“Spēles uz dzelzceļa var salīdzināt ar asu nazi – jau kopš bērnības mums stāsta, lai to neaiztiekam, jo var sagriezties. Kad pirmo reizi sev iegriezīsi ar nazi pirkstā, sapratīsi, ka vairāk to nevajag aiztikt. Taču spēles uz dzelzceļa var būt nāvējošas,” uzsver Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam.

Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja, 63% iedzīvotāju savā bērnībā ir rīkojušies pārgalvīgi, iespējams, apzināti vai neapzināti riskējot ar savu veselību vai pat dzīvību. Vairākkārtīgi to ir darījuši 54%.

Aleksandrs silti iesaka vecākiem ar saviem bērniem pārrunāt bīstamās lietas – jo vairāk bērns zinās, ka tas nav droši, jo mazāka būs vēlme izmēģināt. Atceroties dienu, kad Aleksandrs zaudēja kājas, viņš stāsta, ka tās sāpes nevar vārdos aprakstīt. “Tas ir ļoti briesmīgi, kad Tu guli savā asins peļķē un Tu neko nevari izdarīt. Tā arī paliec guļus, saprotot, ka Tu “ieberzies”. Kad es izgāju no komas, es dzirdēju, kā mana mamma raud, un es teicu, lai viņa nomierinās. Viņa bija ļoti priecīga, ka es vispār pamodos. Es gribēju piecelties no gultas, bet man vairs nebija kāju. Mamma teica, ka man nav kāju, bet es tam neticēju. Es mēģināju piecelties, bet man tas vēl joprojām nav izdevies. Tikai nākamajā dienā es sapratu, ka es vairs nekad nestaigāšu.”

LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Aleksandrs ir viens no pieciem dokumentālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, un Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā,  šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar Aleksandra stāstu aicinām iepazīties šeit: 

“Viņam ir pilnīga personības mainība. Reanimācijas daktere mani par to brīdināja, bet kā jau katrai mātei, bija grūti noticēt. Viņa teica, ka viņš vairs nebūs tāds, kāds viņš bija. Es teicu – nevar būt… Bet tagad es to zinu. Pavisam cits cilvēks,” teic Irina, kuras dēls Viktors pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja liecina, ka teju visi iedzīvotāji jeb 97% mēdz pārrunāt ar saviem bērniem satiksmes drošības jautājumus, piemēram, kā pareizi uzvesties uz ielas, gājēju pārejām, dzelzceļa tuvumā u.tml. Tostarp 12% iedzīvotāju savu bērnu zināšanas vērtē kā izcilas, bet 66% - kā labas. Tiesa, 17% iedzīvotāju uzskata, ka viņu bērnu zināšanas par satiksmes drošību ir viduvējas. Tāpat 60% iedzīvotāju atzīst, ka viņu atvases ņem vērā un ievēro lielāko daļu no mācītā un stāstītā par satiksmes drošību, bet ne visu.

Dokumentālās īsfilmas varone Irina, kuras dēlu Viktoru pirms vairāk nekā desmit gadiem notrieca vilciens, cer, ka viņas skarbais stāsts uzrunās vecākus, lai nenāktos piedzīvot to, ko viņas ģimenei. “Principā, kad tas viss notika, es sapratu vienu savā dzīvē – kāpēc mēs nekad laikus nepasakām, ka mēs tevi mīlam, kāpēc mēs necenšamies laikus pasargāt. Mēs – vecāki – vienmēr to darām par vēlu. Tāpēc es gribētu ieteikt – darām visu uzreiz, nevis pēc tam, kad nelaime jau ir notikusi. Neskatoties uz ikdienas steigu, raizēm un problēmām, vecākiem obligāti ir jāatrod laiks un jāaprunājas ar saviem bērniem par drošību dzelzceļa tuvumā. Ir jāaprunājas tagad, nevis vēlāk. Turklāt dzīvību var glābt pavisam vienkāršas darbības – austiņu noņemšana, maksimāla uzmanība uz apkārt notiekošo.”

LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Viktors un viņa mamma Irina ir vieni no pieciem dokumentālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam, un Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar Viktora un viņa mammas Irinas stāstu aicinām iepazīties šeit: 

“Latvijas jauniešu pašnāvību skaits ir viens no augstākajām Eiropas Savienībā. To, kāpēc tas tā ir, nav īsti zināms. Tas ir saistīts ar dažādiem apstākļiem. Piemēram, Latvijai ir viena no augstākajām vietām pasaulē pēc mobinga izplatības un vardarbības skolās. Tāpat Latvijā ir vieni no lielākajiem alkoholisma rādītājiem. Iespējams, tas arī ir kaut kā saistīts. Un Latvijā ir vieni no augstākajiem šķirto ģimeņu skaitiem. Arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumi Latvijas pusaudžiem, spriežot pēc aptauju datiem, sagādājuši vairāk psihoemocionālo grūtību. Visas šīs lietas ietekmē mentālo veselību,” stāsta pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

“Taču vēlos uzsvērt, ka jauniešu pašnāvības ir novēršamas! Atšķirībā no pieaugušo pašnāvībām, kuras visbiežāk tiek apzināti un ilgstoši izplānotas un izdarītas, jauniešu pašnāvības ir vairāk impulsīvas. Jauniešu pašnāvības var novērst tie, kas ir vistuvāk jaunietim. Vecāki, ģimene, skolotāji un pats svarīgākais – jauniešu draugi,” papildina Nils.

Kā liecina veiktais LDz pētījums, 85% aptaujāto ir gatavi iesaistīties un palīdzēt atrunāt cilvēku no pašnāvības mēģinājuma, ja redzētu, ka kāds to grasās darīt. 57% aptaujāto atzina, ka noteikti piedāvātu palīdzību tuviniekam, kurš piedzīvo līdzīgu situāciju, savukārt 21% aptaujāto gribētu palīdzēt, bet nezinātu, ko darīt.

Kā norāda Nils Sakss Konstantinovs, ja jums ir pamatotas bažas, ka otrs cilvēks tūlīt var izdarīt sev kaut ko sliktu, mēs noteikti katrs varam viņu uzrunāt. No mums netiek gaidīti varonīgi akti, bet mēs vienkārši varam uzrunāt, pasakot: “Sveiki! Kas ar Jums patlaban notiek? Es par Jums uztraucos.”

LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā,  šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar stāstu par jaunieša pašnāvību aicinām iepazīties šeit:

“Dzīve nav tik strauja, lai pa to steigtos, tostarp, saīsinot ceļu, kas tiek šķērsots. Pāris sekundes var izmanīt visu dzīvi. Tā notika ar mani – šķērsoju dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un zaudēju kājas. Steiga noteikti nebija tā vērta. Labāk paciesties, pagaidīt, nekā skriet pa galvu un pa kaklu un pašam sev sabojāt dzīvi. Un ne tikai sev, bet arī radiniekiem, kuri uztraucas un kuriem arī būs jāsadzīvo ar nelaimi,“ uzsver Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām.

LDz veiktā aptauja liecina, ka 47% iedzīvotāju sava līdzšinējā mūža laikā alkohola ietekmē ir rīkojušies pārgalvīgi. Tiesa, gandrīz tikpat daudz - 42%, to nav darījuši. Interesanti, ka liecinieki situācijai, kad alkohola ietekmē viņu draugi vai tuvinieki ir rīkojušies pārgalvīgi, ir bijuši 75% iedzīvotāju, tostarp vairākkārtīgi - 65%.

“Pēc smagas darba dienas devos mājās, pa ceļam satiekot vecas paziņas. Mēs nolēmām pasēdēt, nedaudz iedzert un atslābināties uz stacijas “Babīte” perona. Šajā dzīves periodā man nebija īpaši labs noskaņojums – es “rāvos” darbā, bet bez rezultāta. Pēc nelielas pasēdēšanas nolēmu nedaudz pastaigāties Priedaines stacijas virzienā. Lai, tā sacīt, izvēdinātu galvu. Kad gandrīz jau biju nonācis līdz gājēju pārejai, nolēmu saīsināt ceļu. Es sāku šķērsot sliedes un sapratu, ka esmu iedzēris nedaudz vairāk nekā apjautu. Kājas mani neklausīja un es zaudēju līdzsvaru. Kad es kritu, mēģināju sargāt galvu, taču neaprēķināju attālumu un atsitos ar galvu pret sliedi. Tālāk atceros, kā pamodos slimnīcā. Jau bez kājām…,” stāsta Jevgenijs.

Jevgenijs atzīst, ka sākumā viņam bija ļoti bail: “Es biju apjucis un domāju, kā tālāk dzīvot. Tagad jau esmu pielāgojies un dzīvoju parastu, ikdienišķu dzīvi kā iepriekš, tiesa, ar nelielu defektu. Kā man viens draugs teica – es tavā vietā jau slimnīcā būtu sev norāvis sistēmu un nomiris. Bet es neesmu no tādiem cilvēkiem.”

LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Jevgenijs ir viens no pieciem dokumenttālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, un Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar Jevgenija stāstu aicinām iepazīties šeit: 

Ņemot vērā, ka lielākā daļa problēmsituāciju uz dzelzceļa notiek cilvēka neuzmanības un pārgalvības dēļ, tuvojoties skolēnu brīvlaikam, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir izstrādājusi īpašu drošības stundu “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā”, ar kuru iepazīstinās skolēnus digitālajā vidē. LDz aicinājumam pieteikties digitālajai nodarbībai  kopumā ir atsaukušās vairāk nekā 150 izglītības iestādes, un jau šodien LDz eksperti uzsāks vadīt pirmās nodarbības vairākās Latvijas skolās.

“Drošība bija, ir un būs LDz prioritāte, tāpēc LDz gan veic būtiskas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras drošības paaugstināšanā, gan arī īsteno informatīvās kampaņas, kuru laikā bērni, jaunieši un pieaugušie tiek izglītoti par drošības noteikumu ievērošanu uz dzelzceļa un tā tuvumā. Šobrīd, ņemot vērā skolēnu brīvlaika tuvošanos un to, ka mācību stundas joprojām notiek attālināti, LDz eksperti, izmantojot skolēniem nu jau ierasto digitālo vidi, stāstīs par to, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa un sliežu tuvumā, lai izvairītos no neuzmanības vai vieglprātības izraisītiem negadījumiem, tādējādi pasargājot savu veselību un dzīvību,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Nodarbība “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā” ilgs tāpat kā ierastā mācību stunda – 40 minūtes, un to LDz eksperti vadīs, izmantojot skolēniem un pedagogiem nu jau ierastās platformas – ZOOM, Skype, MS Teams. Nav arī noslēpums, ka nereti skolēnu uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi, tāpēc drošības nodarbībās ir iekļauti reāli stāsti par to, kas piedzīvots neuzmanības dēļ.

Digitālo nodarbību cikls Latvijas skolās noritēs līdz maija mēneša beigām, savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs drošības stundas tiks uzsāktas jūnijā.

Mūzikas klausīšanās austiņās, runāšana pa telefonu vai spēļu spēlēšana tajā – šīs ir vien dažas skolēniem tik iecienītas nodarbes, kas, atrodoties dzelzceļa tuvumā, ievērojami apgrūtina uztveri un iespējamo risku novērtēšanu. LDz veiktā aptauja liecina, ka lai gan teju visi iedzīvotāji jeb 97% mēdz pārrunāt ar saviem bērniem satiksmes drošības jautājumus, piemēram, kā pareizi uzvesties uz ielas, gājēju pārejām, dzelzceļa tuvumā u.tml., tomēr tikai 60% aptaujāto atzīst, ka viņu atvases ņem vērā un ievēro lielāko daļu no mācītā un stāstītā par satiksmes drošību, kas nozīmē, ka izglītošanas darbs ir jāturpina.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pēdējo gadu laikā ir uzsācis pozitīvu pārmaiņu ceļu, pārskatot tehnoloģiskos procesus, palielinot darba efektivitāti un uzsākot arī plaša spektra dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu ar mērķi Latvijā izveidot Eiropas valstu līmeņa dzelzceļa infrastruktūru. Modernizējoties dzelzceļa sistēmai Latvijā, arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) pilnveido savas dzelzceļa inženierijas programmas gan bakalaura, gan maģistra līmenī, pielāgojot tās darba tirgus prasībām. Lai vienotos par ciešāku sadarbību jauno tehnisko speciālistu izglītošanā un piesaistē, LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs tikās ar RTU zinātņu prorektoru Tāli Juhnu, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) Transporta institūta direktoru Edmundu Kamoliņu un citiem RTU vadoša līmeņa darbiniekiem.

“Neskatoties uz izaicinājumiem, ar ko pēdējos gados ir sastapusies Latvijas transporta un tranzīta nozare, dzelzceļa infrastruktūrai ir potenciāls – tieši dzelzceļš turpmākajos gados būs pasažieru satiksmes mugurkauls, un ir pienācis laiks Latvijā izveidot patiesi mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, kas kalpos gan pasažieru satiksmei, gan iekšzemes un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Jau pašlaik Latvijā ir vērojams augstas klases inženierzinātņu speciālistu trūkums, un turpmākajos gados izglītoti un zinoši inženierzinātņu eksperti būs ārkārtīgi nepieciešami. Mēs kā nozarē vadošs uzņēmums esam ieinteresēti vēl aktīvāk sadarboties gan ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā, gan arī turpināt jau iesākto, popularizējot eksaktās un inženiertehniskās izglītības nozīmi skolēnu un vecāku vidū,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

“Mūsdienīgam dzelzceļa inženierim ir jāpārzina jaunākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, programmēšana, mākslīgais intelekts un robotizētas transporta vadības sistēmas, kas dzelzceļā un citās transporta sistēmās tiks ieviestas tuvāko gadu laikā,” saka RTU MTAF Transporta institūta direktors Edmunds Kamoliņš.

RTU studiju programma “Dzelzceļa inženierija” sniedz gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, kas absolventiem dod iespēju strādāt dzelzceļa transporta nozarē. Tikšanās laikā tika apskatītas gan RTU laboratorijas, kurās dzelzceļa inženieriju apgūst studenti, gan arī apspriesta pati studiju programma, uzklausot LDz kā darba devēja viedokli, lai programmu pilnveidotu atbilstoši jaunākajām darba tirgus prasībām.

LDz jau vairākus gadus strādā pie tā, lai Latvijā kopumā veicinātu interesi par eksaktajām zinātnēm gan skolēnu, gan vecāku, gan pedagogu vidū. Lai to nodrošinātu, LDz īsteno projektu “STEam UP” (www.steamup.lv), kas ir radīts kā praktisks palīgs, lai iepazīstinātu ar šo priekšmetu būtību, pielietojamību kā ikdienā, tā arī profesionālajā darbībā, atklājot, kādās profesijās ir nepieciešamas zināšanas šajos priekšmetos.

Ņemot vērā esošo situāciju kravu pārvadājumu jomā, piektdien, 21.maijā, Rīgā divpusējā sanāksmē tikās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un Oktobra dzelzceļa (Krievija) vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Dorofejevskis, lai pārrunātu turpmāko sadarbību ar Krievijas dzelzceļu kravu pārvadājumu nodrošināšanā.

“Oktobra dzelzceļš ir viens no nozīmīgākajiem LDz sadarbības partneriem, ar kuru sadarbojamies nu jau daudzu gadu garumā. Esmu gandarīts, ka šajā visai izaicinošajā laikā, kad kravu pārvadājumu apjomiem pa dzelzceļa infrastruktūru ir tendence samazināties, mēs varam tikties, lai pārrunātu gan savstarpējās sadarbības attīstību, gan arī to, kādi ir nākamie soļi, kas būtu veicami, lai paaugstinātu dzelzceļa transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par dzelzceļa transporta konkurētspējas paaugstināšanu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem. Šajā jautājumā LDz īpašu uzmanību pievērsa papildu kravu plūsmu piesaistei starp Latviju un Krieviju, lai novirzītu kravas no autotransporta uz dzelzceļu. Sanāksmes laikā puses vienojās, ka kopīgi izstrādās konkurētspējīgus priekšlikumus kravu nosūtītājiem, kuri izmanto autotransporta pakalpojumus kravu satiksmē starp Latviju un Krieviju.

Līdzās operatīvās sadarbības jautājumiem, abu dzelzceļu vadītāji kopā ar ekspertiem pārrunāja maršruta izstrādi vilcienam Kaļiņingrada – Sanktpēterburga caur Kauņu un Rīgu, kas ļautu attīstīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Ņemot vērā, ka šajā jautājumā ir iesaistīta arī Lietuvas puse, nepieciešams panākt vienošanos ar visiem iesaistītajiem dzelzceļiem. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka turpinās iesākto, lai izstrādātu maršrutu Kaļiņingrada – Sanktpēterburga caur Latvijas Republikas teritoriju.

Dažādu ekonomisko un ģeopolitisko norišu rezultātā pēdējo divu gadu laikā būtiskas turbulences ir pieredzējusi visa Latvijas transporta un tranzīta nozare, t.sk. VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un viss “Latvijas dzelzceļš” koncerns, turklāt kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos negatīvi ietekmēja arī koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radītā situācija un tā ierobežošanai noteikto normatīvo prasību izpilde. Tādējādi 2020.gadā “Latvijas dzelzceļš” būtiskākās prioritātes bija gan naudas plūsmas stabilizācija, gan darbības efektivitātes veicināšana, jaunas darbības stratēģijas izveide un jaunu biznesa iespēju rašana.

LDz kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenais ieņēmumu avots ir pārvadātāju veiktā maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, līdz ar to dažādu ekonomisko un ģeopolitisko iemeslu izraisītā kravu pārvadājumu apjomu samazināšanās būtiski ietekmē arī LDz finanšu rādītājus. Tādējādi 2020. gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums veidoja 156,5 miljonus eiro, kas ir par 14,6% mazāk nekā 2019. gadā. Kravu pārvadājumu apjoms 2020.gadā sasniedza 24,1 miljonus tonnu, kas ir par 17,4 miljoniem tonnu jeb 41,9% mazāks nekā 2019.gadā, kad tika pārvadāti 41,5 miljoni tonnu kravu.

Lai stabilizētu VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu situāciju, 2020.gadā atkarīgo sabiedrību iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa tika izmaksāta valdošajai sabiedrībai dividendēs, tādējādi gūstot papildus ieņēmumus 19,18 miljonu eiro apmērā. Turklāt LDz pērn no valsts saņēma maksājumu 13 miljonu eiro apmērā normatīvajos aktos noteiktā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, kas tika izlietoti, lai segtu uzņēmuma zaudējumus.

Izmaksu optimizācijas, papildu finansējuma iegūšanas un biznesa iespēju paplašināšanas rezultātā 2020.gadā VAS “Latvijas dzelzceļš” noslēdza saimniecisko darbību bez peļņas.

Analizējot 2020.gada kravu pārvadājumu datus, redzams, ka lielākais īpatsvars kravu pārvadājumos ir importa pārvadājumiem, kas veido 67,6% no kopējiem pārvadājumiem. To apjoms 2020.gadā sasniedza 16,3 miljonus tonnu, kas ir uz pusi mazāks apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Būtiskāko pārvadājumu daļu (gandrīz pusi no visiem pārvadājumiem) veido naftas un naftas produktu pārvadājumi (26,6%) un akmeņogļu pārvadājumi (16,8%). Minerālmēslu pārvadājumu īpatsvars kopējā pārvadājumu apjomā ir 9,5%, koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars ir 8,6%, lopbarības pārvadājumu īpatsvars ir 8,5%.

2020. gadā ir samazinājies arī vilcienkilometru skaits - kravu pārvadājumos šis rādītājs ir sarucis par 42%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet pasažieru pārvadājumos - par 2,7%.

