Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” statistika, negadījumu skaits uz dzelzceļa īpaši gada tumšajā laikā palielinās. Lai to novērstu, LDz eksperti, sākot sabiedrības informēšanas kampaņu, novadīja publisku drošības stundu “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa! Kas jāzina un kā jāuzvedas dzelzceļa tuvumā”, kas guva plašu sabiedrības uzmanību.

Drošības stundu ikvienam interesentam bija iespēja skatīties LDz Facebook lapā, kā arī ziņu aģentūras LETA interneta vietnē. Savukārt maijā un jūnijā drošības stunda tika vadīta Latvijas izglītības iestādēs.

Šī gada pirmajā nodarbību ciklā, kas norisinājās maijā un jūnijā,  vairāk nekā 7000 bērnu un jauniešu apguva to, kas jāzina un kā jāuzvedas dzelzceļa tuvumā. Vienlaikus, ņemot vērā tumšā gadalaika iestāšanos, LDz turpinās lekciju ciklu skolām, lai jauniešiem atgādinātu par to, ka neuzmanība var draudēt ar dzīvības izdzišanu.

“Drošība bija, ir un būs “Latvijas dzelzceļa” prioritāte, tāpēc mēs regulāri informējam par drošības jautājumiem gan bērnus un jauniešus, gan sabiedrību kopumā. Vienlaikus jāsecina, ka lai gan nelaimes gadījumu uz un pie sliežu ceļiem skaits gadu griezumā pakāpeniski samazinās, tomēr mums ir jāturpina iesāktais darbs,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, piebilstot, ka ar kampaņas “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa!” informatīvajiem materiāliem LDz ar skaudru uzrunu vēlas atgādināt, cik nopietnas sekas ir vienam nevērīgam mirklim dzelzceļa tuvumā. 

Saskaņā ar LDz informāciju, pērn kopumā uz dzelzceļa notika 13 nelaimes gadījumi, no kuriem deviņi beidzās ar dzīvības izdzišanu, bet četri – ar nopietnām traumām. Savukārt šī gada desmit mēnešos ir notikuši 14 nelaimes gadījumi, no kuriem desmit ir beigušies ar letālām sekām, savukārt četri – ar nopietnām traumām.

Lai iespējami plašākai sabiedrības daļai atgādinātu par drošību dzelzceļa tuvumā un sekām gadījumos, ja drošības jautājumi netiek ievēroti, LDz sabiedrības informēšanas kampaņas “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa!” laikā izvietos informatīvos materiālus gan televīzijās, radio, sociālajos tīklos, gan arī pilsētvidē – daudzstāvu ēku liftos. Vienlaikus visa aktuālā informācija ir izvietota arī LDz tīmekļa vietnē www.dzirdiredzidzivo.lv.

Nākamnedēļ, no 1. novembra līdz 4. novembrim, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiks dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbus Olainē, Rīgas ielā. Remontdarbu laikā transporta kustība pa pārbrauktuvi noteiktos laikos tiks slēgta vai organizēta pa vienu braukšanas joslu.

Pārbrauktuve tiks slēgta no 1. novembra, plkst. 23.00 līdz 2. novembra 06.00 un no 2. novembra plkst. 23.00 līdz 3. novembra plkst. 06.00. Tikmēr 3. novembrī un 4. novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.15.00, autotransporta kustība tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu.

Slēgta pārbrauktuve_Olaine Rīgas iela viena josla.png

Slēgta pārbrauktuve_Olaine Rīgas iela.png

Šonedēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsāk dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizāciju, lai izbūvētu un elektrificētu otro sliežu ceļu posmā Mangaļi – Ziemeļblāzma, modernizētu signalizācijas sistēmu, izbūvētu gājēju tuneli Mangaļu stacijā un gājēju tiltu pie Ezera ielas dzelzceļa pārbrauktuves.

Dzelzceļa posma Sarkandaugava - Ziemeļblāzma modernizācija tiek veikta projekta “Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma  modernizācija” ietvaros, kur pirmie būvniecības darbi jau ir sākušies Mangaļu stacijā un ko veic PA “Belam – Leonhard Weiss”, savukārt būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Realizējot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posmā Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma, tiks palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un kvalitāte, kā arī satiksmes drošība un uzticamība. Vienlaikus tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, mobilitāte un drošība.

Projekta kopējās izmaksas ir 22,43 milj. EUR, no kuriem 19,07 milj. EUR ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, savukārt 3,36 milj. EUR - LDz finansējums.

Lai veicinātu darbinieku vakcinēšanos pret Covid-19, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbinieki ir uzsākuši kampaņu “VAKCINĒJIES. STRĀDĀ. DZĪVO!”, kuras ietvaros darbinieki dalās savā pieredzē par to, kas un kāpēc ir motivējis viņus vakcinēties.

“Neskatoties uz to, ka LDz, rūpējoties par savu darbinieku un visas sabiedrības veselību, ir nodrošinājis, ka jau pašlaik vairāk kā 95% darbinieku ir vakcinējušies pret Covid-19, tomēr ir zināms procents darbinieku, kuri to dažādu apsvērumu dēļ vēl nav izdarījuši. Līdz ar to šī darbinieku iniciatīva ir pozitīvi vērtējama, jo tā apliecina, ka LDz ir atbildīgs darba devējs, kurā strādā ne tikai profesionāli, bet arī atbildīgi darbinieki, kuri rūpējas par savu, kolēģu un sabiedrības veselību kopumā,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Kampaņas ietvaros koncerna “Latvijas dzelzceļš” darbinieki dalās savos stāstos, kādēļ viņi ir nolēmuši vakcinēties pret Covid-19 un kāpēc iesaka to darīt arī saviem kolēģiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēl nav pabeiguši vai nav pat uzsākuši vakcināciju. Lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju, LDz darbinieku video stāsti tiek izvietoti gan LDz iekštīklā, gan arī LDz Facebook lapā.

Jau aprīlī LDz uzsāka dzelzceļa darbinieku vakcinēšanās organizēšanu, ko izmantoja gan tie, kuri strādā LDz administrācijā, gan darbinieki, kuri veic tehniskos darbus. Tā rezultātā pašlaik  jau vairāk nekā 4200 LDz darbinieku jau vai nu ir sadarbspējīga sertifikāta īpašnieki, vai arī jau ir veikuši visu nepieciešamo, lai saņemtu sadarbspējīgu sertifikātu.

