No pirmdienas, 1. jūnija, amata pienākumus sāk pildīt jaunā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekle Vita Balode-Andrūsa, kuras atbildības joma būs uzņēmuma finanšu jautājumi. Jaunajai valdes loceklei ir ievērojama starptautiskā pieredze transporta nozarē un pārmaiņu vadībā, ko V.Balode- Andrūsa ieguvusi, ieņemot vadošus amatus vairākos Zviedrijas uzņēmumos.

Vita Balode-Andrūsa Stokholmas ekonomikas augstskolas doktorantūras programmā ieguvusi licencētu grādu grāmatvedībā un vadības ekonomikā. Kopš 2012. gada V. Balode-Andrūsa strādāja Zviedrijas uzņēmumā "Swedavia AB", kur darbojās uzņēmuma augstākā līmeņa vadītāju grupā. Pirms tam vairākus gadus bijusi "SAS Scandinavian Airlaines" austrumu tirgus maršrutu vadītāja, kā arī uzņēmuma "Arlanda Schiphol Development Company finanšu direktore (CFO).

Strādājot uzņēmumā "Swedavia", kas ir galvenais lidostu operators Zviedrijā, V. Balode-Andrūsa guvusi pieredzi krīzes un pārmaiņu vadībā, segmenta finanšu vadības struktūras izstrādē, biznesa partneru uzticības līmeņa paaugstināšanā. Paralēli pamatdarbam kopš 2019. gada maija V. Balode-Andrūsa  bija arī Zviedrijas pašvaldību un privātu autostāvvietu uzņēmumu asociācijas "Svepark" padomes locekle.

Līdz ar Vitas Balodes-Andrūsas stāšanos amatā, VAS “Latvijas dzelzceļš”  valde darbojas trīs cilvēku sastāvā –  valdes priekšsēdētāja pienākumus veic  Māris Kleinbergs, savukārt  valdes locekļi ir Ēriks Šmuksts, kura atbildības joma ir tehniskās ekspluatācijas jautājumi un Vita Balode-Andrūsa, kuras atbildības joma ir finanšu jautājumi.

Šajā nedēļā Ķīnā norisinās starptautiska tiešsaistes izstāde "China-CEEC Trade Expo", kurā līdzās vairākām citām nozarēm savus loģistikas pakalpojumus prezentē arī koncerns "Latvijas dzelzceļš".  Šī ir pirmā attālinātā tiešsaistes izstāde, kurā piedalās LDz, turklāt esot vienīgajam dzelzceļa uzņēmumam no Baltijas.

LDz izstādē piedalās, atsaucoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aicinājumam. Kopumā Latviju izstādē pārstāv vairāk nekā 50 uzņēmumi, kuri izstādes mājaslapā ir ievietojuši detalizētu informāciju par saviem piedāvātajiem pakalpojumiem vai produktiem. Lai uzrunātu potenciālos klientus, LDz izstādei ir sagatavojis informāciju par kravu pārvadājumu vilcieniem ZUBR, "Baltika Tranzit", kā arī kravas vilcienu eksprešiem Rīga – Minska un Rīga – Maskava.

Vienlaikus ar izstādi norisinās organizatoru rīkotas virtuālās tikšanās, kā arī tiek izmantota tiešsaistes sarunu aplikācija, lai ikviens dalībnieks varētu operatīvi reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem, sadarbības piedāvājumiem un piedalīties virtuālajās tikšanās.

Izstāde norisināsies līdz 13.jūnijam, un kopumā tajā ir pārstāvētas 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

Bērni un jaunieši lielu daļu  sava laika pavada sociālajos tīklos, un likumsakarīgi, ka arvien populārāki kļūst arī influenceri, kuri ar dažādām aktivitātēm iedvesmo savus sekotājus. Cenšoties panākt vēl lielāku popularitāti, dažkārt gan sabiedrībā populāru cilvēku, gan jauniešu un bērnu vidū populāro influenceru aktivitātes var būt pretrunā ar likumu, kā arī apdraudēt savu vai sekotāju dzīvību. Lai novērstu nelaimes gadījumus vai likuma neievērošanu, Valsts policija (VP) un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) aicina influencerus un citas sabiedrībā zināmas personas: nepārkāp likumu un iedvesmo atbildīgi!

VAS "Latvijas dzelzceļš" ik gadu īsteno sociālās kampaņas, kuru mērķis ir atgādināt ikvienam, ka dzelzceļš nav vieta izklaidēm - atrodoties tā tuvumā un šķērsojot to, ir jābūt atbildīgiem gan pret savu, gan citu cilvēku veselību un dzīvību. Tomēr šajā pavasarī LDz redzeslokā nonāca atsevišķi influenceri un sabiedrībā zināmas personības, kuru uzvedību pie dzelzceļa var raksturot kā bezatbildīgu un pārgalvīgu. Šāda rīcība ne vien apdraud viņu pašu veselību vai pat dzīvību, bet var apdraudēt arī bērnus un jauniešus, kuri, mēģinot atkārtot aktivitātes, var pakļaut savu dzīvību briesmām. Par vienu no gadījumiem, kad jauniešu vidū zināms influenceris Armis gan neievēroja likumdošanas prasības, gan apdraudēja savu dzīvību un ar savām darbībām rādīja nekorektu piemēru saviem sekotājiem, LDz 1.jūnijā vērsās Valsts policijā ar lūgumu sākt administratīvo lietvedību saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 110.pantu.

"Šodien tiek atzīmēta Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena, kuras laikā daudzviet pasaulē, tostarp, Latvijā, tiek atgādināts par noteikumiem, kas ikvienam jāievēro, šķērsojot sliedes. Diemžēl ik gadu, uz dzelzceļa sliedēm Latvijā bojā iet vairāki desmiti cilvēki, tai skaitā, arī bērni un jaunieši. Bieži vien iemesls ir viedierīces, no  kurām netiek novērsta uzmanība pat sliežu šķērsošanas laikā. Taču diemžēl ir arī gadījumi, kad jaunieši iet bojā, jo dzelzceļu izmantojuši kā izklaides vietu. Apzinoties, ka tā sauktie iedvesmotāji mūsdienās kļūst arvien populārāki un jauniešiem ir vēlme atdarināt viņu aktivitātes, mēs aicinām influencerus aizdomāties, ka pārgalvīgo aktivitāšu rezultātā uz viņu sirdsapziņas var būt kāda jaunieša dzīvība," uzsver LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

"Jauniešu iedvesmotājiem ir jāsaprot, ka viņu atainotās darbības sociālajās vietnēs ir brīvi pieejamas apskatei lielam sekotāju skaitam. Ar savām darbībām un piemēriem viņi var iedvesmot jauniešus gan uz labām lietām, gan diemžēl sliktām. Iemūžinot pārgalvīgus trikus vai neatļautas lietas, sabiedrībā zināmām personām ir jāuzņemas divtik liela atbildība gan par sevi, gan saviem sekotājiem, tāpēc ir jāpārdomā katra sava rīcība, kas vēlāk tiks publiskota. Nevar pieļaut to, ka tiek rādīts piemērs, kas var būt ar traģiskām sekām – tādam riskam nedrīkst pakļaut jauniešus," uzsver Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics

“Mijiedarbība starp jauniešiem un influenceriem nav nekas jauns. Jaunais ir tas, ko piedāvā tehnoloģijas, kam ir arī sekas – problēmas bērnu un jauniešu mentālajā veselībā, kas daļēji ir saistītas ar sociālo tīklu ietekmi”, uzsver Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs. “Jaunieši meklēs kādu, kam līdzināties, un tas ir dabiski. Tāpat arī influenceriem ir dabiska vajadzība tiekties pēc popularitātes. Es aicinu arī vecākus pievērst uzmanību bērna fiziskās un mentālās veselības stāvoklim – ja bērns būs fiziski un mentāli spēcīgs, viņš spēs nesekot līdzi katrai muļķībai, ko redz sociālajos tīklos,”  pauž psihoterapeits.

