīmīgos mērķa tirgos, šā gada janvārī LDz izveidoja pastāvīgo pārstāvniecību Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, līdz ar to patlaban LDz ir divas ārvalstu pārstāvniecības – Minskā un Maskavā.

LDz turpina strādāt pie attiecību stiprināšanas ar kaimiņvalstu partneriem, kā arī alternatīvu darbības virzienu attīstīšanas, tostarp kombinēto kravu pārvadājumu nodrošināšanas. Lai veicinātu dzelzceļa nozares attīstību Latvijā, LDz turpinās piedalīties transporta jomas likumdošanas iniciatīvās, kā prioritāti izvirzot ilgtspējīga dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa izveidi.

„LDz Loģistika” gada laikā uzrāda ievērojamus panākumus

LDz meitaskompānija SIA „LDz Loģistika”, kas šādā juridiskajā statusā darbojas kopš pagājušā gada vasaras, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījusi vērā ņemamus rezultātus – tās neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedza 14,88 miljonus eiro, kas ir par 9,27 miljoniem eiro jeb 165,38% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Savukārt kompānijas peļņa sasniegusi 173 tūkstošus eiro, kas ir par 100 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gada pirmajā pusgadā.

Pieaugums turpinājies pārvadāto konteinerkravu sektorā, tādējādi apliecinot šī augošā kravu pārvadājumu segmenta potenciālu. Kopumā konteinerkravu maršrutos “ZUBR” un “Baltika-Tranzīts”, kā arī pirmajā izmēģinājuma pārvadājumā no Rīgas ostas uz Ķīnas rietumu pilsētu Kašgaru pārvadāts 6764 divdesmit pēdu konteineru, kas ir par 29% vairāk nekā 2016.gada sākumā.

Līdzās konteinerpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ievērojama attīstība vērojama arī iekšzemes pārvadājumu sektorā, kur izaugsme sagaidāma arī turpmāk. Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar graudkopības uzņēmumiem, un lielākā aktivitāte šajā segmentā sagaidāma vasaras beigās. Tāpat plānots attīstīt kokmateriālu pārvadājumus.

„LDz Ritošā sastāva serviss” kāpina peļņu

Par dzelzceļa ritošā sastāva remontu, modernizāciju un apkopi atbildīgais uzņēmums SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" pirmo pusgadu noslēdzis ar 33,98 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir vien par 0,6% mazāks, nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus uzņēmums kāpinājis peļņas rādītājus, sasniedzot 2,11 miljonus eiro, kas ir par 573 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Apgrozījuma izmaiņas saistītas ar realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājumu (par 13,4%) un iepirktās dīzeļdegvielas cenu, kas atkarīga no situācijas naftas tirgū. Dīzeļdegvielas cena šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo pusgadu palielinājās par 13,9%.

Savukārt papildu ieņēmumus radījuši remontdarbi – vagonu depo remonts veikts par 21,7% vairāk  nekā pērn šajā laika periodā, bet vagonu remonts privātīpašniekiem - par 45% vairāk nekā 2016.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus par 53% samazinājies vagonu kapitālā remonta darbu apjoms.

„LDz Cargo” fokusējas uz tautsaimniecībai nozīmīgiem pārvadājumu segmentiem  

Par kravu un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem atbildīgais LDz meitasuzņēmums SIA „LDz Cargo” pirmajā pusgadā strādājis ar 127,92 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 17 miljoniem eiro jeb 11,7% mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,46 miljoni eiro, kas ir par 5,22 miljoniem eiro mazāka nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos.

Uzņēmums Latvijas teritorijā pārvadā nedaudz vairāk kā 70% visa kravu apjoma, kas pirmajā pusgadā bija 24,36 miljoni tonnu. Vienlaikus “LDz Cargo” ir vienīgais pārvadātājs, kurš nodarbojas ar Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgajiem iekšzemes pārvadājumiem, kuru apjoms pakāpeniski pieaug. Uzņēmums šim kravu pārvadājumu segmentam izstrādājis īpašu cenu politiku, kā arī aktīvi strādā kravu apjoma noturēšanai citos segmentos.

Līdztekus kravu pārvadājumiem „LDz Cargo” nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Pārvadājumi tiek veikti trīs maršrutos – uz Sanktpēterburgu, Maskavu un Minsku. Tradicionāli vispieprasītākais ir maršruts uz Maskavu. Vilcienos Rīga – Maskava tiek pārvadāts vislielākais skaits pasažieru. 2017.gada pirmajā pusgadā pārvadāti 77,48 tūkstoši starptautisko pasažieru, un tas ir par turpat astoņiem tūkstošiem pasažieru jeb 11,5% vairāk nekā 2016.gada pirmajā pusgadā. Pasažieru pārvadājumi gan nav rentabls darbības virziens, taču daudziem pasažieriem tā ir nozīmīga alternatīva aviopārvadājumiem.

“LDz Infrastruktūra”, gatavojoties sezonai, samazinājusi administrācijas izmaksas

SIA "LDz Infrastruktūra", kas specializējusies sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā, pirmajā pusgadā gatavojusies aktīvajai remontdarbu sezonai, kas tradicionāli ir vasarā un rudens pirmajos mēnešos, taču šo laiku uzņēmums izmantojis, lai uzlabotu efektivitāti, tostarp par nedaudz vairāk kā 13% samazinātu administrācijas izmaksas.

Pirmajā pusgadā kopumā sliežu ceļu kapitālais remonts veikts 20,68 kilometru garumā, un uzņēmuma neto apgrozījums bija 791 tūkstotis eiro, kas ir par 1,67 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos. Ņemot vērā, ka uzņēmuma darbībai  ir izteikts sezonalitātes raksturs, tas pirmajā pusgadā strādāja ar zaudējumiem 495 tūkstošu eiro apmērā. Finanšu gada pirmajos mēnešos norit darbs pie juridiskās un tehniskās dokumentācijas izstrādes, tāpēc tradicionāli ieņēmumi ir mazāki.

SIA „LDz Apsardze” aktīvi strādā tehniskās apsardzes jomā

LDz meitaskompānija „SIA LDz Apsardze” 2017.gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi līdzšinējo attīstības tendenci, sniedzot plaša spektra tehniskās apsardzes pakalpojumus “Latvijas dzelzceļš” koncerna un citiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī privātpersonām.

Uzņēmuma neto apgrozījums bija 3,16 miljoni eiro, kas ir par 29 tūkstošiem eiro jeb 0,9% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 36 tūkstoši eiro (2016.gada sākumā - 44 tūkstoši eiro). Ņemot vērā mainīgās prasības kravu drošības jomā, tostarp konteinerpārvadājumu segmentā, uzņēmums strādā pie jaunu pakalpojumu attīstības.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika".