Lai nostiprinātu profesionālās iemaņas un savstarpējo sadarbību krīzes situācijās, VAS "Latvijas dzelzceļš"Civilās aizsardzības un ugunsdrošības nodaļa š.g. 1.jūnijā Rēzeknes iecirkņa Ludzas dzelzceļa stacijā rīkoja civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības, kuru laikā tika lokalizēta imitēta bīstamas vielas noplūde no cisternas un tās pārsūknēšana derīgajā cisternā.

Avārijas likvidācijas laikā Sliežu ceļu pārvaldes Rēzeknes ugunsdrošības un glābšanas vienība (UGV-5), sadarbojoties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) speciālistiem, nodrošināja cisternas un izlijušās imitēti bīstamās kravas pārklāšanu ar putām un ūdens aizsega izveidošanu. Pēc tam negadījuma likvidācijā iesaistītie formējumi, izmantojot savā rīcībā esošās īpašās ierīces un instrumentus, veica sūces novēršanu. Kad sūce tika novērsta, UGV-5, izmantojot sūkni, veica bīstamās kravas pārsūknēšanu no bojātās cisternas un citām tilpnēm derīgajā cisternā.

Mācībās tika pārbaudīta dzelzceļa speciālistu, operatīvo dienestu un vietējās pašvaldības atbildīgo pārstāvju sadarbība avārijas situāciju izraisījušu notikumu seku likvidēšanā.

“Mācību plāns tika izpildīts, un visu iesaistīto dienestu lielākais ieguvums bija tas, ka varējām praksē pārbaudīt, kā notiek negadījumu novēršana, kas turpmāk atvieglos lēmumu pieņemšanu. Svarīgi, ka negadījuma novēršanā iesaistītie dienesti darbojās koordinēti, ikviens zināja, ko dara citi dienesti - kā notiek štāba darbs, kā notiek informācijas nodošana Civilās aizsardzības komisijai, kas, atkarībā no situācijas, pieņēma lēmumu, kā veikt uzdevumus. Tagad apkopojam secinājumus un gatavojamies nākamajām mācībām, kas notiks Krustpilī, “ pēc sekmīgi aizvadītajām mācībām sacīja VAS “Latvijas dzelzceļš” Civilās aizsardzības un ugunsdrošības nodaļas vadītājs Aivars Straume.

Civilās aizsardzības mācībās piedalījās LDz Rēzeknes un Ludzas stacijas personāls, LDz Rēzeknes ugunsdrošības un glābšanas vienība ar ugunsdzēsības un palīdzības vilcienu, automašīnām un mācību cisternu, LDz drošības direkcijas pārstāvji, SIA “LDZ CARGO” lokomotīve un kravas termināla personāls un SIA “LDZ apsardze” darbinieki. Mācībās iesaistījās VUDG Latgales reģiona brigādes komandējošais un dežurējošais personāls ar speciālo auto tehniku, Valsts Vides dienesta pārstāvji, Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, kā arī Ludzas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas pārstāvji.

Civilās aizsardzības mācības ar valsts operatīvo dienestu iesaistīšanos LDz organizē četras reizes gadā.

Š.g. 30.jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks grāmatas “600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ atvēršana un uz šo pasākumu tiek aicināts ikviens interesents. Grāmata tapusi, veicot nebijuši visaptverošu Sēlijas šaursliežu dzelzceļu izpēti gan kartogrāfijas, gan dzelzceļa izbūves, gan militārās un sociāli ekonomiskās vēstures kontekstā, un tās autori ir pētnieku komanda: vēsturnieki – militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, ģeogrāfs -kartogrāfijas profesionālis un dzelzceļa industriālā mantojuma eksperts.

Līdz šim Latvijas šaursliežu dzelzceļiem veltītajos darbos lauku dzelzceļi aplūkoti samērā vispārīgi, koncentrējoties uz to būvniecības un ekspluatācijas sākuma posmu Pirmā pasaules kara laikā un uzreiz pēc tā. Arī 600 mm dzelzceļš Sēlijā vairāk bijis skatīts neliela apjoma darbos, bet šo dzelzceļu lietošana vispārējā pasažieru un kravu satiksmē, īpaši laikā pēc 1945.gada, līdz šim bija palikusi ārpus Rietumeiropas dzelzceļu vēstures pētnieku interešu loka.

Sākotnēji, Pirmā pasaules kara laikā, 600mm dzelzceļš Sēlijā tika radīts kā Vācijas armijas militāra infrastruktūra frontes apgādes vajadzībām, kokmateriālu un citu saimniecisku labumu izvešanai no okupētajām teritorijām, bet vēlākajos gados dažādu politisko režīmu laikā izmantots kā saimnieciska infrastruktūra. 

Pētnieku grupas mērķis bija ne vien izzināt šī dzelzceļa būvniecības gaitu, ekspluatācijas mērķus un ietekmi reģiona attīstībā, bet arī iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par dzelzceļa trašu izvietojumu dabā, izmantojot zemes virsmas aerolāzerskenēšanas jeb LiDAR (Light Detection and Ranging) datu kopumu. Monogrāfijas vajadzībām muzejos, bibliotēkās, arhīvos un pie privātkolekcionāriem tika uzmeklētas I pasaules kara laika fotogrāfijas, tāpat veikta dzelzceļa infrastruktūras fragmentu foto fiksācija dabā.

Projekta zinātniskais redaktors ir Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, redaktore un korektore - Dr. philol. Austra Celmiņa-Ķeirāne, tekstu tulkojumi angļu valodā - Māra Kokina, izdevuma dizains un makets -  Kirils Kirasirovs, projekta vadītāja - Agnese Neija.

Grāmatas “600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ atvēršanas pasākums notiks š.g. 30.jūnijā plkst.17.00 Dzelzceļa muzejā un tajā piedalīsies pētnieku komanda:

• Toms Altbergs (Mg. ing., VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts),
• Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks ),
• Aivars Markots (Dr. geol., Latvijas Universitātes docents)
• Ilze Freiberga (Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore)

Lai saņemtu ielūgumu uz grāmatas atvēršanas pasākumu, interesentiem lūgums reģistrēties līdz š.g. 29.jūnijam: https://forms.gle/yeUtuDwbsTaRm7ei8

Piedaloties starptautiskajā dzelzceļa transporta nozares konferencē “RailFreight On Tour”, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Viļņā, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks uzsvēra, ka lai dzelzceļa nozare Baltijas reģionā pakāpeniski paaugstinātu savu konkurētspēju, cieši jāsadarbojas gan visu iesaistīto valstu dzelzceļa nozares uzņēmumiem, gan valstu un Eiropas Savienības institūcijām.

Šajā starptautiskajā konferencē valstu dzelzceļa uzņēmumu un citu saistīto nozares uzņēmumu pārstāvji diskutēja par Baltijas reģiona dzelzceļa nozares iespējām un izaicinājumiem ilgtspējīga transporta koridora pilnveidošanā un tā konkurences nodrošināšanā, un īpašu uzmanību pievērsa arī Amber Train projekta tālākai attīstībai.

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka lai Baltijas valstu transporta koridors spētu paaugstināt tā konkurētspēju reģionā, būtiska ir gan visu iesaistīto valstu aktivitāte un proaktīvs atbalsts multimodālo pārvadājumu veicināšanai, gan kvalitatīva dzelzceļa infrastruktūra, gan efektīvi dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks stāsta: “Pēdējā dekādē visā Eiropā būtiski palielinās ne tikai dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā, bet arī dzelzceļa īpatsvars kopējā kravu pārvadājumu ķēdē. Ilgtspējīgu multimodālu pārvadājumu nodrošināšana dod iespēju paaugstināt Latvijas un Baltijas transporta koridora konkurētspēju citu starptautisko maršrutu vidū, un, visām Baltijas valstīm aktīvi un saskaņoti turpinot attīstīt jau esošo, intermodālo Amber Train projektu, mēs radīsim reģionāla līmeņa attīstības instrumentu”.

Amber Train ir Lietuvas - Latvijas - Igaunijas starpvalstu projekts, kurš ir izveidots, lai veicinātu Baltijas transporta koridora konkurētspēju, kā arī īstenotu ES Baltajā grāmatā ietverto nosacījumu līdz 2030.gadam ne mazāk kā 30% no autopārvadājumiem, kas ir garāki par 300km, pārorientēt uz citiem, videi draudzīgākiem transporta veidiem, piemēram, ūdens transportu vai dzelzceļa transportu.

