VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, rūpējoties par iedzīvotāju drošību, šogad izbūvēja divas jaunas dzelzceļa pārejas Strenčos. Viena no dzelzceļa pārejām tagad savieno divas pilsētas daļas - Gaidu ielu ar Trikātas ielu, bet otra ir izbūvēta blakus dzelzceļa pārbrauktuvei uz Pulkveža Zemitāna ielas.

Uzklausot Strenču pilsētas iedzīvotāju ierosinājumus par dzelzceļa pāreju nepieciešamību, 2020.gadā toreizējā Strenču novada pašvaldība vērsās LDz ar ierosinājumu izbūvēt dzelzceļa pārejas. Pozitīvās sadarbības rezultātā, kuras laikā pašvaldība savā budžetā iekļāva līdzekļus tehnisko projektu izstrādei un pieeju izbūvei, bet LDz - gājēju pāreju klātnei, 2022.gadā tika uzsākta pāreju izbūve. Iedzīvotāju drošībai pārejas ir izgaismotas, kā arī ir izbūvēts apgaismojums līdz dzelzceļa stacijai.

Gada tumšajā laikā LDz aicina ikvienu sabiedrības locekli būt īpaši uzmanīgam dzelzceļa sliežu tuvumā un parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, lai izvairītos no nelaimes. Ziemīgie laikapstākļi – tumsa un sniegs, tumšs apģērbs, šalles un cepures, kā arī ikdienas steiga mēdz traucēt saglabāt modrību un piesardzību.

Šī gada 12 mēnešos negadījumos uz un pie dzelzceļa sliedēm dzīvību ir zaudējuši jau 18 cilvēki, bet traumēti ir vēl trīs cilvēki. Teju visi nelaimes gadījumi notikuši pašu cietušo vai bojā gājušo neuzmanības vai pārgalvības dēļ.

2022.gadā uz un pie sliežu ceļiem dzīvību zaudējuši jau 19  cilvēki, bet vēl trīs cilvēki ir guvuši traumas. Diemžēl liela daļa no šiem nelaimes gadījumiem ir notikuši neuzmanības dēļ – steidzoties, nekoncentrējot uzmanību uz apkārt notiekošo un nepārliecinoties vai netuvojas vilciens. Turklāt sabiedrības viedokļa aptauja* liecina, ka līdzīgos nelaimes gadījumos riskē nonākt gandrīz 2/3 iedzīvotāju, kas atzīst, ka arī viņi savās ikdienas gaitās steidzas un nereti nonāk bīstamās situācijās.

Šogad īstenoto VAS “Latvijas dzelzceļš” informatīvo drošības kampaņu “Redzi sliedes – nopauzē!”, saskaņā ar veiktās aptaujas rezultātiem, ir pamanījuši vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Lielākais vairums aptaujāto uzskata, ka LDz reklāmas materiāli ir pamācoši un, ka šādas drošības kampaņas ir labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību drošai dzelzceļa sliežu šķērsošanai.

Vienlaikus teju divas trešdaļas aptaujāto atpazina vai daļēji atpazina sevi steidzīgā un ikdienas rūpju un pienākumu pārņemtā kampaņas video varoņa lomā un atzina, ka mēdz rīkoties tikpat neapdomīgi. Tas nozīmē, ka ir liels īpatsvars tādu cilvēku, kas, lai arī pārzina pamatnoteikumus par drošu sliežu šķērsošanu, ikdienā tos mēdz neievērot un tādēļ var nokļūt bīstamās situācijās.

Kopumā to aptaujāto vidū, kas ir redzējuši vismaz vienu no šī gada drošības kampaņas aktivitātēm, ir ļoti augsts kampaņas novērtējums. 82% aptaujāto pārliecinoši norādīja, ka kampaņas mērķis ir skaidrs un saprotams, bet 79% atzina, ka sauklis “Redzi sliedes – nopauzē!” precīzi ataino vēlamo uzvedību dzelzceļa sliežu tuvumā.

VAS “Latvijas dzelzceļš”  arī turpmāk pievērsīs iedzīvotāju uzmanību drošībai dzelzceļa tuvumā gan rīkojot informatīvas kampaņas, gan drošības stundās izglītojot par šiem jautājumiem bērnus un jauniešus.

Šogad VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenoja informatīvo drošības kampaņu “Redzi sliedes – nopauzē!”, aicinot gājējus, riteņbraucējus, autovadītājus un citus satiksmes dalībniekus - nopauzēt kustību pirms dzelzceļa šķērsošanas. Aktuālā informācija par drošību dzelzceļa sliežu tuvumā un šī gada drošības kampaņu «Redzi sliedes – nopauzē!» atrodama vietnē  www.dzirdiredzidzivo.lv.

*Aptauja veikta 2022. gada novembrī tiešsaistē sadarbībā ar pētījumu aģentūrām “Norstat” un “Forta Research”. Tās laikā iegūtas atbildes no 753 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar darbības efektivitātes veicināšanu, viena no “Latvijas dzelzceļš” koncerna pēdējo gadu būtiskajām prioritātēm ir mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācija un kravu pārvadājumu apjoma palielināšana. Aktīvi strādājot šī mērķa sasniegšanai, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO” ir saņēmis Eiropas vienoto drošības sertifikātu pārvadājumu veikšanai Igaunijā, kā arī noslēdzis infrastruktūras izmantošanas līgumu ar Igaunijas dzelzceļu (Eesti Raudtee), jau šonedēļ veicot pirmos kravu pārvadājumus Igaunijas teritorijā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Pēdējo gadu laikā LDz ir īstenojis būtiskas pārmaiņas, gan optimizējot uzņēmuma tehnoloģiskos un iekšējos procesus, gan vienlaikus pieliekot visus spēkus kravu apjoma palielināšanai, kravu segmentu diversifikācijai un, protams, arī darbības uzsākšanai jaunos mērķa tirgos. Darbs pie visu nepieciešamo atļauju saņemšanas iekšzemes kravu pārvadājumu uzsākšanai Igaunijā uzsākās pagājušā gada pirmajā ceturksnī, un, šonedēļ uzsākot kravu pārvadājumus mūsu kaimiņvalstī, mēs varam būt gandarīti par ieguldītā darba pozitīviem rezultātiem un turpināt aktīvi piesaistīt jaunus klientus un kravas arī šajā mērķa tirgū”.

Lai uzsāktu kravu pārvadājumus Igaunijā, SIA “LDZ CARGO” ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, kā arī noslēdzis līgumu par infrastruktūras izmantošanu ar Igaunijas dzelzceļu. Turklāt, ņemot vērā to, ka Igaunijas teritorijā lokomotīvju mašīnistiem ir jāpārvalda igauņu valoda, SIA “LDZ CARGO” ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Igaunijas dzelzceļa pārvadātāju “GoRail”, nodrošinot tā lokomotīvju vadītāju pieejamību SIA “LDZ CARGO” vajadzībām.

Šobrīd ir uzsākti pārtikas eļļas pārvadājumi pa dzelzceļu un 2023.gadā plānots pārvadāt aptuveni 200 tūkstošus tonnu šī produkta. Turklāt, ņemot vērā, ka SIA “LDZ CARGO” pašlaik turpina intensīvas darba sarunas ar vēl vairākiem potenciālajiem klientiem Igaunijā, paredzams, ka jau tuvākajā nākotnē pieaugs arī citu pārvadāto kravu apjomi šajā reģionā.

Rīt, 12.janvārī, atsaucoties VAS “Latvijas dzelzceļš” uzaicinājumam, Rīgā uz kopīgu tikšanos ieradīsies Igaunijas un Lietuvas nacionālo dzelzceļu vadītāji. Tikšanās mērķis ir pārrunāt Baltijas reģiona aktualitātes dzelzceļa nozarē un vienoties par turpmāko sadarbību esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Pēc VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga uzaicinājuma vizītē Rīgā rīt ieradīsies Igaunijas dzelzceļa (Eesti Raudtee) valdes priekšsēdētājs Kaido Zimmermanns un Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos geležinkeliai) vadītājs Egidijus Lazauskas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs:“Regulāri tiekoties ar Eiropas lielāko starptautisko dzelzceļa organizāciju vadību un pārrunājot transporta nozares aktualitātes, arvien pārliecināmies, ka mūsu sadarbības partneri globālajos tirgos Baltijas valstis redz kā vienotu transporta koridoru. Mūs vieno gan sliežu platums, gan dažādi kopīgi izaicinājumi, tādējādi ir īpaši svarīgi meklēt jaunas iespējas vēl ciešākai trīs Baltijas valstu dzelzceļu sadarbībai, attīstot iekšējos Baltijas kravu pārvadājumus pa dzelzceļu un stiprinot Baltijas reģiona konkurētspēju pārvadājumos kopumā.”

“Aizgājušā gada nogalē Eiropas Savienības institūcijas aktualizēja jautājumu par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras pāreju uz Eiropas platuma sliedēm visās ES dalībvalstīs, un arī tādēļ visiem Baltijas valstu dzelzceļiem ir jāsēžas pie viena galda, lai pārrunātu šāda projekta mērķtiecīgumu un potenciālo ietekmi,” turpina M.Kleinbergs.

Tikšanās laikā Baltijas valstu dzelzceļu vadītāji pārrunās tādas nozīmīgas nozares aktualitātes kā ieceri pārbūvēt Baltijas valstu dzelzceļa infrastruktūru uz Eiropas platuma sliežu ceļiem, Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) attīstību un 1520mm platuma dzelzceļa tīkla nākotni, kā arī dažādus citus ar savstarpējo sadarbību saistītus jautājumus.

Šonedēļ LDz viesojās Čiekurkalna apkaimes, Rīgas domes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Čiekurkalna dzelzceļa stacijai pieguļošo teritoriju nekustamo īpašumu attīstītāju un uzņēmēju pārstāvji, lai turpinātu pagājušajā gadā aizsākto diskusiju par turpmāko stacijas attīstību.

Divi galvenie sarunas temati – vēlamais divlīmeņu sliežu ceļu šķērsojuma izvietojums un tā optimālā piekļuve, kā arī izdevīgākais pasažieru platformu izvietojums Čiekurkalna dzelzceļa stacijā.

Par divlīmeņu šķērsojuma jeb gājēju un velosipēdistu tuneļa ziemeļu puses izvada izvietojumu tika rasts visiem diskusijā iesaistītajiem dalībniekiem optimāls risinājums. LDz pārstāvji vēl izskatīs iespēju nebūtiski pārvietot vienu pievedceļu, lai atvieglotu piekļūšanu tunelim vēlamajā platumā. Arī tuneļa dienvidu izvada novietojums ir visiem pieņemams, taču Rīgas domei vēl jāveic priekšdarbi attiecībā uz tālāko gājēju un velosipēdistu novirzīšanu Rīgai piederošajā teritorijā virzienā uz Gustava Zemgala gatvi, Džutas ielu un savienojumu ar Ropažu ielu, pa kuru kursē tramvajs.

Izskatot potenciālo pasažieru platformas novietojumu stacijas teritorijā, vairums diskusijas dalībnieku sliecās par labu to novietošanai aptuveni līdzšinējo platformu atrašanās vietā. Šāds izvietojums šķiet loģisks gan no tuvējo apkaimju nozīmīgāko objektu un cita sabiedriskā transporta sasniedzamības, gan ekonomiskā izdevīguma perspektīvas.

Pēc sanāksmes visas puses vienojās nākamajā tikšanās reizē pārrunāt piekļuves jautājumu Čiekurkalna stacijai un jaunbūvējamajam tunelim no Teikas puses.

Diskusijā piedalījās Čiekurkalna apkaimes biedrības, Rīgas domes un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, nekustamo īpašumu attīstītāja “Pillar” kā arī biedrību “VEFRESH” un “Drošās ielas” pārstāvji.

Vakar, 12.janvārī, Rīgā tiekoties visu trīs Baltijas valstu nacionālo dzelzceļu vadītājiem, apspriežamo jautājumu lokā bija vairākas nozīmīgas ES iniciatīvas dzelzceļa nozarē, kas nākotnē būtiski ietekmēs dzelzceļa tīklu attīstību, tostarp aktualizētais jautājums par iespējamu pāreju uz Eiropas platuma sliedēm visās ES dalībvalstīs. Tāpat, tika pārrunāta iecere Baltijas valstu dzelzceļa savienojumu iekļaut vēl vienā kravu pārvadājumu koridorā, kas dotu iespēju savienot Eiropas ziemeļus ar Melno jūru un Egejas jūru.

Atsaucoties LDz valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga uzaicinājumam, vakar Rīgā viesojās Igaunijas dzelzceļa (Eesti Raudtee) valdes priekšsēdētājs Kaido Zimmermanns un Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos geležinkeliai (LTG)) vadītājs Egidijus Lazauskas. Viens no sarunu tematiem tikšanās laikā bija Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) progress Baltijas valstīs tīkla attīstības un mobilitātes veicināšanas projektos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Visām trim Baltijas valstīm dzelzceļa infrastruktūra ir tehnoloģiski līdzīga, un arī ES normatīvajos aktos definētie uzdevumi gan Zaļā kursa, gan pasažieru un kravu mobilitātes jomā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgi. Tādējādi mums patiešām nozīmīgi ir  dalīties pieredzē, kopīgi apspriest nākotnes plānus un – tādējādi palielināt mūsu reģiona konkurētspēju.”

Baltijas valstu dzelzceļu vadītāji pārrunāja arī ES ieceri pievienot Baltijas valstu dzelzceļus 2.kravu pārvadājumu koridoram, kas pavērtu iespējas paplašināt visu trīs valstu kravu pārvadājumu maršrutus. Nepieciešamība pēc Eiropas ziemeļu savienojuma ar Melno jūru un Egejas jūru radusies sarežģīto ģeopolitisko apstākļu ietekmē, jo kravu līdzšinējie ceļi ir apgrūtināti vai vairs nav pieejami.

“Manuprāt, Baltijas valstu dzelzceļi kopīgiem spēkiem var nodrošināt augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu šī koridora ietvaros un sniegt pienesumu gan Eiropas kopējai mobilitātei, gan katrs savas valsts ekonomikai”, skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Igaunijas dzelzceļš atzinīgi novērtē dalību šajā tikšanās reizē ar mūsu kaimiņu valstu dzelzceļa uzņēmumiem, pārrunājot attīstības un sadarbības iespējas. Uzskatām, ka mūsu kopīgā vēsture sniedz mums iespējas kopīgi strādāt, lai padarītu dzelzceļa pārvadājumu nozari vēl nozīmīgāku mūsu trīs Baltijas valstīs,” komentē Igaunijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Kaido Zimmermanns.