LDz pamatuzdevums ir publiskās pieejamības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšana un uzturēšana saskaņā ar Latvijas un starptautisko likumdošanu. Neskatoties uz kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos, LDz 2020. gadā infrastruktūras attīstībā ieguldīja 11,2 miljonus eiro, kā arī uzsāka aktīvu darbu pie pēdējos gados vērienīgākā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta, kas paredz laika periodā līdz 2023.gadam modernizēt un izbūvēt jaunas, mūsdienīgas un pasažieriem ērtas platformas 48 dzelzceļa stacijās un pieturvietās visā Latvijā. 2020.gadā “Latvijas dzelzceļš” koncerns aktīvi strādāja arī pie mērķa tirgu diversifikācijas, kā arī pie Latvijas transporta koridora konkurētspējas veicināšanas.

2021.gada pirmajā ceturksnī VAS “Latvijas dzelzceļš” un “Latvijas dzelzceļš” koncerns (LDz) turpināja jau iepriekšējos periodos uzsākto darbu gan pie visu tehnoloģisko procesu pārskatīšanas un optimizācijas, gan arī pie mērķa tirgu diversifikācijas, esošo pakalpojumu paplašināšanas un jaunu klientu piesaistes.

“Latvijas dzelzceļa” svarīgākais darbības rādītājs ir vilcienu nobraukto km skaits, kas ir pamatā infrastruktūras maksas aprēķinam. 2021.gada 1.ceturksnī “Latvijas dzelzceļš” pārvaldītā publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,04 miljonus tonnu kravu, veicot 1 323 tūkst. vilcienu-km. Pateicoties gan LDz veiktajām uz biznesa attīstību vērstajām aktivitātēm, gan salīdzinoši labvēlīgai ģeopolitiskajai situācijai pārskata periodā, kravu pārvadājumu apjoms 2021.gada pirmajā ceturksnī ir par 54 tūkst. tonnām jeb 0,9% vairāk nekā 2020.gada 1.ceturksnī, kad tika pārvadāti 5,98 miljoni tonnu kravu. 

2021.gada 1.ceturksnī būtiskāko kravu pārvadājumu daļu veido naftas un naftas produktu pārvadājumi (34,4%) un graudi, graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi (21,0%). Minerālmēslu pārvadājumu īpatsvars kopējā pārvadājumu apjomā ir 11,2%, koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars ir 7,9%, akmeņogļu pārvadājumu īpatsvars ir 3,1%, pārējās kravas - 22,4%.

2021.gada pirmajā ceturksnī pa LDz infrastruktūru tika pārvadāti 1,9 miljoni pasažieru, veicot 1 431 tūkstošus vilcienu-km, kas ir par 4,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kad vēl nebija sākusies vīrusa pandēmija.

VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums 2021.gada 1.ceturksnī sasniedza 35,8 miljonus eiro, kas ir par 1,68 miljoniem eiro (4,9%) vairāk kā 2020.gada 1.ceturksnī. Palielinājums saistīts ar to, ka 2021.gada 1.ceturksnī ieņēmumos atzīti finanšu līdzsvara nodrošināšanai saņemtie maksājumi no valsts budžeta. 

Viens no uzņēmuma mērķiem gan 2020.gadā, gan 2021.gada pirmajā ceturksnī ir visu izmaksu pozīciju pārskatīšana, tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācijas izmaksas 2021.gada pirmajā ceturksnī ir samazinājušās par 33% un ražošanas izmaksas – par 18% salīdzinājumā ar 2020.gada pirmo ceturksni, un “Latvijas dzelzceļš” koncerna administrācijas izmaksas ir samazinājušās par trešo daļu un pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas – pat par 26% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

“Latvijas dzelzceļš” koncerna konsolidētie ieņēmumi 2021.gada 1.ceturksnī sasniedza 59,1 miljonus eiro, kas ir par 1,5 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. “Latvijas dzelzceļš” koncerna peļņa pēc nodokļiem 2021.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,9 miljonus eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī gan VAS “Latvijas dzelzceļš”, gan “Latvijas dzelzceļš” koncerns turpinās veicināt uzņēmuma darbības efektivitāti un produktivitāti, kā arī strādās pie esošajos ģeopolitiskajos apstākļos izaicinošās kravu apjomu noturēšanas un palielināšanas iespēju rašanas.

Pagājušajā nedēļā uz dzelzceļa notika traģisks nelaimes gadījums – jaunietis, mēģinot pieķerties braucošam kravas vilcienam, pakļuva zem tā un zaudēja abas kājas. VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Valsts policijas (VP) apkopotā statistika liecina, ka šī gada piecos mēnešos uz dzelzceļa ir notikuši vismaz 44 gadījumi, kad iedzīvotāji, tostarp bērni un jaunieši, mēģinājuši pieķerties vai pieķērušies braucošam vilcienam, un ar nāvi vai sabojātu dzīvi var beigties ik katrs no šādiem mēģinājumiem. Salīdzinot ar pagājušā gada pieciem mēnešiem, šogad šādu pārkāpumu skaits ir pieaudzis par 51,7%, turklāt tikai pašlaik sākas skolēnu brīvlaiks ar daudz brīva laika.

“Šī gada piecos mēnešos esam piefiksējuši vismaz 44 šādus gadījumus, savukārt pērn pa visu gadu kopumā tika piefiksēti  52 šādi pārkāpumi, kas nozīmē, ka šī gada piecos mēnešos ir sasniegts teju pagājušā gada līmenis. Protams, ne visi no šiem gadījumiem beidzas traģiski, tomēr tādu ir ļoti daudz, un arī pagājušās nedēļas traģēdija kārtējo reizi apliecina, ka tas ir tikai laika jautājums, kad kāds no pārdrošajiem jauniešiem pienācīgi nenovērtēs situāciju, vai atgadīsies kas cits, un pārgalvīgajai personai dzīve vai nu beigsies, vai ieņems pilnīgi citu gultni. Pēc notikušā neatgriezeniski ir traumēts ne tikai jaunais cilvēks, kurš zaudēja kājas un tāpēc visu atlikušo mūžu pavadīs ratiņkrēslā, bet arī ģimene un, protams, viņa draugi, ar kuriem kopā tika veikts liktenīgais likumpārkāpums. Pēc būtības šādi pārkāpumi ir sodāmi,” norāda LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, piebilstot, ka pieaug tieši bērnu un jauniešu skaits, kuri šādus pārkāpumus veic.

LDz apkopotā informācija liecina, ka lielākoties pārkāpumus uz dzelzceļa izdara jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem, un lielais vairākums no viņiem ir puiši.