Tāpat konferences paneļdiskusijas ietvaros tika apspriests situācijas novērtējums un nākotnes perspektīvas Ukrainas transporta un īpaši dzelzceļa nozarē, tostarp, ar to saistīto pārvadājumu Baltijas valstu kontekstā nākotne.

Š.g. 30.jūnijā plkst.11.00 Krustpils dzelzceļa stacijas 21.pievedceļa teritorijā notiks kompleksās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Civilās aizsardzības mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu. Mācību laikā operatīvo dienestu transportlīdzekļi pārvietosies ar ieslēgtiem skaņas un gaismas signāliem.

Mācību mērķis ir pārbaudīt Civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai un nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz LDz publiskās dzelzceļa infrastruktūras. Iesaistīto dalībnieku uzdevums ir nodzēst izraisīto ugunsgrēku, ierobežot bīstamas kravas noplūdi no cisternas un likvidēt negadījuma sekas.

Civilās aizsardzības mācībās piedalīsies LDz Krustpils un Daugavpils stacijas personāls, Krustpils stacijas avārijas grupa, LDz Daugavpils ugunsdrošības un glābšanas vienība ar ugunsdzēsības un palīdzības  automašīnām un mācību cisternu, LDz drošības direkcijas pārstāvji, vilcienu kustības  pārvaldes pārstāvji, SIA “LDZ CARGO” lokomotīve un kravas termināla personāls un SIA “LDZ apsardze” darbinieki. Tāpat mācībās iesaistīsies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) Zemgales reģiona brigādes komandējošais un dežurējošais personāls ar speciālo autotehniku, kā arī Vides dienesta pārstāvji.

Apkārtējie iedzīvotāji ir aicināti nesatraukties un izturēties ar sapratni, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas. Mācību laikā notiks tikai apdraudējuma imitācija.

30.jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notika grāmatas “600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ atvēršana un pasākums bija plaši apmeklēts. Īpašu interesi par unikālo, visaptveroša Sēlijas šaursliežu dzelzceļu izpētes rezultātā tapušo grāmatu izrādīja Sēlijas novadā dzīvojošie un no šī novada nākušie iedzīvotāji. Tāpat par grāmatu un tās tapšanas gaitu ieinteresēti bija dzelzceļa nozares entuziasti, vēsturnieki un dažādu jomu profesionāļi. Kopumā grāmatas atvēršanas pasākumu apmeklēja un autoru stāstos klausījās vairāk nekā 50 cilvēku.

Grāmata tapusi pēc vairāk nekā divus gadus ilguša pētījuma, kurā piedalījās pētnieku komanda - Toms Altbergs (Mg. ing., VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts), Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks ), Aivars Markots (Dr. geol., Latvijas Universitātes docents) un Ilze Freiberga (Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore). Tomēr vērienīgais darbs nebūtu iespējams arī bez daudzu citu cilvēku, organizāciju un iestāžu atsaucības un iesaistes.

Toms Altbergs, VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts:“Mēs – pētnieki – katrs savā nostūrī kaut ko pētām, viens pievērsies kartēm, otrs dzelzceļam, trešais militārajām aktivitātēm vai muzeja darbībai. Visu to salikt kopā un panākt, lai autori iesniegtu savus darbus laikā – projekta diriģentam jābūt ar īpašu raksturu un lielai autoritātei. Man ir liels prieks par projekta vadītājas Agnese Neijas devumu, jo bez viņas šī grāmata nebūtu tapusi. Tāpēc saku vislielāko paldies Agnesei! Vēl es gribētu pieminēt atbalstītājus – Valsts kultūrkapitāla fondu, Aizsardzības ministriju, Zemgales Plānošanas reģionu, Viesītes novada domi un VAS “Latvijas dzelzceļš”, bez kuriem grāmatas izdošana nebūtu iespējama, kā arī personīgi pateikties Bruno Lielkājam, Viesturam Lielkājam un Haraldam Mizonim, kuri ir lieli šīs tēmas fanāti un bez kuru sniegtās informācijas un iedvesmas nekas nebūtu noticis. Proti, lai izpētītu Sēlijas mazbānīša vēsturi, nepietiek, ka tev ir kartes, arhīva dati. Tev jāsaprot, kur tas viss dabā atradies, jo laika gaitā vēsturiskās liecības par Pirmā pasaules kara būvēm ir gandrīz izzudušas.”

Grāmatas atklāšanas pasākumā bija klāt arī Dr. hist. Kārlis Dambītis, Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, kurš atzīst, ka viņam pašam šķita interesanti noskaidrot, kas īsti notika šajā laikā, kāpēc šaursliežu dzelzceļš Sēlijā bija jābūvē, tāpat, ārkārtīgi interesanti bijis salīdzināt vēsturisko vietu fotogrāfijas ar reālo ainu šodien, jo dažas ēkas pastāv joprojām, un šis fakts ļāvis sākt radīt stāstu.

Kārlis Dambītis:“Kad mani uzrunāja uzrakstīt grāmatai nodaļu par Pirmā pasaules karu Sēlijā, par karadarbības ietekmi transporta infrastruktūras izveidē, uzreiz zināju, ka piekritīšu, jo mani interesē visas pieminētās tēmas. Tajā pašā laikā apzinājos, ka dzelzceļa vēsture ir tāda kā “bīstama vieta”, jo zinu, cik prasīgi pret tēmas pārzināšanu ir gan dzelzceļa vēsturnieki, gan novadpētnieki. Ja runājam par Pirmo pasaules karu, mēs bieži domājam par strēlniekiem, rakstnieku Aleksandru Grīnu, taču tā ir tikai maza daļa no vēstures, jo Pirmais pasaules karš izveidoja valsti, kurā šodien dzīvojam un pēc tā Latvija bija visvairāk izpostītā teritorija Eiropā. Vienā no grāmatas sadaļām rakstu par tiltiem pār Daugavu. Pirms tam pat nespēju iedomāties, cik daudz tiltu Pirmā pasaules kara laikā tika uzbūvēti pār Daugavu. Mēs zinām teicienu par tiltu sadedzināšanu, bet tas vēstures kontekstā jāsaprot burtiski.”

Savukārt Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ilze Freiberga saka, ka, lai arī teiciens, ka dzelzceļš atnes civilizāciju ir vispārzināms, bieži ar to tiek saprasti tikai statistikas dati par dzelzceļā nodarbināto cilvēku skaitu. Taču viņai pētījuma laikā bija svarīgi saprast, kāpēc tolaik cilvēki izvēlējās strādāt dzelzceļā, kā sākās dzelzceļnieku dinastiju veidošanās un kāpēc daudzas paaudzes dzelzceļnieku uzskatīja par vislepnāko un vislabāko profesiju.

Ilze Freiberga:“Kad pirmo reizi nācās saskarties ar šaursliežu jeb 600 mm dzelzceļa vēstures tēmu, aizdomājos, kāpēc citās Latvijas teritorijās šī tēma interesē šauru cilvēku loku, bet aizbraucot uz Viesīti 2020.gada augustā, konstatēju, ka tur joprojām svin Dzelzceļnieku dienu. Vilciens tur vairs nekursē vairāk nekā 50 gadus, bet savā ziņā visa dzīve joprojām notiek ap šaursliežu dzelzceļu. Tas man likās kā fenomens, kas iekļāvies kolektīvajā atmiņās. Lai gan Latvijā bānītis ir viena no visvairāk pētītākajām vēstures tēmām, mēs faktiski neesam pētījuši, kas notiek pēc tam, kad tas pārtrauca darboties. Jo periods starp 1919.gadu un 1972. gadu bija pats svarīgākais posms šo cilvēku dzīvē, ko, es ceru, man izdevies aprakstīt gana labi.”

Grāmatu “600 mm dzelzceļš Sēlijā I pasaules kara laikā - būvniecība, mērķi, ietekme’’ jau ir vai pavisam drīz būs iespējams iegādāties Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Viesītes muzejā “Sēlija”, Biedrībā Sēlijas kultūras projekti, Karšu veikalā “Jāņa sēta” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas veikalā “Draugu telpa”.