“Mēs augstu novērtējam ilgtermiņa attiecības ar Latvijas un Lietuvas dzelzceļa kolēģiem. Diskusijas, kurās savstarpēji dalāmies pieredzē, labajā praksē un meklējam kopīgus risinājumus izaicinājumiem, vienmēr ir ļoti nozīmīgas un vērtīgas, tādēļ mēs ceram, ka šī pieredzes apmaiņas prakse tiks turpināta arī nākotnē”, saka Lietuvas dzelzceļa vadītājs Egidijus Lazauskas.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī dažādi ar savstarpējo sadarbību saistīti jautājumi, progress “Amber Train” projekta ietvaros un citi jautājumi.

Līdz šā gada 5.februārim ikvienam interesantam ir iespēja pieteikties un piedalīties VAS "Latvijas dzelzceļš" elektroniskajā izsolē, kurā izsola  nekustamo īpašumu – ēku sporta nodarbībām Ganību dambī 20a, Rīgā.

Ēka atrodas uz valstij piederošas zemes Skanstes apkaimē, kas turpina strauji attīstīties, veidojoties par pilsētas centra modernāko daļu un piesaistot arvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmēju. Ēkas kopējā platība ir 5387,2 m² un tajā pašlaik iekārtota moderna sporta zāle, kurā ir iespējams spēlēt tenisu, volejbolu, florbolu, futbolu, futzālu un badmintonu, kā arī tur tiek organizētas vingrošanas un aerobikas nodarbības un sacensības.

Patlaban ēka ir iznomāta SIA “Komercdarbības konsultāciju kompānija”, nodrošinot patstāvīgu naudas plūsmu, un pēc ēkas pārdošanas, nomas līgums būs saistošs jaunajam īpašniekam līdz 2027.gada 31.augustam. 

Nekustamais īpašums tiek izsolīts  elektroniskajā izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv/ ar augšupejošu soli. Izsoles sākumcena ir 481 168 eiro, un izsole noslēgsies šā gada 15.februārī plkst.13.00. Vairāk informācijas par nekustamo īpašumu un iespēju ar to iepazīties: https://www.ldz.lv/lv/izsole

2022.gadā uz un pie dzelzceļa dzīvību zaudēja 20 cilvēki, bet vēl trīs cilvēki guva traumas. Pēdējo 10 gadu laikā dzelzceļa negadījumos Latvijā bojā iet vidēji 18 cilvēku gadā un teju visi nelaimes gadījumi notiek neuzmanīgas rīcības vai pārgalvīgas uzvedības dēļ. Veiktā sabiedrības viedokļa aptauja* liecina, ka vairums – 85% - iedzīvotāju savu uzvedību dzelzceļa tuvumā vērtē kā gana piesardzīgu, tai pat laikā 69% apliecina, ka ir novērojuši neuzmanīgu citu cilvēku rīcību.

Lai arī absolūtais vairākums – 85% aptaujāto norāda, ka, esot dzelzceļa sliežu tuvumā, parasti pievērš pastiprinātu uzmanību savai drošībai, šīs pašas aptaujas dati liecina, ka 69% aptaujāto ir pamanījuši citu cilvēku neuzmanīgu uzvedību pie dzelzceļa. Šāda paradoksāla aina, iespējams, aptaujā atklājusies, jo pētniecības praksē novērots, ka cilvēki, atbildot uz personīgiem un sociāli jūtīgiem jautājumiem, mēdz sniegt tādas atbildes, kas no sabiedrības viedokļa ir pareizākas un vēlamākas, bet precīzi neatspoguļo aptaujāto patieso uzvedību. Savukārt, lūdzot aptaujā novērtēt citu cilvēku uzvedību, ir iespēja saņemt objektīvākas un ticamākas atbildes.

VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners: “Šī pētījuma rezultāti un lielā plaisa starp to, kā respondenti novērtē savu  un citu cilvēku uzvedību pie dzelzceļa, vēlreiz apliecina, ka liela daļa cilvēku nav pietiekami paškritiski un, iespējams, savā ziņā uzskata, ka nelaime uz dzelzceļa var notikt tikai ar citiem, bet uz viņiem pašiem tas neattiecas. Tāpēc vēlos vēlreiz atgādināt, ka uzmanības dzelzceļa tuvumā nekad nevar būt par daudz, bet viena vienīga reize nepietiekamas uzmanības var izrādīties liktenīga. Turklāt tikpat svarīga kā atbildība pret savu dzīvību un veselību, ir arī iesaistīšanās un reaģēšana situācijās, kad redzam citu cilvēku bezatbildīgu vai nedrošu uzvedību.”

Visbiežāk aptaujātie ir novērojuši, ka citi iedzīvotāji dzelzceļa tuvumā neizņem austiņas (68%), lieto telefonu (62%) vai šķērso sliedes neatļautās, nedrošās vietās (61%). Tāpat 54% aptaujāto ir pamanījuši, ka cilvēki, pirms sliežu šķērsošanas neapstājas un nepaskatās uz abām pusēm, kā arī šķērso sliedes, braucot ar velosipēdu vai skrejriteni, no tā nenokāpjot (47%).

Aptaujā savu piesardzību viskritiskāk ir vērtējuši gados jaunākie respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, no kuriem 23% ir atzinuši, ka, atrodoties sliežu tuvumā, pie pārbrauktuves vai uz perona, nepievērš pastiprinātu uzmanību savai drošībai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” regulāri īsteno sabiedrības informēšanas kampaņas, kā arī organizē Drošības stundas mācību iestādēs, lai pēc iespējas plašāk izskanētu aicinājums dzelzceļa tuvumā būt īpaši vērīgiem un piesardzīgiem. Visa informācija par drošību dzelzceļa sliežu tuvumā, Drošības stundām kā arī citas aktualitātes ir atrodamas speciāli izveidotā VAS “Latvijas dzelzceļš” mājaslapā www.dzirdiredzidzivo.lv. 

*Aptauja veikta 2022. gada novembrī tiešsaistē sadarbībā ar pētījumu aģentūrām “Norstat” un “Forta Research”. Tās laikā iegūtas atbildes no 753 iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijas teritorijā.

Šonedēļ Briselē norisinājāsEiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas (Community of European Railway and Infrastructure Companies (CER)) Vadības komitejas sanāksme un Ģenerālā asambleja, kurā piedalījās arī VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvji. Sanāksmē tika pārrunāti 2022.gada darbības rezultāti, budžeta jautājumi, kā arī ieskicēts darbības plāns 2023.gadam.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Aizvadītais gads ir bijis sarežģīts visai Eiropas dzelzceļu nozarei, kuru, tieši tāpat kā mūs, skāra enerģētikas krīze un straujš resursu cenu kāpums, un dzelzceļa uzņēmumiem visā reģionā, un jo īpaši Baltijas valstīs, 2022.gadā bija jāspēj maksimāli ātri un efektīvi pielāgoties darbam jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos. Gan Eiropas Komisija, gan Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopiena meklē risinājumus, lai sniegtu atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem visā Eiropā, vienlaikus uzsverot arī katras valsts izšķiroši svarīgo lomu šajā procesā”.

Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas sanāksmēs pārrunāts arī 2022.gadā dzelzceļa nozarē paveiktais, tostarp Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskatīšanas progress un plānotās būtiskās tiesību aktu reformas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jautājumā. Pērn ir panāktas arī nozīmīgas nostājas vairākos darba kārtības dokumentos, piemēram, saistībā ar kombinēto transportu, dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem, vilcienu vadītāju sertificēšanu un citām jomām.

