Mentālās veselības un pašnāvības riska jautājums sabiedrībā ir aktuāls, bet - līdz galam neizprasts. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu draugu, paziņu, tuvinieku lokā ir piedzīvojis pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu. Kā stāsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa, jebkura dzimuma, vecuma cilvēks var domāt par pašnāvību visdažādākajos dzīves brīžos, neatkarīgi no tā, kādā sociālekonomiskajā stāvoklī viņš ir. Tāpēc rodas jautājums – cik daudz mēs zinām par mentālās veselības problēmām un to izpausmēm?

Nesen veiktais VAS “Latvijas dzelzceļš” pētījums atklāja, ka vairāk nekā puse (59%) aptaujāto nevarētu atpazīt cilvēku ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz mentālās veselības jautājuma aktualizēšanos, vēl joprojām trūkst izpratnes par to, kā laikus pamanīt mentālās veselības problēmas vai pašnāvības riskus. Taču jāņem vērā arī tas, ka ne vienmēr šādas problēmas ir viegli atpazīstamas. To apstiprina arī krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktore, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite Zane Avotiņa.

“Nav iespējams izdalīt kādu vienu tipisku tāda cilvēka uzvedības modeli, kurš ir nolēmis izdarīt pašnāvību. Taču var novērot dažādas brīdinājuma zīmes, kas var liecināt par to, ka persona apsver pašnāvību. Dažas no pazīmēm ir runāšana par miršanu, sociālā norobežošanās un izolēšanās, personīgo mantu atdošana, atvadu vēstuļu rakstīšana, runāšana par bezspēcību, bezcerību, bezjēdzību un nespēju rast risinājumu savām problēmām vai spēcīga vainas un kauna sajūta,” skaidro speciāliste.

Lai gan lielākā daļa respondentu atbildēja, ka nemācētu atpazīt cilvēku ar pašnāvnieciskām tieksmēm, kopumā 85% aptaujāto ir gatavi iesaistīties un palīdzētu atrunāt cilvēku no pašnāvības mēģinājuma, ja redzētu, ka kāds to grasās darīt. 57% aptaujāto atzina, ka noteikti piedāvātu palīdzību tuviniekam, kurš piedzīvo līdzīgu situāciju, savukārt 21% aptaujāto gribētu palīdzēt, bet nezinātu, ko darīt.

Runājot par pašnāvību riska cēloņiem, pētījuma dati rāda, ka cilvēku viedoklis par tiem dalās. Proti, 40% respondentu par iemeslu uzskata mentālās veselības problēmas, 32% - problēmas privātajā dzīvē, savukārt 31% - finansiālas grūtības. Būtiski piebilst, ka aptaujāto vairākums (43%) uzskata, ka pašnāvība vai tās mēģinājums saistīts ar vairāku lietu, situāciju un sajūtu kopumu. Savukārt Z. Avotiņa skaidro, ka pašnāvības riska cēloņi var būt dažādi.

“Pat cilvēks, kurš šķiet laimīgs un kuram ir viss, ko var vēlēties, var būt neaizsargāts pret pašnāvības risku. Tomēr ir zināmi riska faktori, kas jāņem vērā. Tās ir situācijas, stāvokļi un citi faktori, kas dažiem cilvēkiem rada lielāku pašnāvības risku. Lielāks pašnāvības risks ir personām, kas cieš no dažādām atkarībām, hroniskām fiziskām saslimšanām, ilgstošas vardarbības. Tāpat risks ir arī personām ar traumatisku bērnības pieredzi un cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši pēkšņas stresa vai traumatiskas situācijas, piemēram, tuvinieka zaudējumu. Arī cilvēki, kuru ģimenēs agrāk ir bijusi pašnāvību pieredze vai kuriem pašiem jau iepriekš ir bijis pašnāvības mēģinājums, ir pakļauti lielākam riskam. Nedrīkst aizmirst arī to, ka mentālas saslimšanas, īpaši depresija, bipolāri traucējumi, trauksme vai uzvedības traucējumi, it sevišķi gadījumos, kad šīs slimības netiek ārstētas, var radīt pašnāvnieciskas tieksmes.

Pašnāvības riska faktori nenozīmē, ka pašnāvības mēģinājums ir neizbēgams. Tomēr, ja jums vai kādam, kurš jums rūp, ir viena vai vairākas no šīm pazīmēm, jābūt īpaši uzmanīgam. Jāseko līdzi tam, lai nesāk parādīties brīdinājuma zīmes, kas liecina par pašnāvnieciskām tieksmēm,” atgādina speciāliste.

*Aptauja veikta 2020. gada septembrī tiešsaistē sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Tās laikā iegūtas atbildes no 1002 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijas teritorijā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrības SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" padome ir apstiprinājusi izmaiņas uzņēmuma valdes sastāvā.

Līdzšinējais SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes loceklis Vladimirs Deruks pārtraucis savu darbu uzņēmuma valdē.

Saskaņā ar padomes lēmumu, līdz brīdim, kad Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome ievēlēs jaunu valdes locekli, uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus no 2. novembra pildīs Artis Bērziņš.

A.Bērziņš vienlaikus turpinās pildīt SIA "LDZ infrastruktūra" valdes priekšsēdētāja pienākumus.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs šodien piedalījās attālinātajā Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes (KSTP) plenārsesijā, kur uzsvēra nepieciešamību palielināt infrastruktūras kapacitāti kravu pārvadājumiem no Āzijas uz Eiropu, kas ir būtiski Eiropas lielo ražošanas centru turpmākajai izaugsmei.

Piedaloties pasākumā, M. Kleinbergs informēja, ka LDz šogad ir pievienojies Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram, kā arī pēc LDz iniciatīvas koridors ir pagarināts līdz Baltkrievijai un Krievijai. Tādējādi tranzīta līnija cauri Rīgai ir kļuvusi par nozīmīgu Eiropas kravu pārvadājumu koridora daļu, nodrošinot savienojumus ar Ķīnu.  Jau patlaban ir vērojams kravu apjoma pieaugums starp Eiropu un Ķīnu – šogad pirmajos sešos mēnešos par 36%.

"LDz pēdējo gadu laikā ir ieguldījis lielu darbu klientu loka paplašināšanā NVS valstīs uz Āzijas reģionā. Arī Eiropā saskatu potenciālu kravu pārvadājumu apjomu palielināšanai, taču tam ir nepieciešams lielāks un vienotāks lobijs. Nākamais gads Eiropā tiks atzīmēts kā Dzelzceļa gads, un tuvāko gadu laikā mums ir jāpieliek visas pūles, lai arvien vairāk kravu tiktu pārceltas uz dzelzceļu," sanāksmē pauda M. Kleinbergs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" priekštecis – Latvijas valsts dzelzceļi tika dibināts pirms 101 gada, savukārt tieši pirms 100 gadiem - 11.novembrī aizsākās Latvijas dzelzceļu formas tērpu un vizuālās zīmes vēsture. Turpmākos simts gadus gan formas tērpi, gan arī vizuālā zīme piedzīvojuši pārvērtības, ko nenoliedzami, ietekmējusi gan mode, gan arī konkrētā laika posma politika.