Šovasar Dzelzceļa muzejs piedāvā radošas un izzinošas nodarbības “Ceļā ar vilcienu!” bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem. Piecas dienas, no 25. līdz 29.jūlijam bērniem būs iespēja atklāt daudz jauna par noslēpumaino vilcienu pasauli: uzzināt, kādos vagonos cilvēki devās savās gaitās senos un sensenos laikos, iejusties mašīnistu lomās muzeja elektrovilcienā, ar īstu vilcienu doties uz Jelgavu un apmeklēt lokomotīvju depo, iet pārgājienā uz Baložu kūdras purvu un doties piedzīvojumā ar bānīti.

 “Ir vasara – tas ir īstais laiks, lai dotos ceļā! Ceļā ar īstu vilcienu, ceļā uz jauniem piedzīvojumiem un noderīgām zināšanām! Papildus braucieniem un pārgājieniem kopīgi zīmēsim, līmēsim, veidosim un radīsim, tādējādi nostiprinot iegūtās zināšanas. Un, protams, uzstādīsim jaunus ātruma rekordus izbraucienā ar rokas drezīnu!” – stāsta Dzelzceļa muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Gunita Reinvalde.

Nodarbības norisināsies piecas dienas, katru dienu no plkst. 9.00 līdz 14:00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, Uzvaras bulvārī 2A, Rīgā.

Kāpēc piedalīties?

• Iespējams, pirmo reizi doties ceļojumā ar vilcienu.
• Uzzināt un izzināt vilcienu pasauli.
• Apgūt jaunas prasmes un iegūt jaunus draugus.
• Interesanti un jēgpilni pavadīt laiku pieredzējuša pedagoga vadībā.
• Rast izpratni par dzelzceļa darbību un drošību.

Norises laiks: 25.07. – 29.07.2022.

Dalības maksa: 100 EUR, kas ietver dalību nodarbībās 5 darba dienas, visus nepieciešamos materiālus un uzkodas.

Pieteikšanās un vairāk informācijas: www.railwaymuseum.lv vai pa tālr. 20032331.

Š.g. 8.-9. jūlijā Vīnē notika Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju kopienas (CER - The Community of European Railway and Infrastructure Companies ) samits, kura laikā tika parakstīta deklarācija Ukrainas atbalstam, apliecinot Eiropas valstu dzelzceļu gatavību savu iespēju robežās piegādāt tehnisko aprīkojumu un rezerves daļas Ukrainas dzelzceļu atjaunošanai.

Funkcionējoša dzelzceļa sistēma ir būtiska visas Ukrainas tālākajā atjaunošanā, tādēļ deklarācijā tās parakstītāji ir apņēmušies ne vien piegādāt nepieciešamās tehniskās daļas dzelzceļa vajadzībām, bet sniegt arī intelektuālo pienesumu, daloties zināšanās, pieredzē, kur vien tas iespējams un nepieciešams. Parakstītā deklarācija paredz arī aicinājumu Eiropas Savienības institūcijām nodrošināt, ka fonds “RebuildUkraine” ietvertu atbalstu arī infrastruktūras, jo īpaši dzelzceļa infrastruktūras, atjaunošanai Ukrainā. Deklarācija samita laikā tika prezentēta Ukrainas dzelzceļa vadītājam Aleksandram Kamišinam, kurš pateicās par atbalstu.

Starp Eiropas dzelzceļu vadītājiem, kuri parakstīja minēto deklarāciju, bija arī VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

CER vadības komitejas sanāksmē samita laikā tika pārrunāti arī citi jautājumi, tai skaitā, CER vadītāju koalīcijas paveiktais aizvadītā gada laikā. Tika aplūkoti tādi jautājumi kā TEN-T regulas pārskatīšana, Eiropas satiksmes vadības sistēma, Dzelzceļa kravu pārvadājumu regula, ERTMS ieviešana un citi jautājumi. Kā viena no prioritātēm minēta arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana, lai ar oglekļa cenas noteikšanu nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem transporta veidiem. Tika spriests arī par Eiropas datu stratēģiju, kas arvien aktualizējas politiskajās diskusijās ES institūcijās.

Samita otrajā dienā, 9.jūlijā Eiropas dzelzceļu vadītāji parakstīja deklarāciju digitalizācijas nozīmes stiprināšanai dzelzceļā. Ar šīs deklarācijas palīdzību tās parakstītāji ir apņēmušies ieviest viedas tehniskās darbības infrastruktūras, kravu un pasažieru transporta, cilvēkresursu, biļešu tirdzniecības jomās dzelzceļa nozarē.

Foto: M.Knopp.

Atsaucoties Duisburgas ostas (Duisportas) pārvaldes (Vācija) “Duisburger Hafen AG” uzaicinājumam, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Rīgas Brīvostas pārvaldes delegācija šonedēļ apmeklēja Duisburgas ostu, kur notika tikšanās ar uzņēmuma un ostas termināļu vadītājiem, pārrunājot potenciālās sadarbības iespējas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Starptautisko kravu pārvadājumu tirgus visā pasaulē šobrīd piedzīvo ievērojamas pārmaiņas, un šie izaicinājumi paver iespējas aktīviem tirgus dalībniekiem piedāvāt savus risinājumus. Jau vairākus gadus mēs esam ieguldījuši vērā ņemamu darbu, radot un attīstot projektu “Amber Train”, ko ir augstu novērtējis arī viens no nozīmīgākajiem Eiropas loģistikas mezgliem – Duisporta, izsakot gatavību attīstīt kravu pārvadājumus Baltijas virzienā. Triju Baltijas valstu kopīgais kravu pārvadājumu vilciena projekts “Amber Train” šobrīd piedzīvo jaunu attīstības posmu un šajā savienojumā rada labu potenciālu nākotnes sadarbībai.”

“Amber Train” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļa uzņēmumu un Igaunijas “Operail” kopīgs projekts, pie kura attīstīšanas uzņēmumi strādāja jau vairākus gadus. Projekts dos iespēju Baltijas valstīm kopīgi attīstīt multimodālos kravu pārvadājumus, izmantojot dažādus transporta veidus. Šāda kravu transportēšanas metode nākotnē ļaus ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un operatoriem, bet arī samazinās vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu iespējamību un sastrēgumus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” pēdējos gados īpašu uzmanību pievērš gan savu pakalpojumu klāsta paplašināšanai, gan darbības attīstībai patreizējos un jaunos mērķa tirgos. Lai piesaistītu jaunus klientus ārvalstīs, uzņēmums līdz ar citiem Eiropas dzelzceļa nozares uzņēmumiem  piedalīsies arī starptautiskajā izstādē “InnoTrans”, kas notiks Berlīnē š.g. 20.-23.septembrī.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” veic dzelzceļa ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontus, lokomotīvju ekipēšanu un modernizāciju, sniedz maģistrālo kravas, manevru dīzeļlokomotīvju un sliežu ceļu mašīnu nomas pakalpojumus, lokomotīvju rezerves bāzes uzturēšanas un citus pakalpojumus. Līdz ar riteņpāru darba galda modernizāciju 2021.gadā, pēc pakalpojuma sertifikāta darbības sfēras paplašināšanas uzņēmumam ir pavērusies iespēja veikt ritošā sastāva remontdarbus lokomotīvēm un vagoniem, kas piemēroti ne tikai Latvijā ierastajiem 1520mm platajiem sliežu ceļiem, bet arī sliežu platumam, kāds ir izplatīts lielākajā daļā ES valstu.

Lai sekmīgi turpinātu attīstību, paplašinātu esošo sadarbību un piesaistītu jaunus klientus, š.g. 20.-23. septembrī SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" piedalīsies starptautiskajā sliežu transporta, satiksmes tehnoloģiju un infrastruktūras izstādē “InnoTrans” Berlīnē.

Izstāde “InnoTrans” ir veltīta dzelzceļa transportam un tā tradicionāli pulcē industrijas nozaru speciālistus, tostarp, nacionālo dzelzceļa kompāniju pārstāvjus. Izstādē ir iespējams iepazīties gan ar dzelzceļa nozares sasniegumiem, gan jaunākajiem piedāvājumiem šajā jomā, tāpat tā ir iespēja dibināt profesionālus kontaktus, uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus un paplašināt klientu loku. Izstādē ir iespējams iepazīties ar visdažādākajām dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva komponentēm - lokomotīvēm, vagoniem, platformām, dzinējiem, pievadiem, bremžu sistēmām, reduktoriem utt.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ekspozīcija atradīsies 6.2. zālē, stendā Nr.915 “Messe Berlin” izstāžu centrā.  Visas izstādes laikā stendā strādās  SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" darbinieki, t.sk. uzņēmuma valdes locekļi.  SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” aicina ikvienu interesentu neformālā vidē pārrunāt sadarbības uzsākšanas, turpināšanas vai attīstības jautājumus. Izstādes apmeklētāji stendā varēs iegūt nepieciešamo informāciju par jaunākajām inovācijām transporta tehnoloģiju nozarē un iepazīties ar SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" sniegto pakalpojumu klāstu.