Šajā pavasarī neapdomīgi rīkojās arī komiķis un aktieris Jānis Skutelis, kurš kopā ar kolēģi pastaigājās pa dzelzceļa sliedēm, parādot to arī plašākai publikai savā raidījumā. Apzinoties, ka šāda rīcība nav bijusi korekta, viņš norāda: "Vārdam influenceris Latvijā ir izveidojusies negatīva pieskaņa, jo bieži vien influenceriem sanāk iedvesmot uz ne tik labām aktivitātēm. Tomēr es gribētu atgādināt, ka influenceri ir radošas personības, uz izaicinājumu vērsti. Tāpēc es piedāvāju influenceriem, tostarp arī sev, izaicinājumu - izdomāt tādus video, kas neapdraud ne pašu, ne citu drošību un neaicina uz riskantām lietām. Pēdējos trīs mēnešus mēs runājam par to, cik svarīgi ir pasargāt sevi un citus, un tas ir attiecināms arī uz dzelzceļu - būsim uzmanīgi un atbildīgi dzelzceļa tuvumā!"

VAS "Latvijas dzelzceļš" aicina ikvienu, kurš sociālajos tīklos pamana video vai foto, kas liecina par neatļautām izklaidēm uz dzelzceļa, informēt LDz.

Šogad pirmo reizi Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā Platīna kategorija piešķirta diviem koncerna "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzņēmumiem - valdošajai VAS "Latvijas dzelzceļš" un par pārvadājumu nodrošināšanu atbildīgajai meitas sabiedrībai SIA "LDZ CARGO".

Ilgtspējas indeksa novērtējumā jau otro gadu piedalās pieci LDz koncerna uzņēmumi, saņemot augstu novērtējumu. SIA "LDZ CARGO" uzlabojis sniegumu, no Zelta kategorijas pakāpjoties uz Platīna kategoriju, savukārt Zelta kategorija piešķirta SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", Sudraba kategoriju saņēmusi SIA "LDz Loģistika", bet starp Bronzas kategorijas uzņēmumiem ierindojusies SIA "LDZ apsardze".

VAS "Latvijas dzelzceļš" Platīna kategorija piešķirta jau trešo gadu pēc kārtas.

Saņemot Platīna kategoriju, LDz apliecina, ka ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus, uzņēmumā tiek īstenota sistemātiska datu vākšana, kā arī tiek novērtēta darbības ietekme. Platīna kategoriju var iegūt, ja uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tiek iesaistītas ietekmes puses un  publiskos datus apstiprina neatkarīgs ārējais auditors.  LDz kopš 2016. gada paralēli auditoru pārbaudītiem finanšu pārskatiem gatavo arī ilgtspējas pārskatu, kas balstīts uz starptautiski atzītām GRI ( Global Reporting Initiative) vadlīnijām, un pārskatam ik gadu savu atzinumu sniedz neatkarīgs ārējais auditors.

Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz piedalās kopš 2011. gada, savukārt pārējās koncerna meitas sabiedrības pievienojušās pakāpeniski turpmākajos gados, ik gadu uzlabojot savu sniegumu.

Daudzus gadu desmitus dzelzceļa stacijas kalpojušas ne tikai kā pasažieru uzņemšanas vai izkāpšanas vietas, bet tām bija arī būtiska sociālā loma iedzīvotāju dzīvē - tās kalpoja par satikšanās punktu. Stacijās kūsāja dzīvība un tika piedzīvotas gan smeldzošas šķiršanās, gan negaidītas tikšanās. Daudzu staciju ēku telpās savulaik nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, preses izdevumu tirdzniecība, pasta, telegrāfa, finanšu un citi pakalpojumi. Gadiem ejot, staciju sociālā loma mainījās, un tās lielākoties kļuva par vietu, kur iekāpt vai izkāpt no vilciena.

Veicinot uzņēmuma efektīvu darbību, kā arī visu LDz īpašumā esošo nekustamo īpašumu efektīvu izmantošanu, VAS "Latvijas dzelzceļš" piedāvā nomāt brīvās telpas staciju ēkās  uzņēmējdarbības attīstīšanai, dodot iespēju uzņēmējiem tajās veidot kafejnīcas, saldējumnīcas, svaigo sulu bārus vai dažādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietas.

Pēdējo gadu laikā pārvietošanās ar vilcienu Latvijā ir kļuvusi arvien populārāka - par to liecina ik gadu pieaugošais pa dzelzceļu pārvadāto pasažieru skaits. Stacijās un pieturas punktos palielinās cilvēku apgrozība, un tā ir iespēja gan attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan pamazām atjaunot arī staciju sociālo lomu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" patlaban piedāvā nomāt telpas Vaivaros, Slokā, Zasulaukā un Dzintaros, taču iznomājamo telpu stacijās  saraksts pakāpeniski tiks papildināts.

Aicinām uzņēmējus vai topošos uzņēmējus izmantot VAS "Latvijas dzelzceļš" piedāvājumu un kopīgi atjaunot stacijas kā satikšanās vietas!

Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. To cēlonis visbiežāk ir neapdomīga rīcība un pārgalvība. Šī gada pirmajos sešos mēnešos jau ir bijuši 10 negadījumi, no kuriem 5 ir ar letālām sekām.

“Mums, “Latvijas dzelzceļam”, rūpes par sabiedrības un mūsu darbinieku drošību ir neatņemama ikdienas daļa un viena no būtiskākajām prioritātēm. Līdz ar to gan ar šīs drošības kampaņas palīdzību, gan ar citām aktivitātēm, ko īstenojam ik dienu, vēlamies pasargāt dzīvības un pievērst visas sabiedrības uzmanību atbildīgai un drošai uzvedībai dzelzceļa tuvumā. Diemžēl skarbie piemēri no dzīves rāda, ka ikviens savas neapdomīgās rīcības vai pārgalvīgās uzvedības dēļ var kļūt par pārbrauktuvi vilcienam. Bet, izmantojot savu vienīgo priekšrocību attiecībā pret vilcienu, – spēju acumirklī nopauzēt – varam izglābt sev dzīvību,” uzsver Dainis Zvaners, “Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais inspektors.

“Ikvienam satiksmes dalībniekam vilciena sliežu tuvumā ir jābūt īpaši uzmanīgam – gan ja esi gājējs vai riteņbraucējs, gan automašīnas vadītājs. Pirms šķērso sliedes, ir jāpārliecinās, ka to var darīt droši. Praksē var novērot, ka diemžēl aizvien ir satiksmes dalībnieki, kuri drošību dzelzceļa tuvumā neuztver nopietni – labprātāk izvēlas klausīties austiņās mūziku vai uzmanību pievērst tam, kas notiek telefonā. Taču šāda vienaldzīga un nedroša attieksme var beigties bēdīgi. Tikai, pievēršot pilnu uzmanību notiekošajam dzelzceļa satiksmē, cilvēks spēs laicīgi noreaģēt un sevi pasargāt. Atceries, vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik pat ātri, cik to spēj gājējs vai autovadītājs. Tāpēc esi piesardzīgs un pārliecinies par drošību pirms šķērso dzelzceļa sliedes,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis.

Savukārt Jānis Kolbergs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas ārsts uzsver, ka cilvēku un jo īpaši bērnu un jauniešu dzīvības mēs varam pasargāt kopīgiem spēkiem: "Mēs – ārsti, apzināmies, ka visas traumas neizdosies novērst, bet mūsu aicinājums un lūgums vecākiem ir patiesi apzināties, ka bērni, kuri traumējas, ir mūsu visu bērni. Bērni nav tikai vecāku atbildība un rūpes. Mums visiem kopā kā sabiedrībai, kas raugās nākotnē, ir pienākums reaģēt uz jebkuriem apstākļiem, kad kāds ir nonācis bezpalīdzīgā situācijā un ir nepieciešama mūsu palīdzība. Šī vasara Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir sākusies sevišķi drūmi. Tik daudz traumas sen neesam redzējuši. 5 brīvdienās Līgo nedēļā Bērnu slimnīcā ķirurga palīdzību saņēma 340 pacienti, no kuriem 30 palika ilgstoši ārstēties slimnīcā. Traumas bija dažādas - neveiksmīgi iekāpuši ugunskuru oglēs, dažādi termiski apdegumi, lauztas ekstremitātes, lēkājot batutos – vai tiešām mēs, pieaugušie, nebijām līdzās? Diemžēl, strādājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, katru dienu nākas redzēt nopietni traumētus bērnus, kuru dzīve mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem krasi izmainās pēc šiem negadījumiem.  Nereti bērniem un jauniešiem trūkst tieši pieredzes un zināšanas, lai izvērtētu dažādas situācijas un iespējamo notikumu attīstības gaitu, tādēļ, ja redzi, ka bērns ir apdraudēts - neesi vienaldzīgs, iesaisties!”