Dzelzceļa formas tērpa valkāšana noteikta ar likumu

Dzelzceļnieki 20. gs. 20.–30. gados Latvijā tika pielīdzināti valsts ierēdņiem, gan pēc algu līmeņa, gan pēc statusa un darba organizācijas. Formas tērpu nēsāšanu noteica saskaņā ar Likumu par valsts civildienestu.

Dzelzceļnieku formas tērpu vēsture sākās 1920.gadā - vispirms tika izdots Satiksmes ministra rīkojums, kam 11.novembrī sekoja Dzelzceļu galvenā direktora rīkojums nr. 392 par formastērpa nēsāšanu darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar vilcienu kustību. Tomēr materiālo apstākļu dēļ tobrīd darbiniekiem izsniedza tikai dienesta cepures, par kuru izskatu varam spriest pēc fotogrāfijām un īsa apraksta rīkojumā.

Formas tērpu dzelzceļā nēsāja dažādu jomu speciālisti, un tajos vienmēr ir ticis apvienots lietderīgums un vizuālais standarts. Par labu formastērpu uzskatāms tāds, kurā katra detaļa ir pārdomāta un tas ir ērts tā valkātājam.

Dzelzceļnieka formastērps visos laikos ir nozīmējis ne tikai profesijas atpazīstamību. Tā rašanās saistīta ar ļoti praktisku nozīmi – dzelzceļnieka identificēšanu brīdī, kad tas veic savus pienākumus. Laikmetā, kad dzelzceļnieka profesija bija ļoti populāra, formas tērps šo nozīmīgumu vēl vairāk izcēla. Darbinieku nodrošināšana ar formastērpu bija arī daļa no nozarē pastāvošajām sociālajām garantijām.

Pirmā Latvijas valsts dzelzceļu zīme

Rīkojumā par formas tērpu pieminēta arī dzelzceļu vizuālā zīme, tomēr nekas detalizētāk nav minēts, tik vien, ka tā nodēvēta ar "piemērotu emblēmu".  Līdz 1923. gadam, kad apstiprināja pilno formastērpu un atšķirības zīmes, pie cepurēm, uz dokumentiem, fotogrāfijām redzams spārnotais ritenis, kas ir tradicionāls transporta nozares simbols, uz 20. gs. sākumā tik populārā ugunskrusta. Iedvesma un zīmes veidošanas principi, visticamāk, nāca no strēlnieku simbolikas un Neatkarības kara rotu krūšu nozīmēm.

Uzņēmuma vizuālais tēls kā absolūti vienots veselums mūsdienu izpratnē, ar stila grāmatu, paraugiem, 20. gs. 20.–30. gados netika realizēts, tomēr, aplūkojot attēlus un dokumentus, redzamas noteiktas normas, kuras ievēroja. Būtiskākās no tām noteiktas ar rīkojumu vai speciāliem noteikumiem. Visprecīzāk noteiktas prasības bija dzelzceļnieku formastērpiem, staciju nosaukumiem, kā arī ritekļu krāsojumam un apzīmējumiem.

Latvijas pirmās neatkarības periodā gan formas tērpi, gan vizuālā zīme piedzīvoja vizuālās pārmaiņas, taču līdz ar padomju gadiem tika zaudēta iespēja veidot savu ārējo tēlu, identitāti. Bija jāpārņem kopējā PSRS dzelzceļu sistēmā pastāvošie darbības principi, tajā skaitā, dzelzceļnieka vizuālais tēls.

Plašāk par formas tērpu un vizuālās zīmes vēsturi aicinām lasīt Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja mājas lapā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" no 15.novembra līdz 17.novembrim veiks remontdarbus uz dzelzceļa pārbrauktuves Rīgā, Ezera ielā. Remontdarbu laikā  būs ierobežota autotransporta kustība.

Dzelzceļa pārbrauktuve transporta kustībai pilnībā būs slēgta no svētdienas, 15.novembra plkst.20 līdz pirmdienas, 16.novembra plkst.6.

Savukārt 16.novembrī un 17.novembrī no plkst.8 līdz plkst.20 satiksme tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu. Šajās dienās autotransporta plūsma tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem.

Riga-Ezera-iela-04.png

VAS "Latvijas dzelzceļš" aicina autovadītājus izvēlēties citus apbraukšanas ceļus, tādējādi izvairoties no iespējamiem sastrēgumiem intensīvajās satiksmes stundās.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu. Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Būvniecības darbi sākās 2019. gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: "Drošība ir viena no “Latvijas dzelzceļa” būtiskākajām prioritātēm, un mums ir svarīga arī iedzīvotāju drošība, šķērsojot dzelzceļu. Ogre ir pilsēta, kurā dzelzceļa satiksme ir ļoti intensīva, un turpmāk Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs šķērsot sliežu ceļus ērti, droši un neatkarīgi no vilcienu satiksmes."

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem.  Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai 2018. gada nogalē tika piešķirts valsts budžeta finansējums.

Lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību un vienotos par turpmākajiem kopīgi īstenojamajiem projektiem nākamgad, ceturtdien, 26.novembrī, notika VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga un Krievijas dzelzceļa uzņēmuma vadītāja pirmā vietnieka Sergeja Pavlova attālinātā tikšanās. Tikšanās laikā tika izvērtēta iesākto projektu virzība, kā arī apstiprināta abpusēja ieinteresētība jaunu iniciatīvu īstenošanā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “VAS “Latvijas dzelzceļš” pēdējā gada laikā būtisku uzmanību pievērš gan uzņēmuma mērķa tirgu diversifikācijai un jaunu klientu piesaistei, gan arī sadarbības paplašināšanai ar esošajiem sadarbības partneriem. Tikšanās laikā ar Krievijas dzelzceļa uzņēmuma vadību pārrunājām jaunas sadarbības iespējas un veidus, kā efektīvāk risināt aktuālos jautājumus”.

“Lai gan vīrusa pandēmijas rezultātā starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu pašlaik netiek veikti, sarunas laikā apspriedām arī iespēju nākotnē ieviest pasažieru pārvadājumus maršrutā Sanktpēterburga – Kaļiņingrada, šķērsojot arī Latvijas teritoriju. “Latvijas dzelzceļš” ir sācis darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar maršruta saskaņošanu, un sarunas laikā vienojāmies, ka nākamajā gadā darbs pie šī projekta turpināsies,” stāsta M.Kleinbergs.

Lai veicinātu dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju un, tādējādi, palielinātu kravu apjomus, “Latvijas dzelzceļa” un Krievijas dzelzceļa uzņēmumu vadība vienojās, ka ir nepieciešams gan izstrādāt un īstenot jaunus projektus, gan arī kopīgi strādāt pie normatīvo procedūru vienkāršošanas. Ņemot vērā arvien lielāku virzību uz dabai draudzīgākiem transportēšanas veidiem, šis būtu būtisks priekšnoteikums, lai notiktu kravu pārnese no autotransporta uz dzelzceļu.