Tāpat ikvienam izstādes apmeklētājam ir iespēja tikties ar SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" vadību, iepriekš rezervējot sev vēlamo laiku. To iespējams izdarīt, sazinoties ar SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" kontaktpersonu: Attīstības un pārdošanas direkcijas projektu vadītāju Gunāru Silavu (mob. +371 22328977, e-pasts: gunars.silavs@ldz.lv).

Iepriekšējā “InnoTrans” izstāde notika 2018.gadā, to apmeklēja  vairāk nekā 153 tūkstoši cilvēku un tajā tika pārstāvēti 3062 uzņēmumi no 61 pasaules valsts.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs š.g. 15.jūlijā tikās ar Lietuvas dzelzceļa (Lietuvos Geležinkeliai, LTG) jauno vadītāju Egidiusu Lazausku (Egidijus Lazauskas) un vienojās tuvākajā laikā realizēt kravu pārvadājumu vilciena “Amber Train” otro pilotprojektu.

LDz un LTG vadītāji pārrunāja iespējas pagarināt “Amber Train” maršrutu līdz Somijai, kas ļautu piesaistīt jaunus klientus un audzēt kravu apjomus.

M.Kleinbergs: “Esam uzsākuši sarunas par sadarbību ar Duisburgas ostu, un, neapšaubāmi, šāda sadarbība būtu spēcīgāka, ja mēs apvienotos ar pārējo Baltijas valstu dzelzceļiem, tādējādi klientu kravu potenciāls kļūtu vēl pievilcīgāks Duisportai. Ar Lietuvas kolēģiem vienojāmies uzrunāt Igaunijas dzelzceļu, radot iespējas attīstīt savienojumu ar Somiju, lai veiktu pārvadājumus līdz šim snaudošajā Ziemeļu-Dienvidu savienojumā.”

Kaimiņvalstu dzelzceļu tikšanās laikā tika pārrunātas arī sadarbības iespējas starp nacionālajiem dzelzceļiem dzelzceļa un citu infrastruktūras objektu atjaunošanā, lai pēc iespējas sekmīgāk palīdzētu Ukrainai un tās dzelzceļam atveseļoties pēc karā ciestajiem zaudējumiem..

Jau drīzumā gaidāma Ukrainas dzelzceļa pārstāvja Baltijas valstīs Artjoma Hačatrjana vizīte Latvijā un akreditācija VAS “Latvijas dzelzceļš”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” pēdējo gadu laikā mainās, būtiski palielinot darbības efektivitāti, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un virzoties uz mērķi – kļūt par mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Lai veicinātu ilgtspējīgu, esošajai situācijai atbilstošu un efektīvu darba vidi, VAS “Latvijas dzelzceļš” izvērtē iespēju centrālajam birojam pārcelties uz citām darba telpām, un ir izsludinājis konkursu par biroja telpu nomu Rīgā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācija šobrīd strādā vairākās ēkās netālu no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, un galvenā no tām - centrālā biroja ēka Gogoļa ielā 3 ir celta 1914.gadā. Šī ēka ir bijusi dzelzceļu administrācijas mājvieta jau vairāk nekā 100 gadus, un šajā laikā būtiski ir mainījušās gan dzelzceļa tehnoloģijas un cilvēku darbaspēka loma dzelzceļa darbības nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu priekšstats par mūsdienīgām un efektivitāti veicinošām biroju telpām”.

“Esošo LDz administrācijas ēku Gogoļa ielā 3, Turgeņeva ielā 14 un Turgeņeva ielā 21 un citviet kopējā lietderīgā platība uz vienu darbinieku ir ap 38 m^2, un biroja platība – 25 m² , kas būtiski pārsniedz efektīvai darbībai nepieciešamo biroja platību uz vienu darbinieku. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī attālinātā darba radīto ietekmi, ir pieņemts lēmums izvērtēt iespējas iznomāt jaunas, salīdzinoši nelielas, uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai atbilstošākas un mūsdienīgi aprīkotas centrālās administrācijas telpas,” turpina M.Kleinbergs.

Pašlaik VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācijas darba telpu platība pārsniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru, savukārt jaunajām VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai nepieciešamajām biroja telpām nepieciešama apm. 4500 m² liela lietderīgā platība, un būtiska uzmanība tiks pievērsta arī augstai biroja ēkas energoefektivitātei. Tāpat, rūpējoties par darbinieku ērtībām, LDz sagaida biroja telpu nomas piedāvājumus, kas ietver arī ēkā vai tās tuvumā atrodošos ēdnīcu, ērti pieejamu sabiedrisko transportu un citas mūsdienīgiem birojiem raksturīgas prasības.

Saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” prasībām, jābūt iespējai noslēgt nomas līgumu uz vismaz 15 gadiem ar iespēju to pagarināt uz vēl 5 gadiem, un biroja telpām jābūt pieejamām nomas lietošanai 90 dienu laikā pēc piedāvājuma atvēršanas.

Ar telpu tehniskajām prasībām un piedāvājumu iesniegšanas nosacījumiem iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/nekustama-ipasuma-noma

• Kuram par šo ietekmi būtu jāmaksā?
• Kā panākt, lai kravu īpašnieki izvēlētos videi un sabiedrībai draudzīgu pārvadājumu veidu?
• Vai un kā iespējams panākt ilgtspējīgus kravu pārvadājumus, kur sinerģiski līdzās pastāv un tiek kombinēts autotransports un dzelzceļš, mazinot sastrēgumus, negadījumos cietušo un bojāgājušo skaitu un saudzējot vidi? 

Š.g. 17.augustā VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības AS “LatRailNet” rīkotajā diskusijā tikās nozares eksperti, kuri pēc iepazīšanās ar AS “LatRailNet” izstrādāto ziņojumu “Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana iekšzemes kravu pārvadājumos” diskutēja par dažādiem ar kravu pārvadājumu attīstību saistītiem jautājumiem.

AS “LatRailNet” izstrādātais konceptuālais ziņojums ietver gan esošās situācijas analīzi, gan risinājumu variantus, to ietekmi uz vidi un valsts budžetu, gan priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko:“Autotransports un dzelzceļa transports dažādi ietekmē vidi, ikviens transporta veids atstāj savu ietekmi arī uz cilvēku – tie ir trokšņi, sastrēgumi, negadījumi un citi faktori, kas visi kopā veido tā saucamās “ārējās izmaksas”. Dzelzceļš neapšaubāmi ir dabai draudzīgāks transporta veids nekā autotransports, tieši tādēļ visos politiskas plānošanas dokumentos pakāpeniski dzelzceļš tiek pozicionēts kā mugurkauls. Tomēr, analizējot atziņas par transporta veida izvēles kritērijiem, var secināt, ka tiešās izmaksas, tranzīta laiks un pieejamība klientiem joprojām ir nozīmīgāki nekā vides ietekmes, drošības un citi sociālie faktori. Tas nozīmē, ka, lai panāktu vēlamo transporta sistēmas ilgtspējību, dzelzceļa transporta arvien plašāku izmantošanu kravu pārvadājumos un tiektos uz vides mērķu sasniegšanu, dzelzceļa transporta konkurētspējas līdzsvarošana būtu jāveicina valsts līmenī. Pētījums parāda, ka autotransporta un dzelzceļa infrastruktūra šobrīd nav taisnīgās konkurences apstākļos, un tas prasa valsts lēmumu par piekļuves maksas līdzsvarošanu abām infrastruktūrām”.