Jau 16.reizi notika arī Eiropas Dzelzceļa balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā piedalījās augsta līmeņa Eiropas Komisijas amatpersonas, Eiropas Parlamenta deputāti un citu institūciju pārstāvji. Šogad balva tika pasniegta Ukrainas Dzelzceļam, godinot tā izturību kara apstākļos un spēju gan nodrošināt miljoniem savas valsts iedzīvotāju evakuāciju, gan krīzes situācijā veikt nozīmīgu palīdzības apgādi. Kā atzina Eiropas Dzelzceļa balvas organizatori, tas, ka Ukrainas Dzelzceļš ir spējis nodrošināt transporta pakalpojumu nepārtrauktību pat ļoti sarežģītos un bīstamos apstākļos, apliecina dzelzceļa sistēmas milzīgo izturību un gatavību krīzes situācijām, kā arī spēcīgu nacionālo dzelzceļa uzņēmumu nozīmi arī ārkārtas situācijās.

Ceremonijas viesus sveica augstas Eiropas dzelzceļu organizāciju amatpersonas, kas akcentēja dzelzceļa lielo lomu Eiropas klimata mērķu sasniegšanā un nozīmību ES konkurētspējas veicināšanā, uzsverot, ka teicami funkcionējoša un efektīva transporta sistēma ir ikvienas valsts un valstu kopienas ekonomikas mugurkauls.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) aicina ikvienu bērnu un jaunieti piedalīties konkursā “Uzzīmē vilcienu”. Konkursā uzvarējušie mākslas darbi tiks iedzīvināti LDz animācijas filmā, tikmēr jaunie mākslinieki varēs ieskatīties tās tapšanas aizkulisēs un saņems pārsteiguma balvas no LDz.

Konkurss norisināsies līdz 19.februārim, un tā dalībniekiem – bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, savos zīmējumos jāattēlo vilciens vai lokomotīve. Zīmējuma tehnika ir jauno mākslinieku brīva izvēle, galvenais - radošais lidojums!

Kā norāda LDz galvenais tehniskas inspektors Dainis Zvaners: “Jau leģendāras ir kļuvušas LDz un animācijas filmu studijas “Avārijas brigāde” pirms vairāk nekā desmit gadiem tapušās animācijas filmas par to, kā uzvesties (un – kā neuzvesties!) dzelzceļa tuvumā. Gadi ir pagājuši, bet LDz prioritāte – drošības veicināšana un drošas uzvedības principu mācīšana gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem - nav mainījusies! Tādēļ LDz ir uzsācis darbu pie jaunas animācijas filmas veidošanas, kas interesantā un saistošā veidā stāstīs par drošību sliežu ceļu tuvumā, un kas pie skatītājiem nonāks šī gada otrajā pusē.”

Konkursa žūrija izvēlēsies trīs jauno mākslinieku darbus, kurus animatori pilnīgi vai daļēji iedzīvinās topošajā animācijas filmā. Mākslas darbus jāsūta uz e-pastu: sanita.simansone@ldz.lv. Iesūtītie darbi būs apskatāmi mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv  un “Latvijas dzelzceļš” sociālajos tīklos.

LDz aicina ikvienu bērnu un jaunieti būt aktīvam un iesaistīties animācijas filmas tapšanā!

Šodien, 2023.gada 9.februārī, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) padome pieņēma lēmumu atsaukt no amata VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange: “Nav noslēpums, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un VAS “Latvijas dzelzceļš”, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kuram tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. LDz šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz – paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik LDz pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas. Tomēr, lai uzņēmums spētu ilgtspējīgi strādāt, tam ir pastāvīgi jādomā par efektivitāti, izmaksu optimizāciju un, galvenais, iespēju augt un attīstīties pat situācijās, kad atrast izaugsmes iespējas šķiet grūti vai teju neiespējami.”

“VAS “Latvijas dzelzceļš” padome ir daudzkārt diskutējusi ar LDz valdi par to, kāda ir LDz plānotā attīstības stratēģija turpmākajiem periodiem, kā tiks palielināti starptautisko un vietējo kravu pārvadājumu apjomi un kāda ir optimālā LDz loma Latvijā esošās 1520mm un jaunbūvējamās 1435mm platuma sliežu ceļu infrastruktūras sinerģijas izveidē un pārvaldīšanā nākotnē. Tomēr šo diskusiju rezultātā secinājām, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes un valdes priekšsēdētāja M.Kleinberga skatījums uz LDz nākotnes attīstību atšķiras, tādējādi LDz padome pieņēma lēmumu M.Kleinbergu no VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja amata atsaukt,” turpina J.Lange.

Atklāts konkurss uz VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet pašlaik VAS “Latvijas dzelzceļš” valdē darbu turpina Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode – Andrūsa.

Neraugoties uz ģeopolitisko notikumu un ar tiem saistīto sankciju ieviešanas ietekmi uz kravu pārvadājumu nozari visā reģionā, pagājušajā gadā VAS “Latvijas dzelzceļš”, aktīvi diversificējot kravu segmentus un apgūstot jaunus mērķa tirgus, ir spējusi nodrošināt teju līdzvērtīgu kravu pārvadājumu apjomu kā iepriekšējā gadā – pārvadāto kravu apjoms ir bijis tikai par 1,7% mazāks nekā 2021.gadā.

2022.gadā kopumā pa dzelzceļu tika pārvadāti 21,59 miljoni tonnu kravu, kas ir par 375 000 tonnu jeb 1,7% mazāk nekā 2021.gadā. Tas panākts, LDz strādājot pie kravu segmentu diversifikācijas, piesaistot jaunu kravu pārvadājumus, kā arī izstrādājot jaunus pakalpojumus, lai zināma mērā līdzsvarotu kravu apjomus, kas piedzīvoja lejupslīdi jau iepriekšējos gados un ko 2022.gadā papildināja starptautisko sankciju ierobežojumi sadarbībai ar austrumu robežvalstīm.

Viens no būtiskākajiem “Latvijas dzelzceļa” darbības rādītājiem ir nobraukto vilcienu-km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. Aizvadītajā gadā kopējais vilcienu-km skaits salīdzinājumā ar 2021.gadu ir palielinājies par 0,7%, no tiem pasažieru pārvadājumos vilcienu-km skaits palielinājies par 4,1 %, savukārt vilcienu-km skaits kravu pārvadājumos ir samazinājies par 3,8 %.

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumos 2022.gadā bija vērojamas pozitīvas tendences - pasažieru skaits pakāpeniski atgriezās un sāka pietuvoties pirmspandēmijas līmenim. 2022.gadā pa dzelzceļu kopumā pārvadāti 15,7 miljoni pasažieru, kas ir par 40% vairāk nekā 2022.gadā, kad ar vilcienu bija braukuši 11,2 miljoni pasažieru, un sagaidāms, ka līdzīgas tendences būs vērojamas arī turpmāk.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Viena no šī gada “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm būs turpināt diversificēt un kāpināt kravu pārvadājumu apjomus pieejamajos segmentos, kā arī pilnveidot un attīstīt komercfunkciju – uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un attīstot piedāvāto pakalpojumu klāstu. Savukārt pasažieru pārvadājumos jau tuvākā gada laikā ir paredzams tālāks būtisks pasažieru skaita pieaugums, ko sekmēs vairāku nozīmīgu LDz infrastruktūras projektu pabeigšana – pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšana vairākās dzelzceļa līnijās, pasažieru platformu modernizācijas projekts un citi. Tie kopā ar jaunu ritošo sastāvu, kas šogad sāks kursēt pa LDz infrastruktūru, sniegs iedzīvotājiem augstas kvalitātes pakalpojumu, veicinās dzelzceļa popularitāti un konkurētspēju. Šāds attīstības virziens un temps, nodrošinot arvien ērtāku, drošāku un pieejamāku dzelzceļa satiksmi visā valsts teritorijā, paredzams arī turpmākajos periodos.”