Šonedēļ Maskavā norisinās Krievijas transporta nozares nozīmīgākais ikgadējais pasākums -  “Transporta nedēļa 2021”, kurā piedalās arī VAS “Latvijas dzelzceļš (LDz) kopā ar vadošajiem transporta nozares uzņēmumiem Latvijā zem vienota zīmola “VIA Latvia”.

“Ņemot vērā pasākuma nozīmību transporta nozarē, tas ir likumsakarīgi, ka LDz tradicionāli tajā ņem dalību jau no pasākuma pirmsākumiem. “Transporta nedēļas” laikā mums ir iespēja ne tikai popularizēt Latvijas tranzīta koridoru, bet arī  pastāstīt par pakalpojumiem, kādus piedāvājam un par to kvalitāti, kādu esam sasnieguši, balstoties uz pieredzi dzelzceļa transporta nozarē,” norāda LDz pārstāvniecības Maskavā vadītājs Andrejs Bite, piebilstot, ka  “Transporta nedēļa” ir nozīmīgs transporta nozares pasākums, kur tiekas vadošie nozares pārstāvji, lai pārrunātu iespējamo sadarbību.

“Transporta nedēļas” ietvaros, kas norisinās no 13. līdz 19. novembrim, notiks gan izstāde, gan starptautiskais forums “Transports Krievijā”, kurā piedalīsies vairāk nekā 90 dalībnieku un kur būs 35 dažādi diskusiju formāti, tostarp lekcijas un meistarklases.

”Transporta nedēļa” notiek kopš 2007. gada un tas ir starptautisks forums un izstāde, kurā LDz piedalās jau no 2010. gada.

Rīt, 30.novembrī, laika posmā no plkst. 09:00 līdz plkst. 16:00 VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiks dzelzceļa pārbrauktuves Nr.623 remontdarbus, kas atrodas uz valsts galvenā autoceļa A10 “Rīga - Ventspils” pie Spāres. Remontdarbu laikā transporta kustība pa pārbrauktuvi tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu.

Slēgta pārbrauktuve pie Spāres_29.11.2021..png

LDz aicina autovadītājus būt saprotošiem un izvēlēties citus apbraukšanas ceļus, tādējādi izvairoties no iespējamiem sastrēgumiem intensīvajās satiksmes stundās.   

Mentālās veselības un pašnāvības riska jautājums sabiedrībā ir aktuāls, bet tajā pašā laikā cilvēki par to runā nelabprāt. Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam tā draugu, paziņu vai tuvinieku lokā ir pieredzēta pašnāvība vai pašnāvības mēģinājums. Pērn dzīvību sev atņēmuši 298 cilvēki, bet vēl aptuveni 600 mēģinājuši to izdarīt.

Kā rāda VAS “Latvijas dzelzceļš” nesen veiktās socioloģiskās aptaujas dati*, tikai 12% aptaujāto spēj ar saviem līdzcilvēkiem regulāri runāt par mentālo veselību. Savukārt 29% ir gatavi par to runāt tikai tad, ja noticis kas ārkārtīgi svarīgs. Šis procents ir ļoti mazs, ņemot vērā, ka tikai 11% respondentu var apgalvot, ka viņu mentālā veselība ir ļoti laba. Šo skaitļu atspoguļojums liecina, ka sabiedrības kopējā mentālā veselība ir viduvēja un par to ir nepieciešams runāt biežāk.

Mentālā veselība nav vienīgā tēma, par kuru ne vienmēr esam gatavi runāt. Lielai daļai iedzīvotāju trūkst arī izpratnes par pašnāvību risku un tā pazīmēm. Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā puse jeb 55% respondentu nespētu atpazīt cilvēku ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Taču ir redzama pozitīva iezīme, jo pagājušajā gadā šis rādītājs bija 59%.   

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka palēnām sabiedrībā pieaug gatavība palīdzēt cilvēkiem, kuru mentālais veselības stāvoklis līdzcilvēkiem rada bažas. Proti, pagājušajā gadā veiktās socioloģiskās dati liecināja, ka 57% aptaujāto būtu gatavi piedāvāt palīdzību, taču šajā gadā šis rādītājs ir jau 60%.

Kaut gan socioloģiskās aptaujas dalībnieki ir gatavi palīdzēt līdzcilvēkiem, kam novērojamas mentālās veselības problēmas, vien neliela daļa no aptaujātajiem zina, ko darīt šādās situācijās. Kopumā tikai 35% respondentu norādījuši, ka visticamāk zina, kā rīkoties, ja rodas aizdomas par to, ka cilvēkam ir pašnāvnieciskas tieksmes. Taču tajā pašā laikā 67% aptaujāto iedrošinātu cilvēku meklēt palīdzību un vērsties pie speciālista.

Lai gan pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski uzlabojusies, iespējams, ka viens no iemesliem cilvēku neziņai par to, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, kad tāda vajadzīga, ir tas, ka par to netiek pietiekoši runāts. Piemēram, tikai 6% respondentu uzskata, ka pašlaik sabiedrībā un medijos par mentālo veselību, tās problēmām un to skaitā pašnāvnieciskām tieksmēm tiek runāts pietiekoši daudz.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo tematu, VAS “Latvijas dzelzceļš” jau otro gadu kopā ar nozares ekspertiem pievērš sabiedrības uzmanību šai tēmai. Tādēļ jau trešdien, 8. decembrī, plkst. 18.00 TV personības Kristīnes Garklāvas Instagram kontā (https://www.instagram.com/kristine.garklava/) notiks tiešraides saruna kopā ar klīnisko psiholoģi, psihoterapeiti un LU asociēto profesori Ievu Biti par mentālo veselību, pašnāvību riska atpazīšanu un veidiem, kā par šo tematu runāt ar saviem līdzcilvēkiem.

Savukārt biedrība “Ogle” kopā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” ir apkopojusi visus resursus, kur ikviens, kam rodas tāda nepieciešamība, var meklēt atbalstu krīzes situācijās. Sarakstu ar kontaktiem iespējams atrast šeit: www.oglefest.lv.

* VAS “Latvijas dzelzceļš” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā socioloģiskajā aptaujā piedalījās 1002 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18-72 gadiem.

Šonedēļ notika Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) 33. Eiropas reģionālā asambleja, kuras laikā VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs tika atkārtoti apstiprināts Eiropas reģiona vadības komitejas sastāvā uz nākamajiem diviem gadiem, t.i., 2022.-2023.gadā.

