Šodien, 12.aprīlī ir noslēdzies līdzšinējās VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības SIA “LDZ infrastruktūra” likvidācijas process -  Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu izslēgt SIA “LDZ infrastruktūru” no komercreģistra. Pieteikums par SIA “LDZ infrastruktūra” likvidāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram tika iesniegts 2022.gada 17. maijā.

SIA “LDZ infrastruktūra” galvenais darbības veids līdz likvidācijas brīdim bija ceļu mašīnu un mehānismu pakalpojumi un iznomāšana. SIA “LDZ infrastruktūra” saimniecisko darbību uzsāka 2007.gada jūlijā.

Lēmums par SIA “LDZ infrastruktūra” likvidācijas uzsākšanu tika pieņemts 2020.gadā, ar mērķi optimizēt LDz koncerna funkcijas, efektivizēt tā darbību un samazināt izdevumus.

Pēc SIA “LDZ infrastruktūra”  likvidācijas “Latvijas dzelzceļš” koncernā darbu turpina valdošais uzņēmums un piecas atkarīgās sabiedrības, no kurām četrās - SIA "LDZ CARGO", SIA “LDZ  Loģistika”, SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" un SIA “LDZ apsardze” -  valdošajam uzņēmumam ir tieša izšķiroša ietekme, un  AS "LatRailNet", kurā valdošajam uzņēmumam ir netieša izšķiroša ietekme.

Līdz šā gada 2.maijam ikvienam interesantam ir iespēja pieteikties un piedalīties VAS "Latvijas dzelzceļš" elektroniskajā izsolē, kurā izsola nekustamo īpašumu – Lokomotīvju brigāžu atpūtas namu un zemesgabalu Prohorova ielā 11, Jelgavā.

Atpūtas nams kādreiz bija augstas raudzes dienesta viesnīca LDz darbiniekiem, ar kuru lepojās ne tikai dzelzceļnieki, bet to apbrīnoja arī garāmgājēji, jo nams bija moderna 90.gadu būve.

Nekustamais īpašums sastāv no četrstāvu ķieģeļu mūra ēkas ar pagrabstāvu, ārējo ūdensvadu, ārējo kanalizāciju, daļu no siltumtrases ar siltummezglu un zemesgabala. Ēkas kopējā platība ar pagrabstāvu ir 3 572 m2, tikmēr zemesgabala platība -  4507 m2.

Nekustamais īpašums tiek izsolīts  elektroniskajā izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/ ar augšupejošu soli. Izsoles sākumcena ir 111 603 eiro, un izsole noslēgsies šā gada 12.maijā  plkst.13.00. Vairāk informācijas par nekustamo īpašumu un iespēju ar to iepazīties: https://www.ldz.lv/lv/izsole

Latvija pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B) 2020.gadā beigās, un šogad LDz pirmo reizi Rīgā uzņem šī pārvadājumu koridora vadības grupu, kuras pamatuzdevums ir gatavot lēmumus RFC NS-B pārvaldības institūcijām.

Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora programmu vadības grupā ir pārstāvētas astoņas ES dalībvalstis, kuru teritorijas šķērso RFC NS-B koridors, un sanāksmēs piedalās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas dzelzceļu uzņēmumu un jaudas sadales organizāciju pārstāvji. Jāatzīmē, ka ES regulējuma grozījumi paredz šim kravu koridoram pievienot arī savienojumu uz Ukrainu.

Notikušās vadības grupas tikšanās laikā tika izskatīts kravu koridora darbības snieguma pārskats par 2022.gadu un apstiprināta finanšu atskaite, tāpat sanāksmes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar  RFC NS-B kravu koridora īstenošanas plāna pārskata atjaunināšanu, kā arī citi dažāda rakstura jautājumi.

2020.gada oktobrī Latvija vienlaikus ar Igauniju oficiāli pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram, tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu kļuva par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla. Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots, lai nodrošinātu vienotu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kravu nosūtītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem, stiprinot sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un jaudas sadales organizācijām visos līmeņos un, tādējādi, uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu kvalitāti, pievilcīgumu un efektivitāti koridora ietvaros. RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.

Ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas sastāv no starptautiskiem kravu pārvadājumu koridoriem ar augstu veiktspēju, 2010.gadā spēkā stājās ES Regula, ar kuru tika izveidoti dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori. Kopumā kravu pārvadājumi notiek vienpadsmit koridoros un Eiropas Komisija jau ir noteikusi vairākus to paplašinājumus nākotnē. Dzelzceļa kravas koridoru uzdevums ir, harmonizējot pārvaldību, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, plānojot investīcijas un īstenojot dažādus citus pasākumu, veicināt kravu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu.

Lai atkārtoti pievērstu bērnu un jauniešu uzmanību riskiem, kas var rasties dzelzceļa tuvumā lietojot viedierīces, klausoties mūziku vai neapdomīgi pārvietojoties ar elektroskrejriteni, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šī gada martā izsludināja zīmējumu konkursu, kurā aicināja jaunos māksliniekus uzzīmēt “nāvējošos palīgus” – tālruni, austiņas un skrejriteni. Zīmējumu konkursā tika saņemti vairāk nekā 350 mākslas darbi no visas Latvijas, kas tapuši gan darbojoties individuāli, gan arī skolu ietvaros.

Pēc rūpīga LDz žūrijas vērtējuma, konkursā uzvarējušie mākslas darbi, kuru autori ir – Darja Golubeva, Nikole Truskovska un Alekss Ābolkans, tiks iedzīvināti LDz animācijas filmā. Turklāt jaunie mākslinieki varēs ieskatīties tās tapšanas aizkulisēs un saņems pārsteiguma balvas no LDz. Tāpat, ņemot vērā jauno mākslinieku lielo atsaucību un iedvesmojošos darbus, iespēju ielūkoties animācijas tapšanā un LDz pārsteiguma balvas iegūst -  Katrīna Vidnere, Matīss Nesaule, Margarita Ivanova, Anastasija Kapitonova, Marija Skangale un Madlēna Meistere.  

Darja Golubeva, 14 gadi

Nikole Truskovska, 7 gadi

Alekss Ābolkalns, 11 gadi

KATRĪNA VIDNERE, 15 gadi

Matīss Nesaule, 14 gadi

Margarita Ivanova, 13 gadi

Anastasija Kapitonova, 16 gadi

Marija Skangale, 14 gadi

Madlēna Meistere, 14 gadi

LDz apsveic uzvarētājus, kā arī no sirds pateicas visiem bērniem un jauniešiem par radošumu, atsaucību, radītajiem mākslas darbiem!

Vienlaikus LDz aicina ikvienu doties nedaudz biedējošā, bet tajā pašā laikā aizraujošā darbu apskates ceļojumā mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv un pārliecināties, ka fantāzijai nav robežu: www.dzirdiredzidzivo.lv/lv/zimejumu-konkurss-virtuala-izstade

LDz ar konkursa uzvarētājiem sazināsies personīgi, lai vienotos par dalību animācijas filmas tapšanas aizkulisēs un LDz pārsteiguma balvu saņemšanu.

Kā liecina LDz apkopotā statistika, vairums nelaimes gadījumu uz dzelzceļa notiek pārgalvības vai neuzmanības dēļ. Pērn uz dzelzceļa dzīvību zaudēja 20 cilvēki, bet šī gada pirmajos mēnešos – četri. Viedierīču lietošana, mūzikas klausīšanās austiņās, neapdomīga elektroskrejriteņu izmantošana ir vien dažas no bērniem un jauniešiem, un pat pieaugušajiem, tik iecienītām nodarbēm, kas var būt bīstamas. Tās, atrodoties dzelzceļa tuvumā, diemžēl ievērojami apgrūtina uztveri, iespējamo risku novērtēšanu un mēdz būt par iemeslu tam, kāpēc notiek negadījumi.

LDz aicina sekot līdzi aktuālajai drošības informācijai mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv un sociālajos tīklos.

Šonedēļ Vācijas ostas pilsētās Hamburgā un Lībekā norisinās Vācijas-Latvijas ostu dienas, un šī pasākuma ietvaros notiek dažāda formāta augsta līmeņa diskusijas, tikšanās un forumi, kuros piedalās arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs R.Pļavnieks Vācijas-Latvijas ostu dienās piedalās kopā ar Latvijas delegāciju Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa vadībā. Delegācijā  plaši pārstāvēta ir visa Latvijas transporta un loģistikas nozare, un ostu dienas kā goda viesis atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Vācijas-Latvijas ostu dienu mērķis ir padziļināt sadarbību starp Vācijas un Latvijas ostām un veicināt abu valstu transporta un loģistika sektora dialogu, augsta līmeņa diskusijās pārrunājot turpmākās sadarbības iespējas, kā arī nodibinot vai atjaunojot biznesa kontaktus.

Vizītes laikā Hamburgā un Lībekā Latvijas delegācija iepazinās gan ar ostu sniegtajām iespējām, gan Vācijas iekšzemes kravu transporta praksi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “LDz ir ievērojama loma tranzīta koridoru savienojumos ar lielākajām Latvijas ostām, un viens no mūsu svarīgākajiem mērķiem šobrīd ir piesaistīt arvien jaunas regulāras kravu plūsmas, īpaši aktīvi strādājot pie Eiropas ziemeļu – dienvidu dzelzceļa savienojumu potenciāla attīstības un izmantošanas. Jau pašlaik Latvijas un Vācijas ostas ir nozīmīgi sadarbības partneri, savukārt dzelzceļa transports var piedāvāt kravu nosūtītājiem  pievilcīgus risinājumus multimodāliem pārvadājumiem. Tādējādi šāda vispusēju savstarpējo saišu stiprināšana, diskusijās piedaloties gan dzelzceļa nozarei, gan ostām, valsts un biznesa sektoram, ir ļoti būtiska, lai visas ieinteresētās puses varētu izvērtēt un attīstīt potenciālās sadarbības iespējas nākotnē."

Hamburgas ostas mārketinga vadītājs Aksels Materns (Axel Mattern) uzsvēra, ka šī brīža apstākļos ciešai partnerībai ir vēl lielāka nozīme: “Tirdzniecība un kuģniecība ir saistījusi Hamburgu un Latviju jau kopš Hanzas laikmeta. Mūsdienu satricinājumu laikā līdz ar jauno ģeopolitisko realitāti mūsu kopīgo spēku apvienošana ir vēl svarīgāka, lai demonstrētu patiesu solidaritāti reģionālā un globālā līmenī.”

Kopumā trīs dienu garumā Vācijas pilsētās Hamburgā un Lībekā Latvijas delegāciju uzņem Hamburgas un Lībekas ostu vadība, tiek organizētas tikšanās arī ar vairāku Vācijā nozīmīgu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, dažādu transporta un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanas uzņēmumu pārstāvjiem, vizītēs piedaloties arī Latvijas un Vācijas valsts iestāžu un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Pagājušajā nedēļā Minhenē (Vācija) notika viens no nozares nozīmīgākajām notikumiem – starptautiskā izstāde “Transports un loģistika”, kur starp 67 valstu vairāk nekā 2000 stendiem bija pārstāvēta arī Latvija - ar vienoto zīmolu “VIA LATVIA” izstādē piedalījās Latvijas tranzīta nozares lielākie uzņēmumi. Izstādē VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, kā arī SIA “LDZ CARGO”, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” un SIA “LDZ Loģistika” vadība.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Tā kā daudzviet pasaulē piegādes ķēdes joprojām ir apgrūtinātas, kravu īpašnieki meklē jaunus ceļus savu preču nosūtīšanai, un šī ir iespēja, kuru visam Latvijas transporta koridoram ir aktīvi jāizmanto. Tieši tādēļ “Latvijas dzelzceļš” kopā ar ostām un citiem partneriem izmantoja iespēju tikties ar esošajiem un  potenciālajiem klientiem no Vācijas, Itālijas, Turcijas un citām valstīm, kuriem ir interese par dažādiem pārvadājumu risinājumiem. Tāpat mūsu stenda apmeklētāji interesējās par kravu – pārtikas produktu, ķīmijas, apģērbu un apavu, dažādu iekārtu un konstrukciju, tostarp negabarīta kravu - piegādēm, izmantojot tranzīta iespējas caur Latviju. Dalība šādā transporta loģistikas izstādē ir nozīmīga platforma, lai Latvijas kravu pārvadājumu piedāvājums sasniegtu potenciālos klientus visur pasaulē, kā arī tiktu izveidota sadarbība citos dzelzceļa nozares aspektos”.

Izstādes ietvaros R.Pļavnieks tikās ar Azerbaidžānas dzelzceļa vadību, lai pārrunātu iespējas nodrošināt Azerbaidžānas dzelzceļam nepieciešamos ritošā sastāva remonta un modernizācijas pakalpojumus. Tāpat R.Pļavnieks ar Ukrainas dzelzceļa vadību pārrunāja aktuālo situāciju graudu pārvadājumu jautājumā un LDz iespējamo pakalpojumu nodrošināšanu ritošā sastāva atjaunošanā pēc karadarbības Ukrainā. Savukārt sarunās ar kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas dzelzceļu – tika aktualizēta gan trīs Baltijas valstu kopīgā projekta “Amber Train” attīstība, gan kopējā sadarbība Baltijas valstu transporta koridora konkurētspējas veicināšanā.

Starptautiskā izstāde “Transports un loģistika” notiek reizi divos gados un tā pulcē transporta, loģistikas, mobilitātes un citu saistīto nozaru pārstāvjus no visas pasaules. Šajā izstādē vairāk nekā 2000 vadošie tirgus dalībnieki savos stendos iepazīstina apmeklētājus ar jaunākajām iespējām visos piegādes ķēdes posmos – kravu transportā, pārkraušanas un noliktavu aprīkojumā, IT sistēmām, telekomunikācijām utt.

Tuvākā pusgada laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” 48 stacijās un pieturas punktos turpināsies intensīvi būvniecības darbi, un līdz šī gada beigām tiks pabeigts pasažieru platformu modernizācijas projekts. Būvdarbi tiek veikti, nepārtraucot vilcienu kustību, un pasažieru apkalpošana modernizējamās pieturvietās nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta arī izmantojot pasažieru pagaidu platformas, kuras līdz jauno platformu izbūvei būs pieejamas pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai no vilcieniem.

Pirmie aktīvie būvdarbi pasažieru infrastruktūras modernizācijai tika uzsākti Jelgavas līnijā un jau no rītdienas, 17.maija divos šīs līnijas pieturas punktos – “Ozolnieki” un “Biznesa augstskola “Turība””  - vilcieni piestās pie šajās pieturvietās uzstādītajām pagaidu pasažieru platformām.

Tuvākajā laikā pagaidu platformas sāks izmantot arī citās pieturvietās, kur modernizācijas projekta laikā tādas nepieciešams uzstādīt, tādēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” aicina pasažierus sekot gājēju kustības norādēm un uz vilcienu reisiem ierasties savlaicīgi, jo līdz šim izmantotās platformas būs norobežotas modernizācijas veikšanai, un nokļūšanai uz pagaidu platformām var būt nepieciešams nedaudz ilgāks laiks nekā ierasts.

Projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” ietvaros LDz līdz šī gada beigām 48 stacijās un pieturas punktos veiks pasažieru platformu paaugstināšanu, lai nodrošinātu viena līmeņa iekāpšanu vilcienā, tāpat jaunās platformas tiks aprīkotas ar plašām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, apgaismojumu un citu nepieciešamo aprīkojumu, kā arī uz tām tiks nodrošināta jauna un ērta informācijas un apziņošanas sistēma.

Pieturas punkti gan vizuāli, gan funkcionāli tiks veidoti saskaņā ar LDz izstrādāto  pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, kas nosaka, ka visām sabiedrības grupām neatkarīgi no pieturvietas lieluma vai pasažieru skaita tajā, tiek nodrošināta vienlīdz ērta un patīkama uzturēšanās pieredze. Modernizētā pasažieru infrastruktūra būs pieejama un ērti izmantojamas ikvienam iedzīvotājam, tostarp, cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Pasažieru platformās tiks iestrādātas taktilās vadulas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pēc iespējas savienojot tās ar jau esošo pašvaldības gājēju infrastruktūru. Ar pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts

Turpinot intensīvi gatavoties graudu sezonai, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks kopā ar LDz  meitas uzņēmumu vadību, šonedēļ tikās ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "LATRAPS" vadību, lai kopīgi pārrunātu graudaudzētāju   šī gada sezonas vajadzības, iespējamos piegādes izaicinājumus un to risinājumus.

Lai VAS “Latvijas dzelzceļš” un tās meitas sabiedrības SIA “LDZ CARGO” UN SIA “LDZ Loģistika”, sākoties aktīvākajai graudu sezonai, būtu pilnībā gatavas nodrošināt graudkopības uzņēmumiem nepieciešamos resursus to produkcijas pārvadāšanai, koncerna uzņēmumu vadība turpina aktīvas sarunas ar graudkopības nozares pārstāvjiem. Uzņēmumi tiek aicināti savlaicīgi plānot kravu apjomus un piegādes ķēdes, lai LDz varētu pēc iespējas efektīvāk iesaistīt savus resursus un maksimāli efektīvi veikt graudu pārvadāšanu.

Šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” tikās ar vienu no nozares vadošajām organizācijām – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību "LATRAPS".

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs R.Pļavnieks: “LDz koncerna uzņēmumi spēj operatīvi reaģēt uz tirgus vajadzībām, tomēr esam ieinteresēti pēc iespējas savlaicīgi sagatavoties gaidāmajiem graudu un to produktu apjomiem, plānojot šim mērķim nepieciešamo vagonu skaitu un sagatavojot citus tehnoloģiskos resursus, lai nodrošinātu arī optimālu manevru darbu ātrumu iekraušanas vietās. “LATRAPS” ir viens no tiem ilggadējiem LDz sadarbības partneriem, kas ik gadu savlaicīgi informē par plānotajiem kravu apjomiem un šādas teicamas sadarbības rezultātā gadu no gada LDz pārvadāto graudu produktu apjomi turpina pieaugt.”

Tikšanās laikā LDz koncerna un “LATRAPS” pārstāvji pārrunāja virkni jautājumu, kas būs aktuāli šajā graudu sezonā, tostarp, izaicinājumus, kas saistās ar esošo graudu pašizmaksu un tirgus tendencēm, kā arī to, ka, lai  nodrošinātu kravas vagonu nepārtrauktu pieejamību, ir būtiski pēc iespējas samazināt kravas un vagonu dīkstāvi un nekavējoties veikt produkcijas pārkraušanu.