"Nereti pieaugušajiem ir grūti jauniešos atpazīt balansu starp pieaugušo un bērnu. Ne velti pusaudži strauji aug, mainās viņu izskats un uzvedība. Vienā situācijā jaunietis šķiet bērnišķīgs, kamēr citā jau pavisam pieaudzis. Tam ir bioloģiski pamatots iemesls, kas slēpjas smadzeņu attīstībā. Pusaudžu vecumposma īpatnība ir tāda, ka viņu emocionālā sistēma ir nobriedusi, bet smadzeņu daļa, kas atbild par spēju regulēt emocijas un uzvedību, attīstās līdz pat 25 - 30 gadu vecumam. Tāpēc, pirmkārt, ir svarīgi mācīt un uzturēt labus paradums jau no bērnu dienām, lai pusaudzim nav lieki jādomā, kas ir vēlamā rīcība. Otrkārt, vecākiem un sabiedrībai kopumā ir jāsaprot pusaudžu sarežģītā daba un jāpalīdz viņiem regulēt savu uzvedību un emocijas, respektējot viņu augošo individualitāti. Piemēram, viens intuitīvs un vienkāršs veids ir dažādu situāciju pārrunāšana, nevis noteikumu ieviešana bez paskaidrojumiem," skaidro Emīls Ūdris, Pusaudžu resursu centra programmu virsvadītājs, psihologs.

Šajā gadā ”Latvijas dzelzceļš” īstenos plašu sociālo kampaņu, kurā ar video klipu, audio ierakstu un citiem informatīvajiem materiāliem aicinās iedzīvotājus uzmanīties un nepakļūt zem vilciena jeb nekļūt par vilciena pārbrauktuvi. Lai interneta vidē īpaši uzrunātu arī jauniešus, kampaņā piedalīsies tādas sociālajos tīklos atpazīstamas personības kā Emīls un Ieva jeb “Mēs ar brāli kolosāli”, Lauris Zalāns, Karmena Stepanova un Markus Riva.

Kļūt par vienu no vēstnešiem un atgādināt saviem draugiem nopauzēt pie sliedēm var arī ikviens iedzīvotājs, uzņemot fotogrāfiju pārbrauktuves instalācijā, kas atrodas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Publiskojot fotogrāfiju savā Instagram ar tēmturi #dzirdiredzidzīvo un #NeesiPārbrauktuve, dalībnieki piedalīsies arī izlozē par vērtīgām balvām no "Latvijas dzelzceļa" un sadarbības partneriem, kā arī kampaņas informatīvajiem atbalstītājiem - “Origo”, “Maxima Latvija”, “City Bee” un citiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/   

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ceturtdien, 23.jūlijā, Šķirotavas stacijā organizēs plaša mēroga mācības, kurās tiks pārbaudīta operatīvo dienestu gatavība un spēja savstarpēji sadarboties, lai novērstu ekoloģisku katastrofu uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras.

Lai pārbaudītu Civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dalībnieku gatavību koordinētai rīcībai un nostiprinātu sadarbību katastrofu pārvaldīšanā, mācībās piedalīsies ne tikai plašs LDz darbinieku skaits, bet arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes, Valsts policijas, Rīgas Pašvaldības policijas, kā arī Valsts vides dienesta darbinieki.

Mācību laikā tiks imitēta cisternas ar bīstamu kravu nobraukšana no sliedēm, kā rezultātā ir sākusies bīstamas vielas noplūde no cisternas un notikusi aizdegšanās. Operatīvo dienestu uzdevums būs lokalizēt un nodzēst ugunsgrēku, lokalizēt bīstamās kravas noplūdi no cisternas un likvidēt tās izraisītās sekas, pārsūknēt no bojātās cisternas atlikušo bīstamo kravu derīgajā cisternā, ka arī uzcelt ritošo sastāvu uz sliedēm saskaņā ar noteiktām prasībām.

Aicinām iedzīvotājus neuztraukties, jo mācību laikā ekoloģiskā katastrofa tiks imitēta, un ne videi, ne iedzīvotājiem apdraudējums netiks radīts!

Mācības Šķirotavas stacijā sāksies plkst.10:00.

Transporta un loģistikas nozares gan globālās, gan reģionālās pārmaiņas ir lieli izaicinājumi nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kuriem jābūt elastīgiem un spējīgiem pielāgot savu darbību jauniem apstākļiem, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, nodrošinot finanšu rādītājus, kā arī domājot par izaugsmes iespējām. Latvijas dzelzceļa sistēma spēj nodrošināt kravu pārvadājumus līdz pat 73 miljonu tonnu apmērā, tomēr situācijai mainoties, ir zudis pieprasījums pēc tik augstiem kapacitātes rādītājiem, tādējādi radot nepieciešamību izvērtēt līdzšinējos darbības virzienus un veidot jaunu biznesa modeli atbilstoši klientu vajadzībām un  dzelzceļa infrastruktūras noslodzei.

Šī gada pirmos sešus mēnešus “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valde un plašāka vadības komanda aktīvi strādāja gan pie esošās finanšu situācijas risināšanas, izmaksu optimizācijas un kopējās uzņēmuma efektivitātes veicināšanas, gan arī īpašu uzmanību pievērsa uz LDz nākotnes attīstību vērstiem jautājumiem – jauna biznesa modeļa izstrādei un dzelzceļa pasažieru infrastruktūras tālākas attīstības plānošanai.

Jauna biznesa modeļa nepieciešamība

Lai gan kravu pārvadājumu apjoms pa LDz infrastruktūru ik gadu bijis svārstīgs, 2019. gadā šis apjoms nokritās līdz pēdējo dekāžu laikā vēsturiski zemākajam līmenim, ievērojami samazinot uzņēmuma ienākumus,  pasliktinot uzņēmuma finanšu situāciju un radot būtisku apdraudējumu uzņēmuma darbības stabilitātei kopumā. Šādas kravu pārvadājumu tendences turpinājās arī 2020.gada pirmajā pusgadā, un, ņemot vērā esošās ģeopolitisko situāciju un arvien sarūkošo pieprasījumu pēc fosilajām izejvielām Eiropā, sagaidāms, ka arī turpmākajos gados vēsturiski visbiežāk pārvadāto kravu – ogļu un naftas produktu – apjomi līdzvērtīgā līmenī vairs neatjaunosies.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Ņemot vērā esošos un prognozējamos kravu pārvadājumu apjomus, bija skaidrs, ka, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un stabilizētu finanšu situāciju, ir nepieciešams pieņemt būtiskus ar tehnoloģisko procesu izmaiņām un izmaksu samazināšanu saistītus lēmumus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot jauna biznesa modeļa izstrādei.”

“Jaunais biznesa modelis tika veidots, balstoties uz pārliecību, ka, apgūstot jaunus tirgus un izstrādājot jaunus, konkurētspējīgus pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, ir iespējams sarūkušo fosilo izejvielu tranzīta plūsmu cauri Latvijai pakāpeniski daļēji aizstāt ar citiem kravu veidiem, tomēr apzināmies, ka arī jaunpiesaistītie kravu veidi nenodrošinās vēsturiskā kravu pārvadājumu apjoma atjaunošanos. Tādējādi, izstrādājot jauno LDz biznesa modeli, tika vienlīdz domāts gan par pastāvīgu izmaksu optimizāciju un spēju elastīgi pielāgoties mainīgiem pārvadājumu tirgus apstākļiem, gan arī par jaunas pievienotās vērtības sniegšanu esošajiem un potenciālajiem LDz klientiem,” turpina M.Kleinbergs.

“Latvijas dzelzceļa” jaunais biznesa modelis – plaša spektra loģistikas pakalpojumi un augsta pievienotā vērtība LDz klientiem

LDz jaunā biznesa modeļa izstrādes laikā tika analizēti gan citu valstu dzelzceļa uzņēmumu biznesa modeļi, gan arī notika diskusijas ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas ostu un termināļu pārstāvjiem un citiem transporta nozares dalībniekiem, kuri kopīgi veido Latvijas transporta koridoru un ir ieinteresēti tā efektīvā un konkurētspējīgā darbībā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Mūsdienu strauji mainīgajā globālajā  pasaulē augstu konkurētspēju nereti spēj izveidot un saglabāt nevis šauras nišas spēlētāji, bet gan uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt plaša spektra pakalpojumus savā nozarē, vienlaikus nodrošinot saviem klientiem augstu pievienoto vērtību un plašas izvēles iespējas. Pašlaik “Latvijas dzelzceļš” nodrošina salīdzinoši šauru pakalpojumu spektru – dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas, ritošā sastāva nomas un dzelzceļa ekspedīcijas pakalpojumus. Saskaņā ar jauno biznesa modeli, plānojam šo pakalpojumu spektru būtiski paplašināt, “Latvijas dzelzceļam” kļūstot par pilnvērtīgu trešo pušu loģistikas jeb 3PL pakalpojuma sniedzēju.”