Lai spēcinātu sadarbību, pēdējā laikā ir notikušas vairākas VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga augsta līmeņa tikšanās ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem. Ciešākas savstarpējās sadarbības iespējas tika pārrunātas arī novembra sākumā notikušajā attālinātajā Transsibīrijas pārvadājumu koordinācijas padomes plenārsesijā, kur viens no aktuālajiem jautājumiem bija par infrastruktūras kapacitātes palielināšanu pārvadājumiem no Āzijas uz Eiropu.

"LDz šogad ir pievienojies Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram, vienlaikus pēc mūsu iniciatīvas koridors ir pagarināts līdz Baltkrievijai un Krievijai.  Tādējādi savienojums cauri Rīgai ir kļuvis par nozīmīgu Eiropas kravu pārvadājumu koridora daļu, nodrošinot savienojumus ar Ķīnu. Šī tranzītceļa izmantošana, nogādājot kravas līdz Latvijas ostām, un tālāk uz Eiropas rietumiem vai Skandināviju, varētu sadalīt noslodzi ar citiem intensīvi izmantotajiem koridoriem un piesaistīt vairāk kravu," pauž M. Kleinbergs.

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar šī brīža izglītības izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas laikā un meklētu risinājumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, VAS "Latvijas dzelzceļš" kopā ar nodibinājumu “Iespējamā misija” un citiem izglītības nozares ekspertiem piektdien, 4. decembrī plkst. 10.00 organizē tiešsaistes diskusiju “Mācību progress – kā to panākt un vērtēt?”.

Līdz ar izmaiņām mācību organizēšanā gan COVID-19 pandēmijas ietekmē, gan jaunās kompetenču izglītības ieviešanas ietvaros, aizvien biežāk izskan diskusijas par to, vai, ņemot vērā krasās pārmaiņas mācību procesā, arī vērtēšanas sistēmai nebūtu jākļūst par jēgpilnu procesu, nodrošinot bērniem un viņu vecākiem padziļinātu atgriezenisko saiti skolēnu personīgās izaugsmes un attīstības ceļa kontekstā.

Kā šajā sarežģītajā laikā tiek panākts, ka skolēni kvalitatīvi apgūst mācību vielu? Kāda ir vērtēšanas būtība un kā atgriezeniskās saites nodrošināšana ietekmē cilvēku? Vai šis laiks ir apliecinājis nepieciešamību pēc kompetenču izglītības un piemēros saistītas mācīšanās?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēs nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis, Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode, mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa, VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, RTU inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs, apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis, influencere un studente Patrīcija Anna Vavilova. Diskusiju vadīs, kā arī savā redzējumā par aktuālajiem jautājumiem dalīsies TV personība un producente Kristīne Virsnīte.

Diskusijai būs iespējams sekot līdzi tiešraidē STEaMup un E-klase Facebook lapās, kā arī portālā Delfi.lv.

Covid-19 pandēmijas ietekmē izglītības sistēma Latvijā šogad ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas – skolotāji, skolēni un viņu vecāki ir saskārušies ar jauniem izaicinājumiem, meklējot piemērotākos veidus, kā attālināto mācību laikā kvalitatīvi apgūt mācību vielu, un pielāgojoties kompetenču izglītības ieviešanai. Tomēr šis laiks ir arī sniedzis jaunas iespējas un izgaismojis būtiskāko, kas nepieciešams izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā, atzīst eksperti. Veiksmīga tehnoloģiju izmantošana mācību procesā, atgriezeniskās saites stiprināšana, mācības, kas balstītas piemēros no reālās dzīves un attīsta skolēnos kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanas spējas – tie ir daži no ceļiem progresa veicināšanai izglītībā, ko min eksperti.

Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis uzsver, ka liela nozīme mācību procesā ir tieši skolotājam. "Visa mācību progresa atslēga ir skolotājs. Manuprāt, fizika ir tikpat grūts mācību priekšmets kā latviešu valoda vai literatūra, taču tie var kļūt par viegliem mācību priekšmetiem vai jomu, ja ir labs, spēcīgs skolotājs, kas spēj ieinteresēt ne tikai konkrētajā mācību priekšmetā, bet visā mācību procesā kā tādā,” pauž K. Kravis.

RTU Inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs norāda: “Šī brīža lielākais izaicinājums ne tikai attālināto mācību, bet arī kompetenču izglītības ieviešanas kontekstā, ir skolotāju sadarbības trūkums. Skolotājiem kā kopienai nav raksturīgi sadarboties, apmainīties ar idejām, esam ļoti savrupi domājoši, kas kavē problēmās balstītas mācīšanās.  Savstarpējai sadarbībai ir jābūt katras skolas kopējam mērķim, kas kalpotu kā atbalsta mehānisms pašiem skolotājiem, lai īstenotu kompetenču pieeju mācību procesā. Tāpat uzskatu, ka mums ir jābūt kritiskākiem pret to, kādi cilvēki kļūst par skolotājiem, ieviešot augstākas prasības un nodrošinot, ka par skolotājiem kļūst cilvēki, kas patiesi ir eksperti savā jomā, ar zināšanām pedagoģijā un arī psiholoģijā.”

Atgriezeniskajai saitei mācību procesā ir liela nozīme, uzsver eksperti, un tā ir it īpaši svarīga laikā, kad mācības noris pilnībā vai daļēji attālinātā režīmā. VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners uzskata, ka attālinātās mācības viennozīmīgi ir radījušas dažādus izaicinājumus ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem un skolotājiem. “Tie mācību priekšmeti, kas pirms tam ir padevušies sliktāk, pašlaik tiek izprasti arvien mazāk, līdz ar to skolām un skolotājiem ir jānāk klajā ar jauniem risinājumiem, lai spētu nodrošināt kvalitatīvas mācības, it īpaši eksakto mācību kontekstā. Uzskatu, ka eksaktie jeb STEM priekšmeti ir jāzina ikvienam, jebkurā jomā un profesijā strādājošam. Tiesa, citviet šie priekšmeti būs jāzina vairāk, citviet mazāk, tāpēc skolēniem ir svarīgi laikus saprast, kas viņus aizrauj un ar ko vēlētos nodarboties, lai varētu izvēlēties attiecīgu tālāku mācību ceļu, kur šīs nepieciešamās zināšanas ir iespējams iegūt,” uzsver D.Zvaners.

Arī vecākiem būtu jāapzinās sava atbildība skolēna motivācijas veidošanā, iesaistoties, uzmundrinot un līdzdarbojoties ar skolu. Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka nereti vecāki atņem bērnam ticību pašam sev, piemēram, norādot, ka „mūsu ģimenē jau nevienam nav padevusies matemātika“, vai arī salīdzinot sevi ar bērnu, stāstot, cik labas atzīmes skolas laikā ir bijušas vecākiem, līdz ar to izdarot spiedienu uz bērnu un pieprasot augstākas sekmes arī no viņa. Bieži vien mēs neaizdomājamies, ka varbūt pašlaik šie mācību rezultāti ir labākais, ko bērns konkrētajos priekšmetos var sasniegt, tāpēc nevajadzētu nostādīt dzīšanos pēc atzīmēm kā pašmērķi, bet gan palūkoties uz bērna personīgo izaugsmi, to novērtēt un uzslavēt.”