Vērtējot līdzšinējo sadarbību graudu pārvadājumos pa dzelzceļu, “LATRAPS” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks uzsvēra: “Pateicamies LDz koncerna uzņēmumiem par visiem centieniem nodrošināt efektīvus kravu pārvadājumus izaicinošajos apstākļos, ko karš atstājis transporta un loģistikas nozarē. “LATRAPS’’ savus apstrādes punktus vienmēr stratēģiski attīsta uz dzelzceļa pievedceļiem un ieguvumi ir daudzi. Iekšzemes pārvadājumi pa dzelzceļu ir izdevīgi, un operatīvi spēj nogādāt mūsu kravas līdz ostām. Pa dzelzceļu vienā sastāvā, piemēram, varam aizgādāt 3 tūkstošus tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā ar autotransportu. Vēl viens ieguvums, veicinot Latvijas graudu eksportu, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru, ir mazāk noslogoti autoceļi un pilsētas ar kravas mašīnām.”

Š.g. 24.maijā plkst. 11.30 VAS „Latvijas dzelzceļš” Liepājas dzelzceļa stacijas teritorijā rīkos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības. Mācību mērķis ir pārbaudīt civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai, veicot katastrofu seku likvidēšanas darbus, un nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz publiskā dzelzceļa infrastruktūras. 

Šo mācību scenārijs paredz, ka Liepājas dzelzceļa stacijā cisternai rodas vairākas plaisas un pa tām izplūst un deg šķidrums ar asu smaku. VAS „Latvijas dzelzceļš” darbinieki kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējiem glābējiem veiks imitētās noplūdes ierobežošanu un likvidēšanu, ugunsgrēka dzēšanas darbus, kā arī cilvēku evakuāciju no bīstamās zonas.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksajās mācībās piedalīsies VAS “Latvijas dzelzceļš”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, SIA “LDZ CARGO”, SIA “LDZ apsardze”, Valsts vides dienesta un Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji. 

Mācību rīkotāji aicina iedzīvotājus neuztraukties, ja redzama ugunsdzēsības transporta kustība un ugunsdzēsēju glābēju darbs Liepājas dzelzceļa stacijas teritorijā, un atvainojas iedzīvotājiem par operatīvā transporta pārvietošanās radītajiem apgrūtinājumiem mācību norises vietas apkārtnē!

Aizvadītajā nedēļā VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks satiksmes ministra Jāņa Vitenberga delegācijas sastāvā piedalījās nozīmīgā vizītē Kazahstānā, kuras ietvaros notika tikšanās ar klientiem, kā arī tika veicināta sadarbība ar valsts dzelzceļa pārstāvjiem un citiem nozīmīgiem partneriem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Centrālāzijas kravu pārvadājumiem pašlaik ir liels potenciāls, tādēļ pozitīvi vērtējams ir tas, ka LDz veido simbiozi ar visām trijām Latvijas lielajām ostām, nodrošinot mūsu partneriem dažādu kravu grupu efektīvu pārvadāšanu, pārkraušanu un citus saistītos loģistikas pakalpojumus. LDz jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar virkni Kazahstānas uzņēmumu, kuri savu kravu transportēšanai izvēlas Latvijas transporta koridoru, un mēs aktīvi strādājam, lai vēl lielākā mērā izmantotu Centrālāzijas valstu sniegto kravu pārvadājumu potenciālu, piesaistot jaunus klientus un palielinot esošo klientu kravu pārvadājumu apjomus”.

R.Pļavnieks, tiekoties ar Kazahstānas lielākā krāsaino metālu ražošanas uzņēmuma “Kazzinc” ģenerāldirektoru Aleksandru Hmeļevu, vienojās par iespējamo šī ražotāja produkcijas - vara, svina un citu metālu - pārvadāto kravu apjomu palielināšanu, izmantojot Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.

Tāpat vizītes laikā R.Pļavnieks apmeklēja Kazahstānas dzelzceļa lielāko nodaļu – Almati dzelzceļu, kur Latvijas delegācija ar šī uzņēmuma pārstāvjiem pārrunāja sadarbības iespējas dzelzceļa ritošā sastāva remonta un citās pārvaldības jomās. Savukārt, tiekoties ar Kazahstānas dzelzceļa loģistikas kompānijas “KTŽ Ekspress” ģenerāldirektora vietnieku Karatu Tapalovu, tika apspriesti veicamie darbi tālākai kravu apjomu palielināšanai Latvijas ostu virzienā.

Kazahstānā satiksmes ministra J.Vitenberga delegācija piedalījās arī starptautiskajā ES-Centrālāzijas ekonomikas forumā, kas pulcēja Centrālāzijas reģiona un Eiropas valstu transporta nozares tirgus dalībniekus un pārstāvjus. Foruma uzmanības centrā bija diskusijas par ciešāku transporta saišu veidošanu ar starp Eiropas Savienības valstīm un Centrālāziju.

Vizītes noslēgumā delegācija tikās ar Eiropas tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Latvijas transporta nozares attīstības perspektīvas.

Dzelzceļa pasažieru skaitam turpinot pakāpeniski atgriezties pirmspandēmijas līmenī,  šī gada trijos mēnešos pa VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru ir pārvadāti 3,7 miljoni pasažieru, kas ir par 31% vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada. Tikmēr dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomus turpināja ietekmēt  ģeopolitiskā situācija un ar to saistītie faktori, un tiem bija tendence samazināties.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Jau vairākus gadus dzelzceļa lomai sabiedriskā transporta nodrošināšanā ir bijusi pievērsta īpaša uzmanība, un jau pašlaik dzelzceļa pasažieru skaitam ir tendence ik gadus palielināties. Šogad dzelzceļa pasažieriem būs iespēja pieredzēt pozitīvas pārmaiņas – noslēgsies LDz īstenotais 48 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācijas projekts, pa Latvijas dzelzceļa sliežu ceļiem kustību uzsāks jaunie elektrovilcieni, un esmu pārliecināts, ka tādējādi dzelzceļa transports kļūs vēl pievilcīgāks un pasažieru plūsma turpmākajos gados vēl vairāk pieaugs.”