Vadības komitejas sastāvā kopā ar viņu darbosies arī Vācijas, Francijas, Itālijas, Portugāles, Polijas, Beļģijas, Ungārijas, Nīderlandes, Spānijas un Lielbritānijas dzelzceļu vadītāji. Komitejā tiks turpināts un attīstīts darbs ar standartizācijas, ilgtspējas, nākotnes mobilizācijas un inovāciju jautājumiem, veicinot Eiropas un pasaules dzelzceļu savstarpējo sadarbību un savietojamību.

Turpinot VAS „Latvijas dzelzceļš” tehnoloģisko procesu attīstību, darbu uzsācis dzelzceļa pārbrauktuvju centrs, no kura attālināti tiks uzraudzītas apsargājamās dzelzceļa pārbrauktuves ar intensīvu satiksmi visā Latvijas teritorijā. Šis ir pirmais šāda veida pārbrauktuvju centrs Baltijā un tajā būs iespējams vienlaikus apkalpot līdz 24 pārbrauktuvēm.

Līdz ar šī centra darbības uzsākšanu, VAS „Latvijas dzelzceļš” pakāpeniski atteiksies no pārbrauktuvju fiziskās kontroles, kad pie pārbrauktuvēm pastāvīgi uzturas dežurējošais personāls. Pārbrauktuvju centrā viens dežurants varēs apkalpot līdz sešām pārbrauktuvēm vienlaikus, tādējādi ar tehnoloģiju palīdzību tiks optimizēti resursi un uzlabosies darba apstākļi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Līdz ar pastāvīgu dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un tās drošības veicināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” uzmanības centrā jau divus gadus ir arī visu tehnoloģisko procesu pārskatīšana un pakāpeniska modernizācija. Vienotā dzelzceļa pārbrauktuvju centra izveide ir būtisks solis LDz transformācijā no uzņēmuma, kurā daudz darba tika veikts manuāli, uz mūsdienīgu, Eiropas līmeņa dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumu”.

Pārbrauktuvju centra dežuranta pienākumos ir ar videonovērošanas sistēmas palīdzību sekot līdzi situācijai dzelzceļa pārbrauktuvēs un  nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošas darbības, lai novērstu avārijas situācijas. Tāpat, pārbrauktuvju centra dežurants  nepieciešamības gadījumā ziņos vilcienu dispečeram vai staciju dežurantam par iespējami bīstamu situāciju uz pārbrauktuves, varēs iedarbināt pārbrauktuves signalizāciju, kā arī ar īpašas programmas palīdzību tiešsaistē sekot līdzi vilcienu kustībai. Ar tehnoloģiju palīdzību būs iespējams fiksēt arī autotransportu, kas sliežu ceļu šķērsojis pie aizliedzošā sarkanā signāla.

No šīs nedēļas pakāpeniski dzelzceļu pārbrauktuvju centram tiks pieslēgta 17 apsargājamo dzelzceļa pārbrauktuvju vadība pagaidu ekspluatācijā. Turpmāk, izvērtējot jaunā pārbrauktuvju centra darbības efektivitāti, tiks plānota arī iespēja uz šo vadības centru pārslēgt arī citas apsargājamās pārbrauktuves, kuras šobrīd uzrauga staciju personāls. 

Kā liecina nesen veiktā VAS “Latvijas dzelzceļš” socioloģiskā aptauja*, vien 12% cilvēku spēj ikdienā runāt par savām mentālās veselības problēmām. Turklāt gandrīz puse aptaujāto nezina, kā tuviniekos atpazīt pašnāvnieciskas tieksmes. Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks vēlas sev atņemt dzīvību un kur šajos brīžos meklēt palīdzību, stāsta klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Ieva Bite.

Mentālā veselība un pašnāvības risks ir tēmas, par kurām ne katrs ir gatavs runāt. Taču psihoterapeite Ieva Bite uzsver, ka par mentālo veselību ir jārunā, lai spētu laicīgi pamanīt problēmas: “Ja mēs jūtamies labi, mums droši vien nav nepieciešamības regulāri runāt par savu mentālo veselību. Tomēr mēs zinām, ka ne visi cilvēki, kuri jūtas slikti, meklē palīdzību. Psiholoģiskā un, vēl jo vairāk, psihiatriskā palīdzība joprojām ir diezgan stigmatizēta ne tikai sabiedrībā, bet arī katrā cilvēkā iekšēji - ja es nevaru tikt galā pats, ar mani kaut kas nav kārtībā, esmu nenormāls. Līdz ar to daudziem ir kauns meklēt palīdzību. Ir bail no tā, ka palīdzības meklēšana būs pārāk dārga un no tās nebūs nekādas jēgas. Pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums, kā arī norobežošanās no cilvēkiem ir depresijas pamatsimptomi, kas jau paši par sevi attur cilvēkus no vēršanās pēc palīdzības. Tāpēc bieži vien tie cilvēki, kuriem palīdzība ir visvairāk vajadzīga, to nesaņem.”

Ņemot vērā, ka lielākā daļa sabiedrības vairās runāt par savu mentālo veselību, līdzcilvēkiem ir jābūt ļoti vērīgiem, lai spētu laicīgi sniegt atbalstu tuviniekiem, kuriem var būt problēmas. Taču aptaujas dati rāda, ka 55% respondentu nespētu atpazīt cilvēku ar pašnāvniecisku tieksmju pazīmēm. Speciāliste aicina pievērst uzmanību konkrētām darbībām, kas var būt brīdinājuma signāli: “Cilvēks, kuram ir tieksme uz pašnāvību, izskatās nomākts un depresīvs. Iespējams, ka viņš jau iepriekš ir darījis sev pāri, piemēram, mēģinājis izdarīt pašnāvību, graizījies, dedzinājis sevi, lietojis narkotikas vai alkoholu milzīgās devās. Kā riska faktors var būt kāds nozīmīgs zaudējums, piemēram, naudas, draugu, attiecību vai darba zaudējums. Tāpat arī traumatiski notikumi, piemēram, seksuāla vardarbība. Būtiski ņemt vērā arī dzimumu – vīrieši izdara pašnāvības biežāk nekā sievietes.”