“Braucošs vilciens nav tas pats, kas karuselis – tā nav izklaide! Sekas šādām nodarbēm var būt traģiskas. Cilvēka un vilciena svars un spēks ir savstarpeji nesalīdzināms. Līdz galam nepārdomāta rīcība dzelzceļa sliežu vai braucoša vilciena tuvumā var beigties ar nelaimi, tādēļ aicinām būt atbildīgus gan pašus satiksmes dalībniekus, gan līdzcilvēkus – ja redzat kādas nelikumīgas vai bīstamas darbības sliežu tuvumā, aicinām ziņot policijai. Tāpat, sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, aicinām vecākus rūpīgi pārrunāt ar saviem bērniem, kāda ir pareiza rīcība vilciena sliežu tuvumā un kādas var būt sekas nepārdomātai rīcībai. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam izvairīties no citām šādām nelaimēm,” uzsver Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Pēc LDz eksperta domām, iemesli negadījumu skaita pieaugumam ir saistāmi ne vien ar cilvēku pārgalvību, bet arī siltāka laika iestāšanos, kā arī ierobežojumiem, kas tika pieņemti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un kuru dēļ jauniešiem trūkst citu, likumīgu un vienlaikus interesantu aktivitāšu. Tāpat kā gadu iepriekš, nopietns iemesls ir arī alkohola lietošana, kas ne tikai apgrūtina uztveri, bet liek rīkoties neapdomīgi tur, kur tas ir bīstami.  

LDz atgādina: dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kura tuvumā jāievēro īpaša modrība un piesardzība. Lai izglītotu bērnus un jauniešus par drošību dzelzceļa tuvumā, LDz eksperti visu maija mēnesi vadīja digitālās nodarbības Latvijas skolās visām klašu grupām. Jūnijā digitālās stundas “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā?” tiks vadītas pirmsskolas izglītības iestādēm.

LDz ir arī izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies Jevgenijs, kurš šķērsoja dzelzceļa sliedes neatļautā vietā un zaudēja kājas, Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, un Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Ik gadus pa Latvijas autoceļiem komercpārvadājumos tiek pārvadāti tuvu 60 miljoniem tonnu kravu, un pēdējo piecu gadu laikā pa Latvijas autoceļiem pārvadāto kravu apjoms ir palielinājies par ceturto daļu jeb vairāk nekā 25%. Lai gan kravu pārvadājumi pa autoceļiem Latvijā un Baltijas valstīs ir tradicionāls kravu pārvadājumu veids, tomēr vairumā Eiropas valstu pēdējās desmitgades laikā ir vērojama pārliecinoša tendence kravas, kas agrāk tika pārvadātas pa autoceļiem, pārcelt uz dzelzceļu, tādējādi nodrošinot gan videi draudzīgākus kravu pārvadājumus, gan arī būtiski atvieglojot kravu īpašnieku darbu.

Lai atslogotu Latvijas autoceļus no smagās kravu pārvadājumu tehnikas un tās radītā kaitējuma gan apkārtējai videi, gan autoceļu kvalitātei, kā arī lai sniegtu iespēju visiem autokravu īpašniekiem un ekspeditoriem nodrošināt efektīvākus un izdevīgākus kravu pārvadājumus, “Latvijas dzelzceļš” ir izstrādājis un uzsāk piedāvāt jaunu pakalpojumu “Zaļā pārmija” jeb “Green Switch”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Pēdējo gadu laikā ir izveidojusies patiesi sīva konkurence gan starp tranzīta koridoriem, gan kravu pārvadātājiem, un arvien izšķirošāku lomu kravu īpašnieku lēmumu pieņemšanā par optimālo kravas pārvadājumu veidu ieņem tādi faktori kā ātrums, prognozējamība, resursu efektīva izmantošana un arī atbilstība vides aizsardzības prasībām. Tādējādi esmu gandarīts, ka LDz jaunais piedāvājums – regulāri auto puspiekabju pārvadājumi pa dzelzceļu - patiešām kalpos kā zināma veida “zaļā pāreja”, un kravu pārvadājumi Latvijas teritorijā kļūs videi draudzīgāki, ievērojami samazināsies autoceļu noslodze un kravu īpašnieki varēs izmantot iepriekš nebijušas iespējas”.

Pakalpojuma “Zaļā pārmija” ietvaros LDz visiem kravu pārvadātājiem dod iespēju agrāk pa autoceļiem pārvadātās kravas kopā ar puspiekabi, bet bez vilcēja un autovadītāja, pārcelt uz dzelzceļu, kur tās tiks nogādātas nepieciešamajā ostas terminālī Liepājā vai Ventspilī un uzceltas uz prāmja “Stena Line”, lai tālāk dotos uz Vāciju vai Skandināvijas valstīm.

VAS “Latvijas dzelzceļš”  valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs turpina: “LDz projekta “Zaļā pārmija” rezultātā ieguvēji būs gan kravu īpašnieki, gan visa tautsaimniecība un plaša sabiedrība – kravu pārvadājumiem pārceļoties uz dzelzceļu, tiks atslogoti autoceļi un samazināsies to uzturēšanas un remonta izmaksas, paaugstināsies satiksmes drošība uz lielajām šosejām, kā arī samazināsies kopējais CO2 izmešu apjoms. Dzelzceļš ir viens no viszaļākajiem transporta veidiem gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos, un esmu gandarīts, ka LDz piedāvājums sniegs ieguvumus visiem”.

“Stena Line” komercdirektors Oskars Osis: “Esmu pārliecināts, ka kontreileru pārvadājumi ir transporta nozares nākotne. Šodien Eiropai ir izaicinājums nākotnē atbrīvoties no kravas automašīnu izplūdes gāzēm, kas rodas, tām pārvietojoties pa koplietošanas ceļiem. Tādējādi mēs varam runāt par kontreileru transportēšanas ieviešanu intermodālajā satiksmē arī Baltijas reģionā. Ir svarīgi atzīmēt, ka dzelzceļa un ostas savienojums darbojas nevainojami, un nākotnē  tam vajadzētu būt vienam no precīzākajiem preču piegādes veidiem tieši laika un ekoloģijas ziņā.”