“Protams, mēs turpinām darīt visu iespējamo, lai arī patreizējos ģeopolitiskajos apstākļos rastu iespēju piesaistīt papildus kravu apjomus, t.sk. no Centrālāzijas un Eiropas valstīm, un mēs turpināsim aktīvi strādāt, lai Latvijas transporta koridoru savas produkcijas pārvadāšanai izvēlētos arvien jauni klienti un palielinātos arī esošo klientu kravu pārvadājumu apjoms,” turpina R.Pļavnieks.

Pārvadāto kravu apjoms pa LDz infrastruktūru gada 1.ceturksnī bija 4,35 miljoni tonnu, kas ir par 2,47 miljoniem tonnu mazāk nekā pērnā gada 1.ceturksnī. Šajā periodā būtiskāko pārvadājumu daļu veidoja graudu, graudu pārstrādes produktu, sēklu un augļu pārvadājumi (28,9%), akmeņogļu pārvadājumi (20,8%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (18,0%).

VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums šī gada 1.ceturksnī bija 40,65 miljoni eiro, kas ir par 6,38 miljoniem eiro jeb 18,6% vairāk kā 2022.gada 1.ceturksnī. Tikmēr LDz koncerna konsolidētie ieņēmumi šī gada 3 mēnešos bija 66,40 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2022. gada 1.ceturksni ir par 5,4% vairāk.

2023.gadā “Latvijas dzelzceļš” koncerna galvenās prioritātes un mērķi  ir saistīti ar darbības efektivitātes būtisku palielināšanu un finanšu līdzsvara nostabilizēšanu, kā arī ar jaunizstrādāto organizatorisko un tehnoloģisko procesu ieviešanu un pilnveidošanu. 2023. gadā būtiska uzmanība tiek pievērsta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos, izstrādājot jaunus pakalpojumus. Tāpat LDz aktīvi strādā arī pie pasažieru vajadzībām nepieciešamās ērtas un efektīvas infrastruktūras attīstības, kā arī nemainīgi rūpējas par drošības veicināšanu pie un uz sliežu ceļiem.

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pārskatu par darbību 2023.gada 1.ceturksnī iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati

Šodien, 5.jūnijā VAS “Latvijas dzelzceļš” ir nodevis iedzīvoju rīcībā jaunu dzelzceļa šķērsojumu - Rīgā, Ezera ielā, kur gājēju drošībai un ērtībām ir izbūvēts gājēju tilts. Tilta atklāšanas pasākumā piedalījās LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Šis gads LDz ir zīmīgs ar to, ka tieši šogad mēs iedzīvotāju rīcībā nodosim vairākus nozīmīgus projektus, kas pozitīvā virzienā mainīs cilvēku ikdienu, uzlabos drošības līmeni, ērtības, vides pieejamību un kopumā padarīs dzelzceļu par arvien pievilcīgāku transportu. Modernizētas pasažieru platformas 48 stacijās un pieturas punktos, vilcienu kustības ātruma palielināšana, drošības žogi un vairāki citi projekti tiks pabeigti līdz šī gada beigām. Arī šis gājēju tilts ir neliela daļa no vērienīgāka infrastruktūras modernizācijas projekta, kura ietvaros līdz gada beigām noslēgsies arī gājēju tuneļa izbūve pasažieru stacijā “Mangaļi” un veikti citi modernizācijas darbi, kas gan uzlabos apkaimes iedzīvotāju mobilitāti, drošību un dzīves kvalitāti, gan arī samazinās vides piesārņojuma risku.”

Jaunais gājēju tilts Ezera ielā ir izbūvēts pāri dzelzceļa sliedēm stacijas “Mangaļi” B parkā, kurā notiek intensīvi kravas vilcienu manevru darbi, tādējādi dzelzceļa pārbrauktuve šajā vietā mēdz būt ilgstoši slēgta un satiksmes dalībniekiem, tostarp, gājējiem, līdz šim bija jāņem vērā šāds iespējams sliežu šķērsošanas apgrūtinājums. Tādējādi jaunais sliežu šķērsojums ievērojami paaugstinās apkārtējo iedzīvotāju drošības līmeni un ērtības.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs: “Dzelzceļa attīstība, jaunu, drošu, ērtu un ikvienam pieejamu infrastruktūras objektu būvniecība veicina šī transporta veida pievilcību iedzīvotāju acīs un mūsu mērķis ir pēc iespējas veicināt dzelzceļa kā transporta mugurkaula lomu. Ilgtspējīga attīstība nozīmē domāt gan par pasažieru piesaisti, gan arī par nozares ietekmi uz tiem cilvēkiem, kuri dzīvo dzelzceļa tuvumā, šajā gadījumā, nodrošinot viņiem iespēju ērti un droši šķērsot sliežu ceļus jebkurā laikā, neatkarīgi no kravu manevru darbiem. Turklāt, visi dzelzceļa infrastruktūras objekti, kas, kā šis jaunais gājēju tikts, tiek izbūvēti šobrīd vai tiks plānoti nākotnē, atbilst arī visām vides pieejamības prasībām, lai tos varētu lietot ikviens iedzīvotājs.”

Tilta būvdarbi tika uzsākti pagājušā gada janvārī – 25.01.2022., projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija” ietvaros un tas tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Projektā līdz 2023.gada beigām tiks pabeigta arī gājēju tuneļa būvniecība pie pasažieru stacijas “Mangaļi”, izbūvēts otrs sliežu ceļš posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks pārbūvēti stacijas parku sliežu ceļi un modernizētas signalizācijas sistēmas.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis: “Par dzelzceļa integrāciju Rīgas pilsētas satiksmē ir runāts gadiem, bet reālos darbos tas uzņem apgriezienus tikai tagad. Rīgas dome, Satiksmes ministrija un “Latvijas dzelzceļš” darbojas labā sazobē un vienlaikus ar peronu pārbūvi, ko veic valsts, pašvaldība ir uzsākusi jau 15 projektus, lai dzelzceļa stacijas būtu ērti sasniedzamas pasažieriem un lai tās sekmīgi integrētos Rīgas pilsētā caur mobilitātes punktiem, kas ļautu veiksmīgā sinerģijā būt dažādiem transporta līdzekļu veidiem. Mēs ejam uz to, lai dzelzceļš kļūtu par pilnvērtīgu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmas sastāvdaļu, mēs strādājam, lai pasažieriem ir ērti un droši. Arī gājēju tilts Ezera ielā kalpos tieši tam – apkaimes iedzīvotāju ērtībai un drošībai.”