Cēsu Jaunā skola ir viena no mācību iestādēm, kurā citāda mācību pieeja tiek īstenota jau no pašiem pirmsākumiem. Tās direktors Ivars Rode dalās pieredzē: “Vērtēšanai ir jābūt tādai, kas motivē skolēnu mācīties, un pašlaik tas ir vēl aktuālāk nekā jebkad iepriekš. Skolēnam, saņemot zemus vērtējumus, motivācija turpināt mācīties ir tuvu nullei. Tieši tāpēc šis ir īstais brīdis, kad līdz ar mācību procesu un visām grūtībām, kas to pavada, jāmainās arī vērtēšanas sistēmai, izskaidrojot skolēnam kā konkrētā atzīme ir veidojusies un ko viņš var darīt, lai to uzlabotu. Vērtēšanu ar atzīmi var aizstāt arī ar vērtēšanu līmeņos. Piemēram, mēs savā skolā izmantojam trīs līmeņu sistēmu - meistars, darītājs un māceklis, tādejādi nepiešķirot pārlieku lielu spiedienu un ļaujot skolēniem pašiem sevi novērtēt, iedalot sevi kādā no šiem līmeņiem.”

Viedokli par vērtēšanu kā tādu pauda arī apzinātības eksperts Ansis Jurģis Stabingis, atklājot, ka ja mācību procesā tiek ieviesta vērtēšanas sistēma, tas neizbēgami noved pie tā, ka cilvēki sāk mācīties dēļ atzīmes, ne dēļ zināšanām. “Ideālā gadījumā pašām zināšanām vajadzētu būt galvenajam iemeslam mācīties — nevis vērtējumam, statusam vai kam citam. Dabiski tā arī ir, bet izglītības sistēma ne vienmēr to atbalsta. Vērtēšanas sistēmu pārceļot no mācībām un darba uz ikdienu, mēs vērtējam daudz par daudz — mēs vērtējam teju visu, tai skaitā sevi, un tādējādi paši radām ciešanas sev un citiem. Vērtēt reizēm vajag. Bet būtiski ir spēt arī izvēlēties nevērtēt — pieņemt to, kas ir, tādu, kāds tas ir,” uzsver A.J. Stabingis. Savs sakāmais par pieeju mācībām, kā arī to vērtēšanu, ir arī jauniešiem, kuri vēl nesen paši bijuši skolas solā. Studente un blogerePatrīcija Anna Vavilova pauž: ”Nevajadzētu tik ļoti ierobežot skolēnus un studentus zināšanu novērtēšanā. Nereti kādā mācību tēmā tiek prasīts konkrēts zināšanu loks, kurš ir jāatspoguļo, taču netiek prasīts šis papildu līmenis, kurā būtu iespējams paust savas zināšanas konkrētajā tēmā no cita skatu punkta vai pieejas. No vienas puses tas nozīmē ērtāku vērtēšanu pasniedzējiem - izlabot kļūdas pēc pareizo atbilžu principa, bet no otras puses, šāda standartizēta mācību pieeja neļauj pilnībā atspoguļot cilvēka zināšanas konkrētajā tēmā.”

Lai uzzinātu dažādu ekspertu viedokli par šī brīža izglītības izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas laikā un meklētu risinājumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, izglītības projekta STEaMup.lv iniciatori VAS “Latvijas Dzelzceļš” kopā ar nodibinājumu “Iespējamā misija” 4. decembrī organizēja tiešsaistes diskusiju. Tās ierakstu ikviens var redzēt projekta STEaMup un E-klase Facebook lapās, kā arī portālā Delfi.lv sadaļā “Tiešraides”.

Diskusijā piedalījās “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis, Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode, mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, VAS “Latvijas dzelzceļš” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, RTU inženierzinātņu vidusskolas direktors Aleksandrs Vorobjovs, apzinātības prakses eksperts Ansis Jurģis Stabingis, influencere un studente Patrīcija Anna Vavilova, diskusiju vadīja TV personība un producente Kristīne Virsnīte.

Pateicoties kvalitatīviem, uz klienta vajadzībām orientētiem loģistikas pakalpojumiem un labai savstarpējai sadarbībai ar graudkopības nozares pārstāvjiem, "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 2020.gadā transportējis rekordlielus ražas apjomus – vairāk nekā 4,2 miljonus tonnu graudu.

Kopumā šī gada laikā ir pārvadāti 4,25 miljoni tonnu graudu, kas ir par 3,9% vairāk nekā 2019.gada laikā. Tāpat šogad ir pieaugums iekšzemes pārvadājumu sektorā - ja 2019.gadā transportēti 928 tūkstoši tonnu, šogad - 1,17 miljoni tonnu, no kurām lielākā daļa nogādātas ostās tālākai transportēšanai uz citām valstīm. Tikmēr importa pārvadājumu sektorā saglabājušies 2019.gada rādītāji  - 2,62 miljoni tonnu.

“Līdz ar VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenotajām uz mērķa tirgu un kravu diversifikāciju vērstajām aktivitātēm mēs visa 2020.gada garumā īpašu uzmanību pievērsām arī iekšzemes pārvadājumu attīstībai. Pateicoties gan LDz spējai operatīvi reaģēt uz tirgus vajadzībām, gan arī vairāku gadu garumā veidotajai veiksmīgajai sadarbībai ar graudkopības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem un ostu termināļiem, šogad pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru tika pārvadāts rekordliels graudu kravu apjoms.  Nenoliedzami, ik gadu graudu raža ir atkarīga arī no laika apstākļiem, tomēr šis ir tas kravu segments, ko arī nākotnē plānojam attīstīt, tostarp palielinot arī aktīvākus graudu pārvadājumus importā,” uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

 Graudu pārvadājumi pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru notiek visu gadu, tomēr aktīvā pārvadājumu sezona ir vasaras beigās - rudenī, kad graudi tiek kulti un  intensīvi transportēti galvenokārt uz ostām. Šogad aktīvā pārvadājumu sezona bija no augusta līdz novembra beigām, un šo četru mēnešu laikā kopumā ir transportēti 1,9 miljoni tonnu, kas arī ir pēdējo trīs gadu graudu pārvadājumu rekords. Arī gadā pārvadāto graudu kopējais apjoms ir lielākais pēdējo trīs gadu laikā.

Ievērojams pieaugums ir iekšzemes pārvadājumos, transportējot vietējās izcelsmes graudus - šogad četru mēnešu laikā iekšzemē transportēti 846,6 tūkstoši tonnu - par 29,8% vairāk nekā 2019.gadā, no tiem lielākais apjoms vests uz ostām - 727,3 tūkstoši tonnu, par 26,3% pārsniedzot iepriekšējā gada rādītājus.

Lai gan nedaudz mazākos apjomos, tomēr pārvadājumi tika veikti arī importā, no citām valstīm ievedot un uz ostu termināļiem vai citiem galamērķiem transportējot 998 tūkstošus tonnu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un  būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi. Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: "Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti.”