“Ir svarīgi apzināties, ka ‘’Green Switch’’ projekta attīstībā nākotnē tiks virzīta, lai sadarbībā ar  sauszemes un jūrās ceļu savienojumiem kļūtu par konkurētspējīgu transporta veidu, kurs ir savienots ar plašāko dzelzceļa tīklu Eiropā. Papildus komerciālajam, ceļu seguma stāvokļa un vides aspektiem, ir jāņem vērā arī šī projekta transporta kustības drošības komponente. Izplūdes gāzu aprēķiniem tiek izmantotas dažādas metodikas, taču lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis, ka kravu pārvietošana uz jūras un dzelzceļa transportu vidēji izplūdes gāzu daudzumu samazina līdz pat 70% visā kravas transportēšanas maršrutā un uzlabo transporta kustības drošību valstī kopumā. Ir vērts pieminēt arī Mobility Package aspektu intermodālo pārvadājumu jomā – šāds pārvadājumu veids spēs palīdzēt pārvadātājiem veiksmīgāk ievērot Mobilty Package reglamentējošos noteikumus. Tādējādi šāda veida kravu pārvadājumi atrisina vēl vienu problēmu, ar kuru Eiropa jau ir saskārusies - profesionālu autovadītāju trūkumu, kas būtu spējīgi veikt starptautiskos kravu pārvadājumus,” uzskata O.Osis.

“Esmu pārliecināts, ka pašreizējie un nākotnes noteikumi, ka arī pandēmijas ierobežojumi ir kļuvusi par akseleratoru šim projektam, jo šāda veida kravas pārvadājumi ļaus mazināt cilvēcisko faktoru pārvadājumu industrijā,” turpina O.Osis.

Līdz šim pa autoceļiem pārvadātās kravas pārceļot uz dzelzceļu, kravu īpašnieki varēs izmantot virkni priekšrocību, piemēram, iespēju efektīvi pārvadāt smagākas kravas, nemaksājot autoceļu nodevu jeb vinjeti, samazināsies autotransporta amortizācijas, degvielas patēriņa un darbaspēka izmaksas, tādējādi samazinot kopējās izmaksas uz vienu masas vienību. Piedāvājums “Zaļā pārmija” sniegs iespēju arī pašiem kravu īpašniekiem nekoordinēt kravas pārkraušanu uz prāmi – LDz nodrošinās puspiekabes pārcelšanu no dzelzceļa uz prāmi un atkalnovietošanu uz dzelzceļa tālākam ceļam prāmja galamērķī.

Kombinētie pārvadājumi, kuru ietvaros auto puspiekabes tiek pārvadātas pa dzelzceļu vai ūdensceļiem, un ar kravas auto vilcēju tiek veikta tikai sākotnējā vai gala piegāde, Rietumeiropā kļūst arvien populārāki, un to pierāda arī kravu pārvadājumu statistika. Tādējādi Starptautiskās dzelzceļu savienības (International Union of Railways, UIC) un Starptautiskās Dzelzceļu-autoceļu kombinētā transporta savienības (International union of rail-road combined transport, UIRR) apkopotie dati liecina, ka laika periodā no 2009.gada līdz 2018.gadam kopējais kravu pārvadājumu apjoms Eiropā palielinājās par 10,5%, savukārt pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma proporcija kopējā kravu pārvadājumu apjomā palielinājās par vairāk nekā 56%.

“Latvijas dzelzceļš” projekts “Zaļā pārmija” tiek realizēts, koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “LDZ Loģistika” un SIA “LDZ CARGO” sadarbojoties ar starptautisko transporta un tūrisma pakalpojumu uzņēmumu “Stena Line”. Pirmais šīs sadarbības pilotprojekts notika jau 2020.gada jūlijā, testa brauciena ietvaros puspiekabi uz dzelzceļa platformas nogādājot no Maskavas līdz Liepājas ostai, kur šī krava ar “Stena Line” prāmi tika nogādāta Travemindē Vācijā, kur atkal tika uzlikta uz dzelzceļa platformas, lai mērotu ceļu tālāk. 

Vairāk par projektu "Zaļā pārmija", lasiet šeit.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs izsludina tirgus izpēti Jelgavas ekspozīcijas “Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši” mākslinieciskās koncepcijas metu ideju atlasei.

Sociālantropoloģiskā pētījumā balstītā ekspozīcija iecerēta kā stāstu apmaiņu veicinošs, ar dažādām maņām uztverams un personisku līdzpārdzīvojumu radošs ceļojums cauri dzelzceļa darbinieku dzīvei Jelgavā no 19. gs. 2. puses līdz 20. gs. beigām. Saturiski ekspozīcijas pamatu veidos dzelzceļnieku un viņu ģimeņu stāsti, kuri tematiski sadalīti trīs daļās – kā dzelzceļnieki dzīvojuši, kā dzelzceļnieki strādājuši un kā dzelzceļnieki mīlējuši, kopā savijoties un parādot dzelzceļnieka portretu.

Ekspozīcija tiks veidota lielākajā daļā no patlaban apmeklētājiem pieejamajām muzeja telpām un tiks papildināta ar vides objektu muzeja ēkas tuvumā. Tas, savienojumā ar dažādus laikmetus raksturojošiem elementiem, palīdzēs atbildēt uz jautājumu kā dzelzceļa ienākšana un darbība Jelgavā ietekmējusi pašas pilsētas attīstību.

Tirgus izpētes mērķis ir izvēlēties mākslinieciski, funkcionāli un muzeja specifikai atbilstošu augstvērtīgāko dizaina risinājuma metu vēsturiskās tēmas “Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši” attēlošanai.

Tirgus izpētes noteikumi ar pielikumiem, grozījumiem un atbildēm uz pieteikumu iesniedzēju jautājumiem un citiem nepieciešamajiem dokumentiem pieejami šeit.

Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Šogad, līdzīgi kā citus gadus, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) koncerna uzņēmumi saņēma augstu vērtējumu. Platīna kategorija piešķirta par pārvadājumu nodrošināšanu atbildīgajai meitas sabiedrībai SIA "LDZ CARGO", savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” ieguva zelta kategoriju.

Ilgtspējas indeksa novērtējumā jau trešo gadu piedalās pieci LDz koncerna uzņēmumi. Šogad platīna kategorija piešķirta SIA “LDZ CARGO, zelta kategorija - VAS “Latvijas dzelzceļš”, sudrabs - SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", kā arī SIA "LDZ apsardze", bet starp bronzas kategorijas uzņēmumiem ierindojusies SIA “LDZ Loģistika".

“Eksperti pārliecinājās, ka Latvijā ir izcili uzņēmumi, kuri, paši tuvojoties virsotnei, iedvesmo un atbalsta citus, sekmējot ne tikai savas nozares, bet arī valsts ilgtspējīgu attīstību. Tomēr dažkārt, pirms kāpt nākamajā virsotnē, ir nedaudz jāatkāpjas, lai iegūtu jaunu skatījumu uz savu sniegumu,” stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) valdes locekle Dace Helmane.

Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz piedalās kopš 2011. gada, savukārt pārējās koncerna meitas sabiedrības pievienojušās pakāpeniski turpmākajos gados, ik gadu uzrādot labu sniegumu.

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura pamatā ir starptautiski atzīta metodoloģija. Tas palīdz Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.