2022.gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums bija 153,16 miljoni eiro, kas ir par 4,55 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk kā 2021.gadā. Vienlaikus, neņemot vērā uz ieņēmumiem attiecinātos finanšu līdzsvara maksājumus no valsts budžeta, neto apgrozījums 2022.gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu faktiski ir pieaudzis par 1,75 miljoniem eiro jeb 1,4%.

VAS “Latvijas dzelzceļš” 2022. gada saimnieciskās darbības rezultāts ir 0. Valsts normatīvajos aktos noteiktos valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus 24,36 miljonu eiro apmērā VAS “Latvijas dzelzceļš” ir atzinusi 2022.gada ieņēmumos, vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām, un pieprasīs segt pēc gada pārskata apstiprināšanas. 2022.gada finanšu līdzsvara summa ir par 6,3 miljoniem eiro jeb 21% mazāka nekā 2021.gada finanšu līdzsvars.

Savukārt Koncerna konsolidētie ieņēmumi 2022.gadā bija 254,79 miljoni eiro un salīdzinot ar 2021. gadu, tie ir palielinājušies par 5,6 miljoniem eiro jeb 2,3%. Ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas veido būtiskāko daļu - 49,4% - no Koncerna konsolidētā neto apgrozījuma, salīdzinājumā ar 2021.gadu, palielinājās par 3,48 miljoniem eiro jeb 2,8%.

“Latvijas dzelzceļš” Koncerna uzņēmumi kopumā 2022.gadā guva peļņu vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā, tomēr, veicot konsolidācijas korekcijas par Koncerna atkarīgo sabiedrību veiktajiem dividenžu maksājumiem un SIA “LDZ infrastruktūra” likvidācijas rezultātā radušos peļņu, “Latvijas dzelzceļš” Koncerna zaudējumi 2022.gadā sastādīja 2,37 miljonus eiro.

2023.gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” turpinās darbu pie uzņēmuma visām būtiskākajām darbības prioritātēm, t.sk. tiks īstenoti vairāki nozīmīgi VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūras attīstības projekti. Līdz 2023.gada beigām tiks modernizētas vai no jauna izbūvētas pasažieru platformas 48 dzelzceļa stacijās un pieturvietās, vairāk nekā 100 kilometru garos dzelzceļa posmos tiks nodrošināts vilcienu kustības ātrumu līdz 140 km/h, kā arī tiks pabeigta drošības žogu būvniecība vairāk nekā 20 kilometru garumā. Līdz 2023.gada beigām ir paredzēts noslēgt arī Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizāciju, kas  ievērojami paaugstinās satiksmes drošības līmeni un uzlabos apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti un mobilitāti, kā arī samazinās apkārtējās vides piesārņojuma risku. 

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” 2022.gada pārskatu iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati 

Ar mērķi stiprināt sadarbību dzelzceļa jomā starp Azerbaidžānu un Latviju VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks šonedēļ tikās ar Azerbaidžānas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Rovšanu Rustamovu. Abu dzelzceļu vadītāji vienojās par sadarbību ritošā sastāva un lokomotīvju remonta jomā, elektrifikācijas jautājumos, kā arī dalījās pieredzē par uzņēmumu restrukturizāciju.

“LDz laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir paveicis ļoti daudz, lai kļūtu par mūsdienīgu Eiropas un pasaules līmenī strukturētu un pārvaldītu uzņēmumu. Esam gandarīti, ka varam dalīties ar mūsu pieredzi arī ar mūsu kolēģiem Azerbaidžānā, tādējādi ne tikai sekmējot sadarbību dzelzceļa nozarē, bet arī veicinot veiksmīgu korporatīvo pārvaldību abu valstu dzelzceļos”, uzsver R.Pļavnieks.

“Šobrīd mūsu mērķis ir esošos starptautiskās transporta nozares globālos izaicinājumus pārvērst biznesa iespējās. Tāpēc ir ļoti būtiski maksimāli ātri identificēt risinājumus, ko sniedz jaunie kravu pārvadājumu koridori, un būt pirmajiem, kas spēj elastīgi pielāgoties un jaunās iespējas izmantot. Šajā tikšanās reizē ar Azerbaidžānas dzelzceļa pārstāvjiem vienojāmies, ka mums, abu valstu dzelzceļiem, ir kopīgi mērķi - mūsdienu prasībām atbilstoša visas transporta nozares attīstība un dzelzceļa efektivitātes palielināšana. Virzoties uz šo mērķu sasniegšanu, palielināsies dzelzceļa konkurētspēja un arī kravu pārvadājumu apjomi, izmantojot mūsu kopējo infrastruktūru,” turpina R.Pļavnieks.

Azerbaidžānas dzelzceļa vadītājs Rovšans Rustamovs uzsvēra: “Iepriekšējos gados mūsu dzelzceļa uzņēmumi ir ļoti sekmīgi sadarbojušies, un ļoti ceram, ka mums izdosies īstenot sekmīgu pieredzes apmaiņu uzņēmuma restrukturizācijā, dzelzceļa elektrifikācijā un lokomotīvju modernizēšanā. Savukārt kravu pārvadājumu jomā Latvija nākotnē varētu būt konsolidējošā valsts Viduskoridora (Middle Corridor) transporta sistēmā pārvadājumos starp Āziju un Skandināvijas valstīm.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs R.Pļavnieks un citi LDz vadības pārstāvji kopā ar citiem Latvijas uzņēmējiem šonedēļ vizītē Azerbaidžānā atradās Latvijas prezidenta Egila Levita oficiālās vizītes ietvaros. R.Pļavnieks piedalījās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Azerbaidžānas Ekonomikas ministrijas organizētajā “Azerbaidžānas – Latvijas biznesa sanāksmē”, kur tika pārrunāti jautājumi par nozaru sadarbību un jaunu darbības formu ieviešanu uzņēmējdarbībā.

LDz pārstāvji tikās arī ar organizācijas TRACECA (Transport Corridor Europe-Caucasus-Asia) vadību. Šīs organizācijas mērķis ir stiprināt ekonomiskās attiecības, tirdzniecību un transportu Melnās jūras baseina, Dienvidkaukāza un Vidusāzijas reģionos. Tāpat TRACECA sekmē kravu pārvadājumus no Ķīnas un citām reģiona valstīm tā dēvētā “Viduskoridora” ietvaros. Organizācijā ir 27 dalībvalstis, tai skaitā ES valstis un Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Irāna, Moldova, Turcija, Ukraina, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna.

Tiekoties ar Azerbaidžānas Alatas brīvās ekonomiskās zonas pārstāvjiem, LDz pārstāvji pārrunāja iespējas pilnveidot sadarbību un integrāciju starp iesaistītajām pusēm multimodālajos maršrutos, t.sk., Alatas brīvās ekonomiskās zonā topošo kravas lidostu integrējot jūras un dzelzceļa pārvadājumos. Puses vienojās šo projektu pārrunāt drīzumā gaidāmajā Azerbaidžānas - Latvijas forumā Rīgā.

Noslēdzoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) konkursam “Uzzīmē vilcienu”, kurā ikviens bērns un jaunietis tika aicināts radoši izpausties, savos zīmējumos attēlojot vilcienus vai lokomotīves, tika saņemti vairāk nekā 2200 mākslas darbi no visas Latvijas, kas tapuši gan individuāli darbojoties, gan arī skolās un bērnudārzos. Pēc rūpīga LDz žūrijas vērtējuma, konkursā uzvarējušie mākslas darbi, kuru autori ir – Ričards Valters (Rīga), Viktorija Umbraško (Rīga), Henrijs Lapiņš (Gulbene), Gustavs Zlamets, Daniels Grobiņš (Viesīte) un Timurs Kupļonikovs (Rēzekne), tiks iedzīvināti LDz animācijas filmā.  Tikmēr jaunie mākslinieki varēs ieskatīties tās tapšanas aizkulisēs un saņems pārsteiguma balvas no LDz.

Ričards Valters, Rīga

Viktorija Umbraško, Rīga

Henrijs Lapiņš, Gulbene

Gustavs Zlamets

Daniels Grobiņš, Viesīte

Timurs Kupļonikovs, Rēzekne

LDz apsveic uzvarētājus, kā arī no sirds pateicas visiem bērniem un jauniešiem par radošumu, atsaucību, radītajiem mākslas darbiem un iespēju ieskatīties šajā fantāziju pasaulē. Mākslas darbos ir attēloti fantastiskākie sapņu vilcieni – krāsaini, grafiski, lidojoši, biedējoši, iepriecinoši, ziedoši, patriotiski – katra pasažiera gaumei piemēroti! 

Tāpat LDz aicina ikvienu doties aizraujošā krāšņo un iedvesmojošo darbu apskates ceļojumā mājaslapā www.dzirdiredzidzivo.lv un pārliecināties, ka iztēlei nav robežu: www.dzirdiredzidzivo.lv/zimejumu-konkurss-virtuala-izstade

Konkursa žūrija izvēlējās sešus jauno mākslinieku darbus, kurus animatori pilnīgi vai daļēji iedzīvinās topošajā animācijas filmā. LDz ar konkursa uzvarētājiem sazināsies personīgi, lai vienotos par dalību animācijas filmas tapšanas aizkulisēs un pārsteigumu balvām no LDz.

LDz apkopotā statistika liecina, ka vairums nelaimes gadījumu uz dzelzceļa notiek pārgalvības vai neuzmanības dēļ. Viedierīču lietošana, mūzikas klausīšanās austiņās, neapdomīga elektroskrejriteņu izmantošana ir vien dažas no bērniem un jauniešiem tik iecienītām nodarbēm, kas var būt bīstamas. Tās, atrodoties dzelzceļa tuvumā, diemžēl ievērojami apgrūtina uztveri, iespējamo risku novērtēšanu un mēdz būt par iemeslu tam, kāpēc notiek negadījumi. Tieši tādēļ, lai atkal un atkal pievērstu bērnu un jauniešu uzmanību šiem riskiem, kā arī ņemot vērā jauno mākslinieku lielo atsaucību un iedvesmojošos darbus, LDz jau drīzumā izsludinās konkursa otro kārtu, kurā aicinās bērnus un jauniešus uzzīmēt “nāvējošos palīgus” – tālruni, austiņas un skrejriteni.

LDz aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv un sociālajos tīklos.

Šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš”, AS “Pasažieru vilciens” un VSIA Autotransporta direkcija pārstāvji tikās, lai pārrunātu dzelzceļa staciju un pieturas punktu turpmāko attīstību.

Tikšanās laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadība ar AS “Pasažieru vilciens” (PV) un VSIA “Autotransporta direkcija” vadības komandas pārstāvjiem pārrunāja LDz jau pašlaik īstenotā “Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarta” un PV piedāvātā, uz esošo dzelzceļa staciju ēku funkciju izvērtēšanu vērstā modeļa kopīgi sniegtos risinājumus pasažieru ērtību nodrošināšanai gan modernizētajās pasažieru stacijās un pieturas punktos, gan tajās dzelzceļa stacijās, kurās modernizācija notiks tālākos plānošanas periodos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Raugoties uz LDz infrastruktūras attīstību, var teikt, ka vēl bez tām prioritātēm, kas LDz ir bijušas un būs vienmēr – kvalitatīva un droša sliežu ceļu nodrošināšana pasažieru un kravu pārvadājumiem, pēdējo pāris gadu laikā mūsu uzmanības centrā ir izvirzījusies tieši pasažieru ērtībām paredzētā infrastruktūra un tās pilnveidošana. Mums ir svarīgi, lai visi pasažieri, kas savās gaitās izmanto vilcienu satiksmi, varētu izmantot maksimāli ērtu un mūsdienīgu pasažieru infrastruktūru, un esmu pārliecināts, ka 48 staciju un pieturas punktu modernizācijas projekts, kas noslēgsies šogad, dos pozitīvu ieguldījumu arī dzelzceļa pasažieru skaita būtiskā palielinājumā.”

VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš: “Vilciens sabiedriskā transporta sistēmā ieņem aizvien lielāku un nozīmīgāku lomu. Tuvākajā laikā pasažierus sagaida vairākas pozitīvas izmaiņas – jauns ritošais sastāvs elektrificētajās dzelzceļa līnijās un intensīvāka kustība. Mūsu trīspusējās tikšanās mērķis bija izrunāt ar visām iesaistītajām pusēm staciju modernizāciju vīziju, kā arī vienoties par prasībām, kuras tiek izvirzītas vienotam staciju gradēšanas modelim. Īpaši vēlos atzīmēt to, ka esam iezīmējuši nākotnes tikšanās formātu, kur Autotransporta direkcijas, Pasažieru vilciena un Latvijas dzelzceļa vadība regulārās tikšanās reizēs varētu pārrunāt jautājumus, kas skar pasažieru pārvadājumu kvalitātes uzlabošanu Latvijā.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks turpina: “Jau pašlaik Latvija ir Baltijas valstu līderis pasažieru pārvadājumu jomā pēc to iedzīvotāju skaita, kas izmanto dzelzceļa transportu, un gan LDz, gan PV prognozes liecina, ka jau tuvāko gadu laikā dzelzceļa pasažieru skaits Latvijā turpinās palielināties. Tieši tādēļ arī LDz īstenotajā Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartā mēs esam izvēlējušies gādīga saimnieka pieeju un domājam ne tikai par šodienu, bet gan raugāmies tuvā nākotnē, un arī staciju klasifikācija ir izstrādāta, kopīgi ar PV prognozējot dzelzceļa pasažieru skaita dinamiku laika periodā līdz 2035.gadam.”

“Mūsu prioritāte ir vienoties par tādiem risinājumiem, kas būs ērti pasažieriem gan no vides, informācijas un pakalpojumu pieejamības viedokļa, gan sasaistes ar citiem transporta veidiem. Pasažieru vajadzības nav statiskas, tāpēc staciju un pieturas punktu vide ir jāveido ērti pielāgojama, ieviešot arīdzan arvien vairāk digitālu risinājumu,“ norāda Rodžers Jānis Grigulis, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs.

VAS “Latvijas dzelzceļš” pēdējo gadu laikā ir īpašu uzmanību pievērsusi pasažieru infrastruktūras attīstībai un pilnveidei, pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē modernizējamajās stacijās realizējot vienotu “Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu”, kas tika apstiprināts 2022.gada sākumā.