“Lai gan “Latvijas dzelzceļa” jaunais biznesa modelis ir balstīts uz tiem aktīviem, kuri mūsu rīcībā jau ir – kvalitatīvu infrastruktūru, kompetentu komandu un ilggadēju pieredzi, tomēr mums ir būtiski jāpaplašina mūsu darbības joma, attīstot ekspedīcijas darbību, t.sk. jūras ekspedīciju, autotransporta ekspedīciju, noliktavu pakalpojumus u.c. Protams, šie plāni pašlaik var izklausīties ambiciozi, bet esmu pārliecināts, ka mūsu rīcībā esošā kompetence, materiāltehniskā bāze un veselīgas ambīcijas kalpos par stabilu pamatu nākotnes attīstībai šajā virzienā. Protams, smagākais darbs vēl ir priekšā, un jaunā biznesa plāna ieviešanas procesā ļoti svarīga būs arī sadarbības stiprināšana ar citiem transporta nozares dalībniekiem – ostām, termināliem u.c.,” uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs M.Kleinbergs.

Pašlaik vēl turpinās darbs pie jaunajam biznesa modelim atbilstošas VAS “Latvijas dzelzceļš” stratēģijas izstrādes, “Latvijas dzelzceļš” koncerna pārvaldības modeļa izvērtēšanas, jaunā biznesa modeļa ieviešanas plāna izstrādes un citu saistīto aktivitāšu plānošanas.

Arī turpmāk, līdz ar jaunā biznesa modeļa pakāpenisku ieviešanu, īpašs uzsvars tiks likts arī uz LDz darbības efektivitātes pastāvīgu veicināšanu, cilvēkresursu un materiāltehniskās bāzes pārdomātu izmantošanu un izmaksu samazināšanu, vienlaikus nodrošinot visiem drošības kritērijiem atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs turpina: “Lai gan tālāka izmaksu optimizācija ir un būs mūsu ikdiena, tomēr arī dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības obligātās prasības, kuras nav atkarīgas no pasažieru un kravu pārvadājumu apjomiem. Tādējādi pastāv liela iespējamība, ka, pat mainoties LDz koncerna modelim un izveidojot jaunas, stabilas peļņas iespējas pie mazākiem kravu apjomiem, arī turpmāk varētu būt nepieciešama valsts līdzdalība dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā Latvijā, tāpat kā tas tiek darīts pārliecinošā vairumā ES un pasaules valstu.”

Līdz ar darbības efektivitātes veicināšanas pasākumiem un jaunā biznesa modeļa izstrādi, rūpīgi ir pārskatīti arī investīciju plāni. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos būtisks darbs ir ieguldīts liela mēroga projekta sagatavošanā, kurš iezīmēs jaunu soli pasažieru mobilitātes veicināšanā Latvijā – LDz plāno īstenot 48 staciju un pieturas punktu modernizācijas un izbūves projektu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Mūsdienīgas, drošas un efektīvas dzelzceļa infrastruktūras nodrošināšana ir viena no LDz pamatprioritātēm, un mūsu mērķis ir kopīgi ar citām iesaistītajām pusēm veicināt pasažieru mobilitāti Latvijā. Jau pēdējo gadu laikā pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu kļūst arvien populārāki, un esmu pārliecināts, ka vēl 48 staciju un pieturas punktu modernizācija sniegs būtisku ieguldījumu šīs tendences tālākā attīstībā.”

Projekta rezultātā tiks pilnībā modernizēta pasažieru infrastruktūra elektrificētajās līnijās Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Krustpils un Rīga – Jelgava.  Projekta gaitā tiks izbūvētas arī jaunas pasažieru stacijas  - Silikātu iela un Slokas iela (līnijā Torņakalns - Bolderāja), Dauderi (līnijā Zemitāni - Skulte) un Alfa (līnijā Rīga - Cēsis).

Izstrādājot šo pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu, īpaša uzmanība tika pievērsta ne tikai modernizējamās pasažieru infrastruktūras funkcionālajam ērtumam, bet arī tās vizuālajam veidolam.

LDz valdes priekšsēdētājs M.Kleinbergs stāsta: “Dzelzceļa attīstība Latvijā ir bijusi daudzslāņaina un varētu teikt, ka arī dzelzceļa infrastruktūra atspoguļo dažādu varu maiņas un modes tendences daudzu gadu desmitu garumā. Domājot par dzelzceļa infrastruktūras tālāko attīstību Latvijā, mums ir svarīgi to veidot ne tikai drošu un kvalitatīvu, bet arī vizuāli mūsdienīgu. Tādējādi pirmo reizi dzelzceļa vēsturē Latvijā tika izstrādātas pasažieru infrastruktūras vizuālās vadlīnijas, kuras tiks īstenotas visās jaunbūvējamajās un modernizējamajās stacijās, radot Latvijas dzelzceļa infrastruktūras vienotu vizuālo tēlu.”

Sagatavojot LDz pasažieru infrastruktūras vizuālās vadlīnijas, tika ņemts vērā arī “Rail Baltica” plānotais pasažieru infrastruktūras vizuālais veidols.

Jau tuvāko nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību, un plānots, ka šo staciju modernizācija tiks noslēgta līdz 2023. gada beigām. Projekta apjoma definēšanas laikā LDz ir cieši un produktīvi sadarbojies ar Satiksmes ministriju, Autoceļu transporta direkciju,  AS “Pasažieru vilciens”, pašvaldībām, kā arī pilsētvides un transporta nozares ekspertiem.

Modernizēto staciju jaunais vizuālais tēls

Vizualis1.jpg

vizualis2.jpg

vizualis6.png

vizualis7.png

vizualis4.png

vizualis5.png

Pagājušajā nedēļā sākās aktīvā graudu kulšanas sezona, kas šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir nedaudz aizkavējusies. Tomēr, pateicoties piemērotajiem laika apstākļiem, kas ļāva labībai nobriest, graudkopības nozares uzņēmumi prognozē jaunus graudu ražas rekordus. VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrība SIA "LDz CARGO", kam ir izveidojusies ilggadēja sadarbība ar graudkopības kooperatīviem, jaunajā graudu novākšanas sezonā gatavojas vēl lielākiem pārvadājumu apjomiem nekā tie bija 2019. gadā.

Graudu kulšanas, novākšanas un transportēšanas aktīvākais laiks ir sācies nedaudz vēlāk nekā pagājušajā gadā, līdz ar to maksimālais graudu kravu apjoms, kas tiks pārvadāts pa dzelzceļu, tiek prognozēts augustā un septembrī, savukārt pārvadājumi turpināsies arī vēl oktobrī. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, šogad pa dzelzceļu varētu pārvadāt pat par 5-10% vairāk nekā 2019. gada sezonā, kad no jūlija līdz oktobrim tika pārvadātas 569 173 tonnas vietējo graudkopju kravas, kas kopā ar importa graudu kravām sasniedza 1,7 miljonus tonnu jeb par 9,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Šī gada septiņos mēnešos esam piedzīvojuši kravu apjomu samazinājumu tranzīta pārvadājumos, ko ietekmējušas pārmaiņas globālajos tirgos. Vienlaikus šī situācija ir stimuls vēl vairāk attīstīt iekšzemes pārvadājumus, tādējādi gan veicinot kravu apgrozījumu, gan arī atbalstot vienu no Latvijai būtiskākajām lauksaimniecības nozarēm  - graudkopību. Graudaugi ir kravu segments, kur svarīga ir pārvadājumu laicīga izpilde, un ilggadējā sadarbība ar graudkopības uzņēmumiem un kooperatīviem kravu pārvadājumu nodrošināšanā ir apliecinājums tam, ka dzelzceļš ir izdevīgākais veids, kā nodrošināt graudu nogādāšanu galamērķī pēc iespējas ātrāk.”

