Š.g. 16.maijā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Rīgā organizēja asociācijas “RailNetEurope” (RNE) Ģenerālās Asamblejas sanāksmi, kurā piedalījās vairāk nekā 60 pārstāvju no Eiropas dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī visa RNE vadība. Organizācijas būtiskākie lēmumi tiek pieņemti divreiz gadā notiekošajās Ģenerālās asamblejas sanāksmēs un šoreiz pasākums notika Rīgā. 

Pasākuma atklāšanas ievadvārdos VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks uzsvēra: “Asociācija RNE ir viena no nozīmīgākajām organizācijām Eiropā, kas veicina ES dzelzceļu vienotu IT sistēmu un standartu ieviešanu, kas ir arī viena no LDz pašreizējām prioritātēm. Mums kopīgi un ar vienotu redzējumu jārūpējas, lai dzelzceļš visā Eiropā ieņemtu arvien būtiskāku un konkurētspējīgāku lomu ilgtspējīga transporta sistēmā“

“RailNetEurope” ir Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju asociācija, kas koordinē tās biedru starptautisko darbību tādās dzelzceļa jomās kā jaudas, satiksmes un dzelzceļa koridoru pārvaldība, vienotu informācijas sistēmu izstrāde un juridiskie jautājumi.

Aizvadītajā nedēļā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks Briselē (Beļģija) piedalījāsEiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas (Community of European Railway and Infrastructure Companies (CER)) organizētajās debatēs, kurās paneļdiskusijas formātā tika apspriests ES politikas veidotājiem CER  iesniegtais  nozares stratēģiskās attīstības redzējums.

CER ir Eiropas vadošā dzelzceļu asociācija un LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks ir ievēlēts tās vadības komitejā, kuras sastāvā ir Rietumu un Centrāleiropas lielākie dzelzceļi, kā piemēram, Austrijas dzelzceļš (OBB) Vācijas dzelzceļš (DB), Francijas dzelzceļš (SNCF) un citi.

Eiropas Savienībā patlaban tiek strādāts pie vairākām transporta sektoram būtiskām direktīvām un regulām, kas būtiski ietekmēs dzelzceļa nozari Eiropā un arī Latvijā. CER rīkotajās debatēs piedalījās Eiropas Komisijas Mobilitātes un Transporta direktorāta sauszemes transporta sektora vadītājs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pārstāve un Eiropas Privāto ostu uzņēmumu un termināļu federācijas (Feport) vadītāja. Pēc CER uzaicinājuma paneļdiskusijā piedalījās arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Šajās debatēs tika apspriesti Eiropas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanai nepieciešamās izmaiņas dzelzceļa un transporta nozarē, tostarp attiecībā arī uz militāro mobilitāti un kravu pārvadājumiem, kas būs būtiski Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšanai, vienlaikus veicinot Eiropas zaļo pāreju, kā arī sekmējot Eiropas enerģētisko autonomiju, jo īpaši pašreizējos neskaidrajos ģeopolitiskajos apstākļos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Dalība CER un citās Eiropas dzelzceļa organizācijās LDz ir īpaši būtiska. Esam gandarīti, ka varam būt ne vien šo organizāciju biedri, bet arī aktīvi procesu virzītāji un piedalīties stratēģisku lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Šādas debates un citi pasākumi, ir lieliska platforma, kuras dienas kārtībā varam iekļaut Latvijas dzelzceļa sistēmai aktuālus jautājumus.“

Foto: CER

Latvijā gaisa temperatūras amplitūda ir ļoti plaša: no -30 grādiem līdz +30 grādiem un pat vairāk. Liekot un nostiprinot dzelzceļa sliedes tas tiek ņemts vērā, taču sliedēm piemīt savas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Proti, aukstumā sliedes saraujas, bet karstumā – izplešas.

Ja savienojuma vietās starp tām ievēro pārāk lielu atstarpi, ziemā tās kļūs nedrošas. Ja novieto pārāk tuvu vienu otrai, vasarā tās sāks spiesties viena otrai virsū un spriedzes jeb iekšējās pārslodzes rezultātā var veidoties tā dēvētais sliežu ceļa izmetums – izlocīšanās vai deformācija. Sliktākajā scenārijā tas var izraisīt pat satiksmes negadījumu ar vilciena nobraukšanu no sliedēm.

Lai to nepieļautu, ir iespēja saudzīgāk iedarboties uz sliežu ceļu, t.i. samazināt dinamisko slodzi jeb tiešo ritošā sastāva iedarbību uz sliežu ceļu brauciena laikā. To var samazināt, ja brauc lēnāk, jo tad iedarbība uz sliežu ceļu ir vienmērīgāka, bez straujām dinamiskās slodzes izmaiņām – tātad ar mazāku varbūtību kritiski iedarboties uz uzkarsušajām sliedēm.

Ja gaisa temperatūra ilgstoši ir ap un virs +30 grādiem, sliedes atklātās vietās uzkarst līdz pat +50 grādu karstumam. Tādējādi, drošības apsvērumu dēļ atsevišķos dzelzceļa posmos karstos laikapstākļos var tikt noteikti vilcienu kustības ātruma ierobežojumi.

2024.gada pirmajos trīs mēnešos dzelzceļa pasažieru skaits turpināja pakāpeniski pieaugt, un šajā periodā dzelzceļa satiksmi ir izmantojuši 4 miljoni pasažieru, kas ir par 8,3% vairāk nekā iepriekšējā gada trīs mēnešos. Tikmēr dzelzceļa kravu apjomi turpināja samazināties, un 2024.gada pirmajā ceturksnī pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru kopumā ir pārvadāti 3,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Viens no būtiskākajiem VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbības rādītājiem ir vilcienu nobraukto kilometru skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. 2024.gada pirmajā ceturksnī vilcienu-km skaits kravu pārvadājumos bija 742 tūkstoši, bet pasažieru pārvadājumos - 1,85 miljoni vilcienu-km, t.sk. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” - 12 tūkstoši vilcienu-km un UAB "LTG Link"– 13,8 tūkstoši vilcienu-km. Salīdzinājumā ar 2023.gada 1.ceturksni vilcienu-km pasažieru pārvadājumos palielinājušies par 7,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājušies par 22%.

VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas uzņēmumu darbību arī šī gada sākumā turpināja ietekmēt ārējie faktori -  ģeopolitiskās situācijas un noteikto starptautisko sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju dēļ samazinājās pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadātie kravu apjomi. 2024. gada 1. ceturksnī lielākais īpatsvars jeb 66,5% kravu pārvadājumos bija importa pārvadājumi. Būtiskāko pārvadājumu daļu šajā periodā ir veidojuši graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (47,7%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (16,7%).

Lielāko daļu no LDz koncerna ieņēmumiem nodrošina SIA “LDZ CARGO”, kas ir viens no nozīmīgākajiem transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem Latvijā. SIA “LDZ CARGO” arī šogad turpina attīstīt kravu pārvadājumus kā Latvijas, tā arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas teritorijās, piesaistot jaunus klientus un piedāvājot jaunus maršrutus. Šobrīd kravu pārvadājumi tiek veikti jau gandrīz visā Igaunijas teritorijā, un 2024.gada pirmajos mēnešos Igaunijas teritorijā ir pārvadāti  125 tūkstoši tonnu kravu. Lai optimizētu kravas vilcienu pārvadājumu organizācijas procesus, 2024.gada sākumā SIA “LDZ CARGO” Igaunijas filiālē ir izveidota lokomotīvju vadītāju brigāde. Savukārt, plānojot uzsākt kravu pārvadājumus arī Lietuvas teritorijā, 2023.gada nogalē SIA “LDZ CARGO  noslēdza līgumu ar “LTG INFRA” par Lietuvas publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Arī VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss” turpina attīstīt savu darbību  gan Baltijas valstīs, gan ārpus Baltijas valstu teritorijas, aktīvi sadarbojoties ar ārvalstu pasūtītājiem un sadarbības partneriem dzelzceļa ritošā sastāva remontu jomā, veicot remontus Eiropā bāzētiem klientiem. 2024.gada sākumā uzņēmums ir ieguvis ECM (Certification of Entities in Charge of Maintenance) sertifikātu, ko izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA-European Union Agency for Railways) un kas dod tiesības sabiedrībai paplašināt klientu ģeogrāfiju un tālāk attīstīt ritošā sastāva apkopes un remontu pakalpojumu eksportu visā ES sliežu ceļu platuma tīklā. Tāpat SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss”  uztur “СЕРТ АСУ” (Ukraina) sertifikātu, kas dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem, un uzņēmums veic aktīvu darbu ar Ukrainas klientiem, lai plašāk ar tiem attīstītu sadarbību. 

Savukārt SIA “LDZ Loģistika”, kuras ieņēmumi veidojas no transporta-ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanas, 2024.gada pirmajā ceturksnī nodrošināja beramkravu pārvadājumus - Latvijas graudu eksportu, kas ir viens no svarīgākiem uzņēmuma darbības virzieniem. Tāpat SIA “LDZ Loģistika” nodrošināja konteineru pārvadājumus tranzītā caur Latvijas ostām, un šo pārvadājumu ģeogrāfija pārsvarā bija orientēta uz Kazahstānu un Vidusāzijas valstīm. Multimodālos pārvadājumos turpinājās sadarbība ar klientiem no Vidusāzijas un Eiropas Savienības.

LDz koncerna uzņēmums SIA “LDZ apsardze” arī šī gada sākumā turpināja iepriekšējos gados uzsākto tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanas paplašināšanu, piesaistot jaunus klientus un palielinot ieņēmumus no apsardzes pakalpojumu sniegšanas.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos, VAS “Latvijas dzelzceļš” 2024.gadā turpina darbu pie iepriekšējos gados uzsāktās darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai palielinātu saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas. Turpinās arī iekšējo procesu pārskatīšana, tehnoloģisko procesu maiņa. Vienlaikus LDZ nodrošina dzelzceļa infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un atbilstošu drošības līmeni. LDz koncerna galvenās prioritātes un mērķi 2024.gadam ir saistīti ar uzņēmumu darbības efektivitātes tālāku palielināšanu, investīciju projektu realizāciju, finanšu līdzsvara atgūšanu un nostiprināšanu, kā arī ar jaunizstrādāto organizatorisko un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Tāpat LDz nemainīgi aktīvi strādā arī pie dzelzceļa pasažieru vajadzībām nepieciešamās ērtas un efektīvas infrastruktūras attīstības.

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pārskatu par darbību 2024.gada pirmajos trīs mēnešos iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati

Šodien, 6.jūnijā atzīmējot Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu un sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, VAS “Latvijas dzelzceļš” ikvienam atgādina par nepieciešamību dzelzceļa tuvumā būt īpaši piesardzīgam un modram, kā arī aicina vecākus un citus pieaugušos izrunāt ar bērniem un jauniešiem drošības noteikumus, atrodoties uz un pie sliežu ceļiem.

Pagājušajā mācību gadā LDz eksperti ir viesojušies 11 Latvijas pilsētās, apmācot teju 2200 izglītības iestāžu audzēkņus par to, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā. Drošības stundās bērni un jaunieši kopā ar LDz ekspertiem apgūst, kā un kur ir pareizi šķērsot dzelzceļa sliedes, kā uzvesties uz pasažieru platformas, kāpēc un kādi negadījumi notiek uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, kā no tiem izvairīties, lai pasargātu savu veselību un dzīvību, cik spēcīgs un ātrs ir vilciens, un citus tematus.

Kā liecina LDz statistika, šī gada pirmajos 5 mēnešos negadījumos uz un pie dzelzceļa sliedēm dzīvību ir zaudējuši 5 cilvēki, bet traumēti ir vēl 6 cilvēki. Negadījumu biežākie cēloņi joprojām ir neuzmanība, drošības noteikumu neievērošana vai klaja pārgalvība.

LDz aicina atcerēties pāris vienkāršu, bet efektīvus drošības noteikumus, kas var izglābt dzīvību.

• Vilcienam vienmēr ir priekšroka – gan uz pārbrauktuvēm, gan uz gājēju pārejām!
• Jāapstājas un jāpaskatās uz abām pusēm! Steiga un neuzmanība var maksāt dzīvību, tāpēc labāk nopauzēt un pārliecināties, ka ir droši šķērsot dzelzceļa sliedes.
• Sliedes ir aizliegts šķērsot neatļautās vietās! Īsākais ceļš pāri sliedēm ne vienmēr ir drošākais, tādēļ aicinām neriskēt ar savu dzīvību, ejot pāri sliedēm neatļautā vietā vai lienot pa stāvošu vagonu apakšu.
• Viedierīces un austiņas novērš uzmanību! Mudinām nolikt telefonu un noņemt austiņas, jo tās novērš uzmanību no apkārt notiekošā, īpaši, vilciena tuvošanās.
• Spēles un izklaides uz dzelzceļa var būt nāvējošas! Dzelzceļa sliedes nav rotaļu laukums vai vieta, kur izrādīties! Tā ir paaugstinātas bīstamības zona, kurā ikvienam jābūt maksimāli uzmanīgam un jārīkojas atbildīgi. 

Visa informācija par drošību dzelzceļa sliežu tuvumā, Drošības stundām, kā arī citas aktualitātes ir atrodamas speciāli izveidotā LDz mājaslapā www.dzirdiredzidzivo.lv.

Š.g. 11.jūnijā plkst. 11.00 VAS „Latvijas dzelzceļš” Kraujas dzelzceļa stacijas mācību poligonā, Naujenes pagastā rīkos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības ar apdraudējuma imitāciju, iesaistot personālu,ugunsdzēsības un palīdzības vilcienus, kā arī citu tehniku un aprīkojumu.

Mācību laikā operatīvo dienestu transportlīdzekļi pārvietosies ar ieslēgtām bākugunīm, tādēļ apkārtnes iedzīvotāji ir aicināti nesatraukties un izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas komplekso mācību mērķis ir pārbaudīt iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai, veicot dzelzceļa katastrofu seku likvidēšanas darbus, un nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras, lai novērstu iespējamos draudus iedzīvotājiem, kā arī videi un īpašumiem.

Šo mācību scenārijs paredz, ka Daugavpils dzelzceļa stacijā (imitācija tiek veikta Kraujas dzelzceļa stacijas mācību poligonā) dzelzceļa cisterna nogāja no sliedēm, kā rezultātā tajā radās plaisas, pa kurām izplūst bīstamā viela. VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējiem glābējiem veiks imitētās noplūdes ierobežošanu un likvidēšanu, cisternas pacelšanu uz sliedēm, kā arī cilvēku evakuāciju no bīstamās zonas.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksajās mācībās piedalīsies VAS “Latvijas dzelzceļš”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, SIA “LDZ CARGO”, SIA “LDZ apsardze”, Valsts vides dienesta, Zemessardzes 3. Latgales brigādes, kā arī Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas pārstāvji.

Mācību rīkotāji aicina iedzīvotājus neuztraukties, ja redzama ugunsdzēsības transporta kustība un glābēju darbs Kraujas dzelzceļa stacijas poligonā, un atvainojas iedzīvotājiem par operatīvā transporta pārvietošanās radītajiem apgrūtinājumiem mācību norises vietas apkārtnē!