Ziņojumā uzvērts, ka sociāli optimālai, efektīvai transporta nodrošināšanai, kas veicina godīgu konkurenci starp transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu un autoceļiem, tiek izmantots princips “lietotājs maksā”, proti, katra transporta veida lietotājam būtu jāsedz vismaz tā īstermiņa robežizmaksas. Analizējot situāciju ar lietotāju maksājumiem Latvijā, var secināt, ka “lietotājs maksā” princips starp autoceļiem un dzelzceļu šobrīd netiek ievērots taisnīgi.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka “iekšzemes pārvadājumiem pa dzelzceļu ir jāpieaug. Lai tas notiktu, ir jāpiestrādā gan “Latvijas dzelzceļam”, gan valstiskā līmenī jāmeklē risinājumi, kā finansiāli stimulētu iekšzemes kravu pārvadājumus. Patlaban notiek globālas tektoniskas pārmaiņas saistībā ar karu Ukrainā, mainās un samazinās kravu tranzīta plūsmas. Turpmāk būs vairāk jāstrādā tieši iekšzemes kravu pārvadājumu virzienā, piesaistot klientus, tehnoloģiski mainoties un pierādot dzelzceļa priekšrocības iekšzemes kravu transportēšanā, lai šie apjomi pieaugtu”.

Savukārt princips “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no galvenajiem principiem un ir ES vides politikas pamatā, nozīmē, ka piesārņotāji sedz sava piesārņojuma izmaksas, tostarp izmaksas par pasākumiem, kas veikti piesārņojuma novēršanai, kontrolei, un izmaksas, ko piesārņojums rada sabiedrībai. Piemērojot šo principu, piesārņotāji tiek mudināti izvairīties no kaitējuma videi un ir atbildīgi par radīto piesārņojumu. Lai arī kravu autotransports rada ievērojami lielāku kaitējumu videi un cilvēku veselībai nekā dzelzceļa transports, šobrīd Latvijā nepastāv nozīmīgi ārējo izmaksu segšanas maksājumi.

Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange:“Smagais transports pilsētā ir dzīves kvalitātes jautājums, jo transporta radītie trokšņi, izmeši, sastrēgumi tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labbūtību, arī aptaujas rāda, ka tā ir viena no problēmām, kas iedzīvotājus satrauc visvairāk. Rīgas situācijā tranzīta infrastruktūra ir fragmentāra un liela daļa smagā transporta plūsmas notiek caur Rīgas centru vai blīvi apdzīvotām vietām. Nākotnē mums ir jādomā, kā kravas automašīnām apbraukt pilsētas centru un plašāku teritoriju, tālāk jau par to, lai kravas Rīgas ostā nonāktu, neiebraucot centrā. Ilgtermiņā to risināt ir liels izaicinājums, ir skaidrs, ka kravas transporta atsevišķas vienības pilsētā vienmēr būs, bet tam jābūt labāk organizētam procesam un pēc iespējas mazāk jāietekmē cilvēku dzīves kvalitāte. Pilsētvides hierarhija – gājējs, velobraucējs, sabiedriskais transports, privātais transports un kā pēdējais – kravas transports”. 

Ir paredzams, ka tehnoloģiskie un politiskie trūkumi var traucēt sasniegt virkni Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam mērķus - tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu videi draudzīgu transporta līdzekļu lietošanu, kā arī vairāku ES direktīvu un regulu nosacījumu izpildi.

Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto“ valdes priekšsēdētāja padomnieks juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle: “Līdz šim dzelzceļš un autopārvadājumi ir dzīvojuši paralēli, taču bez šiem diviem eksistē arī gaisa un ūdens transports. Izvēli vienmēr izdara klients, un izvēlei ir savi kritēriji – cena, ātrums, elastības spēja, grafiks. Neviens no transporta veidiem nav aizvietojams, jo katram no tiem ir savas priekšrocības un arī trūkumi, vienlaikus mani priecē, ka šobrīd tiek runāts par to, lai savienotu autotransportu ar dzelzceļu, jo, ja mēs spēsim izstrādāt kompleksu piedāvājumu, kurā ir gan osta, gan dzelzceļš, gan autopārvadājumi, tas nāks par labu mums visiem”.

RTU Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedras vadītāja, asociētā profesore Ingūna Jurgelāne-Kaldava:“Šādas diskusijas organizāciju pārstāvju modelis ir ļoti veiksmīgs un būtu izmantojams arī nākotnē. Iesaistot transporta un loģistikas nozares organizācijas, neaizmirstot arī pētniecības jomas pārstāvjus, ir iespēja risināt dažāda veida problēmas un virzīt nozares attīstību. Piemēram, runājot par to, kādu modeli vajadzētu izmantot Latvijai, 2020.gadā RTU pētnieku grupa veica nozīmīgu pētījumu un tika izstrādāti divi instrumenti, kurus Satiksmes ministrija var izmantot transporta nozares investīciju plānošanā un novērtēšanā. Šajā modelī var noteikt izvēlētā kritērija – vides, izmaksu, reģionu attīstības vai cita kritērija - svarīgumu, tādējādi plānotājs redz, kuri no infrastruktūras piedāvājumiem atbilst tam mērķim, kas ir jāsasniedz”.

Latvijas loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš:“Iedzīvotājiem, gala patērētājiem būtībā svarīgākais ir saņemt vajadzīgo preci, tādēļ būtiskākais ir pakalpojums, kam jānodrošina, lai preces kustētos. Tādēļ šajā tirgū ir vieta visiem spēlētājiem – dzelzceļa, auto, avio un pārējiem transportiem, jo lielie nozares spēlētāji darbojas visos šajos segmentos. Elastības ziņā noteikti priekšroka būtu autotransportam, savukārt prognozējamības ziņā – dzelzceļam”.

Ziņojumā tiek piedāvāti trīs līdzsvarota dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa iespējamie risinājumi, no kuriem kā atbilstošākais ir novērtēts risinājums ar kompensāciju, kas segtu vides aizsardzības un negadījumu blakusizmaksas. Risinājums paredz, ka pamatojoties uz vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksām, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi, tiktu pieņemts lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību, iepriekš saņemot Eiropas Komisijas piekrišanu.

Diskusijas video ierakstu ikviens var noskatīties VAS “Latvijas dzelzceļš” Facebook kontā: https://www.facebook.com/LatvijasDzelzcels/videos/483363243120633   

Ar AS “LatRailNet” sagatavoto konceptuālo ziņojumu par “Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana iekšzemes kravu pārvadājumos” iespējams iepazīties šeit: https://www.lrn.lv/izveidots-konceptualais-zinojums-par-lidzsvarota-finansesanas-modela-nodrosinasana-iekszemes-kravu-parvadajumos/

Šajā nedēļā vizītē VAS “Latvijas dzelzceļš” ir ieradusies delegācija no Uzbekistānas dzelzceļa un tā meitas uzņēmuma, lai turpinātu sadarbības attīstības sarunas kravu pārvadājumu, loģistikas un ritošā sastāva servisa jomā.

Vizītes ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un Uzbekistānas dzelzceļa vadītāja vietnieks Akmals Kamalovs ceturtdien, 18.augustā parakstīja saprašanās memorandu, kas apliecina abpusēju apņemšanos veicināt kravu apjomu saglabāšanu un palielināšanu, aktīvi strādājot pie tirgus analīzes, sniedzot priekšlikumus dzelzceļa transporta konkurētspējas paaugstināšanai, organizējot pieredzes apmaiņu ritošā sastāva modernizācijā, remontā un apkopē un veicot citas aktivitātes kravu piesaistei savienojumā Latvija-Uzbekistāna.

VAS  Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa kravu apjomu palielināšanā starp Latviju un Uzbekistānu mēs redzam potenciālu, ņemot vērā līdzšinējo sadarbību, šī brīža abu uzņēmumu interesi un jau uzsāktos darbus kravu piesaistē. Līdzīgi kā Latvijā, arī Uzbekistānā šobrīd notiek pārmaiņas, kas vērstas uz intensīvāku dzelzceļa transporta izmantošanu un autotransporta aizstāšanu kravu pārvadājumos”.

Uzbekistānas dzelzceļa meitas sabiedrības, kuras darbības joma ir kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, pārstāvji šonedēļ visas nedēļas garumā tikās gan ar Koncerna meitas sabiedrību SIA “LDZ Loģistika” un “LDZ ritošā sastāva serviss” vadību, gan apmeklēja NVVT termināli, Rīgas Universālo termināli, Ventspils brīvostu un Liepājas speciālo ekonomisko zonu.

2022.gadā “Latvijas dzelzceļš” koncerns turpina darbu pie iepriekšējos gados uzsāktās darbības efektivitātes veicināšanas, pārskatot biznesa, organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, lai samazinātu izmaksas, kā arī veicinātu konkurētspējīgas un ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu nākotnē.