Veiksmīgi ir noslēdzies VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) īstenotais digitālo nodarbību cikls “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā”, kas maijā un jūnijā notika Latvijas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Tā ietvaros gandrīz 7000 bērnu un jauniešu no 112 izglītības iestādēm visā Latvijā apguva to, kā droši uzvesties dzelzceļa un sliežu tuvumā.

Kā un kur ir pareizi šķērsot dzelzceļa sliedes, kāpēc un kādi negadījumi notiek uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā, kā no tiem izvairīties, lai pasargātu savu veselību un dzīvību – šie ir vien daži temati, ko bērni un jaunieši kopā ar LDz ekspertiem interaktīvā veidā apguva 40 minūšu garajā nodarbībā. Nav arī noslēpums, ka nereti skolēnu uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi, tāpēc drošības nodarbībās tika arī iekļauti reāli, reizēm skaudri stāsti par to, kas piedzīvots neuzmanības dēļ.

“Satiksmes drošība ir viena no LDz galvenajām prioritātēm, un mēs īpašu uzmanību pievēršam gan infrastruktūras drošības veicināšanas projektu īstenošanai, gan arī sabiedrības izglītošanai par drošu uzvedību sliežu ceļu tuvumā. Tuvojoties vasaras brīvlaikam Latvijas skolās, mēs sniedzām iespēju skolām pieteikties digitālajām drošības stundām, un pedagogu un skolēnu lielā interese par tām vēlreiz apliecina, ka LDz aktivitātes, regulāri aktualizējot šos jautājumus, ir vērtīgas un jāturpina,” norāda LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Pēc katras nodarbības gan pedagogi, gan skolēni tika aicināti novērtēt gan drošības stundu saturu, gan norisi kopumā. Teju visi jeb 98% aptaujāto norāda, ka drošības nodarbībās pasniegtā informācija bija noderīga un aktuāla. Tikpat liels skaits respondentu atzīst, ka informācija par to, kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā, tika pasniegta bērniem un jauniešiem saprotamā veidā, un 93% atzīst, ka tas bija aizraujoši. Faktu, ka nereti īpaši iespaidīgi ir tieši reāli pieredzes stāsti, apliecina arī tas, ka gandrīz 100% aptaujāto pedagogu un jauniešu kā vērtīgus un noderīgus novērtēja drošības nodarbībās iekļautos dokumentālos video par cilvēkiem, kuri vai kuru tuvinieki ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem.

Lūgti novērtēt to, vai bērni un jaunieši dzelzceļa sliežu tuvumā ievēro drošības pasākumus, 86% no aptaujātajiem LDz drošības stundu dalībniekiem atzina, ka skolēni zina, kas ir jādara, savukārt 52% uzskata, ka  viņi uzvedas pietiekami uzmanīgi. Vienlaikus 27% norāda, ka ir tādi, kuri dzelzceļa tuvumā lieto austiņas un telefonus.     

LDz apkopotā statistika liecina, ka 99% nelaimes gadījumu uz dzelzceļa notiek pārgalvības vai neuzmanības dēļ. Viedierīču lietošana, mūzikas klausīšanās austiņās vai pēdējā laikā tik populārā dažādu sociālo tīklu izaicinājumu pieņemšana, ir vien dažas no jauniešiem tik iecienītām nodarbēm, kas, atrodoties dzelzceļa tuvumā, ievērojami apgrūtina uztveri, iespējamo risku novērtēšanu un mēdz būt par iemeslu tam, kāpēc notiek negadījumi. Lai iespējami mazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa, kur iesaistīti bērni un jaunieši, LDz turpinās iesākto pie skolēnu izglītošanas par drošības jautājumiem. Arī aptaujā, kas tika veikta pēc nodarbību cikla “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā”, pedagogi atzīst, ka par drošības jautājumiem ir jāturpina runāt gan ar bērniem, gan jauniešiem, piebilstot, ka skolēni ļoti atzinīgi vērtēja LDz lektoru sniegumu.  

LDz digitālo nodarbību ciklā “Kas jāzina un kā jārīkojas dzelzceļa tuvumā” kopumā piedalījās 105 skolas un septiņas pirmsskolas izglītības iestādes no visas Latvijas, tostarp no Rīgas, Jūrmalas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Rēzeknes, Cēsīm, Jelgavas, Ogres, Tukuma, Siguldas u.c. pilsētām un apdzīvotām vietām. Nodarbību cikla ietvaros izglītoti 6978 bērni un jaunieši.

LDz katru gadu ne tikai īsteno informatīvās kampaņas, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji dažādās vecuma grupās tiek izglītoti par drošības noteikumu ievērošanu uz dzelzceļa un tā tuvumā, bet arī apkopo un aktualizē būtiskāko informāciju tīmekļa vietnē www.dzirdiredzidzivo.lv, kur ikvienam ir iespēja iepazīties ar drošības noteikumiem, aktuālo statistiku, dokumentālajiem video, kā arī padomiem, kurus izmantot sarunā ar bērniem un jauniešiem.

Turpinot uzlabot dzelzceļa infrastruktūru, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no 6. jūlija plkst. 8.00 līdz 7. jūlija plkst. 21.00 veiks dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbus Daugavpilī, Jelgavas ielā. Remontdarbu laikā transporta kustība pa pārbrauktuvi tiks pilnībā slēgta.

LDz aicina autovadītājus būt saprotošiem un izvēlēties citus apbraukšanas ceļus, tādējādi izvairoties no iespējamiem sastrēgumiem intensīvajās satiksmes stundās.   

Lai satiksme pa dzelzceļa infrastruktūru kļūtu vēl drošāka un ērtāka, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no 15. jūlija līdz 16. jūlijam noteiktos laikos veiks dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbus Rēzeknē pie stacijas “Cirma”. Remontdarbu laikā transporta kustība pa pārbrauktuvi tiks pilnībā slēgta.

Pārbrauktuve tiks slēgta ceturtdien, 15. jūlijā, laika posmā no plkst. 07.00 līdz plkst. 21.00 un piektdien, 16. jūlijā, laika posmā no plkst. 07.00 līdz plkst. 21.00.  Remontdarbu posmā transporta plūsma tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem.

LDz aicina autovadītājus būt saprotošiem un izvēlēties citus apbraukšanas ceļus, tādējādi izvairoties no iespējamiem sastrēgumiem intensīvajās satiksmes stundās.   

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdē iecelts Rinalds Pļavnieks, kurš amata pienākumus sāks pildīt no 1. augusta. LDz valdē R. Pļavnieks būs atbildīgs par komercattīstības jautājumiem.