Šodien, 10.jūnijā, VAS “Latvijas dzelzceļš” padome pieņēma lēmumu veikt izmaiņas VAS “Latvijas dzelzceļš” valdē – valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Arti Grinbergu, līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku iecelt valdes locekļa amatā, un līdzšinējo valdes locekli Vitu Balodi-Andrūsu no amata VAS “Latvijas dzelzceļš” valdē atsaukt.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: “Gan VAS “Latvijas dzelzceļš”, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra paustajam, viens no visas nozares, t.sk., LDz, uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām. Tāpat VAS “Latvijas dzelzceļš” ir būtiska loma nu jau iesāktajā Satiksmes ministrijas nozares reformā, un jaunā LDz valdes priekšsēdētāja Arta Grinberga plašā pieredze ar ekonomisko un digitālo transformāciju saistītos amatos publiskajā un privātajā sektorā dos būtisku ieguldījumu LDz stratēģiskajos pārmaiņu procesos un visas nozares reformu plāna detalizācijā un īstenošanā. Papildus tam, viens no A.Grinberga prioritārajiem uzdevumiem tuvākajā laikā būs Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna virzība un saskaņošana, kā arī Daudzgadu līguma noslēgšanas veicināšana”.

“Līdzšinējā VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja Rinalda Pļavnieka amata pienākumu pildīšanas laikā LDz ir uzsākta virkne būtisku un pozitīvi vērtējamu procesu – LDz ir veicis būtiskas iestrādnes integrācijā ES dzelzceļa organizācijās un kravu pārvadājumu koridoros, ir uzsākta un šogad noslēgsies LDz tehnoloģisko procesu un funkciju reorganizācija, ir spēcināta ES projektu vadības kapacitāte un izteikti saspringtos apstākļos veikta virkne citu būtisku darbu. R.Pļavniekam ir plaša pieredze transporta un loģistikas jomā gan iekšzemes tirgū, gan reģionā, un tā ir būtiska, R.Pļavniekam turpinot darbu LDz valdes locekļa amatā un uzņemoties atbildību par LDz uzsākto darbības efektivitātes uzlabošanā un komercpotenciāla veicināšanā,” turpina A.Liepiņš.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padome vienojās ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli V.Balodi-Andrūsu par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ar 2024.gada 10.jūniju.

Artis Grinbergs pašlaik veic AS “Pasažieru vilciens” padomes priekšsēdētāja pienākumus un AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, un pirms tam A.Grinbergs ir strādājis Rīgas Brīvostas valdē  un citos vadošos amatos privātajā un publiskajā sektorā. A.Grinbergam ir maģistra grāds vadības zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē, viņš turpina studijas doktorantūrā uzņēmējdarbības vadības programmā Banku Augstskolā. 

Tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” valde turpina darbu divu cilvēku sastāvā – Artis Grinbergs veic valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai, savukārt valdes locekļa pienākumus veic Rinalds Pļavnieks.

Atlases konkurss uz VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

Turpinot īstenot pasažieru platformu modernizācijas projektu, 12.jūnijā tiks atklāts jaunizbūvētais pieturas punkts "Bieriņi/ Bērnu slimnīca", un līdzšinējais pieturas punkts "Atgāzene" tiks slēgts.

Jaunās pasažieru platformas visās modernizētajās pieturvietās ir ērtas un pievilcīgas, piemērotas ikviena sabiedrības locekļa vajadzībām, tostarp tās var ērti izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem vai vecāki ar bērnu ratiņiem. Tās ir aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, apgaismes un apziņošanas sistēmu un visu nepieciešamo patīkamai dzelzceļa satiksmes izmantošanai.

Turpinot īstenot pasažieru platformu modernizācijas projektu, 12.jūnijā tika atklāts jaunizbūvētais pieturas punkts “Bieriņi / Bērnu slimnīca” Jelgavas dzelzceļa līnijā, turpmāk nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un vizuāli  pievilcīgu pasažieru infrastruktūru, viena līmeņa iekāpšanu un izkāpšanu, kā arī vides pieejamību ikvienam dzelzceļa pasažierim, t.sk. VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” apmeklētājiem un Bieriņu apkaimes iedzīvotājiem.

Jaunās pasažieru platformas ir ērtas un pievilcīgas, piemērotas ikviena sabiedrības locekļa vajadzībām, tostarp tās var ērti izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem vai vecāki ar bērnu ratiņiem. Tās ir aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, apgaismes un apziņošanas sistēmu un visu nepieciešamo patīkamai dzelzceļa satiksmes izmantošanai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projektā turpinās būvniecības fāze un šī projekta ietvaros līdz gada beigām tiks ekspluatācijā nodotas pasažieru platformas Jelgavas, Tukuma, Krustpils, Skultes un pasažieru satiksmei atjaunojamajā Bolderājas virzienā. Šobrīd pasažieru apmaiņa pie modernizētajām platformām notiek Jelgavas līnijas pieturas punktos “Bieriņi / Bērnu slimnīca”, “BA Turība”, “Tīraine”, “Jaunolaine”, “Dalbe” un “Ozolnieki”. Tuvākajā laikā tiks uzsākta pasažieru apkalpošana arī jaunizbūvētajā pieturas punktā pie Medemciema.

Vienlaikus ar “Bieriņi / Bērnu slimnīca” atklāšanu no 12.jūnija tiek slēgts līdzšinējais pieturas punkts "Atgāzene".

Visas modernizētās pasažieru platformas gan vizuāli, gan funkcionāli ir veidotas saskaņā ar LDz izstrādāto  pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, kas nosaka, ka visām sabiedrības grupām neatkarīgi no pieturvietas lieluma vai pasažieru skaita tajā, tiek nodrošināta vienlīdz ērta un patīkama uzturēšanās pieredze.

Projekts “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” tiek realizēts ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Pēdējo gadu laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) būtisku uzmanību pievērš LDz pamatdarbības efektivitātes veicināšanai, pastāvīgi pārskatot un pilnveidojot VAS “Latvijas dzelzceļš” un visa “Latvijas dzelzceļš” koncerna tehnoloģiskos un administratīvos procesus, rodot risinājumus, kā uzņēmumam strādāt maksimāli efektīvi.

LDz pārvaldībā ir plašs nekustamā īpašuma – ēku un būvju - portfelis, kā arī stacijas un pieturas punkti visā Latvijā, kurās visa gada garumā ir kvalitatīvi jāuzkopj pasažieru platformas un tām pieguļošās teritorijas.

Lai efektivizētu LDz darbību, ir veikts dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanas procesa izvērtējums, analizējot izmaksu efektivitāti gan līdzšinējā modelī, kad dzelzceļa infrastruktūras telpu un dzelzceļa pasažieru platformu uzkopšanu veic LDz darbinieki, gan izvērtējot iespēju šos darbus nodot ārpakalpojumā, kā arī 2024.gada sākumā tika izsludināts attiecīgs publiskais iepirkums.

Izvērtējot iepirkuma par dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritorijas uzkopšanu, nodrošinot augstu darbu kvalitāti, nepārtrauktību un pasažieru platformu uzturēšanas atbilstību satiksmes drošības prasībām, rezultātus, tika secināts, ka uzkopšanas darbu nodošana ārpakalpojumā spēj nodrošināt LDz izmaksu samazināšanu, vienlaikus saglabājot augstu pakalpojuma kvalitāti. Tādējādi ir pieņemts lēmums uzsākt šajā jomā nodarbināto LDz darbinieku skaita samazināšanu.