Otrdien, 5.janvārī, tika atvērti saņemtie pieteikumi iepirkuma piecām daļām, kas saistītas ar pasažieru platformu modernizāciju un jaunu pieturas punktu būvniecību. Vairāki pretendenti iesnieguši piedāvājumus vairākās iepirkuma daļās. Tādējādi pasažieru infrastruktūras modernizācijai līnijās Rīga-Jelgava un Zemitāni-Skulte (Kalngale-Skulte) saņemti seši piedāvājumi katrā, pa pieciem piedāvājumiem saņemti platformu modernizācijai līnijās Rīga-Krustpils un Zemitāni-Skulte (Zemitāni - Vecāķi, netālu no tirdzniecības centra “Alfa”), savukārt platformu modernizācijai līnijā Rīga-Tukums II saņemti septiņi piedāvājumi. LDz Iepirkumu komisija sāks darbu pie piedāvājumu izvērtēšanas.

Projektā paredzēts līdz 2023.gada beigām pilnībā modernizēt pasažieru infrastruktūru elektrificētajās dzelzceļa līnijās Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Krustpils un Rīga – Jelgava. Projekta gaitā tiks izbūvēti arī jauni pieturas punkti  pie  Silikātu ielas un Slokas ielas (līnijā Torņakalns - Bolderāja), Dauderi (līnijā Zemitāni - Skulte) un netālu no tirdzniecības centra “Alfa” (līnijā Rīga - Cēsis).

Katrā stacijā un pieturas punktā tiks izbūvētas paaugstinātas platformas, modernas un funkcionālas nojumes, soliņi un velonovietnes, taktilās joslas un taktilās vadulas, apziņošanas un videonovērošanas sistēma, tiks izvietotas vienota standarta informatīvās norādes, kā arī pieejas platformām cilvēkiem ar kustību traucējumiem.  Lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtāku piekļūšanu dzelzceļa infrastruktūrai, atsevišķiem pieturas punktiem mainīsies to atrašanās vieta.

Īstenojot pētniecības projektu "Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši Jelgavā", Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs sadarbībā ar SIA "Jaunrades laboratorija" radījuši dzelzceļnieka raksturojumu. Lojāls, aktīvs, krietns,  strādīgs, rūpīgs, disciplinēts, sīksts – tās ir tikai dažas no raksturīpašībām, kas piemīt Jelgavas dzelzceļniekiem.

Pētījums sākts jau 2020.gada rudenī, kad tā veikšanai saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda finansiāls atbalsts. Pētījuma autori kopumā ierakstījuši intervijas 50 stundu garumā. Intervijās piedalījušies dažādu dzimumu, vecumu un profesiju dzelzceļnieki, tostarp ceļu strādnieki, vilcienu apskatītāji, mašīnisti un depo darbinieki, pat bijušais Baltijas dzelzceļa nodaļas priekšnieks.

Interviju rezultātā noskaidrojies, ka visus intervējamos vieno ilgs darba mūžs dzelzceļā, turklāt lielākajai daļai dzelzceļš bijis pirmā darba vieta un tur pavadīti vairāk nekā 40 gadi. Jelgavas dzelzceļniekus raksturo lojalitāte nozarei, jo arī mūsdienās viņi aktīvi seko līdzi norisēm. Turklāt vairums par darbu dzelzceļā runā tā, it kā vēl iepriekšējā dienā bijuši darbā, lai gan pensijā pavadīti jau vairāk nekā desmit gadi.

Dzelzceļa strādniekus raksturo arī spēcīgas dzelzceļnieku dinastijas, kas Jelgavā veidojušās vēl no 19. gadsimta, caurvijoties visām politiskajām un saimnieciskajām pārmaiņām Latvijas 20. gadsimta vēsturē, līdz pat šai dienai. Ne velti, dzirdot stāstu no vīra, kas savas dzelzceļnieka gaitas uzsācis vairāk nekā 50 gadus atpakaļ, jo viņa vecāki savu darba mūžu aizvadījuši dzelzceļa stacijā, un, sarunājoties ar jaunieti, kurš savu vecvecāku pamudināts sācis pavisam nesen sācis strādāt dzelzceļā, var dzirdēt vienu un to pašu vārdu – stabilitāte.

Interviju ieraksti liecina, ka dzelzceļnieki ir sociāli aktīvi teju visās dzīves jomās - sportā, pašdarbībā vai sabiedriskajā dzīvē. Liela daļa no pētījuma dalībniekiem jau iepriekš devuši zināmu artavu muzeja attīstībā vai bijuši saistīti ar aktīvistiem, kas paši izauklējuši savulaik sabiedriskā kārtā uzsākto dzelzceļnieku muzeju Jelgavā.

Antropologi norāda, ka dzelzceļnieku tēls pārsvarā izgaismojas pozitīvos aspektos – dzelzceļnieki ir krietni un strādīgi cilvēki, kas apzinīgi veic savu darbu, ir rūpīgi un disciplinēti, ievēro noteikumus un subordināciju. "Dzelzceļnieks ir sīksts, sava ceļa gājējs, kurš nesalūzt pat vissmagākajos apstākļos. Šāds cilvēks ir ārkārtīgi lojāls un uzticams darbinieks, kā arī godprātīgi pilda savus darba pienākumus, ir ar augstu atbildības sajūtu. Viņš nediskriminē citus ne pēc dzimuma, ne vecuma, ne tautības. Dzelzceļš rūda raksturu, tāpēc uz dzelzceļa nevar strādāt un arī nestrādāja īdētāji, čīkstētāji un vaidētāji"– tā Jelgavas dzelzceļniekus raksturo "Jaunrades laboratorijas" pētnieki un interviju transkribētāja.

Paralēli intervijām notikusi gan dzelzceļa iekšējās preses, gan Latvijā izdotās periodikas laika posmā no 1946. gada līdz 1992. gadam izpēte, lai saprastu, kā norises Jelgavas dzelzceļa mezglā tikušas atspoguļotas presē un iegūtu arī jaunus faktus. Ņemot vērā, ka pētījums turpinās, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāle aicina ikvienu, kam pašam krājumā ir kāds īpašs stāsts vai fotogrāfija, vai arī zina tādu personu, sazināties ar muzeju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrības SIA "LDZ infrastruktūra" dalībnieku sapulce uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā iecēlusi Terēzi Labzovu-Ceicāni.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Artis Bērziņš, kurš šajā amatā bija kopš 2019.gada janvāra, nolēmis atstāt uzņēmuma vadītāja amatu.

Patlaban T. Labzova-Ceicāne ir LDz Finanšu daļas vadītāja, savukārt pirms tam ilggadēji bija neatkarīgās revidentu kompānijas "PricewaterhouseCoopers" auditore, kur viena no specializācijas jomām bija dzelzceļa nozare.

T. Labzova-Ceicāne Banku augstskolā ir ieguvusi maģistra grādu finansēs, ir zvērināta revidente un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedre, kā arī ir Lielbritānijas Sertificētu grāmatvežu asociācijas biedre.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir saņēmis informāciju par Konkurences padomes (KP) lēmumu lietā par Konkurences likumā noteikto aizliegumu iespējamu pārkāpšanu SIA "LDZ CARGO" un VAS "Latvijas dzelzceļš" darbībās dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, kurā ir minēts, ka ir notikusi dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un Konkurences padomes ieskatā par likuma pārkāpumu ir maksājams sods 5,7 miljonu eiro apmērā.