Viens no būtiskākajiem VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības rādītājiem ir vilcienu nobraukto km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu. 2022.gada 1. pusgadā vilcienu km skaits salīdzinājumā ar pērnā gada 1.pusgadu ir palielinājies par 9,2%, no tiem kravu pārvadājumos bijis pieaugums par 15,2%, bet pasažieru pārvadājumos – par 4,7%. Pa “Latvijas dzelzceļš” publiskās lietošanas infrastruktūru 2022.gada sešos mēnešos kravu pārvadājumos ir mēroti 2,59 miljoni vilcienu km, bet pasažieru pārvadājumos nobraukti 3,07 miljoni vilcienu km (t.sk. SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” – 23,8 tūkstoši vilcienu km).

Pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļu 2022.gada 1.pusgadā bija 12,23 miljoni tonnu, kas ir par 1,83 miljoniem tonnu jeb 17,6% vairāk nekā 2021.gada līdzvērtīgā periodā. Lielākais īpatsvars - 72,8% - kravu pārvadājumos bija importa pārvadājumiem. Būtiskāko pārvadājumu daļu veidoja akmeņogļu pārvadājumi (28,6%), naftas un naftas produktu pārvadājumi (17,7%) un graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (16,7%). Minerālmēslu pārvadājumu īpatsvars kopējā pārvadājumu apjomā bija 5,9%, koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars bija 5,5%, pārējo kravu īpatsvars - 25,6%.

Platsliežu dzelzceļa līnijās šī gada pirmajā pusē ir pārvadāti 6,87 miljoni pasažieru, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 6 mēnešiem pasažieru skaits ir pieaudzis par 46,4%.

“Latvijas dzelzceļš” koncerns 2022.gada pirmajos 6 mēnešos ir guvis pamatdarbības ieņēmumus 119,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada 6 mēnešos. Jāņem vērā, ka 2021.gadā ieņēmumos tika atzīts no valsts saņemamais 8,3 miljonu eiro līdzsvara maksājums, bet šogad koncerna valdošais uzņēmums VAS “Latvijas dzelzceļš” 6 mēnešu saimniecisko darbību ir noslēdzis ar peļņu 0,7 miljonu eiro apmērā bez finanšu līdzsvara maksājuma saņemšanas.

Neņemot vērā 2021.gada 1.pusgadā uz ieņēmumiem attiecinātos 8,3 miljonus eiro, Koncerna ieņēmumi šogad faktiski pieauguši par 11 miljoniem eiro, ko nodrošināja SIA "LDZ CARGO" ieņēmumu pieaugums 8 miljonu eiro apmērā, kā arī SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” ieņēmumu pieaugums 2 miljonu apmērā. SIA "LDZ CARGO" ieņēmumi pieauguši pārvadāto kravu apjoma pieauguma ietekmē, savukārt SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” ieņēmuma pieauguma pamatā bija lokomotīvju un vagonu remontu un apkopes pakalpojumi, kā arī ieņēmumi no dīzeļdegvielas un eļļas realizācijas un ekipēšanas.

Tomēr šī gada pirmajos 6 mēnešos ir auguši ne tikai Koncerna ieņēmumi, bet arī tā pamatdarbības izmaksas, kas pirmajā pusgadā ir sasniegušas 130,6 miljonus eiro - par 7,3 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskākais izmaksu pozīciju pieaugums ir saistīts ar energoresursu cenas straujo kāpumu.

Tā kā 2022.gadā pirmajos 6 mēnešos kopējās izmaksas ir bijušas lielākas par ieņēmumiem un “Latvijas dzelzceļš” šajā periodā no valsts nav prasījis līdzsvara maksājumu par 2022.gadu, Koncerna saimnieciskās darbības zaudējumi kopumā ir 0,4 miljoni eiro.

2022.gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” un Koncerna galvenās prioritātes un mērķi ir saistīti ar uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, finanšu līdzsvara nostabilizēšanu, kā arī ar organizatorisko un tehnoloģisko procesu ieviešanu un pastāvīgu pilnveidošanu. Būtiska uzmanība arī turpmāk būs pievērsta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus. Tāpat turpināsies aktīvs darbs pie dzelzceļa pasažieriem nepieciešamās ērtas un efektīvas infrastruktūras attīstības, kā arī tiks veicināta drošība pie un uz sliežu ceļiem.

Ar VAS “Latvijas dzelzceļš” un koncerna pusgada finanšu pārskatiem iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/neauditeti-starpperiodu-finansu-parskati

VAS «Latvijas dzelzceļš» (turpmāk - LDz) uzsāk drošības kampaņu «Redzi sliedes – nopauzē!», kuras mērķis ir atgādināt iedzīvotājiem par drošu dzelzceļa sliežu šķērsošanu un mazināt dzelzceļa negadījumos cietušo un bojā gājušo skaitu. Dati liecina, ka kopumā uz dzelzceļa sliedēm bojā gājušo skaitam ir tendence mazināties, tomēr šogad dzīvību zaudējuši jau 11 cilvēki, turklāt lielākoties – pašu neuzmanības vai pārgalvības dēļ. Līdz ar jauna mācību gada sākumu LDz, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas, Valsts policijas un Rīgas 45.vidusskolas pārstāvji tikās Drošības kampaņas “Redzi sliedes – nopauzē!” atklāšanas pasākumā, kur aktualizēja bērnu un jauniešu drošību, kā arī pārrunāja efektīvākos veidus, kā skolas vecuma bērnus vislabāk uzrunāt par drošības prasību ievērošanu.

«Negadījumu biežākie cēloņi joprojām ir neuzmanība, minimālo drošības noteikumu neievērošana vai klaja pārgalvība. Turpinās pēdējo gadu tendence – gājējs ir iegrimis viedierīcē, klausās austiņās skaļu mūziku, pat skatās filmas un pārraides, ejot pa ielu, tai skaitā, šķērsojot sliežu ceļus. Jauniešu vidū aktuāla vēl viena modes lieta  – elektroskūteru un elektrovelosipēdu lietošana, kas bieži vien tiek vadīti bez apdoma, apdraudot gan apkārtējos, gan sevi. Arī sliedes uz šiem transportlīdzekļiem tiek šķērsotas lielā ātrumā, pie aizliedzošā signāla, tuvojoties vilcienam. Nelaimes gadījums notiek, elektroskūterim apgāžoties uz dzelzceļa pārejas vai pārbrauktuves, braucējs savainojas, nepaspēj piecelties, pirms vilciens ir pietuvojies”, - skaidro LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

LDz Tehniskās un būvniecības daļas vadītājs Sergejs Mihailovs norāda, ka arī pieaugušie satiksmes dalībnieki - autovadītāji nereti pārkāpj satiksmes noteikumus un izraisa avārijas situācijas uz dzelzceļa pārbrauktuvēm: “LDz pastāvīgi strādā pie dzelzceļa drošības paaugstināšanas – tās ir jaunas signalizācijas sistēmas, gājēju tuneļi, nožogojumu ierīkošana un citi ar infrastruktūras modernizāciju saistīti darbi, tāpat arī dažādu tehnoloģisko procesu attīstīšana. Šobrīd ar videonovērošanas sistēmas palīdzību no pārbrauktuvju centra tiek kontrolēta situācija noslogotākajās dzelzceļa pārbrauktuvēs visā Latvijā un, nepieciešamības gadījumā no šī centra tiek veiktas arī darbības, lai novērstu avārijas situācijas. Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai jau drīzumā visa informācija par autovadītājiem, kuri uz dzelzceļa pārbrauktuvēm rupji pārkāpj satiksmes noteikumus, nonāktu Valsts policijas rīcībā un šie pārkāpēji saņemtu atbilstošu sodu.”

D.Zvaners piebilst, ka diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk tiek novēroti arī apzinātas pārgalvības gadījumi, īpaši jauniešu vidū, kad, sekojot dažādiem sociālo tīklu izaicinājumiem, sevis pierādīšana notiek, pieķeroties pie braucoša vilciena, kas ir ārkārtīgi bīstama nodarbe.