Šis lēmums skars 298 VAS “Latvijas dzelzceļš” uzkopšanas darbos strādājošo un šie darbinieki par turpmāko procesu jau ir informēti. Tāpat LDz ir iesniedzis paziņojumu par kolektīvo atlaišanu Nodarbinātības valsts aģentūrai, attiecīgajām pašvaldībām un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrībai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir būtiska darbinieku labbūtība un sociālā aizsardzība, tādējādi LDz ir veicis sarunas ar iepirkumā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniegušajiem un līgumu slēgšanas tiesību ieguvušajiem pretendentiem, iepazīstinot tos ar šos darbus līdz šim veikušajiem LDz darbiniekiem, lai tiktu izskatīta iespēja nodarbināt šo personālu arī tālākā LDz dzelzceļa infrastruktūras telpu un teritoriju uzkopšanā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kura pamatfunkcija ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, atjaunošana un attīstība pasažieru un kravu pārvadājumiem. LDz ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina augstas kvalitātes, efektīvus un drošus dzelzceļa pakalpojumu un ar savu saimniecisko darbību sniedz vērā ņemamu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.

Š.g. 1.jūlijā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdē darbu uzsāk Mārtiņš Ķeņģis, kurš uzņemsies atbildību par LDz tehniskās ekspluatācijas jautājumiem.

Atklāts konkurss uz vakanto VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa amatu tika izsludināts 2023.gada novembrī, un uz šo vakanci pieteikumus iesniedza 32 kandidāti. Visi kandidāti tika vērtēti trijās konkursa kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, balstoties uz nepieciešamajām kompetencēm un profesionālo pieredzi. Konkursa nominācijas komisijā darbojās LDz padomes, Satiksmes ministrijas, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, kā arī Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvji.

Pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas no atbildīgajām institūcijām, 2024.gada 20.jūnijā LDz padome apstiprināja vislielāko punktu skaitu ieguvušo kandidātu – Mārtiņu Ķeņģi.

Mārtiņa Ķeņģa līdzšinējā darba pieredze ir bijusi saistīta ar dažādu ražošanas un būvniecības uzņēmumu stratēģisko attīstību, vadību un liela mēroga projektu vadību, t.sk. M.Ķeņgis ir strādājis SIA Citrus Solutions, SIA Cross Timber Systems un SIA Skonto Group.

Tādējādi no 1.jūlija VAS “Latvijas dzelzceļš” valde strādās trīs cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai veic Artis Grinbergs, savukārt valdes locekļu amata pienākumus - Rinalds Pļavnieks un Mārtiņš Ķeņģis.

Š.g. 11.jūlijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notika grāmatas “Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920” atvēršana. Šajā grāmatā, kas ir likumsakarīgs turpinājums 2022.gadā izdotajam darbam “600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme”, pētīts militāro dzelzceļu fenomens un to nozīme gan Pirmā pasaules kara norisēs, gan Latvijas kara laika un pēckara ainavā.

Grāmatas autoru kolektīvu veido vēstures, dzelzceļa vēstures, ģeogrāfijas un ģeomātikas speciālisti un pētnieki – Toms Altbergs (Mg. ing., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs), Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks), Ēriks Jēkabsons (Dr. hist., Latvijas Universitātes profesors) un Bruno Lielkāja (dzelzceļa vēstures pētnieks) - tādējādi militāro dzelzceļu temats aplūkots vispusīgi, izklāstot arī specifiskus un niansētus jautājumus.

Pētnieku grupa šajā darbā ir aplūkojusi gan Vācijas, gan Krievijas armijas būvētos un izmantotos dzelzceļu tīklus, aptverot visu Latvijas teritoriju, un šī izdevuma lasītājam būs iespēja hronoloģiski un ģeogrāfiski izsekot un vizualizēt dzelzceļus, kurus uzbūvēja abas karojošās puses, kā arī uzzināt par dzelzceļu tīkla izmantošanu karadarbībā gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Latvijas brīvības cīņu periodā. Pētījums ir balstīts plašā avotu un literatūras bāzē, kas ietver dokumentus, kartes un fotogrāfijas. Turklāt daudzi avoti ir unikāli un Latvijā izmantoti pirmo reizi.

Literatūras un avotu apkopošana kopā ar lauka pētījumiem apvidū, cenšoties dabā noteikt nereti vien īslaicīgi pastāvējušās karalauka dzelzceļu līnijas, autoriem ļāvis nonākt pie vērtīga rezultāta, kas turpmāk palīdzēs gan vēstures izzinātājiem, gan ikvienam interesentam.

Atklāšanas svētkos uzrunas teica grāmatas līdzautori, tostarp Toms Altbergs, Mg. ing., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Zinātniski pētnieciskā darba vadītājs: “Šī grāmata ir unikāla ar to, ka pirmo reizi vienkopus tiek aplūkoti tie ar dzelzceļiem saistītie procesi, kas risinājās Pirmā pasaules kara gados, turklāt neatkarīgi no tā, kas bija to iniciatori un virzītāji - galvenokārt, dažādu valstu un grupējumu militārās vai civilās pārvaldes. Izsekot šo notikumu gaitai līdz šim ir bijis praktiski neiespējami, jo trūka nopietnu, uz drošiem faktiem un pirmavotiem balstītu pētījumu. Mēs ļoti ceram, ka šis darbs šo tukšumu aizpilda, turklāt ne tikai ar statistiskiem faktiem, bet arī ar unikālām fotogrāfijām!”.

Grāmatā būtiska loma ir arī ievietotajām kartēm. Tās ne tikai vizuāli papildina grāmatā rakstīto, bet tās arī plānots iedzīvināt digitālajos karšu pārlūkos, lai cilvēkiem ir iespēja bijušās dzelzceļu līnijas izpētīt arī dabā. Galvenais grāmatas karšu speciālists, Dr.geol., LU docents Aivars Markots: “Pirmajā pasaules karā tapušās un grāmatā aprakstītās dzelzceļa līnijas līdz Otrajam pasaules karam dabā ļoti ātri pazuda, bet, pateicoties grāmatas līdzautoru sameklētajiem datiem un kartēm, mums ir izdevies iezīmēt 1915.-1920. gada dzelzceļa tīklus. Iepriekšējā grāmatā par Sēliju visas dzelzceļa līnijas tika apkopotas un iekļautas divos karšu pārlūkos – LVM GEO  un LU karšu pārlūkā, un mēs ceram pēc kāda laika šajos pārlūkos ievietot jaunos materiālus, kas ļaus interesentiem saredzēt, ka zem bijušo dzelzceļu līniju apzīmējumiem var redzēt uzbērumus, caurrakumus, tiltu vietas un citas dzelzceļa liecības.  Aicinu interesentus lasīt grāmatu, pētīt karšu pārlūkus un doties dabā apskatīties, jo varbūt izdodas ieraudzīt to, ko neviens cits vēl nav ieraudzījis. Un tā ir arī mūsu vēlme, šos materiālus ievietojot karšu pārlūkā, lai kāds, kuram iespējams aiz skapja vai pagultē glabājas kāda vēsturiska karte, ar to padalās!”

Starp grāmatas līdzautoriem visvairāk laika dzelzceļa liecību pētījumos dabā ir pavadījis pētnieks Bruno Lielkāja: “Ir patīkami, ka 15 gadus ieguldītais laiks un darbs ir kādam vajadzīgs, un mēs varam to publicēt. Šis izpētes darbs ir nebeidzamais stāsts, jo nepārtraukti nāk klāt jauna informācija, jaunas kartes, jauni atradumi un atklājumi un rodas aizvien vairāk informācijas, ko turpināt pētīt. Vēsturei nevar pielikt punktu. Tāpēc mēs gaidām no lasītājiem atgriezenisko saiti – papildinošu informāciju, norādes uz kādām neprecizitātēm. Tas viss ir ļoti svarīgi, jo vēl jau ir Otrā pasaules kara laikā būvētie dzelzceļi, padomju armijas un industriālie dzelzceļi, ko pētīt un par kuriem rakstīt.”