Ne VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība SIA "LDZ CARGO" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem. Arī patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam ir neierobežotas un nepastarpinātas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus, tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” Konkurences padomes lēmumu neuzskata par pamatotu, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par šī Konkurences padomes lēmuma atcelšanu.

Konkurences padome lietu par SIA "LDZ CARGO" un VAS “Latvijas dzelzceļš” darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017. gada 7.novembrī saņemtā AS “Baltijas ekspresis” iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētes ietvaros Konkurences padome vērtēja SIA "LDZ CARGO" un VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Jāuzsver, ka, neskatoties uz jau 2017.gadā Konkurences padomes parakstīto sadarbības memorandu, kurā ietverta apņemšanās savā darbā īstenot principu “Konsultē vispirms”, tādējādi uzlabojot sadarbību starp iestādēm un uzņēmējiem, VAS “Latvijas dzelzceļš” nesaņēma jebkāda veida konsultācijas vai viedokli par iespējamām nepilnībām un to novēršanas iespējām ne pirms Konkurences padomes lietas ierosināšanas, ne arī pēc tam.

Pēc informācijas saņemšanas par Konkurences padomes ierosināto lietu, VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDZ CARGO” sniedza Konkurences padomei visu nepieciešamo informāciju par lietā analizējamajām tēmām.  Lai izskaidrotu iespējami neskaidros jautājumus, VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDZ CARGO” nosūtīja Konkurences padomei kopumā 13 rakstiskus skaidrojumus, kā arī notika vairākas uzņēmuma pārstāvju un Konkurences padomes pārstāvju tikšanās. Tomēr jāuzsver, ka šie rakstiski iesniegtie skaidrojumi un tikšanos laikā sniegtā argumentācija netika ņemta vērā.

Pārrobežu kravu pārvadājumi notiek, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas kravu pārvadātājam jeb dzelzceļa uzņēmumam nododot vagonus un tajos esošo kravu Latvijas kravu pārvadātājam. Tā kā dzelzceļa infrastruktūra nav piemērota kravu nodošanai uz valsts robežas, tā notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā. Piemēram, veicot pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā ir Rēzekne, savukārt nodošanas stacijas Krievijā ir Pitalova un Sebeža.

Ņemot vērā to, ka kravu nodošana saistās ar ievērojamu atbildību gan par kravas un vagonu vērtību, gan ekoloģisko prasību ievērošanu un citiem faktoriem, kaimiņvalstu dzelzceļu pārvadātāji rūpīgi izvēlas uzņēmumus, kuriem uztic savu kravu pārvešanu pierobežas joslā, un visiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus robežposmos, ir jānoslēdz sadarbības līgums ar kaimiņvalstu dzelzceļiem par lokomotīvju un lokomotīvju brigāžu ekspluatāciju, veicot vilcienu savstarpējo apkalpošanu. Jāuzsver, ka šādu sadarbības līgumu noslēgšana ir pārvadātāja atbildība – tieši pārvadātājam ir jāsaņem visi nepieciešamie dokumenti un drošības sertifikāts, jāpārliecina kaimiņvalstu dzelzceļi par savu profesionalitāti un kompetenci, un jāvienojas par sadarbību.

Privātie pārvadātāji šādu iespēju ir izmantojuši, un pēc LDz rīcībā esošās informācijas, AS "Baltijas tranzīta serviss" ir noslēgusi līgumu ar Baltkrievijas dzelzceļa uzņēmumu un Krievijas dzelzceļu par lokomotīvju izmantošanu, savukārt SIA "Euro Rail Cargo" ir noslēdzis līgumu ar Krievijas dzelzceļu par kravas un vagonu nodošanu, lokomotīvju izmantošanu un norēķinu veikšanu. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka arī privātajiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus pierobežu zonā un noslēgt sadarbības līgumus ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, tas ir iespējams un tiek darīts.

Turklāt jau 2019.gada 19.septembrī, vairāk nekā gadu pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas, tika noslēgts administratīvais līgums starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Valsts dzelzceļa administrāciju, kas paredz papildu regulējumu tiešas un nepastarpinātas iespējas sniegšanā visiem pārvadātājiem uzņemties starptautisko kravu pārvadājumu veikšanu, un saskaņā ar šo administratīvo līgumu, VAS “Latvijas dzelzceļš” bez SIA “LDZ CARGO”  starpniecības nodrošina vagonu un konteineru uzskaiti, norēķinus par ārzemju parka vagonu un konteineru izmantošanu, kā arī informācijas nodošanu un dzelzceļa darbības rādītāju atskaišu izveidi.

SIA "LDZ CARGO" kravu pārvadājumu jomā darbojas kopš 2007.gada, kad tika veikta VAS "Latvijas dzelzceļš" reorganizācija, nodalot dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanu no infrastruktūras pārvaldīšanas. Ņemot vērā, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” ir Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomē, SIA "LDZ CARGO" kā LDz meitas sabiedrība 2007.gadā tika pilnvarota izpildīt saistības pret citu valstu dzelzceļa administrācijām, to starpā veikt arī kravu pārvadājumus, sadarbojoties ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem. Savukārt citiem uzņēmumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu tirgū ienāca vēl pirms SIA "LDZ CARGO" nodalīšanas no LDz, tika piedāvātas tehnoloģijas, kas nodrošināja iespēju piedalīties starptautiskajos pārvadājumos, un tie akceptēja tās, turklāt rosinot sadarbību turpināt arī pēc SIA "LDZ CARGO" dibināšanas. No tā izriet, ka LDz ne tikai nav ierobežojis konkurenci, bet gan mudinājis citus komersantus iesaistīties starptautiskajos kravu pārvadājumos.

Tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš”, balstoties uz minētajiem faktoriem, uzskata, ka Konkurences padomes lēmums ir nepamatots, tā pieņemšanā nav ņemti vērā visu iesaistīto pušu sniegtie argumenti, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par attiecīgā Konkurences padomes lēmuma atcelšanu.

Laikā, kamēr notiks Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un sliežu ceļu pārbūve projekta “Rail Baltica” ietvaros, apmeklētājiem un pasažieriem būs nodrošināta stacijas darbības nepārtrauktība un svarīgāko pakalpojumu pieejamība. Lai gan vilcienu kustība no centrālās stacijas netiks pārtraukta, būs jārēķinās ar pārvietošanās un vilcienu kustības izmaiņām. Jāuzsver, ka tuvāko gadu laikā nav plānots jebkāda veida vilcienu kustības pārtraukums Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Dzelzceļa infrastruktūras pārbūve Centrālajā dzelzceļa stacijā sāksies šogad un norisināsies trīs posmos, tādējādi nodrošinot, lai iedzīvotājiem joprojām būtu pieejama stacijas ēka, kā arī netiktu ierobežota pārvietošanās ar vilcienu. 

Sliežu ceļu pārbūvi Centrālajā dzelzceļa stacijā paredzēts sākt 2021.gada marta beigās, vienlaikus saglabājot vilcienu kustību Centrālajā stacijā. Šogad un nākamgad izmaiņas vilcienu kustībā būs minimālas. Uz pārbūves laiku mainīsies līdzšinējie vilcienu pienākšanas un atiešanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” būs mainīti vilcienu kustības grafiki, kas patlaban tiek izstrādāti. Par gaidāmajām izmaiņām, kuras stāsies spēkā 28. martā, pasažieri uzzinās 10 dienas iepriekš.