SIA "LDz CARGO" un SIA "LDz Loģistika" ilggadējā sadarbība ar graudkopības nozares uzņēmumiem ļauj piedāvāt piemērotus loģistikas risinājumus, lai graudi pēc iespējas ātrāk tiktu nogādāti galamērķī, saglabājot nemainīgu produkcijas kvalitāti.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, pārvadājot graudus pa dzelzceļu, ir operatīvie kravu piegādes termiņi - vidēji no 48 līdz 72 stundām, bet pilna sastāva formēšanas gadījumā piegādes laiks var būt vēl ātrāks - līdz pat 12 stundām. Tāpēc arī šogad par pārvadājumiem un loģistikas pakalpojumiem atbildīgie koncerna “Latvijas dzelzceļš” uzņēmumi aicina neizmantot vagonus graudu uzglabāšanai, lai aktīvajā graudu pārvadājumu laikā apritē būtu iespējams izmantot visus SIA "LDz CARGO" rīcībā esošos vagonus, tādējādi nodrošinot nepārtrauktus pārvadājumus, garantējot graudu nogādāšanu galamērķī bez aizkavēšanās.

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrībās - SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" -  14. augusta dalībnieku sapulcē tika ievēlēti nominācijas komisijas izraudzītie padomes locekļu kandidāti. Tāpat, noslēdzoties nominācijas procedūrai, par SIA "LDZ Loģistika" valdes priekšsēdētāju uz 5 gadiem ievēlēta Jūlija Vasiļkova.

Par SIA "LDZ CARGO" padomes locekļiem uz piecu gadu termiņu ievēlēja Ingrīdu Ķirsi, uzņēmuma "ERGO Insurance SE" valdes locekli, kura pildīs arī padomes priekšsēdētājas pienākumus, un Edvīnu Korneliusu, kurš iepriekš pildījis Danske Bank (Krievija) valdes priekšsēdētāja pienākumus. Savukārt, SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" padomē uz turpmākajiem pieciem gadiem ievēlēts Guntis Stafeckis, bijušais uzņēmuma “Jauda D” komercdirektors, kurš pildīs arī padomes priekšsēdētāja pienākumus, un Rems Razums, LDz finanšu direktors.

Lai nodrošinātu padomes pilnvērtīgu darbu līdz trešā padomes locekļa izraudzīšanai nominācijas procedūras ietvaros, abās padomēs iecelti padomes locekļi, kuru amata pilnvaru termiņš nepārsniegs vienu gadu. SIA "LDZ CARGO" padomes locekļa amatā uz laiku ievēlēta LDz starptautisko attiecību direktore Silvija Dreimane, bet SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" padomes locekļa amatā uz laiku – LDz tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītājs Egils Feldmanis.

Savukārt, SIA “LDZ Loģistika” valdes priekšsēdētājas amatā ievēlētā J. Vasiļkova šo uzņēmumu vada kopš šī gada 3.februāra, kad viņa tika ievēlēta amatā uz laiku līdz valdes priekšsēdētāja izvēlei nominācijas procedūras ietvaros. Piesakoties izsludinātajā konkursā, nominācijas komisija J.Vasiļkovu atzina par piemērotāko kandidāti. Viņas pilnvaru termiņš šajā amatā ir pieci gadi.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzsver: "Ievērojot tiesību aktu prasības, izveidojot koncerna "Latvijas dzelzceļš" divu lielāko meitas sabiedrību padomes, tiek turpināta virzība uz efektīvu un caurspīdīgu koncerna uzņēmuma pārvaldību un procesu vadību. Gan SIA "LDZ Loģistika" valdes priekšsēdētāja, gan SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" ievēlētie padomes locekļi ir augsta līmeņa profesionāļi, un esmu pārliecināts, ka šīs pārmaiņas ļaus sekmīgi īstenot jauno LDz biznesa modeli."

Konkurss uz padomes locekļu amatiem izsludināts, izpildot tiesību aktu prasības.  Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz, ka padomes ir jāveido arī valsts kapitālsabiedrību atkarīgajās kapitālsabiedrībās, kuras ir akciju sabiedrības vai SIA atbilst lielas kapitālsabiedrības kritērijiem.

SIA "LDZ Loģistika"  valdes priekšsēdētāja,  SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDZ ritošā sastāva serviss"  padomju locekļu amata konkursā pretendentu atlasei tika piesaistīta personāla atlases kompānija SIA "Amrop".

Lai jau tuvāko gadu laikā nodrošinātu iedzīvotājiem modernu, drošu un ērtu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs pielāgota arī jaunajiem pasažieru vilcieniem,  VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir izsludinājis iepirkumu par 48 staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību. Īstenojot projektu, LDz pirmo reizi Latvijas dzelzceļa vēsturē izbūvēs pasažieru infrastruktūru, balstoties uz vienotām vizuālām vadlīnijām.

Projekta rezultātā tiks pilnībā modernizēta pasažieru infrastruktūra elektrificētajās dzelzceļa līnijās Rīga – Tukums II, Rīga – Skulte, Rīga – Krustpils un Rīga – Jelgava. Projekta gaitā tiks izbūvētas arī jauni pieturas punkti  pie  Silikātu ielas un Slokas ielas (līnijā Torņakalns - Bolderāja), Dauderi (līnijā Zemitāni - Skulte) un netālu no tirdzniecības centra “Alfa” (līnijā Rīga - Cēsis).

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: "Dzelzceļš kā pārvietošanās veids Latvijā kļūst arvien populārāks, tāpēc ir svarīgi radīt ikvienam pasažierim pieejamu, ērtu un drošu infrastruktūru, kas mudinātu pārsēsties no citiem transporta veidiem uz vilcienu. Esmu pārliecināts, ka šo 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un izbūve būs būtisks solis ceļā uz dzelzceļa kā satiksmes mugurkaula lomu Latvijā.”

LDz projekta izstrādes laikā cieši sadarbojās ar Satiksmes ministriju, AS “Pasažieru vilciens” un Autotransporta direkciju. Tāpat tika iesaistīti arī sociālie partneri, pilsētvides un transporta nozares eksperti, lai pārrunātu to, kā infrastruktūru veidot pieejamu un ērti izmantojamu ikvienam iedzīvotājam, tostarp personām ar kustību traucējumiem. 

Katrā stacijā un pieturas punktā tiks izbūvētas paaugstinātas platformas, modernas un funkcionālas nojumes, soliņi un velonovietnes, taktilās joslas un taktilās vadulas, apziņošanas un videonovērošanas sistēma, tiks izvietotas vienota standarta informatīvās norādes, kā arī pieejas platformām cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vienlaikus projektā paredzēta atsevišķu pieturas punktu pārnešana uz iedzīvotājiem ērtāku atrašanās vietu, kā arī atsevišķu sliežu ceļu pārbūve.

M. Kleinbergs turpina: "LDz mērķis ir kļūt par modernu un labi pārvaldītu uzņēmumu, un arī pasažieru infrastruktūrai ir jākļūst mūsdienīgai un atbilstošai klientu vajadzībām. Jau tuvāko gadu laikā sāks kursēt jaunie AS "Pasažieru vilciens" elektrovilcieni, un arī dzelzceļa infrastruktūrai ir jābūt atbilstošai šiem vilcieniem."

Ņemot vērā projekta apjomu, iepirkums ir sadalīts sešās daļās: Paaugstināto platformu būvniecība  dzelzceļa līnijā “Rīga - Jelgava”; Paaugstināto platformu būvniecība  dzelzceļa līnijā “Rīga - Tukums II” ; Paaugstināto platformu būvniecība  dzelzceļa līnijā “Rīga - Krustpils”; Paaugstināto platformu būvniecība dzelzceļa līnijā “Zemitāni - Skulte”, posmā Zemitāni - Vecāķi; Paaugstināto platformu būvniecība dzelzceļa līnijā “Zemitāni - Skulte”, posmā Kalngale - Skulte; Vienotās informatīvās apziņošanas un videonovērošanas sistēmu ieviešana.

Pretendenti iepirkumā var iesniegt piedāvājumus par katru iepirkuma daļu atsevišķi, kā arī ir iespēja vienam pretendentam iesniegt piedāvājumu par vienu vai vairākām iepirkuma daļām. Vairāk informācijas: ldz.lv/lv/iepirkumi

Pateicoties ilggadējai pieredzei un labai iesaistīto partneru sadarbībai, šā gada augustā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru ir pārvadāts vēsturiski lielākais graudu kravu apjoms. Arī septembrī, turpinoties labības kulšanas un pārvadāšanas sezonai, par pārvadājumiem atbildīgā LDz meitas sabiedrība SIA "LDZ CARGO" prognozē intensīvu darbu un ievērojamus kravu apjomus.