R. Pļavnieka līdzšinējā profesionālā pieredze ir saistīta ar darbību “GEFCO” grupas uzņēmumos – kopš 2020. gada februāra R.Pļavnieks vadīja SIA “GEFCO BALTIC” Baltijas jūras reģiona dzelzceļa, gaisa, jūras un lielgabarīta departamentu. Līdz 2020. gada janvārim R. Pļavnieks bija globālo klientu vadītājs “GEFCO” SA grupā tās galvenajā birojā Francijā, savukārt līdz 2016. gadam -  biznesa attīstības vadītājs “GEFCO UNITED KINGDOM” LTD Apvienotajā karalistē. No 2012. līdz 2015. gadam R. Pļavnieks ir ieņēmis dažādus amatus arī SIA “GEFCO BALTIC”.

Līdz ar darbu šajā uzņēmumā R. Pļavniekam ir lektora pieredze Rīgas Tehniskajā Universitātē Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātē un Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Tāpat R. Pļavnieks ir bijis pasniedzējs Latvijas Jūras akadēmijā – Ostu un kuģniecības vadības bakalaura programmā “Transports un loģistika” un “Starptautiskā biznesa stratēģija”.

LDz valdē R. Pļavnieks iecelts uz pieciem gadiem - līdz 2026. gada 31. jūlijam. 

R.Pļavnieks LDz valdes sastāvā būs atbildīgs par komercdarbības attīstības jautājumiem.

Lai attīstītu dzelzceļa ritošā sastāva servisa pakalpojumus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir modernizējusi tehnisko nodrošinājumu un uzstādījusi jaunu darba galdu. Tas dos iespēju veikt ritošā sastāva remontdarbus lokomotīvēm un vagoniem, kas piemēroti ne tikai Latvijā ierastajiem 1520 mm platajiem sliežu ceļiem, bet arī tam sliežu platumam, kāds ir izplatīts lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tādējādi uzņēmumam būs iespēja savus pakalpojumus sniegt ne tikai ritošā sastāva īpašniekiem Baltijā un bijušajās NVS valstīs, bet arī uzņēmumiem, kas savu darbību realizē Polijā, Čehijā, Vācijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, bijušajās NVS valstīs un Āzijā, sliežu ceļa platums ir 1520 mm, savukārt lielākajā daļā Eiropas, tostarp Rietumeiropā, tas ir 1435 mm, un arī Baltijas valstis caurvijošais “RailBaltica” sliežu ceļš būs 1435 mm platumā. Līdz ar jaunā darba galda modernizēšanu un uzstādīšanu, “LDZ ritošā sastāva serviss”  turpmāk būs iespēja veikt gan 1520 mm, gan 1435 mm sliežu ceļu platuma dzelzceļa ritošā sastāva remontdarbus, kas ievērojami paplašinās pakalpojuma sniegšanas iespējas.

“Šāds solis uzņēmuma darbības paplašināšanā ir likumsakarīgs, jo “LDZ ritošā sastāva serviss”, tāpat kā viss “Latvijas dzelzceļš” koncerns, aktīvi strādā gan pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, gan jaunu mērķa tirgu attīstības,” norāda “LDZ ritošā sastāva serviss”  valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs.

Jaunais darba galds paredzēts lokomotīvju un vagonu riteņpāru remontdarbiem- riteņpāru velšanās virsmu apstrādei, kas jāveic regulāri, lai nodrošinātu lokomotīvju un vagonu drošu pārvietošanos pa dzelzceļa infrastruktūru. Līdz ar to šis pakalpojums ir gan pieprasīts, gan nepieciešams visam dzelzceļa ritošajam sastāvam. Pēc darba galda modernizācijas iespēju vienā maiņā ir iespējams apstrādāt 15 riteņpārus.

“Jau 2019. gada nogalē mēs sākām izvērtēt sadarbības paplašināšanas iespējas ar ritošā sastāva īpašniekiem ārpus Latvijas robežām, bet šobrīd, līdz ar riteņpāru virpošanas darbagalda modernizāciju, mums pavērsies plašākas iespējas piedāvāt riteņpāru apstrādes pakalpojumus Polijas, Vācijas, Čehijas un citos Eiropas Savienības tirgos, kur šis pakalpojums ir pieprasīts,” saka Ģ. Ivanovs, piebilstot, ka uzņēmums plāno konkurēt gan ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti, pieejamību, gan izmaksām. 

SIA „LDZ ritošā sastāva serviss”  ir VAS "Latvijas dzelzceļš" 100% piederoša kapitālsabiedrība, kas VAS "Latvijas dzelzceļš" reorganizācijas rezultātā tika izveidota 2005.gadā. SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” saimniecisko darbību uzsāka 2007.gadā, pārmantojot kvalificētus speciālistus, kuri veic dzelzceļa ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, maģistrālo kravas un manevru lokomotīvju nomu, kā arī nodarbojas ar degvielas uzglabāšanu un tās realizāciju dzelzceļa pārvadātājiem un citiem klientiem, tostarp, nodrošina nesagraujošās kontroles laboratorijas pakalpojumus.

No 5. jūlija VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) klientiem, kuri savu darbību realizē kravu pārvadājumu jomā, ir pieejama jauna pašapkalpošanās vietne informatīvo pakalpojumu saņemšanai - https://infopak.ldz.lv. Tajā ir iespējams ērti un pārskatāmi izmantot LDz sniegtos informatīvos pakalpojumus, tostarp atlasīt un eksportēt informāciju un atskaites par kravas vagoniem un konteineriem pēc dažādiem atlases kritērijiem.

Tāpat jaunajā vietnē tiek nodrošināta informācijas saņemšana savstarpēji saskaņotos formātos uz norādītajām e-pasta vai FTP/FTPS mapēm.

Optimizējot informatīvo pakalpojumu sniegšanu, to padarot vienkāršāku un ērtāk izmantojamu, līdz 1. oktobrim informatīvie pakalpojumi būs pieejami gan https://infopak.ldz.lv, gan līdzšinējā sistēmā - https://vcos.ldz.lv. Savukārt sākot ar 1. oktobri piekļuve vietnei https://vcos.ldz.lv tiks slēgta.

Lai saņemtu piekļuves tiesības darbam jaunajā vietnē, LDz aicina līdz 1. septembrim nosūtīt savu lietotāju kontaktinformāciju individuālu lietotājvārdu izveidošanai LDz Informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju direkcijas IT&T pakalpojumu vadītājai Baibai Priedītei uz e-pastu baiba.priedite@ldz.lv. Pieteikumā jānorāda vārds, uzvārds, kā arī individuālā e-pasta adrese.

Ar aktuālo VAS “Latvijas dzelzceļš” informatīvo pakalpojumu sniegšanas noteikumu redakciju ir iespējams iepazīties: LDz informatīvo pakalpojumu sniegšanas noteikumi.