Visu trīs pārbūves kārtu laikā būs iespējama vilcienu kustība, lai arī ir paredzēts slēgt atsevišķus vilcienu pienākšanas un atiešanas ceļus, pārbūvējot un izbūvējot jaunus. Pārbūves rezultātā 2026.gadā vilcienu kustībai kopumā būs atvērti 14 sliežu ceļi, no kuriem 4 būs “Rail Baltica” 1435 mm sliežu ceļi.

Lai gan Centrālā dzelzceļa stacija projekta īstenošanas rezultātā iegūs jaunu vizuālo veidolu un kļūs plašāka, ir paredzēts saglabāt vairākas vēsturiskās liecības no esošās ēkas, tostarp uzrakstu “Rīga”, atsevišķas koka durvis, kā arī marmora kāpnes uzgaidāmajā zālē un marmora galeriju otrajā stāvā.

Tomēr, lai garantētu iedzīvotājiem pieeju vilcienu platformām un biļešu kasēm, kā arī citiem objektiem, arī pārmaiņas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkā tiek plānotas posmos,  tādējādi nodrošinot pārvietošanos cauri stacijai. Sākoties būvdarbiem, stacijas teritorijā būs izvietotas norādes par pārvietošanās ceļiem un tās tiks operatīvi aktualizētas atkarībā no plānotajiem gājēju plūsmas ierobežojumiem.

Plašāka informācija par “Rail Baltica” projektu, tostarp plānotajām stacijas pārmaiņām pieejama projekta īstenotāju mājaslapā https://edzl.lv/interaktiva-karte un  https://info.railbaltica.org/lv/satiksmes-ierobezojumi.

AS "LatRailNet" aicina transporta nozares pārstāvjus un ikvienu interesentu 17.martā piedalīties informatīvā tiešsaistes seminārā par dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanu infrastruktūras maksas noteikšanai. Seminārs sāksies plkst. 13:00, un tas norisināsies tiešsaistē, ZOOM platformā.

Semināra laikā tā dalībnieki tiks iepazīstināti ar dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanas īpatnībām, likumdošanas prasībām un starptautisko praksi. Nozares pārstāvji un transporta jomas interesenti varēs uzdot jautājumus par to, kā tiek pieteikti jauni dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmenti, pēc kādiem principiem tiek veikta segmentēšanas kritēriju vērtēšana un kā dažādiem tirgus segmentiem tiek noteikta dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa.

Tirgus segmentēšana, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumos, tiek veikta, lai noteiktu tirgus situācijai atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas un veicinātu iekšzemes un starptautisko pārvadājumu tirgus attīstību. Latvijā patlaban ir izveidoti 12 tirgus segmenti, no tiem 4 pasažieru pārvadājumos un 8 kravu pārvadājumos.

Tiešsaistes semināru vadīs AS "LatRailNet" valdes priekšsēdētāja un ekonomikas doktore dr. oec. Justīna Hudenko, kura ir veikusi starptautiski  nozīmīgus pētījumus dzelzceļa transporta jomā.

AS "LatRailNet" ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmums, kas saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas - lēmumu pieņemšanu par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšanu par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu.

Aicinām seminārā piedalīties, izmantojot ZOOM telekonferences risinājumu, pieslēdzoties no Jūsu datora vai mobilās ierīces, sekojot šai saitei:

https://us02web.zoom.us/j/82827277543

Telekonferences ID: 828 2727 7543

Ērtākai saziņai iepriekš var instalēt Zoom programmatūras bezmaksas risinājumu (https://zoom.us/) vai arī lietot standarta interneta pārlūkprogrammu, piemēram, Google Chrome).

Ar vairāk nekā 60 transporta nozares profesionāļu un citu interesentu dalību šī gada 17.martā tika aizvadīts AS “LatRailNet” rīkotais informatīvais tiešsaistes seminārs par dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanu infrastruktūras maksas noteikšanai. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanas tiesisko ietvaru un segmentēšanas procesu, vērtēšanas galvenajiem kritērijiem, kā arī tika skaidrota tirgus segmentu pieteikšanas un izskatīšanas kārtība.

Tirgus segmentēšana, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas nacionālajos tiesību aktos noteiktās prasības, tiek veikta pasažieru un kravu pārvadājumos ar mērķi noteikt tirgus situācijai atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas un veicināt iekšzemes un starptautisko pārvadājumu tirgu attīstību. Latvijā šobrīd ir izveidoti kopumā 12 tirgus segmenti, no tiem 4 pasažieru pārvadājumos un 8 kravu pārvadājumos. Tirgus segmentu sarakstu pārskata reizi 5 gados un to uzrauga nozares regulatīvā iestāde – Valsts dzelzceļa administrācija.

Starptautiskā prakse liecina, ka Eiropas Savienības dalībvalstis tirgus segmentēšanu visbiežāk veic, balstoties uz pārvadājumu attālumu (piepilsētas, reģionālie un starptautiskie pārvadājumi), kravu bīstamību apkārtējai videi, pārvadājumu tehnoloģiju (maršruta vai jauktie pārvadājumi), vilciena svaru, kā arī dažādiem tirgus veicināšanas pasākumiem.

“Tirgus segmentēšana dzelzceļa nozarei nodrošina plašas iespējas konkurētspējas veicināšanai, turklāt izvēlētajai segmentēšanas pieejai ir ļoti nozīmīga loma valsts plānošanas dokumentos noteikto tirgus attīstības, vides aizsardzības un negadījumu mazināšanas mērķu sasniegšanai,” norāda semināra vadītāja AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja un ekonomikas doktore dr. oec. Justīna Hudenko.

Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanā ir paredzēti tādi vērtēšanas kritēriji, kā ietekme uz dzelzceļa infrastruktūras izmaksām (infrastruktūras izmantošanas veids, ietekme uz kustības grafiku, tehniskās un tehnoloģiskās īpatnības, vides aizsardzības prasības), pārvadātāju produktivitāte (vai objektīvi tās ierobežojumi), kā arī tirgus spēja segt infrastruktūras izmaksas (konkurence, gala lietotāju izmaksas un loģistikas ķēdes īpatnības). Dzelzceļa likums nosaka, ka arī Ministru kabinets var pieņemt tirgus segmentēšanai saistošu lēmumu, lai ņemtu vērā vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi, šajā lēmumā paredzot arī atbilstošas kompensācijas piešķiršanu. Tāpat arī pieteikumu iesniedzēji, dzelzceļa pārvadātāji un infrastruktūras pārvaldītājs VAS “Latvijas dzelzceļš” var vērsties AS “LatRailNet” jaunu tirgus segmentu pieteikumiem, ja tie spēj pierādīt, ka šādi pārvadājumi dzelzceļa tīklā iepriekš nav veikti. Šāda veida jauniem pārvadājumu tirgus segmentiem infrastruktūras maksas uzcenojumi netiek piemēroti.