Lai gan lielākā daļa aptaujāto (60%) gribētu saviem tuviniekiem palīdzēt, 13% nezinātu, kur vērsties. Kā stāsta speciāliste, sākumā var palīdzēt pat saruna, bet pēc tam kopīgi jāmeklē speciālista palīdzība. “Pirmkārt, mums ir jāuzsāk saruna ar mūsu tuvinieku. Ir neizsakāmi svarīgi teikt, ka mēs redzam un dzirdam, ka viņam ir smagi. Jāpasaka, ka viņš mums ir svarīgs. Mēs varam pajautāt, cik slikti viņš jūtas, no tā nevajag baidīties. Tikai runājot un uzdodot jautājumus, mēs varam uzzināt, vai viņš plāno veikt pašnāvību, un jo detalizētāks ir viņa plāns, jo bīstamāka ir situācija. Vienmēr jāatceras, ka cilvēki, kuri domā par pašnāvību, vienlaikus grib gan nomirt un pārtraukt ciešanas, gan dzīvot. Ja mēs stiprināsim līdzcilvēka cerības, ka dzīve var kļūt vieglāka, labāka, piepildītāka, mēs palīdzēsim viņam dzīvot. Mēs varam jautāt - kam būtu jānotiek, lai tu gribētu turpināt dzīvot? Kas tevi ir noturējis dzīvē līdz šim? Otrkārt, mums viņam ir jāpiedāvā speciālista palīdzība, jo mēs pašu spēkiem nevarēsim atrisināt problēmu. Mēs varam minēt, ka zinām vairākus cilvēkus, kas gājuši uz konsultācijām pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, un viņiem tas ir palīdzējis. Pajautājiet - ko tu vari zaudēt, ja pamēģināsi? Vēlreiz uzsveriet, cik svarīgi jums ir tas, kā viņš jūtas.”

Lai tiktu uzlabota kopējā sabiedrības mentālā veselība, ir nepieciešams arī valstisks atbalsts. Taču tikai 1% aptaujāto uzskata, ka valstiskā līmenī tiek darīts viss, lai sabiedrības mentālā veselība uzlabotos. 48% aptaujāto norāda, ka valsts dara ļoti maz un ka ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi. Tam piekrīt arī Ieva Bite. “Valstij noteikti vajag iekļaut psiholoģisko palīdzību veselības aprūpes sistēmā, padarīt šos pakalpojumus pieejamus, atbalstīt zinātniski pamatotas, pierādījumos balstītas metodes. Ir svarīgi radīt sabiedrībā izpratni par mentālo veselību un mazināt stereotipus, palielināt darba devēju atbalstu, kā arī jau skolas laikā veicināt pieņemšanu, emociju atzīšanu un apzināšanos. Tāpat nepieciešams mazināt arī neveselīgu sacensību un konkurenci,” stāsta speciāliste.

*Socioloģiskā aptauja tika veikta 2021. gada novembrī, un tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē par pakalpojumu sniegšanas noteikumu grozījumiem un par jaunu pakalpojumu ievēšanu.  

Ar valdes 27.12.2021. lēmumu Nr.VL-58/462 tika apstiprināta VAS “Latvijas dzelzceļš” kravas vagonu un kravas vilcienu apstrādes pakalpojumu sniegšanas noteikumu jaunā redakcija, noteikumu nosaukums mainīts uz “Kravas vagonu šķirošanas un komplektēšanas pakalpojumu un manevru pakalpojumu sniegšanas noteikumi”.

Ar valdes 27.12.2021. lēmumu Nr.VL- 58/459 tika apstiprināta Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” pakalpojuma „kravas vagonu tehniskā apkope” sniegšanas noteikumu jaunā redakcija, Noteikumu nosaukums mainīts uz “Kravas vagonu tehniskās apkopes pakalpojuma sniegšanas noteikumi”.

Abu minēto Noteikumu jaunās redakcijas stājas spēkā ar 27.12.2021., bet spēkā esošajiem līgumiem jaunās redakcijas nosacījumus un cenas tiks piemērotas ar 2022.gada 01.martu.

Ar 01.01.2022.  LDz piedāvā jaunu komercpakalpojumu - tukšo kravas vagonu glabāšana. Pakalpojuma regulēšanai ar 2021.gada 27.decembra valdes lēmumu Nr. VL- 58/460  tika apstiprināti  Vagonu glabājuma pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Ar valdes 27.12.2021. lēmumu Nr. VL- 58/467 apstiprināti jaunie Atestācijas pakalpojumu sniegšanas noteikumi, kas stājas spēkā ar 2022. gada 01.janvāri un aizvieto Nolikumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” sniegtajiem atestācijas pakalpojumiem.

Ar valdes  27.12.0221. lēmumu Nr.VL - 58/461 tika apstiprināti jaunie Ritošā sastāva ekspluatācijas, uzturēšanas un remonta jautājumu zināšanu pārbaudes noteikumi, kas stājas spēkā ar 2022. gada 01.janvāri un aizvieto Nolikumu par zināšanu pārbaudes pakalpojumu.

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrībās - SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" -  4. janvāra dalībnieku sapulcē tika ievēlēti nominācijas komisijas izraudzītie padomes locekļu kandidāti. 

SIA “LDZ CARGO” dalībnieku sapulcē padomes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem iecelts Rems Razums, bet neatkarīgā padomes locekļa amatā  - Raimonds Freimanis. Darbu SIA “LDZ CARGO” padomē turpina neatkarīgais padomes loceklis Edvīns Korneliuss. Jauno SIA “LDZ CARGO” padomes locekļu pilnvaras ir spēkā līdz ar lēmuma pieņemšanu. 

R. Razums šobrīd ir VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu direktors, un no 2020. gada veicis arī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekļa pienākumus. R. Razuma profesionālā pieredze saistīta ar dažādu uzņēmumu vadību, tai skaitā viņš ir bijis A/S “Latvijas balzams”/ Amber Beverage Group rekonstrukcijas un modernizācijas direktors, kā arī šī uzņēmuma loģistikas direktors, ieņēmis vadošus amatus “Narvesen” grupas uzņēmumos, kā arī bijis “Linstow” valdes loceklis. Savukārt R. Freimaņa profesionālā darbība vairāk nekā 20 gadu garumā ir saistīta ar vadošiem amatiem SIA “Skonto Plan”, SIA “Skonto Group” un SIA “Skonto Prefab”, SIA “Sakret” un citos uzņēmumos.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums padomes locekļu amatā uz pieciem gadiem iecelt Baibu Beatrisi Sleži un neatkarīgā padomes locekļa amatā uz pieciem gadiem - Āri Dandenu. Darbu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomē turpina tās priekšsēdētājs Guntis Stafeckis kā neatkarīgais padomes loceklis. Arī jauno SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekļu pilnvaras ir stājušās spēkā 4. janvārī. 