Augustā SIA "LDZ CARGO" ir pārvadājusi 4700 vagonus jeb 327 540 tonnu ar vietējās izcelsmes graudiem, kas ir par 26% vairāk nekā 2019. gada augustā. Lielākā daļa kravu nogādātas ostās – 290 420 tonnu. Savukārt kopumā augustā pa dzelzceļu ir pārvadāti 467 830 tonnas graudu. 

Graudu pārvadājumu vēsturiskais rekords sasniegts, pateicoties sinhronizētam iekraušanas un izkraušanas procesam, savlaicīgai informācijas apritei starp iesaistītajiem partneriem, kā arī vairāku gadu gaitā uzkrātajai pieredzei.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: "Uzkrātā pieredze un rūpīga tās analīze, uzlabojot piedāvātos pakalpojumus, ir ļāvusi “Latvijas dzelzceļam” sasniegt vēsturiski augstākos vietējo graudaugu pārvadājumu rādītājus. Šāds sasniegums, protams, nebūtu iespējams bez visu iesaistīto pušu sadarbības, kuras pamatā ir laba savstarpējā komunikācija un augsta profesionalitāte. Šajā graudu sezonā, kad būtiska ir savlaicīga pārvadājumu izpilde, esam pārliecinoši pierādījuši, ka dzelzceļš ir viens no ērtākajiem, kvalitatīvākajiem un izdevīgākajiem graudu transportēšanas veidiem. "

Lai gan augusts šogad bija intensīvākais graudu pārvadājumu mēnesis, arī septembrī turpināsies kulšanas darbi, un saskaņā ar SIA "LDZ CARGO" prognozēm, šomēnes varētu tikt pārvadāti 3500 vagoni ar graudiem.  Turpmākos mēnešus skaits svārstīsies vidēji no 1000 līdz 2000 pārvadātiem graudaugu vagoniem mēnesī.

Kopumā šā gada astoņos mēnešos pa LDz infrastruktūru ir pārvadāti 2,27 miljoni tonnu graudu, kas ir par 36 290 tonnām vairāk nekā 2019. gada astoņos mēnešos. Šāds apjoms šogad sasniegts, pateicoties vietējās izcelsmes graudu pārvadājumiem.

Īstenojot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu "Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši Jelgavā", Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs apkopo kādreizējo dzelzceļnieku dzīves stāstus, ļaujot ikvienam iepazīties ar padomju laika  dzelzceļa darbinieku ikdienu Jelgavā pēc Otrā pasaules kara. Apkopotie stāsti kalpos kā pamats jaunai muzeja ekspozīcijai Jelgavā.

Projektā, kas tiek īstenots sadarbībā ar SIA "Jaunrades laboratorija", tiek intervēti bijušie Jelgavas dzelzceļnieki, kas nozarē strādājuši pēc Otrā pasaules kara. Tas ļauj uzzināt, kāpēc ir izvēlētas darba gaitas tieši dzelzceļā, un kāda ir bijusi nozares darbinieku ikdiena gan dzelzceļā, gan arī ārpus tā. Bijušie dzelzceļnieki tiek izvaicāti par dažādām tēmām: pirmajām atmiņām par dzelzceļu, profesijas izvēli, pienākumiem un karjeras izaugsmi, dzīvesvietas iegūšanu, sabiedrisko dzīvi un tostarp arī par savstarpējām attiecībām, ģimenes veidošanu. Kāds darbu dzelzceļā sācis, izlasot sludinājumu, kādam bija svarīgi iegūt dzīves vietu, bet ir arī tādi, kuri dinastijās ir dzelzceļnieki. Kopumā paredzēts vairākkārtējas intervijas ar deviņu dzelzceļnieku ģimeņu pārstāvjiem.

Vienlaikus pētījuma īstenotāji aicina ikvienu jelgavnieku, kurš vēlas dalīties savos iespaidos par dzelzceļa nozari un tās darbiniekiem, sazināties un uzticēt savu stāstījumu, kas būtu nozīmīgs papildinājums esošo ģimeņu atmiņām.

"Cauri stāstiem par darba gaitām virmo sociālās ķibeles un ikdienišķie prieki, līdzās veiksmīgai karjerai nostājas mīlestība ne tikai uz darbu, bet arī dienesta gaitās nejauši sastaptā cilvēka kļūšana par uzticamu dzīvesbiedru mūža garumā. Tam visam pāri pavīd arī Jelgavas tēls, spoži parādot, kā kopš tālā 1868. gada, kad pilsētas nomalē piestāja pirmais vilciens, dzelzceļš lēnām, bet neatgriezeniski izmainījis arī pašu pilsētu – līdztekus stacijai un dzelzceļa ēkām laika gaitā pilsētā izveidojušies veseli 4 dzelzceļnieku dzīvojamie rajoni, katrs ar gluži citādiem vaibstiem. Savukārt reiz darbā nosūtītie jaunieši Jelgavā ielaiduši saknes un kļuvuši par neatņemamu ne vien dzelzceļa, bet arī jelgavnieku saimes daļu," par pirmajās intervijās iegūtajiem rezultātiem stāsta Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Jelgavā Ilze Freiberga.

Paralēli intervijām muzeja darbinieki analizē tā laika periodiskos izdevumus, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas par Jelgavas dzelzceļniekiem, kā arī pēc iespējas vairāk uzzināt par Jelgavas dzelzceļa mezgla attīstību, un salīdzināt, kā uz dažādām dzelzceļa un dzelzceļnieku dzīves sfērām skatās nozares un vispārējie mediji.

Projekta mērķis ir izveidot dzelzceļnieka sociālo portretu un pamatu jaunai muzeja ekspozīcijai Jelgavā, kas apmeklētājiem plānots atvērt 2023. gadā. Tikmēr dzelzceļa muzeja "Facebook" profilā no pavasara tiek publicēti Jelgavas dzelzceļnieku stāsti, kuros muzejs dalās ar interesantākajām norisēm viņu dzīvē, un ko par to savulaik vēstījusi prese.

Lai nostiprinātu profesionālās iemaņas un savstarpējo sadarbību krīzes situācijās, VAS "Latvijas dzelzceļš" ceturtdien, 24.septembrī, Rēzeknē kopīgi ar valsts operatīvajiem dienestiem rīkos civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas kompleksās mācības, kuru laikā imitēs naftas produktu ugunsgrēku un tā likvidēšanu.

Mācības notiks SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" Rēzeknes ceha teritorijā, un saskaņā ar plānu, notiks bīstamās kravas noplūde no cisternas, savukārt lokomotīvju depo izcelsies ugunsgrēks. LDz speciālistiem sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rēzeknes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju, Valsts vides dienestu un Valsts policiju,  būs uzdevums lokalizēt bīstamās vielas noplūdi no cisternas, lokalizēt un likvidēt ugunsgrēku, kā arī novērst ekoloģiskos draudus apkārtējai videi.

Mācību mērķis ir pārbaudīt civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto dienestu gatavību koordinētai rīcībai, veicot katastrofu seku likvidēšanas darbus, kā arī nostiprināt sadarbību katastrofu pārvaldīšanā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras. 

Civilās aizsardzības mācības ar valsts operatīvo dienestu iesaistīšanos LDz organizē četras reizes gadā.

Statistika ir nepielūdzama – šogad Latvijā pašnāvību izdarījuši 210 cilvēku. Tajā pašā laikā 85% iedzīvotāju ir gatavi sniegt emocionālo atbalstu un palīdzību svešiem cilvēkiem, kuri uzvedas riskanti vai sev potenciāli kaitējoši, taču vairāk nekā puse nezina, kā atpazīt kādu ar pašnāvnieciskām tieksmēm. Tas nozīmē, ka esam gatavi palīdzēt cilvēkiem, bet mums pašiem nepieciešams saprast – kā tieši mēs varam novērst pašnāvības risku?