LDz drošības kampaņas sauklis “Redzi sliedes – nopauzē!”, ir aicinājums gājējiem, riteņbraucējiem, autovadītājiem un citiem satiksmes dalībniekiem - nopauzēt kustību pirms dzelzceļa šķērsošanas. Tāpat tas ir aicinājums nopauzēt austiņās skanošo mūziku, saraksti vai ziņu pārlūkošanu viedierīcē, arī nopauzēt domu karuseli par darba vai ikdienas lietām, kas novērš uzmanību - pacelt acis, ieklausīties un šķērsot sliedes tikai drošā brīdī un tam atļautā vietā, lai varētu dzīvot tālāk.

Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas Agrīnās intervences komandas vadītāja Iluta Vilnīte uzskata, ka ļoti svarīgi, lai vecāki par šo tēmu runātu ar saviem bērniem, mudinot viņus būt īpaši uzmanīgiem dzelzceļa tuvumā. Eksperte atzīmē, ka svarīgi ir likt bērnam saprast, ka jūs neaizliedzat viņam klausīties mūziku vai vizināties ar elektroskūteri, bet paša labā viņam jābūt ļoti uzmanīgam, šķērsojot sliežu ceļus: “Pusaudzim dažādu tehnoloģiju lietošana ir būtiska viņa dzīves sastāvdaļa. Ja kādā no dzīves jomām rodas grūtības, viņa psihoemocionālais stāvoklis var veicināt to, ka tehnoloģiju lietošanas paradumi kļūst tik problemātiski, ka ne tikai apgrūtina pusaudža attīstību, bet arī rada bīstamas situācijas. Piemēram, ja pusaudzis uz ceļa vai, šķērsojot sliedes, visu uzmanību ir koncentrējis uz darbībām savā telefonā, nevis uz savu drošību,” skaidro Iluta Vilnīte.

Viņai piekrīt arī Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, īpašu izmanību pievēršot vismazākajiem satiksmes dalībniekiem: “Sākoties jaunajam mācību gadam, aicinām vecākus ar savām atvasēm pārrunāt ne tikai ceļu satiksmes noteikumus, bet arī īpašu uzmanību pievērst drošības padomiem dzelzceļa tuvumā, it īpaši, ja ikdienas maršrutā ietilpst dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana vai pārvietošanās gar dzelzceļa sliedēm. Būtiski, lai mazākie satiksmes dalībnieki, kā arī jaunieši apzinās, ka esot dzelzceļa tuvumā, visa uzmanība jāpievērš drošībai, nevis jāklausās austiņās mūzika vai jāspēlē spēles viedierīcēs. Tāpat būtiski ir apzināties, ka dažādu spēļu vai aktivitāšu veikšana uz dzelzceļa, ir nepieļaujama rīcība – tādejādi dzīvība tiek pakļauta nevajadzīgam un ļoti lielam riskam”.

Rīgas 45. vidusskola atrodas dzelzceļa sliežu tuvumā un šīs skolas direktores vietniece audzināšanas jautājumos Sarmīte Berga uzsver, ka pieaugušajiem ir jārāda piemērs bērniem un jauniešiem, ievērojot visus sliežu ceļu drošas šķērsošanas noteikumus. «Bērni, kas dzīvo tuvējā apkaimē sliedes šķērso pareizi un tam atļautā vietām, jo jau no mazotnes ir radināti pie drošas sliežu šķērsošanas - kā to viņiem mācījuši vecāki. Tomēr ir skolēni, kuri šķērso sliedes neatļautā vietā, lien zem vilcienu sastāviem, jo tā ir tuvāk, nav jāmēro ceļš iet apkārt. Diemžēl tā mēdz darīt arī pieaugušie, kas rāda sliktu piemēru jauniešiem un bērniem. Pēc sociālā pedagoga pieredzes ir pusaudži, kuri vairāk pārkāpj robežas un pārbauda, riskē - lielākoties ir puiši”», - komentē skolas pārstāve, piebilstot, ka skolēni visvairāk ieklausās reālos stāstos, gadījumos, kas notikuši ar viņu vienaudžiem. Viņasprāt, atgādināt par drošības jautājumiem nekad nav par daudz vai par biežu.

Aktuālā informācija par drošību dzelzceļa sliežu tuvumā un šī gada drošības kampaņu «Redzi sliedes – nopauzē!» atrodama vietnē  www.dzirdiredzidzivo.lv

Sestdien, 3.septembrī, Gulbenē notiekošajos Bānīša svētkos Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pasniedza atzinības rakstu par dzelzceļa industriālā mantojuma saglabāšanu LDz industriālā mantojuma ekspertam Tomam Altbergam.

Toms Altbergs VAS “Latvijas dzelzceļš” ar nelielu pārtraukumu strādā kopš 1992. gada, kad uzsāka strādāt par inženieri. Uz jautājumu, kā pievērsies industriālā mantojuma pētīšanai un saglabāšanai, Toms Altbergs atbild lakoniski: “Tā ir mana sirdslieta!”

Ar Toma gādību gan mums, gan nākamajām paaudzēm būs iespēja iepazīties ar daudziem Latvijas dzelzceļa muzeja eksponātiem, ieskaitot pāris lokomotīves. Stāstot par industriālā mantojuma saglabāšanu Latvijā, T.Altbergs atzīst, ka viņu priecē, ka sabiedrības attieksme pret vēsturisko industriālo mantojumu, ar ko Latvija ir bagāta, bet ko bieži neapzināmies, ir būtiski mainījusies.

“Ceru, ka daļa no šīs attieksmes maiņas ir arī mans nopelns, bet kopumā šis process ir globāls,” saka T.Altbergs, kurš sarakstījis vairāk nekā 10 grāmatu par dzelzceļu – gan kā autors, gan līdzautors, kā arī daudzas publikācijas dažādos Latvijas un ārvalstu preses izdevumos vai specializētajos, dzelzceļam veltītajos izdevumos.

“Pēdējā laikā arvien biežāk man zvana dzelzceļnieki un prasa, vai muzejam nenoderētu kāds jauns eksponāts – drezīna, vagons vai cita veida ierīces, jo dzelzceļa tehnika ar laiku noveco, to noraksta un sagriež metāllūžņos. Tāpēc pilnībā saprotu šos dzelzceļa pasaules patriotus, kuri vēlas, lai tehnika, kas savulaik uzticami kalpoja Latvijas tautsaimniecības attīstībai, nonāktu muzejā, lai arī pārējā sabiedrība varētu ar to iepazīties,” stāsta T.Altbergs.

Bet kāpēc dzelzceļš, ar ko tieši šī tautsaimniecībai tik svarīgā nozare iekrita sirdī?

“Vecāki un vecvecāki ir “vainīgi”, pirka man vilcienu modelīšus un veda pastaigās gar dzelzceļu. Tad es sāku aizrautīgi vērot vilcienus, jo braucošs vilciens ir kaut kas neatkārtojams – ātrums, jauda, tā ir sava veida maģija. Tas ir pavisam kas atšķirīgs. Ir tāds sens teiciens, ka mūžīgi var skatīties uz uguni, upes plūdumu, bet es joprojām nevaru atraut skatu no braucoša vilciena – vai tas būtu elektriskais pasažieru vilciens vai dīzeļlokomotīve. Tad arī rodas vēlme ieskatīties dziļāk – kā tas viss darbojas, no kā sastāv. Un tad nonākam līdz tam, ka daļa dzelzceļa aiziet nebūtībā. Tāpēc vēlos, lai vismaz daļa no tā paliek – muzejā, grāmatās, lai ar to var iepazīties arī citi.”

7. un 8. septembrī Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību “Namejs 2022” ietvaros notiek ikgadējās Aizsardzības ministrijas mācības “AMEX 2022”, lai pārbaudītu valsts institūciju un komersantu gatavību militārām un hibrīdkrīzēm. Šajās mācībās piedalās arī VAS “Latvijas dzelzceļš”.

Mācību dalībnieki saskaņā ar mācību scenāriju tiks iesaistīti valsts apdraudējuma  pārvarēšanā un izspēlēs nekonvencionālos, kā arī militāro draudu scenārijus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” pirmo reizi piedalījās arī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba organizētajās mācībās “Šķērslis”, kas ir daļa no Aizsardzības ministrijas rīkotajām mācībām “AMEX 2022”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” eksperts starptautiskajos un militāros jautājumos Gundars Ābols skaidro, ka mācībās “Šķērslis” Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba personāls un VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāvji galda mācību formā veica savstarpēju informācijas apmaiņu un aktivitāšu realizāciju mobilitātes un pretmobilitātes jeb dažāda veida satiksmes infrastruktūras bloķēšanas, ar mērķi apgrūtināt ienaidnieka pārvietošanos valsts teritorijā, pasākumu nodrošināšanā.