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstība ir balstīta uz principu, ka neatkarīgi no stacijas vai pieturvietas noslodzes vai pasažieru skaita tajā, ikvienam iedzīvotājam ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojums ikvienā Latvijas vietā, kur tiek izmantots dzelzceļš. Tādēļ visās LDz modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra kvalitatīvas un vizuāli pievilcīgas nojumes, piemērots skaits soliņu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, kā arī ērta un saprotama informācijas un apziņošanas sistēma.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarts, kas jau pašlaik tiek realizēts modernizējamajās stacijās un tiks īstenots arī turpmāk, visas stacijas un pieturas punktus iedala piecās kategorijās, ņemot vērā pasažieru apgrozījumu.

VAS “Latvijas dzelzceļš”, AS “Pasažieru vilciens” un VSIA “Autotransporta direkcija” vadības pārstāvji pārrunāja arī iespēju pasažieru apkalpošanai izmantot staciju ēkas tajās dzelzceļa stacijās un pieturas punktos, kas vēl nav ietverti modernizācijas plānos, saglabāt un komercmērķiem izmantot tās vēsturiskās staciju ēkas, kuras vairs netiek izmantotas pasažieru vajadzībām, kā arī vienojās uzsākt kopīgu darbu ar pašvaldībām, apzinot iespēju pie dzelzceļa stacijām veidot mobilitātes punktus.

Tikšanās laikā visas iesaistītās puses apsprieda arī izaicinājumus, kurus rada pasažieru infrastruktūras vērienīgie modernizācijas un attīstības darbi, vienlaikus turpinot vilcienu kustību šajos dzelzceļa posmos, kā arī vienojās turpmāk tikties regulāri, lai pārrunātu aktualitātes un vienotos par veiksmīgākajiem risinājumiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarts ir pieejams šeit - https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apkopotā statistika liecina, ka vairums nelaimes gadījumu uz dzelzceļa notiek pārgalvības vai neuzmanības dēļ. Pērn uz dzelzceļa dzīvību zaudēja 20 cilvēki, tikmēr šī gada pirmajos mēnešos – viens. Viedierīču lietošana, mūzikas klausīšanās austiņās, neapdomīga elektroskrejriteņu izmantošana ir vien dažas no bērniem un jauniešiem, un pat pieaugušajiem, tik iecienītām nodarbēm, kas var būt bīstamas. Tās, atrodoties dzelzceļa tuvumā, diemžēl ievērojami apgrūtina uztveri, iespējamo risku novērtēšanu un mēdz būt par iemeslu tam, kāpēc notiek negadījumi.

Lai atkārtoti pievērstu bērnu un jauniešu uzmanību šiem riskiem, kā arī ņemot vērā jauno mākslinieku lielo atsaucību un iedvesmojošos darbus konkursā “Uzzīmē vilcienu”, LDz izsludina konkursa otro kārtu, kurā aicina bērnus un jauniešus uzzīmēt “nāvējošos palīgus” – tālruni, austiņas un skrejriteni.

Konkursā uzvarējušie mākslas darbi tiks ieanimēti LDz animācijas filmas galvenajiem varoņiem, tikmēr jaunie mākslinieki varēs ieskatīties tās tapšanas aizkulisēs un saņems pārsteiguma balvas no LDz.

Konkurss norisināsies līdz 3.aprīlim, un tā dalībniekiem – bērniem un jauniešiem no 7 līdz 18 gadu vecumam, savos zīmējumos jāattēlo tālrunis, austiņas un skrejritenis. Mākslinieki var attēlot visus “nāvējošos palīgus” vai arī izvēlēties vienu vai divus, kā arī zīmējuma tehnika ir brīva izvēle. Piedalīties konkursā var ikviens bērns un jaunietis, tostarp, tie, kuri iesniedza savus mākslas darbus konkursa 1.kārtā. 

Konkursa žūrija izvēlēsies trīs jauno mākslinieku darbus (pa vienam katrā kategorijā - tālrunis, austiņas un skrejritenis), kurus animatori ieanimēs topošajā animācijas filmā. Mākslas darbus jāiesniedz https://www.dzirdiredzidzivo.lv/zimejumu-konkurss Darbi būs apskatāmi mājas lapā www.dzirdiredzidzivo.lv  un “Latvijas dzelzceļš” sociālajos tīklos.

LDz aicina ikvienu bērnu un jaunieti ļauties fantāziju pasaulei un iesaistīties animācijas filmas tapšanā!

Šonedēļ Satiksmes ministrijā notika Latvijas un Ukrainas ministru un nozares uzņēmumu vadītāju tikšanās, kurā piedalījās arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks. Tikšanās laikā tika pārrunāti dažādi abu valstu sadarbības stiprināšanai nozīmīgi jautājumi, tostarp VAS “Latvijas dzelzceļš” iespējas līdzdarboties Ukrainas dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva uzturēšanā un atjaunošanā, un Ukrainas kravu novirzīšanā uz Latvijas ostām, izmantojot Latvijas dzelzceļa infrastruktūru.

Ukrainas Ministru kabineta ministrs Olehs Nemčinovu (Oleh Nemchinov) tikšanās laikā pauda nepieciešamību attīstīt alternatīvus Ukrainas kravu pārvadājumu maršrutus un izteica nostāju, ka Ukraina saredz Latviju kā iespējamo sabiedroto dzelzceļa transporta tīkla un loģistikas ķēdēs, kā arī visā dzelzceļa nozarē kopumā. Vienlaikus viņš izteica cerību, ka Ukraina jau drīzumā atkal varēs izmantot Melno jūru pilnā apjomā. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Iepriekš Latvija un Ukraina bija izveidojusi un plānoja paplašināt sadarbību dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā ziemeļu – dienvidu koridora ietvaros, veicot kravu pārvadājumus no Odesas uz Latvijas ostām un, tālāk, uz Skandināvijas u.c. valstīm. Ģeopolitika šobrīd ir veikusi savas korekcijas un savienojums starp Kijivas un Rīgas 1520mm platuma sliežu infrastruktūrām pa līdz šim izmantotajiem sliežu ceļiem caur Baltkrieviju vairs nav šiem mērķiem izmantojams. Tomēr pašlaik ir izveidoti jauni kravu pārvadājumu maršruti caur Polijas teritoriju, kas, lai arī ir tehnoloģiski sarežģītāki, laikietilpīgāki un ar salīdzinoši zemāku caurlaides kapacitāti, tomēr ir risinājums Ukrainas kravu transportēšanā pa dzelzceļu, kuru ir maksimāli jāattīsta un jāizmanto.” 

Sanāksmes dalībnieki īpašu uzmanību pievērsa VAS “Latvijas dzelzceļš” gatavībai iesaistīties Ukrainas dzelzceļa nozares uzturēšanā un atjaunošanā, sniedzot savus pakalpojumus visās būtiskākajās dzelzceļa nozares jomās, t.sk. dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā, aprīkošanā ar signalizācijas sistēmām, ritošā sastāva remontu jomā u.c..