VAS “Latvijas dzelzceļš” veiktais pētījums* apliecina to, ka cilvēki, uzzinot par kāda radinieka, drauga, kolēģa vai paziņas nodomu izdarīt pašnāvību, visbiežāk runātu ar šo cilvēku un aicinātu viņu meklēt palīdzību pie speciālistiem. Kā stāsta sociālantropologs Andris Saulītis, šādi rezultāti parāda to, ka mēs kā sabiedrība esam gatavi uzņemties atbildību par apkārtējiem cilvēkiem, taču mums vēl ir, kur augt. “Ikvienā sabiedrībā ir cilvēki, kuri pašaizliedzīgi palīdzēs izrauties cilvēkiem no vientulības, tādējādi novēršot pašnāvību mēģinājumus. Tomēr ievērojamais pašnāvību skaits Latvijā liecina, ka salīdzinājumā ar citām valstīm mēs neesam pietiekami vērīgi un izpalīdzīgi. Ir jāapzinās, ka pašnāvību cēloņi ir ne tikai indivīda dzīves uztverē, bet arī sabiedrības kopējā attieksmē un mūsu spējā pieņemt citādo un nebūt aizspriedumainiem. Latvijā ir stereotipiska attieksme pret dažādu tautību cilvēkiem, tāpat Latvijā ir augsts homofobijas līmenis un spēcīga dzimumu lomu uztvere, kas varētu būt iemesls, kāpēc vīriešu vidū pašnāvības ir izplatītākas nekā sieviešu vidū. Kad apkārtējie līdzcilvēki ir neiecietīgi, psihologi un psihoterapeiti var būt bezspēcīgi,” stāsta sociālantropologs.

Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa uzsver, ka pirmais solis pašnāvību riska novēršanā ir saruna. “Nedrīkst baidīties cilvēkam vaicāt, vai viņš ir nolēmis izdarīt pašnāvību. Runāšana par smagajām tēmām - tas ir kā būt ar ziloni istabā. Mēs redzam, ka zilonis atrodas telpā, un, iespējams, to daudzi redz, bet mēs ar to negribam tikt galā. Mums liekas, ka tas ir biedējošs, un mēs nezinām, ko ar to darīt. Mentālā veselība joprojām ir stigmatizēta. Liekas, ka tas ir kaut kas slikts, nedziedināms un nemainīgs. Tās sajūtas no padomju laikiem joprojām ir dzīvas - bailes no nonākšanas psihiatriskajā slimnīcā. Tas liek pēc iespējas ilgāk nemeklēt palīdzību. Taču meklēt palīdzību vajag,” uzsver speciāliste. Tāpat speciālisti atgādina, ka pašnāvību risks apdraud ne tikai cilvēkus, kuriem ir konstatētas mentālās veselības problēmas, bet arī jebkuru citu. Uz šādu rīcību var pamudināt gan sarežģītas dzīves situācijas, gan sajūta, ka neesi pieņemts vai esi kā apgrūtinājums citiem.

Runājot par pašnāvībām, nevar aizmirst arī to, ka tās atstāj savu nospiedumu uz apkārtējiem cilvēkiem – gan tuviniekiem, kam nākas sadzīvot ar zaudējumu, gan cilvēkiem, kam nācies kļūt par aculieciniekiem veiktai pašnāvībai. Smagu iespaidu izdarīta pašnāvība var atstāt arī, piemēram, uz mašīnistu, kura vadītā vilciena priekšā cilvēks ir izlēcis. “Vilciens kustas ļoti ātri, un, ja cilvēks ir nolēmis izlēkt priekšā vilcienam, mašīnists tur vairs neko nevar izdarīt. Tu jūties kā iesprostots krātiņā, neko izdarīt nevar, jo vilciena bremzēšanas ceļš ir līdz kilometram. Cilvēki, kas strādā pie dzelzceļa, ir morāli ļoti spēcīgi. Taču pēc šādiem gadījumiem daļa manu kolēģu darbu turpināt vairs nespēja,” pieredzē dalās SIA "LDZ CARGO" dīzeļlokomotīves vadītājs Raimonds Maksims.

Arī mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” projektu vadītāja Anželika Jaunzema, kas piedzīvojusi brāļa pašnāvību, piekrīt speciālistu teiktajam – pastāvošie aizspriedumi mazina cilvēku vēlmi meklēt palīdzību. “Mans brālis ilgi centās cīnīties ar mentālās veselības problēmām. Vairākas reizes no viņa dzirdēju viedokli par to, ka, ja viņš ārstēsies klīnikā, samazināsies karjeras iespējas un cilvēki viņu uzskatīs par traku. Šāda attieksme attur cilvēkus meklēt palīdzību. Taču es tik un tā ikvienu vēlētos aicināt – meklējiet palīdzību. Kamēr mēs katrs pats sev negribēsim palīdzēt, neviens cits mums palīdzību sniegt nevarēs,” aicina Anželika.

Lai uzzinātu ekspertu viedokli par to, kā mēs varam mazināt pašnāvību risku, VAS “Latvijas dzelzceļš” kopā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” un citiem mentālās veselības ekspertiem trešdien, 7. oktobrī organizēja diskusiju.

Tā notika tiešsaistē, un tās ierakstu ikviens var noskatīties VAS “Latvijas dzelzceļš” Facebook lapā. 

Tajā piedalījās krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, sociālantropologs Andris Saulītis, mentālās veselības atbalsta biedrības "OGLE" dibinātājs Maigurs Cepurītis, mentālās veselības atbalsta biedrības "OGLE" projektu vadītāja Anželika Jaunzema, SIA "LDZ CARGO" dīzeļlokomotīves vadītājs Raimonds Maksims.

*Aptauja veikta 2020. gada septembrī tiešsaistē. Tās laikā iegūtas atbildes no 1002 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijas teritorijā.

Šogad graudu novākšanas un pārvadāšanas aktīvā sezona sākās augustā, un tā ir ļoti intensīva  - pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru augustā un septembrī iekšzemē ir pārvadāti 569 540 tonnu graudaugu. Turklāt ilggadējā LDz pieredze un koordinēta sadarbība ir ļāvusi šī gada deviņos mēnešos iekšzemē pārvadāt lielāko  graudaugu apjomu pēdējo desmit gadu laikā.

Tradicionāli graudu kulšanas, novākšanas un pārvadāšanas laiks sākas jūlijā, un šogad intensīvākais graudaugu pārvadāšanas mēnesis bija augusts, kad iekšzemē transportēti 327 540 tonnu graudaugu, savukārt septembrī apjoms bija nedaudz mazāks - 242 000 tonnu. Salīdzinājumā ar 2019. gada augustu un septembri, pārvadājumu apjoms iekšzemē ir palielinājies par 30,5%. Kopumā aizvadītajos divos mēnešos pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru ir pārvadātas 914 300 tonnas vietējās un ārvalstu izcelsmes graudaugu.

Savukārt šī gada deviņos mēnešos – no janvāra līdz septembrim iekšzemē ir pārvadātas 809 540 tonnas vietējās izcelsmes graudaugu, un tas ir lielākais apjoms pēdējo desmit gadu laikā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Šī gada graudu pārvadājumu apjoms ir patiešām rekordaugsts, un “Latvijas dzelzceļš” ir spējis to sasniegt, pateicoties mūsu spējai intensīvi strādāt un operatīvi piemēroties dažādām situācijām un arī klimata kaprīzēm. Jāuzsver arī tas, ka iekšzemē pārvadāto graudu apjoma pieaugums ir apliecinājums savstarpēji koordinētai sadarbībai starp “Latvijas dzelzceļu”, ostām un graudkopības nozares pārstāvjiem”.

No vietējās izcelsmes graudaugiem lielākā daļa pa dzelzceļu tiek nogādāti uz pieostas stacijām Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Kopumā augustā un septembrī uz ostām nogādāti 498 240 tonnu produkcijas. Šī gada deviņos mēnešos uz ostām nogādāts 680 810 tonnu vietējās izcelsmes graudaugu.

Lai gan oktobrī graudaugu pārvadājumi turpināsies, to intensitāte būs salīdzinoši mazāka nekā augustā un septembrī.

Iestājoties gada tumšajam laikam, VAS “Latvijas dzelzceļš” drošības kampaņā ar vadmotīvu “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē pie dzelzceļa!” aicina ikvienu sabiedrības locekli būt īpaši uzmanīgam dzelzceļa sliežu tuvumā un parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, lai izvairītos no nelaimes. Rudenīgi laikapstākļi – tumsa un lietus, tumšs apģērbs, šalles un cepures, kā arī ikdienas steiga mēdz traucēt saglabāt modrību un piesardzību.