Nozares pārstāvji semināra ietvaros tika aicināti aktīvi sekot attīstības iespējām tirgū un vērsties AS “LatRailNet” ar jaunu dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentu pieteikumiem, kā arī iesaistīties valsts plānošanas dokumentu izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus Satiksmes ministrijai jaunu pārvadājumu tirgus segmentu attīstībai.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs semināra diskusijā atzīmēja, ka Latvijā ir būtiski mainījušies dzelzceļa pārvadājumu tirgus apstākļi, ievērojami samazinoties trešo valstu tranzīta kravu pārvadājumiem un pieaugot pasažieru pārvadājumu īpatsvaram dzelzceļa tīklā līdzīgi, kā tas ir vairumā Eiropas vienotās dzelzceļa telpas valstīs. P.Markēvičs norādīja, ka ir plānots pārskatīt indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, kas aptver vismaz piecu gadu plānošanas periodu, sākot no 2022.gada,  un kura mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, pamatojoties uz ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Tādejādi Satiksmes ministrija uzsāks diskusijas ar nozari, kā nodrošināt konkurētspējīgas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kā Latvijas transporta sistēmas mugurkaulu.

Dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentēšanu Latvijā nodrošina AS “LatRailNet”, kas ir VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums un saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas – lēmumu pieņemšanu par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšanu par infrastruktūras maksām, tai skaitā maksas noteikšanu un iekasēšanu.

Semināra video ierakstu pilnā garumā iespējams noskatīties, sekojot saitei zemāk: https://ej.uz/lrn_seminars_17_03_2021

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, aicinām pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi. No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa. Jelgavas virzienā vilcieni turpmāk aties no 1. vai 5. ceļa, tikmēr Siguldas, Valmieras un Valgas virziena vilcieni - no 10., 11. vai 12. ceļa.

Dodoties uz vilcienu, aicinām pasažierus pirms brauciena pārliecināties stacijā izvietotajos informācijas tablo, no kura ceļa aties konkrētais vilciens.

Ar izmaiņām ir iespējams iepazīties AS "Pasažieru vilciena" mājaslapā https://www.pv.lv/ un mobilajā lietotnē.

Šī gada 27. martā no plkst. 20.30 līdz 21.30 jau 14. gadu pēc kārtas norisināsies Pasaules dabas fonda akcija Zemes stunda, kuras ilggadējs dalībnieks ir arī VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kurš šogad  izslēgs Rīgas, Jelgavas un Daugavpils dzelzceļa tiltu dekoratīvo apgaismojumu.

Zemes stunda ik gadu apvieno miljoniem indivīdus, uzņēmumus un organizācijas 190 valstīs un teritorijās, kas gatavi rīkoties klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības samazināšanās novēršanai. Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jābūt vienotai visā pasaulē, un arī LDz savās ikdienas darbībās turpina ieviest videi draudzīgus risinājumus un tehnoloģijas.

Radot aptuveni astoņas reizes mazāk oglekļa emisiju uz vienu tonnkilometru nekā citi transporta veidi, dzelzceļš ir atzīts par vienu no videi draudzīgākajiem transporta veidiem pasaulē. Turklāt ar vienu lokomotīvi var aizvest tikpat daudz kravu, cik ar 115  kravas automašīnām.

Viens no  risinājumiem, kas būtiski veicina emisiju mazināšanos, ir vilces līdzekļu modernizācija, padarot tos videi draudzīgākus. Pēdējo gadu laikā ir modernizētas un pakāpeniski pieņemtas ekspluatācijā 14 maģistrālās dīzeļlokomotīves 2M62UM. Modernizētās lokomotīves ir efektīvākas un ekonomiskākas, kā rezultātā ir samazinājies gan patērētais degvielas patēriņš uz 100 kilometriem, gan izmešu apjomi. Videi draudzīgākas padarītas arī manevru dīzeļlokomotīves ČME3M, TGK2V UN TGM23B.

Vairāk informācijas par akciju Pasaules Dabas fonda mājaslapā: https://lv-pdf.panda.org/

Šodien, 29.martā, Eiropas Komisija oficiāli atklās Eiropas Dzelzceļa gadu, kura mērķis ir veicināt dzelzceļa transporta popularitāti un palielināt to cilvēku un preču īpatsvaru, kuri ceļo un ko pārvadā, izmantojot dzelzceļu.Neskatoties uz to, ka dzelzceļš ir viens no drošākajiem transporta veidiem, tomēr reizēm cilvēku neapdomīgas rīcības vai pārgalvības dēļ notiek negadījumi, kuros cieš ne tikai paši negadījuma izraisītāji, bet arī citi cilvēki.

Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja, 61% iedzīvotāju kavējot, piemēram, darbu, ārsta vīzīti u.tml., ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, lai ātrāk ierastos noteiktajā galamērķī. Vairākkārtīgi to ir darījuši 53%, bet vienu reizi - 8%. Vienlaikus 37% iedzīvotājiem ir bijušas situācijas, kad ielu vai dzelzceļa sliedes, viņi ir šķērsojuši tā saucamajā “autopilotā” – skaidri neapzinoties, ka to šķērso, un nepārliecinoties par drošību, jo ir bijuši aizdomājušies, steigā, vai kas cits ir nodarbinājis prātu. Interesanti, ka, pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim, palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas ir pārkāpuši noteikumus, lai ātrāk ierastos noteiktajā galamērķī un kas ir kādreiz šķērsojuši ielu vai dzelzceļa sliedes "autopilotā".

Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. Šī gada sākumā jau ir bijuši 3 negadījumi, no kuriem 2 ir ar letālām sekām.

SIA “LDZ Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis uzsver: “Nav tā, ka es parauju kloķīti, un vilciens ir apstājies. Vilcieni ir smagi - 6000 tonnas uz vietas neapturēt. Mašīnisti katru dienu un ne vairāk kā vienu reizi piedzīvo situācijas, kurās uzmetas zosāda vai “pielecam kājās”, jo kāds izskrien uz dzelzceļa sliedēm. Uzskatu, ka pie neuzmanības vainojama mūsdienu steiga – visiem kaut kur ir jābūt, jāpaspēj. Tikmēr otra lieta ir audzināšana – es augu dzelzceļa tuvumā un man jau kā mazam bērnam tika pateikts, ka tur nav ko līst! It sevišķi, kad brauc vilciens.”

 “Viena no būtiskākajām LDz prioritātēm ir gan pasažieru, gan visas sabiedrības drošības veicināšana. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un akcentētu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu sliežu ceļu tuvumā, LDz ik gadu rīko drošības kampaņas, kā arī Rīgā un Latvijas reģionos organizē īpašas drošības stundas, kurās apmāca bērnus un jauniešus, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā,” atzīmē LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Nav noslēpums, ka nereti gan jauniešu, gan arī pieaugušu cilvēku uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi un tās radītajām negatīvajām sekām, tāpēc LDz Eiropas dzelzceļa gada ietvaros ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem.

Dokumentālajās īsfilmās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā,  šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.

Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.

Ar pirmo stāstu, kā steiga un neuzmanība var maksāt dzīvību, aicinām iepazīties šeit: