Š.g. janvārī aprit gads, kopš SIA “LDZ CARGO” darbojas Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū, un uzņēmums pagājušā gada beigās ir uzvarējis vairākos Igaunijā publiski izsludinātos iepirkumu konkursos, kas 2024. gadā ļaus būtiski palielināt Igaunijas iekšzemes kravu apjomu un ieņemt arvien nozīmīgāku lomu kravu pārvadājumu tirgū šajā kaimiņvalstī.

Aizvadītā gada novembrī SIA “LDZ CARGO” tika atzīts par uzvarētāju publiski izsludinātā konkursā un ieguva tiesības pārvadāt Igaunijas valstij piederoša enerģētikas uzņēmuma “Enefit Power” bioloģiskas izcelsmes kurināmo šķeldu maršrutā no Valgas uz Tapas staciju, lai to tālāk nogādātu uz šķeldas koģenerācijas staciju. Paredzamie pārvadājumu apjomi šajā iepirkumā ir 100 000 tonnu, kas palielinās SIA “LDZ CARGO” tirgus daļu Igaunijas dzelzceļa pārvadājumos. Savukārt gada nogalē SIA “LDZ CARGO” uzvarēja vēl vienā “Enefit Power” publiskajā iepirkumā par benzīna, kurš iegūts no degslānekļa pārstrādes, transportēšanu no Vaivaras stacijas līdz ostas stacijai Mūga. Šie pārvadājumi audzēs SIA “LDZ CARGO” kravu apgrozījumu Igaunijā par vēl aptuveni 60 000 tonnām.

SIA “LDZ CARGO” valdes loceklis Mārtiņš Pevko: “Mūsu uzņēmuma vīzija ilgtermiņā ir konsolidēt Latvijas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu tirgu, lai SIA “LDZ CARGO” kļūtu par reģionāli nozīmīgu pārvadātāju. Turklāt mēs plānojam savu darbību attīstīt arī Lietuvā - pagājušā gada nogalē noslēdzām līgumu ar “LTG INFRA” par Lietuvas publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, kas nozīmē – varam veikt pārvadājumus arī Lietuvas teritorijā. Jau esam veikuši pirmo pārvadājumu – no Klaipēdas ostas līdz Tallinai transportējām dzelzceļa sliedes 50m laidumā klientam RAIL BALTICA projekta īstenošanai. Savukārt Polijas naftas pārstrādes uzņēmumam “ORLEN” esam piedāvājuši tā saucamo Pan-Baltic pakalpojumu, kas nozīmē dzelzceļa pārvadājumus visu Baltijas valstu dzelzceļa infrastruktūras nogrieznī no naftas rūpnīcas Mažeiķos, Lietuvā tranzītā caur Latviju un tālāk uz ostu Tallinā. Tas varētu būt pirmais šāda veida pakalpojums Baltijas valstu dzelzceļa vēsturē. Esam pārliecināti, ka  Lietuvas klientiem varēsim piedāvāt izdevīgus pakalpojumu noteikumus.”

2023.gada sākumā SIA “LDZ CARGO” pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas uzsāka pārvadājumus Igaunijas teritorijā, bet jūnijā atvēra šajā kaimiņvalstī filiāli, kurā pašlaik ir nodarbināti jau 10 cilvēki. Klienti tiek piesaistīti gan ar pievilcīgiem tarifiem un spēcīgu tehnoloģisko nodrošinājumu, gan ar dažādiem pārvadājumu risinājumiem.

SIA “LDZ CARGO” klienti ir tikai tādi uzņēmumi – kravu īpašnieki, kas ir finansiāli uzticami un ar labu reputāciju. Strikti ievērojot visas starptautisko sankciju noteiktās prasības un ar tām saistītos kravu veidu, sankciju sarakstos iekļauto personu un pārējos ierobežojumus, SIA “LDZ CARGO” pirms jebkura veida sadarbības uzsākšanas veic rūpīgu sadarbības partneru un klientu pārbaudi.

Lai arī dzelzceļš ir viens no dabai draudzīgākajiem transporta veidiem, vilcienu kustība rada troksni un vibrācijas, kas var atstāt ietekmi uz apkārtējo vidi un dzelzceļa tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību. Lai noslogotākajos dzelzceļa posmos trokšņa līmeni un tā ietekmi mazinātu, LDz ir izstrādājis rīcības plānu laika periodam no 2024. līdz 2028.gadam, paredzot veikt dažādus mērķtiecīgus pasākumus.

Rīcības plāns trokšņa mazināšanai ir izstrādāts dzelzceļa līniju posmiem, kur satiksmes intensitāte ir lielāka par 30 000 vilcienu sastāviem gadā un kopējais šo dzelzceļa posmu garums ir 50,3 km. Rīcības plāns ietver Rīgas pilsētas, Salaspils novada un Ogres novada pašvaldību teritorijas.

Izstrādājot trokšņu stratēģiskās kartes, tika veikti trokšņa līmeņa aprēķini pie dzīvojamo ēku fasādēm dzelzceļa tuvumā, nosakot katras ēkas  fasādi, kuru troksnis skar visvairāk. Izvērtēts arī iedzīvotāju skaits, uz kuriem iedarbojas dzelzceļa radītais troksnis, un tādējādi noteiktas sešas akustiskās diskomforta zonas – Bieriņi, Maskavas forštate, Ķengarags, Salaspils, Ikšķile un Ogre.

Plānojot trokšņa samazināšanas pasākumus, tika vērtēts, kuru pasākumu ieviešana radītu vislielāko labumu sabiedrības veselībai un rīcības plānā ietverto pasākumu ieviešanas prioritāte noteikta atbilstoši to izmaksu ekvivalencei sabiedrības veselības ieguvumiem. 

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem, ko VAS “Latvijas dzelzceļš” plāno realizēt nākamo 5 gadu laikā, lai samazinātu trokšņa radīto ietekmi, ir troksni samazinošo barjeru izbūve akustiskā diskomforta zonā “Ķengarags” - 618 m garumā. Plānots veikt arī citus pasākumus visās diskomforta zonās, tostarp sliežu un pārmiju pārvedu slīpēšanu, gumijas segumu ieklāšanu un nomaiņu dzelzceļa pārbrauktuvju remonta laikā, garsliežu ieklāšanu u.c darbus, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un kam ir troksni mazinošs efekts.

Rīcības plāns ir apstiprināts ar VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes 15.01.2024. lēmumu Nr. 1.6/12-2024. Pirms rīcības plāna apstiprināšanas no 10.11.2023. līdz 10.12.2023. notika tā sabiedriskā apspriešana, kuras ietvaros LDz organizēja tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem.

Plašāka informācija: https://www.ldz.lv/lv/troksnis

SIA “LDZ CARGO” izsludina sarunu procedūru “SIA “LDZ CARGO” telpu uzkopšana”.

Piedāvājumi iesniedzami: līdz 2024.gada 13.februāra plkst. 9:30.

Piedāvājumus iesniedz personīgi, ar kurjera starpniecību vai ierakstītā pasta sūtījumā pēc adreses Dzirnavu iela 147 k-1 Rīgā, 3.kab.

Piedāvājumu atvēršana ir slēgta un notiks 2024.gada 13.februārī plkst. 10:00.

Pasūtītājs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem VAS “Latvijas dzelzceļš” tīmekļvietnē www.ldz.lv sadaļā “Iepirkumi” pie šī iepirkuma sludinājuma.

Ieinteresētajam piegādātājam ir pienākums sekot līdzi VAS “Latvijas dzelzceļš” tīmekļvietnē www.ldz.lv sadaļā “Iepirkumi” pie šī iepirkuma sludinājuma publicētajai informācijai. Pasūtītājs nav atbildīgs par to, ja ieinteresētā persona nav iepazinusies ar informāciju, kurai ir nodrošināta brīva un tieša elektroniska pieeja.

Pasūtītāja kontaktpersona: organizatoriska rakstura jautājumos un jautājumos par sarunu procedūras nolikumu: komisijas sekretāre SIA “LDZ CARGO” Rīgas reģiona saimniecības nodaļas vadītāja Inese Stendzeniece,  tālruņa numurs 67234771, 25719192, e-pasta adrese: Inese.Stendzeniece@ldz.lv

PIELIKUMI: Nolikums

Šonedēļ Briselē (Beļģija) VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks piedalījās Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas (Community of European Railway and Infrastructure Companies (CER)) Vadības komitejas sanāksmē un Ģenerālajā asamblejā, kuras uzmanības lokā bija CER darbības prioritātes gaidāmo Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā.

CER Vadības komitejas locekļi sanāksmē pārrunāja 2024.gada un turpmākā perioda darba programmu un apstiprināja CER izstrādāto dokumentu “Rail Manifesto”, kurā izklāstīts ilgtermiņa redzējums par efektīvi funkcionējošiem dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumiem un augstas veiktspējas dzelzceļa infrastruktūru. Šis dokuments būs pamats CER sarunām ar nākamo Eiropas parlamenta sasaukumu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Abas vadošās Eiropas dzelzceļus apvienojošās organizācijas – Eiropas dzelzceļu infrastruktūras pārvaldītāju kopiena (CER) un Starptautiskā dzelzceļu savienība (UIC) – nodrošina unikālu pieredzes un kompetenču apmaiņas platformu, un arī šajā sanāksmē turpinājām ar citiem Eiropas dzelzceļu vadītājiem apspriest gan oficiālajā dienas kārtībā ietvertās tēmas, gan mums aktuālos jautājumus, t.sk., apjomīgu investīciju projektu realizācijas aspektus, infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansējuma modeļus, jaunu vilcienu ekspluatācijas uzsākšanas jautājumus, kā arī rietumvalstu kravu piesaistes iespējas”.

CER vadības komitejā un Ģenerālajā asamblejā tika runāts arī par Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskatīšanu, adekvātu finansējumu dzelzceļiem nākamajā ES daudzgadu finansēšanas plānā, digitalizāciju un citiem jautājumiem.       

Atklāts konkurss uz vakanto  VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja  amatu tika organizēts, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.pantā un Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumos Nr.20 „Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.20) noteikto kārtību, izsludināts 2023.gada 28. novembrī, publicējot sludinājumu “Latvijas dzelzceļš” koncerna tīmekļvietnē, sociālajos tīklos, Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē, ar pieteikšanās termiņu līdz 2023.gada 18. decembrim.

Atklāto konkursu uz LDz valdes locekļa tehniskās ekspluatācijas jautājumos amatu organizēja ar VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes 2023.gada 10.augusta VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes lēmumu Nr.PA1.2/10-10 “Par VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļa atlasi” (ar grozījumiem 2023.gada 13.septembra padomes lēmumā Nr.PA1.2/12-7, 2023.gada 9.novembra padomes lēmumā Nr.PA1.2/14-15 un  2023.gada 23.novembra padomes lēmumā Nr.PA1.2/15-4)izveidotā nominācijas komisija (komisija) šādā sastāvā: 

Andris Liepiņš - komisijas vadītājs – VAS “Latvijas dzelzceļš”  padomes priekšsēdētāja vietnieks;

Reinis Ceplis - komisijas loceklis – VAS “Latvijas dzelzceļš”  padomes loceklis;

Inguna Strautmane - komisijas locekle- Satiksmes ministrijas pārstāve, Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore;

Ilze Grīnberga - komisijas locekle - Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas juriskonsulte;

Jānis Vanags - komisijas loceklis - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta individuālais biedrs;

Rinalds Pļavnieks - novērotājs ar padomdevēja tiesībām - VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs;

Savelijs Semjonovs - novērotājs ar padomdevēja tiesībām- Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs.

Potenciālo kandidātu iesniegtās informācijas izvērtēšanai un uzrunāšanai, padziļinātai kompetenču novērtēšanai, kā arī konsultatīvajam atbalstam tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Pedersen&Partners”(turpmāk arī –atlases konsultants).

Kopumā uz vakanto LDz valdes locekļa tehniskās ekspluatācijas jautājumos amata vietu pieteikumus iesniedza 32 (trīsdesmit divi) kandidāti. Kandidāti uz VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa tehniskās ekspluatācijas jautājumos tika vērtēti 3 (trīs) kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, pamatojoties uz nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstu:

1. kārta - sākotnējais izvērtējums un atbilstības obligātajām minimālajām prasībām pārbaude, pamatojoties uz kandidāta pieteikumā iesniegtajiem dokumentiem;

2. kārta - daļēji strukturēta intervija ar kandidātiem;

3. kārta - vadības kompetenču vērtēšana, pamatojoties uz pretendentu padziļinātās vadības kompetenču novērtēšanas interviju rezultātiem.