Savukārt Dr. hist. Kārlis Dambītis atzīst, ka dažkārt cilvēkiem pret dzelzceļu ir tāda romantiski sentimentāla attieksme, bet patiesībā dzelzceļš ir bijusi kara asinsrites sistēmas galvenā artērija, lai nodrošinātu frontes karaspēka funkcionēšanu. “Sākumā nemaz nešķiet, ka Latvijā varēja būt tik daudz dzelzceļu. Ja mūsdienās skatāmies uz dzelzceļu, tas šķiet kā ļoti masīva un vērienīga būve, tad patiesībā karalauka un industriālais dzelzceļš ir tāda kā taciņa, tikai ar sliedēm – salīdzinoši viegla būve, jo vajadzības gadījumā sliedes tika operatīvi pārvietotas. Caur dzelzceļu mēs varam ļoti detalizēti gūt priekšstatu ne tikai par pašu dzelzceļa vēsturi, bet arī par militāro vēsturi.”

“Militārie dzelzceļi Latvijā 1915–1920” izdevējs ir biedrība “Sēlijas kultūras projekti”, projekta zinātniskais redaktors - Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, redaktore un korektore - Dr. philol. Austra Celmiņa-Ķeirāne, karšu autors Dr.geol - Aivars Markots. Izdevuma dizains -  Kirils Kirasirovs, makets - Oskars Stalidzāns, grāmatas sastādītāja un projekta vadītāja - Agnese Neija. Grāmata izdota ar VAS “Latvijas dzelzceļš”, LR Aizsardzības ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ikvienam interesentam jaunizdevumu drīzumā būs iespēja iegādāties Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, Kara muzejā, Karšu veikalā “Jāņa sēta”, Biedrībā Sēlijas kultūras projekti, kā arī grāmatnīcās.

29.jūlijā piedzīvotā vētra un lietusgāzes ir radījušas būtiskus bojājumus dzelzceļa infrastruktūrā, īpaši nopietni tika skarta Jelgavas un Tukuma un līnija.

Jelgavas līnijas posmā Olaine-Jelgava vētra un lietavas radīja plašus bojājumu dzelzceļa infrastruktūrā, tika bojāti elektrokontakttīkli un to balsti, visas dienas garumā krītoši koki traucēja atjaunot vilcienu kustību, tostarp, vairāki koki bija uzkrituši kustībā esošam LTG kravas vilcienu sastāvam. Tika ietekmēti ne vien reģionālie vilcienu reisi, bet arī Liepājas virziena vilcieni, kā arī Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” reisi uz un no Rīgas. Veicot vērienīgus postījumu seku likvidācijas darbus VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Jelgavas līnijas posmā Olaine-Jelgava 29.jūlija vakarā vilcienu kustībai atvēra vienu sliežu ceļu, tādejādi atjaunojot elektrovilcienu satiksmi šajā pasažieru līnijā. Turpinās darbi, lai pasažieru vilcienu kustībai varētu atvērt otru sliežu ceļu.

Tukuma līnijas posmā Dubulti - Tukums II vētras laikā krituši vairāki desmiti koku, kas radīja ievērojamus kontakttīkla bojājumus. LDz darbinieki visas dienas garumā veikuši apjomīgus attīrīšanas darbus un pašlaik veic kontakttīkla atjaunošanu un defektu novēršanu, taču, ņemot vērā bojājumu apjomu, dzelzceļa pilnas funkcionalitātes atjaunošana šajā posmā tiek turpināta.

• 29.jūlija dienā pakāpeniski atjaunota elektrovilcienu kustība posmā Zasulauks-Dubulti
• 29.jūlija vakarā dīzeļvilcienu kustībai atvērts viens sliežu ceļu posms Dubulti - Sloka, lai 30.jūlija rītā šajā posmā pasažieru pārvadātājs “Vivi” varētu norīkot dīzeļvilcienu
• 30.jūlija pēcpusdienā dīzeļvilcienu kustībai atvērts posms līdz gala stacijai Tukumā
• 31.jūlija rītā atjaunota elektrovilcienu kustība posmā Dubulti-Sloka pa vienu sliežu ceļu.

Turpinās darbi elektrovilcienu kustības pilnīgai atjaunošanai. 

Lūdzam ņemt vērā, ka posmā Dubulti - Sloka vilcieni kursē samazinātā ātrumā, uz dzelzceļa pārbrauktuvēm dežurē signālisti un organizē transporta kustību. Tāpat aicinām gājējus un autovadītājus būt īpaši piesardzīgiem, šķērsojot dzelzceļa sliedes, jo vilcieni kursē neierastos ritmos un pa neierastām sliedēm! 

Informācija par elektrovilcienu kustības atjaunošanu Tukuma līnijā un otra sliežu ceļa atvēršanu Jelgavas līnijā tiks papildināta.

Aicinām pasažierus, kas tuvākajā laikā plāno izmantot dzelzceļa transportu, sekot līdzi aktuālajai informācijai pārvadātāja “Vivi” mobilajā lietotnē un mājas lapā.  

Šīs nedēļas sākumā piedzīvotā vētra un lietusgāzes nesa vēl nepieredzētus postījumus VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūrai un ievērojamus izaicinājumus LDz struktūrvienībām un to darbiniekiem, kas tika iesaistīti stihijas seku novēršanā. Plānots, ka sestdienas, 3.augusta vakarā būs pabeigti visi darbi, lai varētu atsākt elektrovilcienu kustību posmā Sloka-Tukums.

Jau kopš pagājušās svētdienas vakara brāzmainā vējā un nerimstošā lietū un nākamajās dienās jau mierīgākos laikapstākļos kopumā vairāk nekā 350 LDz darbinieku no visiem Latvijas reģioniem dienām un naktīm strādāja, no sliežu ceļiem, elektrības gaisa līnijām, kontakttīkliem novācot simtiem kritušo koku, atjaunojot sabojāto kontakttīklu un tā elementus, atsūknējot ūdeni no applūdušiem sliežu ceļiem un darot visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk varētu atjaunot vilcienu kustību.  

Pateicoties LDz brigāžu pašaizliedzīgajam darbam, lielākie vētras postījumi dzelzceļa infrastruktūrā ir novērsti, taču darbi ierastas vilcienu kustības atjaunošanai vēl turpinās, laika periodos, kad nenotiek pasažieru vilcienu kustība - naktīs, atsevišķos dzelzceļa posmos nomainot bojāto kontakttīklu. Pašlaik plānots, ka Tukuma līnijā elektrovilcienu kustība pilnā apjomā varēs tikt atsākta 3.augusta vakarā.

Kopumā vētrā ir bojāts LDz kontakttīkls vairāku simtu metru garumā, divi luksofori, astoņi kontakttīklu balsti, 15 konsoles, liels skaits stīgu, fiksatoru, polimēra kronšteinu un citi elementi. Uz dzelzceļa infrastruktūras uzkrita vairāki simti koku, no kuriem praktiski visi bija trešo pušu zemes gabalos augoši. Vētras laikā visbūtiskāk tika skartas divas elektrificētās līnijas Latvijas centrālajā daļā - Jelgavas un Tukuma līnijas.  

Paralēli dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas darbiem, LDz ugunsdrošības un glābšanas Jelgavas vienības darbinieki pēc Olaines novada pašvaldības lūguma iesaistījās arī dzīvojamās ēkas atbrīvošanā no plūdu ūdeņiem, izmantojot LDz tehniku.

Lai nākotnē novērstu šāda mēroga dabas stihiju ietekmi uz dzelzceļa satiksmi, LDz plāno atkārtoti apsekot dzelzceļa infrastruktūru visā tās kopgarumā un preventīvi vērst dzelzceļa nodalījuma joslai piegulošo teritoriju īpašnieku uzmanību uz nepieciešamību zāģēt vai apzāģēt kokus, kuru izmēri un atrašanās vieta var apdraudēt dzelzceļa infrastruktūras drošību vētru laikā. Īpaši bīstami ir atsevišķi stāvoši koki, kas ir pakļauti vēja brāzmu ietekmei.

Šī gada 30.augustā apritēs 30 gadi, kopš tika dibināts Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Lai atskatītos uz šajās desmitgadēs paveikto un nosvinētu muzeja jubileju, ikviens interesents tiek laipni aicināts uz īpašiem svētku notikumiem. No šī gada 15.augusta Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā ir skatāma izstāde “Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam – 30!”, kas atspoguļo muzeja attīstību no tā dibināšanas līdz pat mūsdienām, savukārt 31.augustā visas dienas garumā muzejā notiks Perona svētki ar plašu svētku programmu!

Viens no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja dibināšanas lieciniekiem un līdzdalībniekiem pirms 30 gadiem bija Toms Altbergs, kurš pašlaik ir muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs. Atskatoties uz muzeja attīstībā aizvadītajiem gadiem, T.Altbergs atzīst: “Laikā kopš muzeja dibināšanas ir paveikts patiešām ļoti daudz – ir pētītas, vienkopus savāktas, glabātas un sistematizētas Latvijas dzelzceļa vēstures liecības, vairotas un attīstītas muzeja kompetences, lai šo rūpīgi izloloto vēsturisko mantojumu varētu ar cieņu un godu nodot nākamajām paaudzēm. Līdz nepazīšanai ir mainījusies gan muzeja ēka, gan arī vēsturiskie ritekļi, kas uz muzeju tikuši atvesti no malu malām. Muzeja krājumā ir atrodami vairāk nekā 20 500 visdažādākie ar dzelzceļu tieši un netieši saistīti priekšmeti, muzeja apmeklētāji ir īpaši iecienījuši  arī Baltijā lielāko un modernāko dzelzceļa maketu, kura miniatūro pasauli pētot un vērojot, pazūd laiks. Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā  šajās desmitgadēs ir restaurēti 30 vēsturiskie ritekļi, un mums ir pamats lepoties ar plašāko platsliežu ritošā sastāva kolekciju Baltijā”

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja vadītājs Jānis Indriksons: “Mūsu muzejs stāsta par dzelzceļa nozares vēsturi Latvijā no tās pirmsākumiem, kas meklējami 19.gadsimta otrajā pusē. Taču arī pašam muzejam jau ir izveidojusies sava cienījama un interesanta vēsture. Sagaidot Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja 30.gadadienu, esam parūpējušies, lai mūsu apmeklētāji varētu iepazīt arī muzeja stāstu - izstādē ir aplūkojami vēsturiski foto un video kadri - atklājot apmeklētājiem, kā muzejs tika dibināts, kā senāk izskatījās muzeja ēka, kā noritējusi pirmā izstāde, kā izskatījušies ritekļi pirms to restaurācijas un vēl daudz ko citu. Arī gaidāmajos Perona svētkos, atzīmējot muzeja jubileju, gaidīsim ciemos ikvienu - gan tos, kas šeit vēl nav viesojušies, gan arī mūsu pastāvīgos apmeklētājus – mēs vienmēr meklējam un rodam iespēju pārsteigt ar kaut ko jaunu!”

Perona svētki Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks 31.augustā no plkst. 10.00 līdz 18.00. Šajā dienā muzeja apmeklētāji varēs ne vien iepazīt pastāvīgo ekspozīciju, bet arī aplūkot izstādi, iekāpt vēsturiskajos ritekļos, skatīties kino vilciena bagāžas vagonā, braukt ar drezīnu, piedalīties meistarklasēs, iepazīt miniatūro dzelzceļu un baudīt svētku noskaņojumu pūtēju kvintenta “Ensemble VENTUS” un DJ apvienības pavadībā.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs tika dibināts 1994.gada 30.augustā, tomēr ideja, ka Latvijai ir nepieciešams savs dzelzceļa muzejs, virmoja gaisā jau pirms 100 gadiem, taču tolaik jaundibinātajai Latvijas valstij un “Latvijas dzelzceļam” (tolaik “Latvijas valsts dzelzceļi”) uzsākot attīstību, dzelzceļa vēstures dokumentēšana netika sistemātiski uzsākta.

1991.gadā, jau atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, iecere izveidot dzelzceļa tehnikas muzeju sāka materializēties - tika izveidota darba grupa un izdots pirmais Baltijas dzelzceļa galvenā inženiera, vēlākā “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektora rīkojums par ritošā sastāva, fotogrāfiju, dokumentu, karšu u.c. materiālu apzināšanu un atlasi. Pēc gada, 1992.gadā – tika nozīmēta komisija Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja izveidei, bet jau 1994.gadā tika atklāta pirmā izstāde un Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs bija nodibināts.

Pamazām muzeja rīcībā nonāca topošie krājuma priekšmeti – vēsturiskais ritošais sastāvs un citas dažādu laikmetu liecības. 1996.gadā muzeja pastāvīgās ekspozīcijas vajadzībām tika piešķirta ēka Rīgā, Uzvaras bulvārī 2A, kurā muzejs mājo joprojām. Šī būve vēsturiski pildījusi gan noliktavas ēkas, gan dzelzceļa remontdarbnīcas funkcijas. Gadu vēlāk šajā ēkā apmeklētājus jau uzņēma pirmā jauniekārtotā pagaidu ekspozīcija.

1998.gadā muzejā āra ekspozīcijā no visas Latvijas ieradās pirmie vēsturiskie ritekļi – tvaika lokomotīve, elektrolokomotīve un citi, bet 1999.gads ir zīmīgs ar to, ka tika uzstādīts pirmais dzelzceļa makets. Tas bija trīs reizes mazāks par šodien muzejā apskatāmo, taču tolaik raisīja tikpat lielu apmeklētāju uzmanību un sajūsmu.

2003.gadā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ieguva valsts akreditēta muzeja statusu, un tajā tika izveidota pastāvīga ekspozīcija un izstādes. Nākamajos gados notika vērienīgi visdažādāko ritekļu restaurācijas darbi, lai jau 2005.gadā viesiem tiktu atvērta muzeja āra ekspozīcija, bet 2009.gadā tika pabeigta viena no muzeja pamatekspozīcijām – Ritekļu vēsture Latvijā 1858.-1940.gados. Vēl pēc vairāku gadu rūpīga darba 2013.gadā noslēdzās muzeja dārguma – “Fēnikss” vagona restaurācija un arī tas tika nodots apskatei apmeklētājiem.

Muzeja attīstība turpinās joprojām  - kopš 2019.gada tā krājums ir digitalizēts un ikvienam aplūkojams arī muzeja mājaslapā, bet 2022.gadā ekspluatācijā tika nodots Baltijā lielākais un modernākais dzelzceļa makets ar digitalizētu vadības kustību.

Plašāka informācija par Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja 30. jubilejas svētku aktivitātēm pieejama  www.railwaymuseum.lv/un muzeja sociālajos tīklos.

Vasaras izskaņā, sestdien 31.augustā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs aicina apmeklētājus, dzelzceļa entuziastus un citus muzeja draugus uz Perona svētkiem, kur šoreiz tiks atzīmēta 30.gadadiena kopš muzeja dibināšanas.

Perona svētki Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks 31.augustā no plkst. 11.00 līdz 18.00 un šajā dienā muzejā valdīs dzimšanas dienas atmosfēra. Muzeja apmeklētāji varēs iepazīt pastāvīgo ekspozīciju un iekāpt vēsturiskajos ritekļos, gan arī skatīties kino vilciena bagāžas vagonā, braukt ar drezīnu, piedalīties meistarklasē un iepazīt miniatūrā dzelzceļa burvību. Lai atskatītos uz  Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja 30 gados paveikto, ikviens interesents varēs iepazīties arī ar izstādi “Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam – 30!”, kas atspoguļo muzeja attīstību no tā dibināšanas līdz pat mūsdienām. Svētku noskaņojumu Perona svētkos papildinās pūtēju kvintenta “Ensemble VENTUS” un DJ apvienības muzikālais pavadījums.