B.B. Sležei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu un uzņēmumu vadībā dažādu nozaru vadošajos uzņēmumos, tostarp mediju grupā “TV3 Group” Latvijā, AS “LIDO” un “RIMI Baltic” grupa. Līdzšinējās profesionālās karjeras laikā B.B. Sleže ir bijusi auditore starptautiskajā auditorkompānijā “Ernst&Young” un vadījusi finanšu darījumu konsultāciju projektus auditorkompānijā “PricewaterhouseCoopers”. No 2021. gada 1. janvāra B.B. Sleže bija SIA "LDZ CARGO" padomes locekle. Ā. Dandens pašlaik ir AS “Sadales tīkls” Tehnoloģisko inovāciju vadītājs, bet kopumā enerģētikas nozarē  dažādos amatos darbojas  kopš 1999. gada - bijis AS “Augstsprieguma tīkls” padomes loceklis, AS “Sadales tīkls” padomes priekšsēdētājs un ieņēmis vadošus amatus citos uzņēmumos.

2021. gada 29.decembrī “Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības (LDzSA) vadošās amatpersonas parakstīja grozījumus Darba koplīgumā. Veicot izmaiņas Darba koplīgumā, tika saglabātas visas līdzšinējās nozares darbinieku sociālās garantijas un tā termiņš tika pagarināts uz trim gadiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Iepriekšējie divi gadi koncerna uzņēmumiem nav bijuši viegli. Nav noslēpums, ka mums ir nācies ievērojami samazināt darbinieku skaitu, mainīties un strādāt pie tā, lai noturētu finanšu līdzsvaru uzņēmumā. Paralēli tam esam uzturējuši nepārtrauktu un ciešu dialogu ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību. Savstarpējās diskusijas ne vienmēr ir bijušas vieglas, bet, pateicoties visu iesaistīto pušu konstruktīvam dialogam, joprojām lepojamies ar vienu no darba ņēmējiem labākajiem koplīgumiem Latvijā, jo  esam spējuši saglabāt un stiprināt visas sociālās garantijas darbiniekiem. Neskatoties uz pārmaiņu procesiem nozarē, kas mums vēl stāv priekšā, un neziņu, ko rada ģeopolitiskie un pandēmijas izraisītie apstākļi, mūsu darbinieki var justies droši par koplīgumā noteiktajām garantijām turpmākos trīs gadus. Vēlos pateikties visiem iesaistītajiem koncerna darbiniekiem un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības pārstāvjiem par sekmīgo sadarbību, kuras rezultātā esam spējuši jo vairāk nostiprināt Darba koplīgumu!”

Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs: “Aizvadītais periods mums visiem bija grūts, bet neskatoties uz izaicinājumiem, kurus nācās pārvarēt, es vēlos pateikties gan “Latvijas dzelzceļš” koncerna vadībai, gan Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības darbiniekiem par to, ka, spītējot visiem apstākļiem, esam spējuši saglabāt Darba koplīgumā atrunātās garantijas! Lai arī lēmumi, kuri iepriekšējos gados tika pieņemti, bija nepatīkami daudziem nozarē strādājošajiem, tomēr pateicoties labajai sadarbībai un koplīgumā nostiprinātajai sociālajai aizsardzībai, darbinieku skaita samazināšanas process bija maksimāli cilvēcīgs un caurspīdīgs”.

“Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmumu un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības koplīgums paredz darbiniekiem plaša spektra sociālās garantijas, kā arī dažādus darba devēja nodrošinātus, darba vidi uzlabojošus un darba ņēmēja labklājību un motivāciju veicinošus pasākumus.

Vaivaru vēsturiskā stacijas ēka, kas pērnā gada vasarā tika piedāvāta nomniekiem, ir atradusi sev iemītniekus un no janvāra vidus šajā ēkā darbosies picērija. Šis ir viens no daudziem piemēriem, kad ēka, kas vairs nepilda savas sākotnējās funkcijas, turpina savu dzīvi, kalpojot citām vajadzībām.

Vaivaru stacijas ēku funkcionāli vairs nebija iespējams izmantot dzelzceļa pasažieru vajadzībām, tādēļ stacijas modernizācijas ietvaros šī vēsturiskā stacijas ēka tika saglabāta kā kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis un pārvietota nostāk no sliežu ceļa, un tagad atrodas Jūrmalas Skautu ielas malā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” nekustamā īpašuma saimniecība ir plaša un dažāda, taču starp pamanāmākajiem objektiem noteikti ir dzelzceļa staciju ēkas, kas būvētas dažādos vēstures periodos un ekonomiskajos apstākļos. Liela daļa no šīm ēkām joprojām pilda tām paredzētās dzelzceļa stacijas funkcijas, taču daudz ir arī tādu, kas atrodas gan pie jau demontētām dzelzceļa līnijām, gan pie līnijām, kur pasažieru pārvadājumi vairs nenotiek vai kur niecīgā pasažieru skaita dēļ vilcieni vairs nepietur.

Ēkas, kuras “Latvijas dzelzceļa” funkciju nodrošināšanai šobrīd nav nepieciešamas, uzņēmums piedāvā iznomāt vai iegādāties izsoles ceļā. Tādējādi ēkām, kuras nereti ir arī kultūrvēsturiski arhitektūras pieminekļi, tiek nodrošināta pienācīga apsaimniekošana, savukārt apkaimes iedzīvotāji iegūst jaunas darbavietas, sabiedriskās dzīves centru, kultūras telpu vai tūrisma objektu. Nomas tiesības vai īpašumtiesības var iegūt gan privātpersonas, gan uzņēmēji, gan vietējās pašvaldības.

Tā piemēram, Airītes vēsturiskajā stacijas ēkā šobrīd darbojas privāta viesu māja un muzejs. Arī bijusī Ērgļu dzelzceļa stacijas ēka tiek veidota par vietējiem un ārvalstu tūristiem pievilcīgu galamērķi, piedāvājot dažāda veida izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes. Savukārt Ķeipenes stacijas ēka šobrīd tiek dēvēta par Kinostaciju - tā kļuvusi par kultūrtelpu - kinoforuma “Arsenāls” idejas autora Augusta Sukuta lolojumu. 