Konkursa 1. kārtā atlases konsultanti veica valdes locekļa tehniskās ekspluatācijas jautājumos amata kandidātu iesniegto dokumentu analīzi (izglītība, darba un profesionālā pieredze, svešvalodu prasmju pašvērtējums, īpašie nosacījumi, sasniegumi) un  nevainojamas reputācijas sākotnējo pārbaudi digitālajā vidē un publiskajā telpā, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām.

Pirms daļēji strukturētās intervijas ar Komisiju personāla atlases konsultanti veica padziļināto reputācijas pārbaudi 2. kārtas  kandidātiem.

Konkursa 2. kārtā notika daļēji strukturētas intervijas ar nominācijas komisiju un kandidātu prezentācijas par redzējumu saistībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” stratēģisko attīstību un nākotnes izaicinājumiem tehniskās ekspluatācijas jomā. Nominācijas komisija pēc strukturētajām intervijām ar kandidātiem un redzējumu prezentācijām sniedza savu viedokli par kandidātu atbilstību izvirzītajām prasībām un konkursa 3. kārtai izvirzīja 2 (divus) kandidātus.

Konkursa 3. kārtā personāla atlases konsultanti veica padziļinātu  kandidātu vadības  kompetenču - komandas vadīšana, stratēģiskais redzējums, lēmumu pieņemšana un atbildība, orientācija uz attīstību - novērtēšanu, izmantojot kompetenču intervijas metodi.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” 36. punktam, apkopojot konkursa 3 (trīs) kārtu kandidātu rezultātus un padziļinātos kandidātu vērtējumus, pieņēma lēmumu virzīt 2 (divus) kandidātus prioritārā secībā, kuri ieguvuši augstāko kopējo vidējo vērtējumu punktos no kopsummas rezultāta,  izvērtēšanai VAS “Latvijas dzelzceļš” padomē.

Komisija beidza savu darbu brīdī, kad tika pieņemts gala lēmums par konkursa rezultātiem.

Šī gada 12.februārī sāksies izsole sešiem VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai neizmantojamiem nekustamajiem īpašumiem un tajā ikvienam interesentam būs iespēja kļūt par īpašnieku ēku kompleksam Jelgavā, dzīvoklim, ūdenstornim ar zemes vienību, administratīvajai ēkai un ar to saistītām inženierbūvēm Daugavpilī, dzīvoklim Rēzeknē, stacijas ēkai un šķūnim Mārcienā, kā arī dzīvoklim Glūdas pagastā, Jelgavas novadā.

Viens no izsolē izliktajiem īpašumiem -  ēka, kas atrodas Daugavpilī, Mihoelsa ielā 48 – ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra teritorijā. Ēka ir pabeigta 1890.gadā un ir lieliski saglabāta, tai ir 2 virszemes stāvi un 1 pazemes stāvs, ēkas kopējā platība ir 780,9 m². Tā būs piemērota dažāda veida biroju telpu ierīkošanai, klientu apkalpošanas centru, sabiedrisku iestāžu izveidei vai uzņēmējdarbības vajadzībām. Nekustamais īpašums tiek pārdots kopā ar zemes vienību, uz kura tas atrodas, un zemes kopējā platība ir 0,0570 ha. Ēka ir pilnībā atbrīvota un gatava uzņemt savus jaunos iemītniekus.

Visi izsoles objekti:

• Administratīvā ēka un ar ēku saistītas inženierbūves (pazemes ūdensvads un pašteces sadzīves kanalizācijas vads, zemes vienība un kustamā manta - 13 gaisa kondicionētāji) Mihoelsa ielā 48, Daugavpilī ar izsoles sākumcenu 287 265,12 EUR (pārdošanas cena kustamajai mantai 170,38 EUR);
• Administratīvā ēka ar ārējo ūdensvada tīklu, caurlaides ēka, divas noliktavas, garāža un kraušanas rampa: Bauskas ielā 1E, Jelgavā ar izsoles sākumcenu 42 756,50 EUR;
• Ūdenstornis un zemes vienība, Mazā Dārza ielā 7, Daugavpilī ar izsoles sākumcenu  5984,00 EUR;
• Dzīvoklis Nr.86, kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas A. Pumpura ielā 2-86, Rēzeknē ar izsoles sākumcenu 17 321,00 EUR;
• Stacijas ēka un šķūnis (govju kūts) Stacijas ielā 2, Mārcienā, Mārcienas pagastā, Madonas novadā ar izsoles sākumcenu 5781,60 EUR;
• Dzīvoklis Nr. 5, kopīpašuma domājamā daļa no būves "Pīlādži"-5, Dorupē, Glūdas pagastā, Jelgavas novadā ar izsoles sākumcenu 24 169,40 EUR.

Šie LDz nekustamie īpašumi tiks izsolīti  elektroniskajā izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/ ar augšupejošu soli un izsoles sākums ir š.g. 12.februārī plkst. 13.00.

Interesenti ar izsolē pārdodamajiem nekustamajiem īpašumiem var iepazīties klātienē līdz š.g. 29. februārim plkst. 12.00, iepriekš sazinoties ar Nekustamā īpašuma pārvaldes Apsaimniekošanas daļas vadītāju Vadimu Čulku (Mob.tālr. 20297580, e-pasta adrese: vadims.culka@ldz.lv).

VAS “Latvijas dzelzceļš” piedāvā arī nomāt telpas uzņēmējdarbībai Rīgas centrā – Vaļņu ielā 30 un Brīvības ielā 58, kur iespējams sakomplektēt telpas nomniekam nepieciešamajā izmērā  - birojam, veikalam, noliktavai vai citām biznesa vajadzībām. Vecrīgas sirdī Vaļņu ielā 30 ir pieejamas telpas divos stāvos kopumā ~ 2440 m² platībā, bet Brīvības ielā 58 – telpas piecos stāvos kopumā ~1770m² platībā.

Vairāk informācijas par nekustamo īpašumu izsoli: https://www.ldz.lv/lv/izsole un par telpu nomu: https://www.ldz.lv/lv/nekustama-ipasuma-noma

Šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “LatRailNet” vadība piedalījās pirmajā Itālijas vēstniecības un RTU Latvijas–Itālijas sadarbības centra organizētajā sanāksmē, kurā tika pārrunāta dzelzceļa inženierzinātņu izglītības attīstība un aktivitātes, kuras varētu tikt realizētas, iesaistoties Latvijas un Itālijas augstskolām kopā ar nozīmīgākajiem dzelzceļa nozares uzņēmumiem.