Kā atzina Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, mācības “Šķērslis” ir plānots kā tradicionāls pasākums, kurā attīstīt arvien jaunas sadarbības iespējas un praktiski veikt speciālistu apmācību.

Dažādi atsevišķi vingrinājumi mācību cikla “Namejs” ietvaros sniedz iespēju trenēt un pilnveidot sadarbību ar civilajām institūcijām, veicinot iesaistīto pušu izpratni par veicamajiem uzdevumiem militāra apdraudējuma gadījumā. Cieši sadarbojoties militārajām vienībām un visam civilajam sektoram un sniedzot dažāda veida atbalstu, tiek stiprināta visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijā.

Minētās mācības ir organizētas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstības ietvaros. Tās mērķis ir veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā katrai – gan valsts, gan nevalstiskai organizācijai, kā arī privātajam sektoram un iedzīvotājiem ir skaidri definēta loma krīzes situācijā, tostarp potenciālu militāro draudu jeb kara gadījumā.

Šodien, 12.septembrī ir uzsākta VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projekta noslēdzošā – būvniecības fāze un šī projekta ietvaros līdz nākamā gada beigām tiks modernizētas vai no jauna izbūvētas 48 dzelzceļa stacijas un pieturas punkti Jelgavas, Tukuma, Krustpils, Skultes un pasažieru satiksmei atjaunojamajā Bolderājas virzienā. Pieturas punkti gan vizuāli, gan funkcionāli tiks veidoti saskaņā ar LDz izstrādāto  pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, kas nosaka, ka visām sabiedrības grupām neatkarīgi no pieturvietas lieluma vai pasažieru skaita tajā, tiek nodrošināta vienlīdz ērta un patīkama uzturēšanās pieredze.

Domājot par visu sabiedrības grupu vajadzībām, modernizētajās stacijās un pieturas punktos tiks izbūvētas paaugstinātās platformas, kas pēc moduļu principa tiks aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, velonovietnēm un citu nepieciešamo aprīkojumu, kuru skaits, nepieciešamības gadījumā, būs vienkārši pielāgojams, mainoties pasažieru apjomam konkrētā pieturvietā. 

Modernizētās un jaunās pieturvietas būs pieejamas un ērti izmantojamas ikvienam iedzīvotājam, tostarp, cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā vai vecākiem ar bērnu ratiņiem. Modernizētajās pasažieru platformās tiks iestrādātas taktilās vadulas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pēc iespējas savienojot tās ar jau esošo pašvaldības gājēju infrastruktūru. Tāpat modernizētās platformas tiks aprīkotas ar mūsdienīgu, ērtu un saprotamu informācijas un apziņošanas sistēmu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzsver:“Pasažieru platformu modernizācijas projekts ir pēdējo gadu viens no nozīmīgākajiem pasažieru infrastruktūras projektiem, un nu tas ir iegājis noslēguma – reālās būvniecības etapā. Jau pavisam drīz šo būvdarbu rezultātā taps  pievilcīgas, ērtas, dizainā vienotas un mūsdienu standartiem atbilstošas stacijas un pieturas punkti. Strādājot pie LDz universālā dizaina standarta, atbilstoši kuram tiks izbūvēta pasažieru infrastruktūra, īpaša uzmanība tika pievērsta vides piekļūstamības principiem ikvienam mūsu sabiedrības pārstāvim. Lai arī šie būvniecības darbi tikai nupat ir sākušies, varu teikt, ka “Latvijas dzelzceļš” neapstāsies pie šo 48 pieturas punktu modernizācijas, bet pakāpeniski turpinās platformu modernizāciju arī citos maršrutos, lai pēc iespējas drīzāk šāds ikvienam pieejams, estētisks un funkcionāls standarts būtu norma visā Latvijas dzelzceļa tīklā, kur kursē vai nākotnē kursēs pasažieru vilcieni.”

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver: “Lai iedzīvotāji biežāk saviem ikdienas braucieniem izvēlētos vilcienu satiksmi, svarīgas ērtas un pieejamas stacijas un lietotājiem draudzīga infrastruktūra – paaugstināti peroni. Apsveicami, ka vienlaikus ar jauno elektrovilcienu piegādi, tiks uzlabotas pieturvietas, kurās šie jaunie vilcieni piestās. Tas nozīmē, ka jaunos vilcienus varēs izmantot arī cilvēki ar ierobežotu mobilitāti, tajos varēs iekāpt arī pasažieri ar bērnu ratiņiem, velosipēdu un smagāku somu vai koferi. Par būtisku uzlabojumu uzskatu arī mūsdienīgu informācijas un apziņošanas sistēmu, kas ievērojami atvieglos dzīvi ne vien ikdienas pasažieriem, bet arī ārvalstu tūristiem un cilvēkiem, kuri vilcienu izmanto retāk.” “Projekta sagatavošanā ir bijis labs kopdarbs visām iesaistītām pusēm un ņemta vērā pieredze, kas mums ir Rail Baltica projektā,” piebilst ministrs.

Apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis atzīst, ka “Dzelzceļa satiksme Latvijā atrodas būtisku pārmaiņu procesā, un ir prieks, ka šajās pārmaiņās “Latvijas dzelzceļš” pievērš lielu uzmanību arī vides pieejamības jautājumiem visām pasažieru grupām. Agrāk, veidojot visa veida publisko infrastruktūru,  nereti veidojās situācija, kad par vides pieejamības aspektiem atcerējās tikai tad, kad infrastruktūra jau bija uzprojektēta vai pat uzbūvēta. Tagad mēs redzam, ka situācija ir būtiski uzlabojusies – LDz jau pirms ilgāka laika vērsās pie “Apeirona” un mēs kopīgiem spēkiem izstrādājām dzelzceļa  pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu, un šodien varam būt gandarīti, ka jaunā infrastruktūra būs patiešām ērta, mūsdienīga, droša un pieejama ikvienam.”

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, runājot par pārvadājumu nākotni, norāda, ka “Vilciens, tā ērtums, ātrums un precizitāte ir tikai daļa no plašāka pieredžu kopuma, kas veido pasažieru apmierinātību ar sabiedriskā transporta pārvadājumiem pa dzelzceļu. Mūsdienu prasībām atbilstošs ritošais sastāvs apvienojumā ar mūsdienīgu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru, attīstītu staciju un pieturu apkārtni un sasaisti ar pilsētu sabiedrisko transportu radīs jauna līmeņa pieredzi braucienos pa dzelzceļu un iespēju arvien vairāk cilvēkiem izmantot šo videi draudzīgo pārvietošanās veidu.”

Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību četrās dzelzceļa līnijās (Rīga- Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga – Krustpils, Zemitāni – Skulte (Kalngale – Skulte), veic pilnsabiedrība “BMGS – FIMA”, savukārt vienā dzelzceļa līnijā (Zemitāni – Skulte (Zemitāni – Vecāķi)) šos darbus veic “LEONHARD WEISS” OÜ.  

Projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām visās 48 pieturvietās un stacijās tiks izbūvētas paaugstinātās pasažieru platformas, nodrošinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena vienā līmenī, uz platformām tiks uzstādītas nojumes ar soliņiem, atkritumu urnas un informatīvās zīmes un norādes, ievērojot LDz pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarta prasības. Tāpat pasažieru stacijās tiks uzstādītas pasažieru apziņošanas iekārtas un videokameras, ierīkots  LED apgaismojums, izbūvētas pieslēgumvietas ar komunikācijām, kur  uzstādīt biļešu tirdzniecības un citus pašapkalpes automātus. Tiks uzstādīti velo statīvi, drošības barjeras, atsevišķās stacijās pirms gājēju pārejām drošai pasažieru plūsmai tiks uzstādīti skaņas un gaismas luksofori. Ar pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu iespējams iepazīties šeit: https://www.ldz.lv/lv/pasazieru-infrastrukturas-universala-dizaina-standarts

Būvdarbi tiks veikti, nepārtraucot vilcienu kustību, un pasažieru apkalpošana visās modernizējamās pieturvietās tiks nodrošināta, izmantojot pasažieru pagaidu platformas.