Sabiedriskās dzīves organizēšanai, tūristu piesaistei un citām vajadzībām arī vietējās pašvaldības uzņemas rūpes par tās teritorijā esošajām staciju ēkām. Dubultu stacijā sadarbībā ar Jūrmalas domi ir ierīkota mākslas galerija, Gulbenes novada pašvaldība stacijas ēkā ierīkojusi izglītojošu interaktīvo centru “Dzelzceļš un tvaiks”. Smārdes stacijas ēkā vietējā pašvaldība ir ierīkojusi Kopienu centru, arī Kangaru stacijas ēkā tiek organizētas dažādas kultūras aktivitātes. Par Cēsu stacijas telpām rūpējas vietējā pašvaldība, lai arī ēka ir VAS “Latvijas dzelzceļš” īpašums. Šo stacijas ēku apdzīvo “Latvijas Pasts”, autoosta un privāti komersanti. Savukārt šaursliežu dzelzceļa līnijas galastacijā Alūksnē vēsturiskā stacijas ēka pieder pašvaldībai un tajā mājo ēdināšanas uzņēmums. Vēl virkni vēsturisko stacijas ēku ir iegādājušās privātpersonas vai uzņēmēji, un pagaidām nav zināms, kādām vajadzībām tās nākotnē tiks izmantotas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” izsolē līdz š.g. 26. janvārim var iegādāties dzelzceļa posmā Liepāja – Glūda esošo Blīdenes dzelzceļa staciju: https://www.ldz.lv/lv/izsole Tāpat, vairākas stacijas un citas ēkas  ir pieejamas ilgtermiņa vai īstermiņa nomai: https://www.ldz.lv/lv/nekustama-ipasuma-noma

VAS “Latvijas dzelzceļš” padome ir pieņēmusi VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa Ērika Šmuksta atkāpšanos no amata no š.g. 15. janvāra.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange: “”Latvijas dzelzceļš” pēdējo gadu laikā ir pieredzējis liela mēroga pārmaiņas, un Ēriks Šmuksts ir bijis gan viens no šo pārmaiņu virzītājiem, gan dzelzceļa patriots praktiski visu darba mūžu. Vēlos pateikties Ē.Šmukstam par darbu un novēlēt veiksmi un panākumus turpmākajās gaitās!”

Pēc Ē.Šmuksta atkāpšanās no amata VAS “Latvijas dzelzceļš” valdē turpina strādāt tās valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un divi valdes locekļi – Vita Balode– Andrūsa un Rinalds Pļavnieks.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padome jau 2021.gada decembrī pieņēma lēmumu rīkot publisku konkursu uz ceturtā valdes locekļa amatu, un tas uzsāksies tuvākajā laikā.

2021. gada decembrī pētījumu centra SKDS veikta pētījuma* rezultāti liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir kopumā apmierināti gan ar staciju ēku un pieturu, gan peronu izskatu un tīrību.

Pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies iedzīvotāju vērtējums par dzelzceļa pasažieru infrastruktūru Latvijā – 2021. gadā 73% aptaujāto ir atzinuši, ka viņus kopumā apmierina dzelzceļu stacijas ēku un pieturas punktu izskats, to tīrība un tehniskais stāvoklis. Tikpat daudz respondentu ir norādījuši, ka ir apmierināti arī ar pasažieru platformu jeb peronu izskatu, tīrību un tehnisko stāvokli. Tikmēr nedaudz mazāk – 64% - par apmierinošu uzskata arī peronu apgaismojumu, sēdvietas un pārējo aprīkojumu.

Joprojām lielākais vairums jeb 58% aptaujāto atzīst, ka viņus apmierina drošība stacijās un to teritorijā, par savu un savu mantu drošību nav jāuztraucas. Zemāka aptaujāto apmierinātība ir ar iepirkšanās, ēdināšanas un citu pakalpojumu pieejamību stacijās. Ar šo aspektu apmierināti ir mazāk nekā puse jeb 49% respondentu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska modernizēšana un attīstīšana ir viena no LDz prioritātēm, un tuvāko gadu laikā visus dzelzceļa pasažierus gaida ievērojamas pozitīvas pārmaiņas - nākamā gada beigās noslēgsies 48 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācija, un turpmāk arī šīs dzelzceļa stacijas atbildīs visām mūsdienu drošības, estētikas un vides pieejamības prasībām. Protams, lai dzelzceļš kļūtu par pilnvērtīgu pasažieru pārvadājumu mugurkaulu, būtiski ir stacijas un pieturas punktus pakāpeniski pārveidot par mobilitātes punktiem, kuros izveidota autostāvvieta park&drive vajadzībām, stacijai piegulošajā teritorijā, iespējams, iekārtotas kafejnīcas, pasta sūtījumu saņemšanas vietas, iepirkšanās vietas, velosipēdu vai elektroskūteru nomas punkti un citas cilvēku ikdienas gaitām nepieciešamas iespējas. Jau pašlaik “Latvijas dzelzceļš” ciešā sadarbībā ar pašvaldībām ir uzsācis šādu mobilitātes punktu pakāpenisku izveidi, un mūsu mērķis ir, lai dzelzceļš, kur tas ir pieejams, jau tuvākajos gados kļūtu par iedzīvotāju pirmo izvēli, plānojot tuvākus vai tālākus pārbraucienus”.

*Par pētījumu: SKDS aptauja veikta 2021. gada decembrī, kopumā aptaujāti 1046 iedzīvotāji visā Latvijas teritorijā vecumā no 16 līdz 75 gadiem. 

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu transporta sistēmu, kas veicina pasažieru un kravu mobilitāti, Latvijas transporta nozares politiku nosakošie dokumenti ir definējuši dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Lai šo statusu veiksmīgi sasniegtu, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir izstrādājusi koncepciju infrastruktūras attīstībai līdz 2035.gadam, kurā definētas dzelzceļa infrastruktūras attīstības prioritātes un realizējamie projekti klientu ērtību uzlabošanai, vilcienu ātruma palielināšanai, dzelzceļa drošības līmeņa paaugstināšanai un tā radītā kaitējuma videi samazināšanai.

Pasažieru skaita pozitīvā dinamika Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī uz dzelzceļa transporta kā videi draudzīgākā, efektīvākā un ilgtspējīgākā pārvadājumu veida attīstību vērstās aktivitātes ir radījušas pamatu pārliecībai, ka tuvāko gadu laikā dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids gūs arvien plašāku popularitāti.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pievērsta īpaša uzmanība sabiedriskā, valsts un pašvaldību līmenī, pastāvīgi pieaug pieprasījums arī pēc multimodāliem transporta risinājumiem. Arī Eiropas Savienības “zaļais kurss” ir vērsts uz dzelzceļu kā videi visdraudzīgāko sabiedriskā transporta veidu, kuru ir iespējams integrēt ar citiem transporta veidiem, piemēram, autobusu un velosipēdu satiksmi. Mēs sagaidām, ka pēc pandēmijas beigām pasažieru pārvadājumu intensitāte var strauji atgūt un pat pārspēt līdzšinējos apjomus, un Latvijā šo tendenci veicinās gan LDz uzsāktā vērienīgā dzelzceļa infrastruktūras modernizācija, gan pašreizējā, novecojušā pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva nomaiņa ar jauniem, komfortabliem vilcieniem, gan arī Rail Baltica projekta īstenošana.”