Sadarbības programmā dzelzceļa izglītības attīstībai un nozares inovāciju veicināšanai piedalās Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Romas Universitāte „La Sapienza”, Itālijas dzelzceļa uzņēmumi, kas šobrīd īsteno projektu Rail Baltica Baltijas valstīs, projekta ieviesējs Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “LatRailNet”. Pirmo sanāksmi organizēja RTU Latvijas–Itālijas sadarbības centrs pēc Itālijas vēstniecības Latvijā patronāžas, un sanāksmes laikā tika pārrunātas potenciālās sadarbības jomas un rosinātas jau konkrētas aktivitātes, kas veicinātu zināšanu apmaiņu, pētniecības kopprojektus un maģistra līmeņa izglītības programmu izveidi, kā arī kvalifikācijas un pēckvalifikācijas kursu īstenošanu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks:“Dzelzceļa infrastruktūru ne tikai Latvijā, bet visā reģionā tuvāko gadu laikā sagaida būtiski tehnoloģiski uzlabojumi, un tuvākajos gados gaidāmā divu dzelzceļa sliežu platumu integrēšana ir tikai pirmais solis Baltijas valstu pilnvērtīgā iekļaušanā kopējā Eiropas Savienības vienotā dzelzceļa tīklā. Šo pārmaiņu veikšanai būs nepieciešama ievērojama intelektuālo resursu piesaiste, tādējādi mēs esam ieinteresēti aktīvi līdzdarboties šajā programmā gan ar savu zināšanu pienesumu jauno dzelzceļa inženieru apmācībā, gan nodrošinot mūžizglītības iespējas LDz darbiniekiem, gan arī iesaistoties pētnieciskajā darbā un inovāciju veicināšanā.”

Vairāk par RTU Latvijas-Itālijas sadarbības centru:  https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/ar-plasu-pasakumu-programmu-svinigi-atklaj-rtu-latvijas-italijas-sadarbibas-centru

Ņemot vērā, ka SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes loceklis Ivars Vertuls personīgu iemeslu dēļ ir nolēmis atstāt amatu, uzņēmuma padome š.g. 9.februārī ir pieņēmusi lēmumu pagaidu valdes locekļa amatā iecelt līdzšinējo SIA“LDZ ritošā sastāva serviss” juridisko un administratīvo lietu direktoru Raiti Apini.

R.Apinis valdes locekļa amata pienākumus pildīs no š.g. 10.februāra uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā dalībnieku sapulce amatā ievēlēs jaunu valdes locekli, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Anda Sīviņa: “Pateicamies Ivaram Vertulam par ieguldījumu RSS darbības nodrošināšanā un attīstībā, un vēlam viņam panākumus turpmākajos karjeras izaicinājumos!”

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, š.g. 7.februārī, SIA “LDZ CARGO” padome amatā ir iecēlusi nominācijas komisijas izvirzītos valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa  amatu kandidātus. Valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem ir iecelts Aļģirds Miķelsons, savukārt par SIA “LDZ CARGO” valdes locekli ir iecelta Olga Bondare. Abi jaunie SIA “LDZ CARGO” valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt š.g. 18.martā.

Valdes priekšsēdētāja amatā ieceltajam Aļģirdam Miķelsonam ir ilggadēja un starptautiska pieredze pārvadājumu uzņēmumu vadībā - no 2019.gada viņš pildījis izpilddirektora (CEO) pienākumus “MAU Technic LLC” Ukrainā, pirms tam bijis Ukrainas nacionālās aviokompānijas “Ukraine International Airlines” viceprezidents tehniskajos jautājumos (CTO). Augstu atbildību, efektivitāti un profesionalitāti prasošajā aviācijas nozarē A. Miķelsons ir ieņēmis amatus, kuri rada izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma darbību, guvis ļoti vērtīgu pieredzi uzņēmumu stratēģiskajā attīstībā, procesu optimizācijā un efektivitātes veicināšanā, kā arī biznesa iespēju paplašināšanā un ieņēmumu palielināšanā. Aļģirds Miķelsons ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu Biznesa administrācijā Oksfordas Universitātē Anglijā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu mašīnzinātnē RTU Aviācijas Institūtā.

Savukārt SIA “LDZ CARGO” valdes locekles amatā ar atbildību par finanšu jautājumiem ieceltā Olga Bondare līdz šim ieņēmusi finanšu direktores amatu SIA “Maxima Latvija”, pirms tam bijusi Baltijas un Skandināvijas finanšu direktore uzņēmumā SIA “Puratos Latvia”, kā arī reģiona finanšu un loģistikas direktore “BIC Deutschland GmbH” Vācijā. Papildus tiešajam profesionālajam darbam Olgai Bondarei ir arī lektores pieredze Rīgas Juridiskajā Augstkolā, pasniedzot uzņēmumu vērtēšanas un finanšu grāmatvedības kursus. O.Bondare ir ieguvusi maģistra grādu tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā. O.Bondares ilggadējā un starptautiskā pieredze finanšu stratēģiskās vadības, plānošanas un attīstības jautājumos būs būtisks pienesums SIA “LDZ CARGO” kompetencēm un “Latvijas dzelzceļš” koncernam kopumā.

Tādējādi no 2024.gada 18.marta SIA “LDZ CARGO” valde darbosies trīs valdes locekļu sastāvā, vēl bez A.Miķelsona un O.Bondares darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Mārtiņš Pevko.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Vēlamies izteikt pateicību par paveikto darbu SIA “LDZ CARGO” valdes priekšsēdētājai Svetlanai Bergai par augsti novērtēto un būtisko ieguldījumu gan SIA “LDZ CARGO”, gan pirms tam – SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” attīstībā!”.

Šonedēļ, 21.februārī, VAS “Latvijas dzelzceļš” notika trīs Baltijas valstu dzelzceļu un Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju asociācijas RailNetEurope darba grupas sanāksme, kurā tika aktualizētas Baltijas valstu dzelzceļu attīstībai nozīmīgas tēmas – jaudas pārvaldība,  informācijas tehnoloģiju arhitektūras pamatprincipi, lai īstenotu ES dzelzceļa likumdošanas prasības sistēmu ieviešanā, tostarp jaunās “Jaudas sadales regulas” kontekstā, kā arī iespējamie projektu finansēšanas mehānismi Eiropas datu apmaiņas sistēmu ieviešanai un integrācijai.