Aizvadītajā nedēļā VAS “Latvijas dzelzceļš” viesojās ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons un tikšanās laikā ar LDz valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku un valdes locekli Vitu Balodi - Andrūsu pārrunāja starptautisko sankciju ietekmi uz pārvadājumu nozari, LDz attīstību un aktuālos projektus, kā arī dzelzceļa lomu valsts drošības un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā LDz valdes priekšsēdētājs R.Pļavnieks un valdes locekle Vita Balode - Andrūsa ASV vēstnieku Latvijā Kristoferu Robinsonu iepazīstināja ar LDz vietu starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, pārvadāto kravu izcelsmes valstīm un to dinamiku, kā arī patreizējiem LDz izaicinājumiem kravu pārvadājumu jomā starptautisko sankciju un ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Sarunas laikā ar ASV vēstnieku Latvijā pieskārāmies plašam jautājumu spektram, to skaitā dzelzceļa infrastruktūras nozīmei valsts drošības veicināšanā un ārkārtas situācijās, pārrunājot arī iespējamo VAS “Latvijas dzelzceļš” plašāku iesaisti ES un NATO militārajā mobilitātē. Tāpat tika pārrunāta arī potenciālā nepieciešamība atjaunot Ukrainas dzelzceļa infrastruktūru, t.sk., ritošo sastāvu un “Latvijas dzelzceļš” koncerna iespēja līdzdarboties šajā vērienīgajā procesā”.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā visi LDz koncerna uzņēmumi šogad uzrādījuši augstus rezultātus. Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” saņēmuši zelta kategorijas novērtējumu. Savu rezultātu šogad ir uzlabojusi un zelta kategorijas saņēmējiem piepulcējusies arī SIA “LDZ Loģistika”.

Augsto platīna kategorijas atzinību, tāpat kā pērn, saņēma SIA “LDZ CARGO” - šo kategoriju izdevies sasniegt vien 18 indeksa dalībniekiem. Savukārt SIA “LDZ apsardze” stabili, jau vairākus gadus pēc kārtas noturas sudraba kategorijā.

“Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka dažādu organizāciju sniegums ilgtspējas jomā nemitīgi uzlabojas. Vienlaikus tie uzskatāmi parāda, ka ilgtspēja ir nepārtraukts process, nevis vienreizējs pasākums – arī pašiem labākajiem jeb dimanta kategorijas laureātiem vēl ir, kur tiekties. Tāpēc ikvienu dalībnieku, īpaši tos, kuriem neizdodas īstenot savas ambīcijas Ilgtspējas indeksā, aicinām neapstāties pie sasniegtā un regulāri sekot līdzi progresam,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) valdes locekle Dace Helmane.

Augstākajai - Ilgtspējas indeksa dimanta kategorijai - šogad kvalificējās astoņi uzņēmumi. Platīna kategoriju sasniedza 18 šī novērtējuma dalībnieki, zelta kategoriju – 30, sudraba kategoriju – 19, bet bronzas kategoriju – 6.

Vairāk: https://www.incsr.eu/ilgtspejas-indekss-2023-iezime-ne-vien-pozitivas-bet-ari-negativas-tendences/ 

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks aizvadītajā nedēļā kopā ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu tikās ar nozares uzņēmumu un asociāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu potenciālās iespējas nākotnē aktīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru iekšzemes kravu pārvadājumiem. Sanāksmes  dalībnieki atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību un kopīgi identificēja turpmākās attīstības iespējas un to izmantošanai nepieciešamās rīcības.

Tikšanās laikā LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks apliecināja LDz gatavību gaidāmajai graudu sezonai – nodrošinot graudkopības uzņēmumiem gan nepieciešamo vagonu skaitu to produkcijas pārvadāšanai, gan optimālu manevru darbu ātrumu iekraušanas vietās.

Tikšanās laikā LDz valdes priekšsēdētājs R.Pļavnieks uzsvēra nepieciešamību sistemātiski veicināt  iekšzemes pārvadājumu potenciāla izmantošanu – līdzsvarojot piekļuves maksu autoceļiem un dzelzceļa infrastruktūrai, attīstot ražotājiem pieejamas iekraušanas vietas un ar dažādiem citiem paņēmieniem stimulējot iekšzemes kravu transportēšanu pa dzelzceļu. Sanāksmes  dalībnieki atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību un kopīgi identificēja turpmākās attīstības iespējas un to izmantošanai nepieciešamās rīcības.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Gan Latvijas tautsaimniecība, gan sabiedrība kopumā ilgtermiņā būtu ieguvēja no lielāku kravu apjomu novirzīšanas no autotransporta uz dzelzceļu. Vērtējot dažādu transporta veidu ietekmi uz cilvēku – trokšņus, sastrēgumus, satiksmes negadījumus, kaitīgos izmešus – dzelzceļa transports, neapšaubāmi, ir ilgtspējīgāks par jebkuru citu sauszemes transportu. Šobrīd lielāko iekšzemes pārvadājumu īpatsvaru veido graudi un to produkti, taču ievērojams potenciāls ir arī citām Latvijas izcelsmes kravām  – koksnei, celtniecības materiāliem, dažādām lejamkravām un citiem produktiem. Lai panāktu dzelzceļa arvien plašāku izmantošanu kravu pārvadājumos, valstiskā līmenī ir aktīvāk jāveicina dzelzceļa konkurētspējas līdzsvarošana, jo klientiem nozīmīgākie faktori, izvēloties pārvadātāju, joprojām ir tiešās izmaksas un pieejamība”.

Graudi un to pārstrādes produkti sastāda lielāko daļu no iekšzemes kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu – 2022.gadā no kopumā 1,5 miljoniem tonnu iekšzemes kravām 51% bija tieši graudi un to pārstrādes produkti. Vienlaikus iekšzemes kravu pārvadājumi kopumā sastāda vien 7,8% no visu kravu apjoma.