Programmā:

• Izstāde “Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam – 30!”
• Iespēja iekāpt vēsturiskajos ritekļos
• Braucieni ar drezīnu ārpus muzeja teritorijas
• Kino vilciena bagāžas vagonā
• Miniatūrā dzelzceļa burvība
• Meistarklases lieliem un maziem (elementu izveide miniatūrā dzelzceļa maketam)
• Muzeja ekspozīcijas apskate
• Foto stūrītis
• Pūtēju kvinteta “Ensemble VENTUS” uzstāšanās (no ~plkst. 12.00 līdz ~plkst. 13.30)
• Svētku noskaņojums DJ apvienības vadībā
• Visas dienas garumā būs iespējams nobaudīt gardo Skrīveru mājas saldējumu

Informācija par ieejas maksu Perona svētkos: www.railwaymuseum.lv/lv/content/planojot-apmeklejumu

2024. gada sešos mēnešos turpinājis pieaugt dzelzceļa pasažieru skaits, un šajā periodā dzelzceļa satiksmi ir izmantojuši jau teju 9 miljoni pasažieru, kas ir par 9,3% vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Savukārt dzelzceļa kravu apjomi turpina samazināties, un 2024. gada pirmajā pusgadā pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru kopumā ir pārvadāti 6,11 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21,1% jeb par 1,64 miljoniem tonnu mazāk nekā gadu iepriekš.

Viens no būtiskākajiem VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbības rādītājiem ir vilcienu nobraukto kilometru skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. 2024. gada pirmajā pusgadā vilcienu-km skaits kravu pārvadājumos bija 1,36 miljoni, bet pasažieru pārvadājumos – 3,75 miljoni vilcienu-km, t.sk. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” - 24,1 tūkstoši vilcienu-km un UAB "LTG Link"– 28 tūkstoši vilcienu-km. 2024. gada 1. pusgadā vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2023. gada 1. pusgadu kopumā ir palielinājies par 8,4%, t.sk. pasažieru pārvadājumos - par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājās par 15,3%.

LDz un tās meitas uzņēmumu darbību turpina ietekmēt ģeopolitiskā situācija un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, kā ietekmē no 2022. gada pakāpeniski samazinās pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadātie kravu apjomi. 2024. gada 1. pusgadā lielākais īpatsvars jeb 63,5% kravu pārvadājumos bija importa pārvadājumi. Būtiskāko pārvadājumu daļu šajā periodā ir veidojuši graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (42%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (19%).

Lielāko daļu no LDz koncerna ieņēmumiem nodrošina SIA “LDZ CARGO”, kas ir nozīmīgs transporta un loģistikas nozares uzņēmums Latvijā. SIA “LDZ CARGO” arī šogad turpina attīstīt kravu pārvadājumus kā Latvijas, tā arī kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas teritorijās, piesaistot jaunus klientus un piedāvājot jaunus maršrutus. Lai uzsāktu kravu pārvadājumus Lietuvas teritorijā, 2023. gada nogalē tika noslēgts līgums ar “LTG INFRA” par Lietuvas publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, pašlaik notiek sagatavošanās darbi citu sadarbības līgumu slēgšanai. Turpinās darbs pie kravu pārvadājumu attīstības Igaunijā un kravu pārvadājumi pašlaik tiek veikti jau gandrīz visā Igaunijas teritorijā. Ņemot vērā pēdējo gadu kravu apjomu samazināšanās tendenci dažādu ekonomisko un ģeopolitisku procesu dēļ, tiek veikta iekšējo procesu pārskatīšana, organizatorisko un tehnoloģisko procesu maiņa, būtiskāko darba rezultatīvo rādītāju nepārtraukta analīze un citi darbības efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, lai palielinātu SIA “LDZ CARGO” saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas, kā arī nodrošinātu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu darbību nākotnē.

Arī LDz meitas uzņēmums SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss” turpina attīstīt savu darbību gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām, aktīvi sadarbojoties ar ārvalstu pasūtītājiem un sadarbības partneriem dzelzceļa ritošā sastāva remontu jomā un veicot remontus Eiropā bāzētiem klientiem. SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss” piedalās publiskajās iepirkumu procedūrās un privāto uzņēmumu izsludinātajos vagonu, lokomotīvju un to agregātu remontu iepirkumos Lietuvā, Igaunijā, Polijā un citās valstīs. 2024. gada sākumā uzņēmums ir ieguvis ECM (Certification of Entities in Charge of Maintenance) sertifikātu, ko izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA-European Union Agency for Railways) un kas dod tiesības uzņēmumam paplašināt klientu ģeogrāfiju un tālāk attīstīt ritošā sastāva apkopes un remontu pakalpojumu eksportu visā ES sliežu ceļu platuma tīklā. Tāpat SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss”  uztur “СЕРТ АСУ” (Ukraina) sertifikātu, kas dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem, un uzņēmums veic aktīvu darbu ar Ukrainas klientiem, lai plašāk ar tiem attīstītu sadarbību.

Savukārt SIA “LDZ Loģistika”, kuras ieņēmumi veidojas no transporta-ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanas, 2024.gada pirmajā pusgadā nodrošināja beramkravu pārvadājumus - Latvijas graudu eksportu, kas ir viens no svarīgākiem uzņēmuma darbības virzieniem. Tāpat SIA “LDZ Loģistika” nodrošināja konteineru pārvadājumus tranzītā caur Latvijas ostām, un šo pārvadājumu ģeogrāfija pārsvarā bija orientēta uz Kazahstānu un Vidusāzijas valstīm. Multimodālos pārvadājumos turpinājās sadarbība ar klientiem no Vidusāzijas un Eiropas Savienības, nodrošinot pārvadājumus pa jūru un dzelzceļu, ka arī kravas pārkraušanu no jūras konteineriem vagonos un nosūtīšanu pa dzelzceļu.

LDz koncerna uzņēmums SIA “LDZ apsardze” arī šī gada pirmajos divos ceturkšņos turpināja iepriekšējos periodos uzsākto tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanas paplašināšanu, piesaistot jaunus klientus un palielinot ieņēmumus no apsardzes pakalpojumu sniegšanas.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomu samazināšanās tendenci, VAS “Latvijas dzelzceļš” 2024.gadā turpina darbu pie iepriekšējos gados uzsāktās darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai palielinātu saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas. Turpinās arī iekšējo procesu pārskatīšana, tehnoloģisko procesu maiņa. Vienlaikus LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un atbilstošu drošības līmeni. LDz koncerna galvenās prioritātes un mērķi 2024.gadam ir saistīti ar uzņēmumu darbības efektivitātes tālāku palielināšanu, investīciju projektu realizāciju, finanšu līdzsvara atgūšanu un nostiprināšanu, kā arī ar jaunizstrādāto organizatorisko un tehnoloģisko procesu ieviešanu. Tāpat LDz nemainīgi aktīvi strādā arī pie dzelzceļa pasažieru vajadzībām nepieciešamās ērtas un efektīvas infrastruktūras attīstības.

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pārskatu par darbību 2024.gada pirmajos sešos mēnešos iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati

Augusta pēdējā dienā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā tika aizvadīti Perona svētki, kur muzeja darbinieki un brīvprātīgie kopā ar apmeklētājiem, dzelzceļa entuziastiem un citiem muzeja draugiem atzīmēja 30. gadskārtu kopš Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja dibināšanas.

Perona svētkus apmeklēja kopumā teju 800 dažāda vecuma apmeklētāji, kas izmantoja iespēju iekāpt vēsturiskajos ritekļos, baudīja kino bagāžas vagonā, piedalījās meistarklasēs un citās svētku aktivitātēs.

Svētkus apmeklēja ne tikai rīdzinieki un pilsētas viesi, bet arī dzelzceļa entuziasti, kas pasākuma apmeklējumu bija īpaši rūpīgi plānojuši. Tā piemēram, Perona svētkos viesojās kāda dāma no Vācijas dzelzceļa uzņēmuma Deutsche Bahn, kas teju visu savu mūžu tur strādājusi par pārmijnieci. Pamanāmi bija arī dzelzceļnieki ar stāžu – 9 kungi, kuri, apmeklējot Perona svētkus, atzīmēja arī 50 gadus, kopš bija uzsākuši mācības Rīgas 11. speciālajā pilsētas profesionāli tehniskajā dzelzceļnieku vidusskolā.

Perona svētkos ikvienam bija iespēja izmēģināt braucienu ar drezīnu ārpus muzeja teritorijas un šajā dienā ar drezīnu kopumā tika mērots 35 km liels attālums pa dzelzceļa sliedēm.

Tradicionāli lielu interesi raisīja miniatūrā dzelzceļa makets, kura demonstrāciju laikā var sekot līdzi vilcienu sastāvu kustībai, vērot luksoforu signālus, izpētīt ēkas, tiltus un ainavas. Perona svētkos notika 12 šādas maketa demonstrācijas un dažādu vilcienu signāli atskanēja 120 reizes. Savukārt meistarklasē, kurā bija iespēja pašrocīgi izveidot kādu elementu miniatūrajam dzelzceļa maketam, tika izgatavoti aptuveni 15 miniatūri koku atveidojumi. 

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Perona svētki un citi vērienīgi notikumi muzejā nebūtu iedomājami bez brīvprātīgo līdzdalības un šajā reizē pasākuma norisē palīdzēja 12 brīvprātīgie darbinieki, no kuriem liela daļa bija dzelzceļa nozares veterāni. Paldies ikvienam, kurš palīdzēja svētkiem notikt!

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja vadītājs Jānis Indriksons: “Pateicamies ikvienam, kurš bija kopā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju tā 30. dzimšanas dienā! Un -  lai gan 30 gadu jubileja ir svarīgs atskaites punkts, tas ir tikai jaunas attīstības sākums, un Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam ir jauni attīstības plāni. Gaidām atkal ciemos muzejā!”

Š.g. 26. septembrī plkst. 11.00 VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) Rēzeknes dzelzceļa stacijas teritorijā rīkos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu. Mācību laikā operatīvo dienestu transportlīdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem, tādēļ apkārtnes iedzīvotāji ir aicināti nesatraukties un izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas komplekso mācību mērķis ir pārbaudīt iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai un nostiprināt sadarbību dzelzceļa transporta katastrofu pārvaldīšanā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras, lai novērstu iespējamos draudus iedzīvotājiem, kā arī videi un īpašumiem.

Šo mācību scenārijs paredz, ka Rēzeknes II dzelzceļa stacijā cisternas katlā rodas plaisas un pa tām izplūst šķidrums ar asu smaku. VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējiem glābējiem veiks imitētās noplūdes ierobežošanu un likvidēšanu, kā arī cilvēku evakuāciju no bīstamās zonas.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksajās mācībās piedalīsies VAS “Latvijas dzelzceļš”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, SIA “LDZ CARGO”, SIA “LDZ apsardze”, Valsts vides dienesta, Zemessardzes 3. Latgales brigādes, Rēzeknes pilsētas Civilās aizsardzības komisijas, kā arī Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji. 

Mācību rīkotāji aicina iedzīvotājus neuztraukties, ja redzama operatīvā transporta kustība un ugunsdzēsēju glābēju darbs Rēzeknes stacijas teritorijā!

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šodien, 30. septembrī uzsāk drošības kampaņu “Dzelzceļa spoki brīdina!”, aicinot ikvienu iedzīvotāju būt uzmanīgam un vērīgam dzelzceļa sliežu tuvumā, lai nekļūtu par “dzelzceļa spoku”. Lai pievērstu uzmanību dzelzceļa negadījumu problemātikai, LDz sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem ir radījis animācijas īsfilmu seriālu, kura tēli – Nāve un dzelzceļa spoki – parāda, cik dažādi var būt dzelzceļa negadījumu cēloņi un kādas ir sekas, ja cilvēks neievēro drošības noteikumus uz un pie dzelzceļa sliedēm.

Latvijā ik gadu uz dzelzceļa notiek vairāk nekā desmit nelaimes gadījumu un lielākā daļa no tiem beidzas ar sadursmē iesaistītā cilvēka nāvi. Šī gada deviņos mēnešos uz dzelzceļa notikuši 19 negadījumi, kuros gāja bojā 10 cilvēki, bet vēl 9 cilvēki guva dažāda smaguma traumas. Biežākie nelaimes gadījumu cēloņi ir neuzmanība, pārdrošība un steiga.

Lai saistošā un savdabīgā veidā stāstītu par drošību dzelzceļa sliežu tuvumā, LDz un animācijas īsfilmu veidotāji – režisore Indra Sproģe, animators Mārtiņš Veļa, mūzikas un tekstu autors Edgars Šubrovskis, “Scorem Ipsum” radošā komanda – ir radījuši abstraktus nelaimes gadījumos iesaistītu cilvēkus tēlus, kuri pēc sadursmes ar vilcienu ir kļuvuši par dzelzceļa spokiem. Tie katrs ar savu stāstu aicina skatītāju mācīties no viņu pieļautajām kļūdām un nemirt nelaimes gadījumā – neuzmanības, pārgalvības vai nepārdomātas rīcības dēļ. Savukārt tēls “Nāve” biedē, meklējot jaunus varoņus animācijas īsfilmu seriāla nākamajai sezonai.

Šo animācijas īsfilmu radīšanā aktīvi tika iesaistīti arī bērni un jaunieši – pagājušajā gadā LDz organizēja divus zīmējumu konkursus – “Uzzīmē vilcienu” un “Uzzīmē nāvējošos palīgus”, kuros ikviens bērns un jaunietis tika aicināts radoši izpausties, savos zīmējumos attēlojot vilcienus vai lokomotīves, tālruni, austiņas un skrejriteni. Tādējādi bērnu un jauniešu auditorijai tika papildus atgādināts par drošību dzelzceļa tuvumā un atsaucība konkursos bija ievērojama - kopumā tika saņemti 2 569 mākslas darbi no visas Latvijas, un deviņi no šiem zīmējumiem ir iedzīvināti jaunajās animācijas īsfilmās.

LDz drošības kampaņas animācijas īsfilmu seriāls sastāv no 6 īsfilmām, kuras pa vienai tiks demonstrētas visas drošības kampaņas laikā – liekot skatītajam aizdomāties un izvērtēt savu uzvedību un rīcību dzelzceļa tuvumā, lai pasargātu sevi un nenokļūtu seriāla nākamajā sezonā, kurai jaunus dalībniekus jau meklē “Nāve”.

Plašāka informācija par šī gada drošības kampaņu "Dzelzceļa spoki brīdina”  ir atrodama vietnē  www.dzirdiredzidzivo.lv, kur ikviens interesents kampaņas norises laikā ik nedēļu varēs noskatīties jaunu animācijas īsfilmu seriāla sēriju, kā arī piedalīties konkursos un laimēt balvas!

Skaties seriālu "Dzelzceļa spoki"!

1.sērija "Nāves čempions"