Šī darba grupa tika izveidota pēc VAS “Latvijas dzelzceļš” iniciatīvas, lai kopīgi strādātu pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa attīstībai nozīmīgiem jautājumiem sistēmu infrastruktūras modernizēšanas, informācijas tehnoloģiju, finansēšanas, dzelzceļa koridoru mārketinga un citās jomās.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Šādā kopīgā iniciatīvā apvienojot Baltijas valstu dzelzceļus Eiropas mērogā nozīmīgas organizācijas RailNetEurope ietvaros, mēs aktualizējam specifiski mūsu reģionam nozīmīgu problemātiku ES dzelzceļu tīkla kontekstā. Kopīgiem spēkiem ar pārējām Baltijas valstīm mums ir iespēja panākt lielāku ES institūciju izpratni par Baltijas valstu dzelzceļu izaicinājumiem un iespējām, kā arī virzīt straujāku mūsu dzelzceļu attīstību.”

RailNetEurope ir Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju asociācija, kas palīdz koordinēt tās biedru starptautisko darbību tādās dzelzceļa jomās kā jaudas, satiksmes, veiktspējas un koridoru pārvaldība, informācijas tehnoloģijas, juridiskie jautājumi un tirgvedība. Tās galvenais uzdevums ir attīstīt dzelzceļa koridoru satiksmi, vienotu un saskaņotu  kustības organizāciju Eiropas ietvaros, kā arī izstrādāt nepieciešamās sistēmas drošai un efektīvai vilcienu kustībai, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un ievērojot ES prasības.

Sanāksmē RailNetEurope informācijas un finanšu vadītājs (CIO/CFO) Haralds Raizingers (Harald Reisinger) uzsvēra nepieciešamību trim Baltijas valstīm ciešāk sadarboties jaunu dzelzceļa sistēmu ieviešanā un to integrācijā Eiropas standarta dzelzceļa sistēmās, jo tieši tas ļaus pretendēt uz lielāku ES atbalstu Baltijas valstu plānu īstenošanā.

RailNetEurope darbs tiek organizēts šādās specializētās darba grupās, savukārt būtiskākie lēmumi tiek pieņemti divas reizes gadā notiekošajās Ģenerālās asamblejas sanāksmēs. Pēc LDz ierosmes, nākamo Ģenerālās asamblejas sanāksmi Rīgā, šī gada 16.maijā organizēs VAS “Latvijas dzelzceļš”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekle Vita Balode-Andrūsa un LDz meitas sabiedrības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vadība aizvadītajā nedēļā piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā vizītē Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, kur “Ukrainas-Latvijas biznesa foruma” laikā tikās ar Ukrainas sadarbības partneriem. Tajā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Anda Sīviņa un Ukrainas Transporta infrastruktūras inovāciju asociācijas priekšsēdētājs Andrejs Smorodins (Андрій Смородін) parakstīja sadarbības memorandu ar mērķi veicināt ekonomisko, rūpniecisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību.

Kā pirmais apliecinājums nodibinātajai sadarbībai - SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un Ukrainas puse parakstīja rezerves daļu piegādes līgumu, kas nodrošinās SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ar tās pamatdarbībā nepieciešamo Ukrainā ražoto produkciju.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Anda Sīviņa: “Šobrīd pasaule ir mainījusies un maināmies arī mēs kā uzņēmums – meklējam jaunus klientus, jaunas loģistikas ķēdes un arī jaunus piegādātājus. Ukrainā ir spēcīgi uzņēmumi ar ievērojamām zināšanām un pieredzi, un esmu gandarīta, ka noslēdzot šo līgumu, mēs iegūsim uzticamu rezerves daļu piegādi mūsu darbības nodrošināšanai, savukārt Ukrainas pusei būs iespēja paplašināt savu produktu eksportu uz Baltijas valstīm.”

Ukrainas Transporta infrastruktūras inovāciju asociācijas priekšsēdētājs Andrejs Smorodins: “Šāda veida līgums šādā formātā tiek parakstīts pirmo reizi un tas ļaus gan Ukrainas ražotājiem ienākt Latvijas un Eiropas tirgū, gan palīdzēs Latvijas pusei aizstāt līdz šim no Krievijas iegādātos ražojumus ar Ukrainas produkciju un attīstīt kopīgus Ukrainai un Latvijai specifiskus projektus.”

Tikmēr, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekle Vita Balode-Andrūsa vizītes laikā Ukrainā tikās ar Ukrainas dzelzceļa vadību un Ukrainas infrastruktūras ministrijas vietnieku transporta un loģistikas jautājumos. Šīs tikšanās laikā tika pārrunātas turpmākās VAS “Latvijas dzelzceļš” un Ukrainas sadarbības iespējas loģistikas un kravu plūsmas jomā, akcentējot arī Ukrainas lauksaimniecības produktu transportēšanas iespējas pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru. Tāpat sarunas dalībnieki uzsvēra abu valstu sadarbības potenciālu ritošā sastāva remonta un rezerves daļu piegādes jomā.

Aizvadītajā nedēļā Gentē, Beļģijā norisinājās seminārs par divējāda lietojuma infrastruktūru un militāro mobilitāti. Šajā augsta līmeņa pasākumā, kuru organizēja ES prezidējošā valsts Beļģija, kopā ar dažāda ranga militārpersonām un ES amatpersonām, piedalījās arī VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvji, tostarp, valdes priekšsēdētājam Rinaldam Pļavniekam uzstājoties paneļdiskusijā “Duālas izmantošanas infrastruktūra”.