Turpinot komercdarbības attīstību Igaunijā, VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrība SIA “LDZ CARGO” šajā kaimiņvalstī ir atvērusi filiāli - SIA “LDZ CARGO” filiāle reģistrēta Igaunijas Republikas Uzņēmumu reģistrā š.g. 19. jūnijā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Šis ir nozīmīgs un pat zināmā mērā vēsturisks notikums, jo LDz koncerns pirmo reizi pastāvēšanas laikā var tikt dēvēts par starptautisku uzņēmumu. SIA “LDZ CARGO” ar filiāles atvēršanu Igaunijā turpina īstenot mūsu stratēģisko kursu – mērķa tirgu diversifikāciju, palielinot dzelzceļa kravu apjomus un, attiecīgi, arī koncerna ieņēmumus. Jau pirmajos darbības mēnešos Igaunijā mēs redzam ieguldītā darba rezultātus – tiek piesaistīti jauni klienti, pārvadātas arvien dažādākas kravu grupas, un minētie fakti apliecina, ka Igaunijā LDz koncernam ir potenciāls iegūt noteiktu tirgus daļu.”

Kopš š.g. janvāra, kad SIA “LDZ CARGO” saņēma visas nepieciešamās atļaujas un uzsāka dzelzceļa kravu pārvadājumus Igaunijas teritorijā, uzņēmums vidēji mēnesī pārvadā 26 tūkstošus tonnu kravu, un kopumā gada pirmajos 5 mēnešos SIA “LDZ CARGO” Igaunijā  ir pārvadājis jau 132 tūkstošus tonnu kravu.

SIA “LDZ CARGO” valdes loceklis Mārtiņš Pevko: “Gada pirmajos piecos mēnešos esam aktīvi strādājuši, piesaistot arvien jaunus klientus Igaunijā un šobrīd veicam regulārus savu klientu kravu – pārtikas eļļas, negabarīta kravu, dažāda veida lauksaimniecības un celtniecības tehnikas, kā arī vieglā autotransporta un citu kravu veidu - pārvadājumus pa dzelzceļu Igaunijas teritorijā. Arī turpmāk plānojam audzēt kravu apjomus mūsu kaimiņvalstī, piedāvājot klientiem pārvadājumus jaunos virzienos un attīstot pakalpojumu klāstu.”

SIA “LDZ CARGO” filiālē Igaunijā pašlaik ir nodarbināti 4 strādājošie, kuri ir Igaunijas iedzīvotāji un kuru pienākumos ir kravu pieņemšana, kravu dokumentācijas noformēšana u.c. darbi. Savukārt par lokomotīvju vadītāju pieejamību SIA “LDZ CARGO” ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Igaunijas dzelzceļa pārvadātāju “GoRail”, ņemot vērā, ka  Igaunijas teritorijā lokomotīvju mašīnistiem ir jāpārvalda igauņu valoda. Filiāles darbības vadība, klientu piesaiste un administrācija galvenokārt tiek nodrošināta attālinātā un virtuālā vidē, pēc nepieciešamības organizējot klātienes tikšanās ar klientiem un sadarbības partneriem koplietošanas biroju telpās.

2022.gads pasaulei bija satricinājumiem bagāts periods, un daudzi uzņēmumi, tostarp VAS “Latvijas dzelzceļš” saskārās ar ģeopolitiskās situācijas saasinājumu ietekmi. Šādos mainīgos apstākļos ir svarīgi domāt ne tikai par ikdienas operatīvo darbību, bet arī par uzņēmuma mērķu sasniegšanu un attīstības turpināšanu ilgtermiņā, tostarp  - ietekmi uz apkārtējo vidi, sabiedrību un visas valsts tautsaimniecību, kā arī strādāt pie personāla komandas stiprināšanas un pilnveidošanas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Ilgtspējas pārskats par 2022.gadu ļauj vispusīgi iepazīties ar LDz ietekmi uz dažādiem vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kuri tika identificēti, aptaujājot un intervējot LDz ārējās un iekšējās ietekmes puses. 

Gan ārējās, gan iekšējās ietekmes puses par būtiskākajām LDz ilgtspējas jomām uzskata satiksmes drošību, darbinieku labbūtību un sociālo aizsardzību, infrastruktūras modernizāciju un attīstību, kā arī ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanu. Kopumā Ilgtspējas pārskatā ir iekļautas 16 tēmas jeb būtiskie ietekmes aspekti.

Ar LDz Ilgtspējas pārskatu par 2022.gadu iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/ilgtspejas-parskats

VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projekta ietvaros jau šobrīd 5 stacijās un pieturas punktos pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai no vilcieniem tiek izmantotas 7 īpaši izbūvētas pagaidu platformas. Būvniecībai turpinoties, kopumā 49 šādas pagaidu platformas tiks izbūvētas 31 stacijā un pieturas punktā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka visā būvniecības laikā modernizējamajās stacijās un pieturas punktos var piestāt vilcieni, un pasažieri var ērti un droši iekāpt tajos un izkāpt no tiem.

Pagaidu platformas ir paredzētas īslaicīgai izmantošanai, līdz brīdim, kad tiks pabeigtas jaunās, pastāvīgi lietojamās pasažieru platformas. Būvniecība notiek pa posmiem un pēc katras jaunās platformas nodošanas ekspluatācijā pasažieru apmaiņa notiks jau pie pastāvīgās – modernizētās un mūsdienīgi aprīkotās pasažieru platformas. Modernizēto platformu būvniecība visās, kopumā 48 stacijās un pieturas punktos, tiks pabeigta līdz 2023.gada beigām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekts ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem LDz realizētajiem projektiem. Vienlaikus tas ir arī izaicinošs, komplicēts un pat unikāls projekts, jo paralēli intensīviem būvdarbiem mēs turpinām nodrošināt dzelzceļa transporta nepārtrauktu, drošu un efektīvu darbību.”

Lai gan nepieciešamība izmantot pagaidu platformas var radīt zināmas īslaicīgas neērtības, jāuzsver, ka būvniecības laikā izmantojamās pagaidu platformas ir drošas lietošanai un tās ir paredzētas intensīvai cilvēku plūsmai un slodzei – platformas ir novērtējusi un pieņēmusi ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcija. Pagaidu platformas ir izbūvētas no koka konstrukcijām vai metāla sastatņu konstrukcijām. Būvniekiem visā pagaidu platformu ekspluatācijas laikā ir jāseko līdzi to kvalitātei un, nepieciešamības gadījumā, jānovērš bojājumi, piemēram, nomainot nolietojušos materiālu pret jaunu.