Vilcienu kustības ātruma un intensitātes palielināšana

Pasažieru pārvadājumu ātrums pa dzelzceļu ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē to, vai iedzīvotāji savu ikdienas gaitu veikšanai izvēlas dzelzceļu, kādu citu no sabiedriskā transporta veidiem vai savu personisko autotransportu.

Pēdējo gadu laikā “Latvijas dzelzceļš” jau ir veicis infrastruktūras uzlabojumus atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, lai palielinātu vilcienu maksimālo braukšanas ātrumu un, tādējādi, saīsinātu pasažieru ceļā pavadāmo laiku. Šobrīd pasažieru vilcienu maksimālais braukšanas ātrums dzelzceļa tīklā ir 120 km/h.

Līdz 2023. gada beigām tiks realizēts projekts vilcienu kustības ātruma palielināšanai līdz 140 km/h iecirkņos no Rīgas līdz Aizkrauklei un no Rīgas līdz Jelgavai, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.

Līdz 2035. gada beigām paredzēts pakāpeniski un pa posmiem palielināt vilcienu kustības ātrumu līdz pat 160 km/h, kas būs iespējams, veicot dzelzceļa līniju elektrifikāciju, pielāgojot sliežu ceļus, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī rosinot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Papildu stimuls iedzīvotājiem savām ikdienas gaitām izvēlēties tieši vilcienu, ir to kursēšanas biežums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās. Tādēļ VAS “Latvijas dzelzceļš” mērķis ir nodrošināt tādu dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, īpaši Pierīgas dzelzceļa līnijās, lai pasažieru vilcieni varētu kursēt reizi 12-15 minūtēs.

Drošības līmeņa pastāvīga palielināšana

Lai veicinātu satiksmes drošību pie un uz sliežu ceļiem, jau tuvāko gadu laikā Rīgā un Rīgas apkaimē tiks izbūvēti drošības žogi vairāk nekā 20 km garumā - vietās, kur sliežu ceļu tuvumā dzīvo un ikdienā pārvietojas liels iedzīvotāju skaits. Līdz 2035.gadam pieejamā finansējuma ietvaros šādus drošības žogus plānots izbūvēt visās pilsētās pie dzelzceļa stacijām un blīvi apdzīvotās vietās.

Līdz ar vilcienu kustības ātruma palielināšanas darbiem, tiks modernizētas arī dzelzceļa pārbrauktuves, aprīkojot tās ar automātiskām barjerām, ierīkojot papildu luksoforus no kreisās autoceļa puses, kā arī optimizējot pārbrauktuves slēgšanas laiku.

Vienlaikus ar infrastruktūras uzlabošanas darbiem VAS “Latvijas dzelzceļš” turpinās arī sabiedrības izglītošanu drošības jomā, īpaši uzrunājot bērnus un jauniešus, kā arī iedzīvotājus, kas dzīvo tiešā sliežu ceļu tuvumā.

Drošības žogu uzstādīšanas un bīstamāko vietu pāreju izbūves projekts jau ir uzsākts, pašlaik ir noslēdzies projektēšanas un būvniecības iepirkums, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada beigām. Šobrīd jau notiek būvniecības darbi TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošā Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma drošības, kvalitātes un kapacitātes veicināšanai. Arī šī projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz 2023. gada beigām.

Elektrificēto dzelzceļa līniju modernizācija un elektrificētā dzelzceļa tīkla paplašināšana

Ja iepriekšējos gados VAS “Latvijas dzelzceļš” plānoja veikt elektrifikāciju posmā Rīga-Krustpils-Rēzekne-Daugavpils, kas tolaik tika intensīvi izmantots kravu pārvadājumiem, tad pašlaik, fokusējoties uz pasažieru pārvadājumiem un vides prasību ievērošanu, ir izvirzīts mērķis sākotnēji veikt esošā tehniski novecojušā, visbiežāk vairāk nekā pirms 50-60 gadiem uzstādītā 3.3kV kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25kV sistēmu. Šī modernizācija sniegs arī citus ieguvumus, tai skaitā, samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, nodrošinās iespēju attīstīt pasažieru pārvadājumus un motivēs arī kravu pārvadātājus pāriet uz elektrovilci.

Šobrīd notiek priekšizpētes darbi, lai līdz 2026. gada 1. jūnijam paplašinātu elektrificēto zonu Zasulauks-Bolderāja, kā arī veiktu kontakttīkla modernizāciju Rīgas mezglā un Tukuma līnijā līdz Priedainei.

Dzelzceļa stacijas kā mobilitātes punkti

Lai sasniegtu koncepcijas par dzelzceļa kā pasažieru pārvadājumu mugurkaulu mērķi, būtiski ir valsts un pašvaldību līmenī īpašu uzmanību pievērst iedzīvotājiem ērtas, drošas un pieejamas dzelzceļa staciju tuvumā esošās infrastruktūras attīstībai. Integrējot dažādu transporta veidu savienojumus, attīstot velosipēdu, elektroskūteru, gājēju un automašīnu novietošanas infrastruktūru tā, lai dzelzceļa stacija ir nozīmīgākais pārsēšanās punkts, tiks mazināta nepieciešamība un vēlme pēc personiskā autotransporta izmantošanas.

“Latvijas dzelzceļš” jau pašlaik sadarbībā ar pašvaldībām ir uzsācis darbu pie šādu mobilitātes punktu izveides, dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem piegulošo teritoriju nododot pašvaldībām un sadarbībā ar tām šajā teritorijā izveidojot autostāvvietas park&drive vajadzībām, izvietojot ērtas un drošas velosipēdu novietnes, kā arī dažādos citos veidos labiekārtojot vidi. Arī turpmākajā periodā īpaša uzmanība tiks pievērsta staciju teritorijām piegulošās zemes nodošanai pašvaldībām vai komersantiem autostāvvietu iekārtošanai un cita veida labiekārtošanas darbu veikšanai.

Dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācija un izbūve

Līdz 2023.gada beigām “Latvijas dzelzceļš” modernizēs 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru dzelzceļa iecirkņos Rīga – Krustpils, Rīga – Skulte, Rīga – Tukums un Rīga – Jelgava.

Turpinot dzelzceļa tīkla modernizāciju, līdz 2027.gada beigām pieejamā finansējuma ietvaros tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa līnijās no Rīgas līdz Valgai, no Krustpils līdz Daugavpilij un no Krustpils līdz Rēzeknei. Savukārt līdz 2031.gada beigām ir plānots modernizēt stacijas un pieturas punktus dzelzceļa līnijā no Jelgavas līdz Liepājai un atjaunojamajā dzelzceļa līnijā no Tukuma II līdz Ventspilij, bet līdz 2035.gada beigām tiks modernizētas stacijas un pieturas punkti dzelzceļa iecirknī Pļaviņas – Gulbene. Jāuzsver, ka visās modernizētajās stacijās tiks nodrošināta gan kvalitatīva, droša un ērta infrastruktūra, gan vides pieejamība visām sabiedrības grupām.

Vides pieejamība ir svarīga ikdienas sastāvdaļa gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan senioriem, gan vecākiem ar bērnu ratiem, tādēļ šim aspektam tiks pievērsta īpaša uzmanība arī infrastruktūras attīstības kontekstā. “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu biedrību “Apeirons” ir izstrādājis vides pieejamības vadlīnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūrai. Izstrādājot un realizējot jaunus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras objektus, kā arī pakāpeniski modernizējot un pārveidojot jau esošos objektus, “Latvijas dzelzceļš” balstīsies uz šajās vadlīnijās ietvertajiem vides pieejamības pamatprincipiem cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti, t.sk. cilvēkiem ar dažādu veidu invaliditāti.

Dzelzceļa staciju un pieturvietu klasifikācija pēc pasažieru skaita un tam atbilstoša pasažieru platformu aprīkojuma koncepcija

Plānojot dzelzceļa staciju un pieturas punktu aprīkojumu, un, ņemot vērā pasažieru apgrozījumu katrā no šīm stacijām, ir izdalītas staciju klases pēc pasažieru skaita no A līdz F klases stacijām, kur A klases stacija ir ar vairāk nekā miljons apkalpotiem pasažieriem gadā, B klase - ar 500 000 līdz 1 miljonam pasažieru, C klase - ar 250 000 līdz 500 000 pasažieru, D klase - ar 100 000 līdz 250 000 pasažieru, E klase - ar 10 000 līdz 100 000 pasažieru, bet F klase - ar mazāk nekā 10 000 pasažieru gadā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstība ir balstīta uz principu, ka neatkarīgi no stacijas vai pieturvietas noslodzes vai pasažieru skaita tajā, ikvienam iedzīvotājam ir jāsaņem līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojums ikvienā Latvijas vietā, kur tiek izmantots dzelzceļš. Tādēļ visās LDz modernizētajās stacijās un pieturas punktos pēc moduļu principa būs konkrētajai vietai atbilstoša izmēra kvalitatīvas un vizuāli pievilcīgas nojumes, piemērots skaits soliņu, velonovietņu un cita veida aprīkojums, kā arī ērta un saprotama informācijas un apziņošanas sistēma.”

Attīstoties teritorijām un mainoties iedzīvotāju skaitam un paradumiem, mainās arī dzelzceļa staciju un pieturas punktu noslodze, tādēļ, lai nodrošinātu pasažieru plūsmai atbilstošu pasažieru platformu aprīkojumu, staciju klasifikācija tiks pārskatīta ne retāk kā reizi piecos gados.

Visu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu līdz 2035. gadam kopējās aptuveni aplēstās izmaksas varētu sastādīt līdz 4.5 miljardiem eiro un projekti tiks realizēti atkarībā no finanšu līdzekļu pieejamības.

Pasažieru platformu modernizācijas projekta ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru līnijās tiks izveidoti četri jauni dzelzceļa pieturas punkti, bet vēl viens pieturas punkts tiks pārcelts. Lai izvēlētos katrai vietai atbilstošāko un pieturas punktu lietotājiem tīkamāko nosaukumu, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir uzsākusi aptauju “Tavs dzelzceļa pieturas punkta nosaukums!”, kurā ikvienam iedzīvotājam ir iespēja nobalsot par kādu no jau piedāvātājiem nosaukumu variantiem vai iesniegt savu, unikālo pieturas punkta nosaukuma versiju.

Pašlaik uzsāktajā VAS “Latvijas dzelzceļš” pasažieru platformu modernizācijas projektā, kas noslēgsies jau 2023.gada beigās, tiks izveidoti četri jauni dzelzceļa pieturas punkti. Divi no tiem atradīsies atjaunojamajā pasažieru līnijā Rīga-Bolderāja, viens jauns pieturas punkts tiks izveidots pasažieru līnijā Rīga-Skulte, bet vēl viens - līnijā Rīga- Valga. Savukārt līnijā Rīga-Jelgava pieturas punkts ar patreizējo nosaukumu “Atgāzene” tiks pārvietots tuvāk Rīgai.

Lai atrastu piemērotāko nosaukumu katram no šiem pieturas punktiem, ir izpētīta gan šo apkaimju vēsture, gan tuvumā esošās un bijušās sabiedriski nozīmīgās vietas, kā arī apzinātas kultūras, izglītības, medicīnas, ražošanas vai cita veida iestādes. Pieturas punkta nosaukumam ir jābūt gana skanīgam, viegli iegaumējamam un pēc iespējas jāatspoguļo tā atrašanās vieta. Veicot balsojumu, būs iespēja iepazīties ar katra piedāvātā nosaukuma varianta aprakstu un iespējamo tā izcelsmi.

Aicinām balsojumā piedalīties ikvienu iedzīvotāju, bet jo īpaši šo dzelzceļa līniju pasažierus un apkaimju iedzīvotājus. Vislielāko balsu skaitu saņēmušie nosaukumi tiks apstiprināti likumdošanā paredzētajā kārtībā un lietoti daudzus gadu desmitus vai pat simtus, tie tiks iezīmēti kartēs, būs redzami norādēs un uz informācijas tablo, tiks drukāti uz vilcienu biļetēm un atskaņoti skaļruņos. Tā ir iespēja piedalīties dzelzceļa tagadnes un vēstures veidošanā!

Aptauja ir pieejama šeit un balsošana būs atvērta līdz 2022. gada 11. februārim.