Semināru atklāja Beļģijas aizsardzības ministre Ludivine Dedondere (Ludivine Dedonder), uzsverot starptautiskās sadarbības nozīmi stabilas un pielāgojamas militārās mobilitātes sistēmas izveidē. Pasākumā ES dalībvalstu vadošie aizsardzības, transporta un stratēģiskās plānošanas eksperti diskutēja par militārās mobilitātes izaicinājumiem šī brīža saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Paneļdiskusijā “Duālās izmantošanas infrastruktūra” VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks kopā ar EK transporta direktorāta, ES militārā štāba un NATO Militārās pavēlniecības pārstāvjiem pārrunāja patreizējo situāciju ES dzelzceļa sistēmā, tās spējām veikt nepieciešamos uzdevumus militārās mobilitātes vajadzību nodrošināšanā, esošajiem un tālākajiem investīciju plāniem, kā arī vienotas savstarpējās attīstības stratēģijas būtisko lomu. Paneļdiskusijā tika aplūkota arī Latvijas un Baltijas valstu dzelzceļu vēsturiskās attīstības dinamika, to patreizējā un nākotnes loma pasažieru, kravu un militārajos pārvadājumos Eiropā, kā arī Latvijas labās prakses piemēri fiksētās infrastruktūras un elastības nodrošināšanai militāro vajadzību apmierināšanā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Mūsu infrastruktūra jau patlaban spēj atbalstīt militārās vajadzības īpaši smagu un apjomīgu kravu pārvadājumiem, nodrošinot nacionālu un reģionālu savienojamību. Vienlaikus, mūsu nākamie lielie izaicinājumi ir turpināt pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļu tīklā, tas sagaidāms līdz ar projekta RailBaltica pabeigšanu. Mūsu uzdevums ir  nodrošināt, ka abu platumu dzelzceļa līnijas, kā valstiski stratēģiska infrastruktūra, kalpo dažādām nacionālajām interesēm – kā ekonomiskajām, tā civilajām, šobrīd jo īpaši fokusējoties uz savu spēju stiprināšanu potenciālai militāro vajadzību apkalpošanai”.

Seminārs norisinājās divas dienas, un tā laikā dalībnieki diskutēja gan par sadarbības sistēmu izveidi, kas veicinātu saziņu un koordināciju starp civilajām un militārajām institūcijām, gan dažādām inovatīvām pieejām, kas vienkāršotu un uzlabotu sadarbspēju ne vien starp ES dalībvalstīm, bet arī starp civiliedzīvotājiem. Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka ir būtiski investēt tādos infrastruktūras projektos, kas kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Tāpat tika formulēti provizoriskie ieteikumi politikas veidotājiem, kas būtu jāņem vērā, pieņemot stratēģiskus lēmumus ES līmenī.

Pamatojoties uz Rīgas domes 21.02.2024. pieņemtajiem lēmumiem, Valsts adrešu reģistrā vairākām Rīgas ielām ir mainīti ielu nosaukumi, tostarp līdzšinējā Gogoļa iela ir pārdēvēta par Emīlijas Benjamiņas ielu.

Tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” jaunā juridiskā adrese ir: Emīlijas Benjamiņas iela 3, Rīga, LV-1547.

Aizvadītajā gadā dzelzceļa pasažieru skaits turpināja pakāpeniski pieaugt, pamazām pietuvojoties pirmspandēmijas līmenim 2018.gadā, un 2023.gadā dzelzceļa satiksmi ir izmantojuši jau 17 miljoni pasažieru, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 8,9% vairāk. Vienlaikus ģeopolitiskās situācijas un ar to saistītu faktoru rezultātā aizvadītajā gadā turpināja samazināties pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadātie kravu apjomi un tie gada laikā ir sarukuši par 27,6%.

VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas uzņēmumu darbību aizvadītajā gadā turpināja ietekmēt ārējie faktori - paplašinoties sektorālajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, turpināja samazināties pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadātie kravu apjomi. 2023.gadā kopumā ir pārvadāti 15,6 miljoni tonnu kravu, kas ir par 5,95 miljoniem tonnu jeb 27,6% mazāk nekā 2022.gadā. Lielākais īpatsvars kravu pārvadājumos bija importa pārvadājumiem, kas veidoja 61,6% no kopējiem pārvadājumiem.

Viens no būtiskākajiem VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības rādītājiem ir vilcienu nobraukto kilometru skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu.

2023.gadā kopējais vilcienu-km skaits bija 9,77 miljoni vilcienu km, un, salīdzinot ar 2022.gadu tas ir samazinājies par 9,1% - tostarp kravu pārvadājumos vilcienu km samazinājums bijis par 27,7%, bet pasažieru pārvadājumos bijis pieaugums par 4,1%. Pa LDz publiskās lietošanas infrastruktūru 2023. gadā kravu pārvadājumos kopumā veikti 3,22 miljoni  vilcienu-km, bet pasažieru pārvadājumos veikti 6,54 miljoni vilcienu-km.

Aizvadītajā gadā bija vērojamas izmaiņas arī pārvadāto kravu segmentos - pērn lielāko pārvadājumu daļu – 36,7% - veidoja graudu produkti, kam seko naftas produktu segments, veidojot 17% no kopējiem apjomiem. Būtisks samazinājums bija vērojams akmeņogļu pārvadājumos un aizvadītajā gadā šī produkta pārvadājumu veidoja 10,7% no pārvadājumu apjoma. Tikmēr koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars aizvadītajā gadā bijis 2,7%.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “2023.gadā turpināja padziļināties ģeopolitisko notikumu ietekme uz kravu pārvadājumu nozari un LDz , līdzīgi kā citi šīs nozares uzņēmumi starptautiskā mērogā, šobrīd piedzīvo dinamisku un izaicinošu periodu. Jau pirms vairākiem gadiem tapa skaidrs, ka LDz vēsturiskais pozicionējums ir mainījies -  kravu apjomiem pakāpeniski samazinoties, pašlaik ir jau pilnībā mainījies arī mūsu prioritārais darbības fokuss, mūsu mērķis ir kļūt par mūsdienīgu pasažieru infrastruktūras attīstītāju, vienlaikus turpinot strādāt pie jaunu pakalpojumu izstrādes, kravu pārvadājumu attīstīšanas Latvijas lauksaimniekiem un citiem vietējiem ražotājiem. Kā apliecinājums pārmaiņām ir aizvadītājā gadā gūtie panākumi, Koncerna līmenī paplašinot savu darbību pār Latvijas robežām – LDZ CARGO ir veiksmīgi uzsācis savu darbu Igaunijā, veikti arī pirmie pārvadājumi Lietuvā. Arī citi mūsu Koncerna uzņēmumi pēdējo gada laikā īpaši aktīvi strādā, lai veicinātu savu pakalpojumu sniegšanu gan Baltijas valstīs, gan citur, jau veiksmīgi ir piesaistīti nozīmīgi kravu apjomi Centrālāzijas valstīs, sekmīgi tiek veikta un attīstīta sadarbība ar partneriem Ukrainā, Polijā un citur.”

Lielāko daļu no LDz koncerna ieņēmumiem nodrošina SIA “LDZ CARGO”, kas ir viens no nozīmīgākajiem transporta un loģistikas nozares uzņēmumiem Latvijā.  Lai palielinātu pārvadāto kravu apjomus un diversificētu kravu segmentus, SIA “LDZ CARGO” 2023.gada janvārī uzsāka kravu pārvadājumus Igaunijas teritorijā, bet jūnijā šajā kaimiņvalstī atvēra filiāli. Visa 2023.gada garumā SIA “LDZ CARGO” turpināja darbu pie jaunu klientu piesaistes un jaunu maršrutu attīstīšanas Igaunijas teritorijā un kopumā 2023.gadā Igaunijas teritorijā uzņēmums ir pārvadājis 384 tūkstošus tonnu iekšzemes un tranzīta kravu. Aizvadītā gada nogalē SIA “LDZ CARGO” ir noslēdzis līgumu ar “LTG INFRA” par Lietuvas publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, lai attīstītu savu darbību arī šajā kaimiņvalstī.

Arī VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA ”LDZ ritošā sastāva serviss” aizvadītajā gadā turpināja veicināt savu pakalpojumu sniegšanu gan Baltijas valstīs, gan citur. Tika aktīvi veidota sadarbība ar ārvalstu pasūtītājiem un sadarbības partneriem, kā arī ir veiksmīgi piesaistīti jauni ārvalstu klienti dzelzceļa ritošā sastāva remontu veikšanai. Savukārt SIA “LDZ Loģistika” ieņēmumi veidojas no transporta-ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanas un šis koncerna uzņēmums aizvadītajā gadā attīstīja sadarbību ar klientiem, kam ir nepieciešami pārvadājumi no Eiropas Savienības un citām valstīm caur Latviju kā tranzīta valsti, piedāvājot plašu pakalpojumu spektru ar visa veida modalitāti: autotransports, jūra, dzelzceļš, pārkraušanas darbi. SIA “LDZ Loģistika” aktīvi strādā arī pie tiešās komercdarbības attīstības un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanas, tostarp, attīstot pilna spektra 3PL pakalpojumus, un 2023.gadā konteineru pārvadājumi pārsnieguši 15’000 TEU.

SIA “LDZ apsardze” 2023.gadā turpināja paplašināt tehniskās apsardzes sniegtos pakalpojumus, kā arī piedāvāja klientiem plaša spektra apsardzes un ugunsdrošības pakalpojumus. Aktīvi piedaloties dažādos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, SIA “LDZ apsardze” ieguva jaunus klientus ārpus LDz koncerna.

VAS “Latvijas dzelzceļš” 2023.gadā turpināja darbu pie uzņēmuma darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai palielinātu saimnieciskās darbības efektivitāti un samazinātu izmaksas, kā arī veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un ilgtspējīgu darbību.

Vidējais VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieku skaits 2023.gadā bija 3 945 darbinieki, savukārt LDz koncernā kopumā 2023. gadā bija nodarbināti vidēji 6 219 darbinieki. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” 2023. gadā neto apgrozījums bija 165,41 miljons eiro, kas ir par 12,25 miljoniem eiro jeb 8% vairāk kā 2022.gadā, bet 2023.gada saimnieciskās darbības rezultāts ir 0.

Neraugoties uz kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos, LDz koncerns turpina nodrošināt infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un atbilstošu drošības līmeni, un kopējais koncerna kapitālieguldījumu apjoms 2023. gadā bija 72 miljoni eiro, no kuriem 51,3 miljoni ir ieguldīti infrastruktūras attīstībā, 15,9 miljoni eiro – atjaunošanā, bet  3,85 miljoni eiro ir ieguldīti SIA “LDZ CARGO” pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu atjaunošanā, modernizācijā un iegādē.

LDz 2023.gadā turpināja aktīvu darbu pie nozīmīgiem infrastruktūras modernizācijas projektiem, un pilnā apmērā tika pabeigts projekts “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija”. Tikmēr ģeopolitiskā situācija, tehnisko risinājumu saskaņošana ar trešajām pusēm, kā arī citi neparedzami apstākļi radīja ietekmi uz būvniecības termiņu izpildi projektos “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” un “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai”. Šo apstākļu dēļ projektu ietvaros noslēgtie līgumi ir pagarināti un projekti ir posmoti starp diviem ES fondu plānošanas periodiem, t.i. 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada plānošanas periodiem.

LDz koncerns turpina strādāt pie būtiskākajām izvirzītajām darbības prioritātēm – kvalitatīvas infrastruktūras, vienlaikus būtiski paplašinot jau esošās darbības jomas - attīstot jaunus pakalpojumus, palielinot infrastruktūras pakalpojumu efektivitāti un piesaistot kravu apjomus Latvijas tranzīta koridoram.

LDz koncerna galvenās prioritātes un mērķi 2024.gadam ir saistīti ar uzņēmumu darbības efektivitātes būtisku palielināšanu un finanšu līdzsvara atgūšanu un nostiprināšanu, kā arī ar jaunizstrādāto organizatorisko un tehnoloģisko procesu ieviešanu un nostabilizēšanu. Tāpat LDz nemainīgi aktīvi strādās arī pie dzelzceļa pasažieru vajadzībām nepieciešamās ērtas un efektīvas infrastruktūras attīstības, kā arī nemainīgi rūpēsies par drošības veicināšanu pie un uz sliežu ceļiem.