Pagaidu platformas jau ir uzstādītas vai tās plānots uzstādīt šādās stacijās un pieturas punktos:

• Jelgavas virzienā: Turība (2 platformas), Tīraine (2 platformas), Jaunolaine (2 platformas), Dalbe (1 platforma), Ozolnieki (1 platforma);
• Skultes virzienā: Zemitāni (1 platforma), Ziemeļbāzma (1 platforma), Vecdaugava (1 platforma), Kalngale (2 platformas), Garciems (2 platformas), Garupe (2 platformas), Gauja (2 platformas), Pabaži (2 platformas), Ķīšupe  (1 platforma); Zvejniekciems (1 platforma);
• Tukuma virzienā: Jaundubulti (2 platformas), Ķemeri (2 platformas), Smārde (1 platforma), Tukums 1 (1 platforma), Tukums 2 (1 platforma);
• Krustpils virzienā: Šķirotava (2 platformas), Gaisma (2 platformas), Dole (2 platformas),  Ikšķile (1 platforma), Jaunogre (2 platformas), Ogre (2 platformas), Pārogre (2 platformas), Ciemupe (1 platforma), Ķegums (2 platformas), Lielvārde (2 platformas), Skrīveri (1 platforma).

Būvniecības laikā pagaidu platformu uzstādīšana nav paredzēta un tiks izmantotas esošās platformas šādās modernizējamajās stacijās un pieturas punktos:

• Jelgavas virzienā: Atgāzene, Baloži;
• Skultes virzienā: Brasa, Sarkandaugava, Mangaļi, Vecāķi, Carnikava, Lilaste, Saulkrasti, Skulte;
• Tukuma virzienā: Priedaine; Milzkalne;
• Krustpils virzienā: Jumprava.

Projekta ietvaros tiek izbūvētas arī četras jaunas pieturvietas – divas Bolderājas virzienā, kā arī pieturas punkti pie Dauderiem un pie “Alfas”.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem mūsdienīgu, drošu un ērtu dzelzceļa infrastruktūru, VAS “Latvijas dzelzceļš” līdz 2023.gada beigām modernizēs vai no jauna izbūvēs paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru kopumā 48 stacijās un pieturvietās. Jaunās pasažieru platformas būs ērtas un pievilcīgas, piemērotas ikviena sabiedrības locekļa vajadzībām, tostarp tās varēs ērti izmantot cilvēki ar kustību traucējumiem vai vecāki ar bērnu ratiņiem. Jaunās platformas būs aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, apgaismes un apziņošanas sistēmām un visu nepieciešamo ērtai un patīkamai dzelzceļa satiksmes izmantošanai.

Projekts “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85% apmērā.

ES-atbalsts-LDz-LV-72 (1).png

Atklāts konkurss uz vakanto VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāja amatu tika organizēts, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.pantā un Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumos Nr.20 „Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.20) noteikto kārtību, izsludināts 2023.gada 30. martā, publicējot sludinājumu “Latvijas dzelzceļš” koncerna tīmekļvietnē, sociālajos tīklos, Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, SIA “Eiro Personāls” tīmekļvietnē, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē, ar pieteikšanās termiņu līdz 2023.gada 20. aprīlim, konkursa pieteikšanās termiņš pagarināts 2023.gada 28.aprīlī līdz 2023.gada 20.maijam.

Atklāto konkursu uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu organizēja ar VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes 2023.gada 27.februāra lēmums Nr.PA 1.2./3-1  “11. Par VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja atlasi” izveidotā nominācijas komisija (komisija) šādā sastāvā: 

Andris Liepiņš - komisijas vadītājs – VAS “Latvijas dzelzceļš”  padomes priekšsēdētāja vietnieks;

Jānis Lange– komisijas loceklis – VAS “Latvijas dzelzceļš”  padomes priekšsēdētājs;

Reinis Ceplis - komisijas loceklis – VAS “Latvijas dzelzceļš”  padomes loceklis;

Inguna Strautmane - komisijas locekle- Satiksmes ministrijas pārstāve, Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore;

Dzintra Gasūne - komisijas locekle - Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja;

Valērija Lieģe - komisijas locekle - Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta individuālā biedre, “Oaklins Baltics” partnere;

Savelijs Semjonovs - novērotājs ar padomdevēja tiesībām- Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs.

Potenciālo kandidātu iesniegtās informācijas izvērtēšanai un uzrunāšanai, padziļinātai kompetenču novērtēšanai, kā arī konsultatīvajam atbalstam tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Eiro Personāls”  (turpmāk arī – atlases konsultants).

Kopumā uz vakanto LDz valdes priekšsēdētāja amata vietu pieteikumus iesniedza 24 (divdesmit četri) kandidāti. Kandidāti tika vērtēti 3 (trīs) kārtās saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas tika noteikti, pamatojoties uz nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstu.

Konkursa 1. kārtā atlases konsultanti veica valdes priekšsēdētāja amata kandidātu iesniegto dokumentu analīzi (izglītība, darba un profesionālā pieredze, svešvalodu prasmju pašvērtējums, īpašie nosacījumi) un  reputācijas pārbaudi, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām.

Konkursa 2. kārtā notika daļēji strukturētas intervijas ar nominācijas komisiju un kandidātu prezentācijas par redzējumu saistībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” stratēģisko attīstību un nākotnes izaicinājumiem.

Konkursa 3. kārtā atlases konsultanti veica padziļinātu  kandidātu vadības  kompetenču - stratēģiskā redzējuma, darbinieku motivēšanas un attīstīšanas, lēmumu pieņemšanas un atbildības, pārmaiņu vadības- novērtēšanu, izmantojot kompetenču intervijas metodi un novērtēšanu ar amata atbilstības testu Profiles XT.

Nominācijas komisija pēc atlases konsultantu izvērtējuma saņemšanas sniedza savu viedokli par kandidātu atbilstību izvirzītajām prasībām un konkursa trešajai kārtai izvirzīja 3 (trīs) kandidātus/-es.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” 36. punktam, apkopojot konkursa 3 (trīs) kārtu kandidātu rezultātus un padziļinātos kandidātu vērtējumus, pieņēma lēmumu virzīt 1 (vienu) kandidātu, kurš ieguvis augstāko kopējo vidējo vērtējumu punktos no punktu kopsummas rezultāta,  izvērtēšanai VAS “Latvijas dzelzceļš” padomē.

Komisija beidza savu darbu brīdī, kad tika pieņemts gala lēmums par konkursa rezultātiem.