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs R. Pļavnieks: “Dzelzceļa uzņēmumi, kam pieder lokomotīvju parks, dod priekšroku maksimāli efektīvām un kvalitatīvām lokomotīvju remonta iespējām. Jau līdz šim SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” izmantoja savas zināšanas, prasmes un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu lokomotīvju remonta pakalpojumus ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Ukrainā bāzētām lokomotīvēm, un īpaši pašreizējos apstākļos mūsu meitas uzņēmums ir gatavs atsākt veikt arī Ukrainā bāzētās vilces kapitālo remontu un pat modernizāciju, kas ļauj nodrošināt kustības funkcionalitāti un pagarināt lokomotīves kalpošanas mūžu.”

Sanāksmes gaitā Ukrainas puses pārstāvji atzinīgi novērtēja LDz meitas uzņēmuma SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” pieredzi, tehniskās iespējas un kapacitāti šajā jomā, turklāt LDz koncerna uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau 2021.gadā ir saņēmis sertifikātu, kas dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

22.-23.martā Budapeštā (Ungārija) norisinājās Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC - The International Union of Railways) Eiropas reģiona vadības komitejas sanāksme, kurā notika diskusijas gan par šobrīd aktuālākajiem dzelzceļa nozares interešu aizstāvības jautājumiem, gan iespējamajiem labākajiem alternatīvajiem risinājumiem Eiropas dzelzceļu neelektrificēto līniju attīstībai u.c. jautājumiem. Tostarp, sanāksmē tika apspriests arī iespējamais atbalsts Ukrainas dzelzceļam, kas šobrīd piedzīvo milzīgus valsts dzelzceļa infrastruktūras bojājumus.

UIC vadības komitejas sanāksmē dalībnieki apsprieda iespējamo atbalsta sniegšanu Ukrainas dzelzceļam, kurš šobrīd saskaras ar milzīgiem valsts dzelzceļa infrastruktūras bojājumiem – ir iznīcināti vismaz 75 dzelzceļa tilti, bojāti vai iznīcināti daudzi augstsprieguma transformatori, un dzīvības ir zaudējuši ap 300 dzelzceļa darbinieku. Līdz šim virkne UIC dalībnieku ir snieguši un turpina sniegt dažāda veida atbalstu Ukrainas dzelzceļam, vienlaikus, daudziem dzelzceļa uzņēmumiem nav pilnvaru ziedot palīdzību no uzņēmuma budžeta. Tādēļ UIC ir apņēmies koordinēt palīdzības sniegšanu – izveidojot darba grupu, lai noteiktu nepieciešamo aprīkojumu, sniegtu priekšlikumus uzņēmumu sarunām ar valstu valdībām un koordinētu veicamās darbības. Sanāksmes dalībnieki atbalstīja šādas darba grupas izveides nepieciešamību un pirmā sanāksme tiks izziņota jau tuvākajā laikā.

UIC vadības komitejā pārrunāja arī pērn klimata konferences COP27 laikā prezentēto informatīvo kampaņu "More trains” (Vairāk vilcienu), kuras mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz dzelzceļa nozares nozīmi klimata problēmu risināšanā - vairāk vilcienu nozīmē gan inovāciju ieviešanu un transportu, kas rada zemākas CO2 emisijas, gan nevainojami integrētus dažādus transporta veidus pilsētās un uzlabotu klientu pieredzi. UIC dalībnieki sanāksmes laikā tika aicināti aktīvi iesaistīties kampaņas vēstījumu popularizēšanā.

Tāpat tika aktualizēts jautājums par dzelzceļa iespējām pārņemt tirgus daļu no mazāk energoefektīviem un vairāk piesārņojošiem transporta veidiem, piemēram, gaisa transporta. Pašreizējo klimata pārmaiņu kontekstā dzelzceļam ir virkne priekšrocību, tostarp spēja nodrošināt apjomīgus pārvadājumus, radot mazāk emisiju nekā citi transporta viedi. Vienlaikus, autotransports joprojām veido aptuveni 75% no ES kravu pārvadājumiem, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – vien 18%. UIC pašlaik strādā pie tā, lai rastu labākās alternatīvas dīzeļdegvielai dzelzceļa neelektrificētajās līnijās un vadības komitejas sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar pašlaik tirgū pieejamajiem risinājumiem, to priekšrocībām un iespējām.  

Līdz ar pavasara tūrisma sezonas sākumu, Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs piedāvā iespēju doties industriālajos pārgājienos kopā ar klases kolektīvu, kolēģu, ģimenes vai draugu kompānijā, un iepazīt vietas Rīgā, Jūrmalā un Jelgavā, kurām citkārt, iespējams, vienkāršs garāmgājējs nepievērstu uzmanību.

“Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs turpina iepriekšējos gados aizsākto  pārgājienu ciklu, kuru laikā ne tikai dzelzceļa entuziastiem un industriālā mantojuma interesentiem, bet ikvienam tiek dota iespēja gūt ieskatu par vēsturiskiem un mūsdienu industriālajiem objektiem, sekmējot izpratni un pozitīvu attieksmi par dzelzceļa vēsturi un attīstību. Mūsu piedāvātajos pārgājienu maršrutos aicinām dalībniekus pievērst uzmanību maz pamanītām niansēm, ieklausīties vēstures stāstos un kopā pārdomāt, kādas pārmaiņas dzelzceļš ienesis pilsētā un kas mūs vēl sagaida. Tuvākie pārgājieni, kuros aicinām pievienoties, notiks jau 15.aprīlī Rīgā un 29.aprīlī Jūrmalā,” stāsta Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gunita Reinvalde.

Rīgas pārgājiena "Dzelzceļš Pārdaugavā. Pagrieziena punkti" dalībnieki varēs apskatīt senāko dzelzceļa kvartālu Daugavas kreisajā krastā, iepazīstot Torņakalna vēstures līkločus un dzelzceļa tiltu likteņus, kā arī apspriest, kā Pārdaugavas vaibsti mainīsies pavisam tuvā nākotnē. 

Tikmēr Jūrmalas pārgājiena “Jūrmalas staciju stāsti” interesenti varēs uzzināt par dzelzceļa līnijas “Rīga – Tukums” izveidi, Jūrmalas staciju un pieturvietu vēsturi, tostarp, notikumiem un faktiem, kas saistīti ar tām un to nosaukumiem. Tāpat tiks stāstīts par staciju ēkām un laiku tajās, vilcienu biļetēm, kā arī kustību sarakstiem toreiz un tagad.

Savukārt Jelgavas pārgājiena “Dzelzceļš – pilsētas attīstītājs” dalībniekiem tiek piedāvāts iepazīt gan dzelzceļa darbībai nepieciešamo infrastruktūru - Jelgavas staciju, Lietuvas šosejas viaduktu, lokomotīvju depo, tiltus pār Lielupi, gan dzelzceļnieku dzīvojamo māju rajonus Prohorova, Cepļu, Zirgu, Pasta un Mātera ielās, gan arī Baltijas dzelzceļa sabiedriskās ēkas – Jelgavas mezgla dzelzceļnieku klubu, slimnīcu un universālveikalu.

Pārgājienu garums ir no 5 līdz 10 kilometriem; dalības maksa - sākot no 3 eiro (skolēniem) līdz 10 eiro (pieaugušajiem). Tos vada Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja speciālisti. Pieteikšanās un detalizētāka informācija: www.railwaymuseum.lv/lv/content/industrialie-pargajieni-0

NB! Bērniem un jauniešiem līdz 14 gadu vecumam dalība pārgājienos atļauta atbildīgā pieaugušā pavadībā (maršruts veidots ciešā sliežu tuvumā, vecākiem lūgums uzmanīgi izvērtēt sava mazgadīgā bērna līdzdalību šajā pārgājienā!)