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pārskatu par darbību 2023.gadā iespējams iepazīties šeit: ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati

Šodien, 2024.gada 22.martā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) padome ir aicinājusi VAS “Latvijas dzelzceļš” valdi VAS “Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumiem neuzņemties jaunas saistības potenciāli ES sankciju sarakstos ietveramo kravu grupu pārvadājumiem caur Latvijas teritoriju, savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” valde izteikusi šādu aicinājumu VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrībām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Liepiņš: “Pēdējā laikā publiskajā vidē ir vērojamas intensīvas diskusijas par un ap mangāna rūdas un citu t.s. potenciāli duālā lietojuma kravu grupu pārvadājumiem caur Latvijas transporta koridoru. Lai gan šīs kravu grupas pašlaik nav ne Eiropas Savienības, ne citos sankciju sarakstos, tendences liecina, ka tās pārskatāmā nākotnē potenciāli varētu tikt ietvertas ES sankciju sarakstos, tādēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” padome proaktīvi aicina VAS “Latvijas dzelzceļš” valdi izvērtēt iespējas “Latvijas dzelzceļš” koncernam neuzņemties jaunas saistības šo kravu grupu pārvadājumiem.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmuma SIA “LDZ CARGO” pārvadāto mangāna rūdas kravu apmēri veido tikai nelielu daļu no kopējiem Latvijas teritorijā pārvadāto minēto kravu apjomiem, piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā (2023.gada februāra beigas – 2024.gada februāra beigas) SIA “LDZ CARGO” pārvadāja tikai 8% no visām mangāna rūdas kravām, kas šķērsoja Latviju pa dzelzceļu, un pārējo kravu apjomu pārvadājumus veica citi, privātie pārvadātāji. Tomēr, ņemot vērā iespēju, ka šī kravu grupa un citi, līdzīgi kravu segmenti varētu tikt ietverti ES sankciju sarakstos, jau pašlaik aicinām arī VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmumus neuzsākt jaunu līgumu slēgšanu ar Latvijas transporta koridora dalībniekiem par šādu kravu grupu ekspedēšanu vai pārvadājumu veikšanu, kā arī aicinām sadarbību izvērtēt kopumā.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas uzņēmumi stingri ievēro visus starptautisko un nacionālo sankciju regulējošos tiesību aktus un nepieļauj nekādas atkāpes no to prasībām.  LDz ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām rūpīgi seko līdzi, vai krava vai ar to saistītās personas nav atrodamas starptautisko sankciju sarakstos, tāpat tiek pārbaudīti arī vagonu īpašnieki un ar tiem saistītās personas. LDz ir izveidota un auditēta kontroles sistēma, kas tiek izmantota ikdienas sankciju ievērošanas nodrošināšanas darbā. LDz rūpīgi analizē savus sadarbības partnerus, klientus un ar tiem saistītos potenciālos riskus un šis darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām, tostarp VID Muitas pārvaldi un citiem sadarbības partneriem.

Lai samazinātu ietekmi uz vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” kā vienu no būtiskajiem vides mērķiem ir izvirzījis emisiju mazināšanu no katlumājām un tehnoloģiskajiem procesiem. Īstenojot ilgtspējīgākus risinājumus, VAS “Latvijas dzelzceļš” Ventspils stacijas teritorijā atsakās no dīzeļdegvielas kā kurināmā izmantošanas, veicot divu lielas jaudas dīzeļdegvielas apkures katlu nomaiņu pret videi draudzīgākiem – diviem koksnes granulu katliem.

Apkures veida maiņa uz koksnes granulu katliem būtiski samazina piesārņojošo vielu emisiju gaisā, tai skaitā, ogļskābās gāzes (CO₂), tādējādi ne tikai uzlabojot apkārtējā gaisa kvalitāti, bet arī nodrošinot veselīgāku dzīves vidi vietējiem iedzīvotājiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir sagatavojusi un iesniegusi Valsts vides dienestā iesniegumu par grozījumiem Ventspils stacijas (faktiskā adrese: Ventspils stacija, Dzelzceļnieku iela 1, Ventspils, LV-3602) B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā.

B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izmaiņas nepieciešamas saistībā ar katlumājas Depo ielā 17A, Ventspilī rekonstrukciju – esošo divu dīzeļdegvielas katlu nomaiņu pret mazākas jaudas diviem koksnes granulu katliem.

Ar iesniegumā ietverto informāciju iespējams iepazīties:

• Ventspils valstspilsētas pašvaldībā, Jūras ielā 36, Ventspilī (darbdienās);
• Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālajā vides pārvaldē, Dārzu ielā 2, Ventspilī (darbdienās);
• Ventspils valstspilsētas pašvaldības, Valsts vides dienesta un VAS “Latvijas dzelzceļš” mājaslapās.

Sabiedriskās apspriešanas sēde notiks

2024. gada 2. maijā plkst. 17:30

VAS “Latvijas dzelzceļš” Ventspils stacijas uzgaidāmajā telpā,

Dzelzceļnieku ielā 1, Ventspilī.

Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz š.g. 31. maijam Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālajā vides pārvaldē, Dārzu ielā 2, Ventspilī.

Par atļaujas izsniegšanu atbildīga Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālā vides pārvalde.

Š.g. 26.aprīlī VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, to valdes priekšsēdētājiem Aļģirdam Miķelsonam un Andai Sīviņai parakstot “Misija Nulle” hartu, ir pievienojušies to Latvijas darba devēju, uzņēmēju un institūciju saimei, kuri apņēmušies ievērot un nodrošināt augstākos darba drošības standartus un rūpes par saviem darbiniekiem.

Iniciatīvas “Misija Nulle” mērķis ir padarīt veselību un drošību par uzņēmuma prioritārajām vērtībām gan ikvienā pamatdarbības posmā, gan mijiedarbībā ar sabiedrību, mazinot darbā un ar to saistīto ārējo apstākļu rezultātā bojāgājušo skaitu, būtiski samazinot arī nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, tiecoties uz nulli un preventīvi ieviešot pasākumus darbinieku veselības aizsardzībai un saglabāšanai. Š.g. 26.aprīlī šai iniciatīvai kopā ar SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” pievienojās vēl 10 dažādu nozaru darba devēji.

VAS “Latvijas dzelzceļš” iniciatīvai “Misija Nulle” ir pievienojusies jau no 2023.gada oktobra.

Iniciatīvas “Misija Nulle” darbībai un aktualitātēm var sekot līdzi tās tīmekļvietnē www.misijanulle.lv

No šodienas, 10.maija, darbu SIA “LDZ CARGO” valdē pārtrauc valdes loceklis Mārtiņš Pevko

SIA “LDZ CARGO” padomes loceklis Raimonds Freimanis: “Vēlamies pateikties Mārtiņam Pevko par līdzšinējo darbu SIA “LDZ CARGO” komercpotenciāla veicināšanā, un vēlam veiksmi turpmākajās profesionālajās gaitās!”

Tādējādi pašlaik SIA “LDZ CARGO” valdē darbu turpina divi valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Aļģirds Miķelsons un valdes locekle Olga Bondare.