VAS “Latvijas dzelzceļš” pievērš gājēju, velobraucēju un autobraucēju uzmanību tam, ka tumsa un nokrišņi apgrūtina redzamību un dzirdamību. Tas, savukārt, ietekmē spēju adekvāti uztvert ceļu satiksmē notiekošo, savlaicīgi pamanīt riska situācijas, kas neuzmanīgas rīcības rezultātā var apdraudēt ne vien veselību, bet arī dzīvību. Nelabvēlīgie laika apstākļi nereti ir arī stimuls gājējiem šķērsot dzelzceļa sliedes tam neparedzētās vietās, tādējādi pārkāpjot noteikumus un riskējot ar savu dzīvību.

Šī gada pirmajos 9 mēnešos dzelzceļa infrastruktūras tuvumā ir notikuši 13 negadījumi, un 7 gadījumos ir izdzisušas cilvēku dzīvības. Pārdroša rīcība, noteikumu pārkāpšana un neuzmanība dzelzceļa sliežu tuvumā –  tie ir iemesli, kas visbiežāk izraisa nelaimes gadījumus.

“Rudens drošības kampaņas video klipā centāmies ar skaudru uzrunu atmodināt cilvēku apziņu, cik nopietnas sekas ir vienam nevērīgam mirklim dzelzceļa tuvumā. Ikdienā mēs katrs satraucamies par ļoti daudzām un dažādām situācijām un jautājumiem, kas mums jārisina, bet pavisam vienkārša lieta – sadzirdēt un saredzēt apkārt notiekošo, ir pamats, lai pasargātu vissvarīgāko – savu un apkārtējo dzīvību,” uzsver Dainis Zvaners, “Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais inspektors.

Drošības kampaņā ”Latvijas dzelzceļš” ar video klipu, audio ierakstu un citiem informatīvajiem materiāliem visā Latvijā aicinās iedzīvotājus uzmanīties un nepakļūt zem vilciena jeb nekļūt par vilciena pārbrauktuvi. Rudens kampaņas vēstneši – Kristīne Garklāva, Lauris Zalāns, Ieva Cipruse, kā arī TV raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” vadītāji Ieva un Emīls – sociālajos medijos aktualizēs drošības jautājumus, kā arī aicinās piedalīties konkursā ar iespēju laimēt unikālās kampaņas sejas aizsargmaskas.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību drošai dzelzceļa šķērsošanai, tādējādi pasargājot savu veselību un dzīvību, VAS “Latvijas dzelzceļš” jau vasarā izveidoja 100 tumsā spīdošas grafiskas zīmes pie dzelzceļa gājēju pārejām visā Latvijā ar brīdinājumu – “Neesi pārbrauktuve. Nopauzē!”. Atgādinājumi apstāties pirms dzelzceļa tika izvietoti kopumā 25 pašvaldību teritorijās: Rīgas,  Ogres,  Skrīveru,  Aizkraukles,  Kokneses,  Siguldas,  Līgatnes,  Cēsu,  Valmieras,  Carnikavas,  Saulkrastu,  Pļaviņu,  Jēkabpils,  Līvānu,  Daugavpils,  Rēzeknes,  Tukuma,  Dobeles,  Liepājas,  Jelgavas,  Jūrmalas,  Babītes,  Mārupes, Olaines un  Ozolnieku novada pašvaldībās.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Vairāk informācijas par kampaņu un drošību dzelzceļa tuvumā: www.dzirdiredzidzivo.lv    

Šonedēļ  Latvija un Igaunija oficiāli pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B). Tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu ir kļuvis par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla, paplašinot esošos kravu pārvadājumu maršrutus.

Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots pirms gandrīz pieciem gadiem, un tas ir Eiropas projekts, kura mērķis ir uzlabot dzelzceļa kravu pārvadājumu pievilcīgumu un efektivitāti, nodrošinot nepārtrauktu un augstas kvalitātes dzelzceļa pārvadājumu piedāvājumu koridora ietvaros.

Pēc vairāku mēnešu darba, RFC NS-B pārvaldības struktūra ir paplašinājusies, tās izpildvaldē iekļaujot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas pārstāvjus, bet rīkotājvaldē iekļaujot VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un Igaunijas dzelzceļa uzņēmuma AS “Eesti Raudtee”, kā arī LDz meitas uzņēmuma AS “LatRailNet” pārstāvjus.

Līdz ar Latvijas un Igaunijas pievienošanos, koridora maršruts ir pagarināts no Kauņas uz Rīgu un Tallinu, kas kalpo kā galvenais maršruts, un no Kauņas uz Viļņu, no Daugavpils un no Krustpils uz Rīgu - kā apvedceļi. Visās šajās līnijās dzelzceļa platums ir 1520mm.

Šis savienojums starp standarta un platsliežu ceļiem, apvienojumā ar Latvijas un Igaunijas stratēģiski izdevīgo izvietojumu, veicinās labāku tranzīta maršrutu savienojumu starp Eiropas Savienību un Austrumiem un visu Āzijas reģionu, kā arī paplašinās multimodālo pārvadājumu iespējas no Baltijas jūras ostām uz Ziemeļjūras ostām.

Tādējādi RFC NS-B pieder pie koridoriem ar vislielāko izaugsmes potenciālu, nodrošinot lieljaudas pārvadājumu pakalpojumus. Jaudu uz šiem ceļiem var pieprasīt, arī izmantojot Corridor One-Stop-Shop jeb vienu kontaktpunktu visiem pieprasījumiem šajā koridorā.

Vairāk par Ziemeļjūras – Baltijas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru:

RFC NS-B tika izveidots 2015. gada 10. novembrī saskaņā ar Regulu (EU) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem pārvadājumiem. Iekļaujot paplašinājumu, koridors šobrīd stiepjas cauri astoņām ES dalībvalstīm, sākoties Ziemeļjūras ostās Antverpenē, Roterdamā, Amsterdamā, Vilhelmshāfenē, Brēmerhāfenē un Hamburgā, izplešoties centrālajā Vācijā caur Āheni, Hanoveri, Magdeburgu un Berlīni līdz Varšavai un Polijas-Baltkrievijas robežai Terespolē. Viens atzars stiepjas no Magdeburgas līdz Prāgai cauri Falkenbergai un Drēzdenei. Falkenbergā sākas Dienvidu atzars Polijā, kas stiepjas līdz Vroclavai un Katovicei. Cits atzars stiepjas no Varšavas līdz Kauņai un tālāk uz Rīgu un Tallinu.

RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.

RFC NS-B infrastruktūrā ietilpst:

• 4480 km galvenās līnijas,
• 2524 km apvedceļu līnijas,
• 1008 km savienojumu līnijas,
• 950 km plānotās galvenās un apvedceļu līnijas,
• 201 termināļi,
• 12 jūras ostas: Antverpene, Roterdama, Amsterdama, Vilhelmshāfene, Brēmerhāfene, Hamburga, Rīga, Ventspils, Liepāja, Paldiski, Muuga and Sillamäe.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs sadarbībā ar Retro auto muzeju, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Rīgas motormuzeju, Antīko automobiļu klubu un privātiem kolekcionāriem no 9. līdz 25. oktobrim aicina uz izstādi “Rotaļlietas uz riteņiem”.

Ik gadu rudens skolēnu brīvdienās muzejā pulcējās dzelzceļa modelisma entuziasti un pa sliedēm riņķoja vilcienu sastāvi. Taču notikumi 2020. gadā  izmainīja visu, arī šo tradīciju. Pielāgojoties situācijai, muzejs piedāvā izstādi divu nedēļu garumā, kurā apskatāmi vairāki desmiti dažādu mērogu kolekciju modeļi un braucošas rotaļlietas – vilcieni, mašīnas, pedāļu auto, velosipēdi, skrejriteņi, leļļu rati un pat zirdziņš uz riteņiem.

Izstādes senākais priekšmets – uzvelkams vilciens, nāk no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, bet jaunākais, mūsdienu bērnu iemīļotais Dip Daps no Kuldīgas.  Pa vidu skarbiem, vienkāršiem, pat robustiem padomju laika spēļu auto, izstādē gozējas arī spīdīga un koša japāņu lokomotīve.

Līdzās Padomju Latvijā ražotajām un iecienītajām Gunāra Glūdiņa dizaina “Spārītēm”, apskatāmi arī citi trīsriteņi un skrejriteņi. Pedāļu auto nav un nebija katram bērnam pieejama rotaļlieta, tomēr vienmēr piesaistīja uzmanību ar savu līdzību īstajiem auto.

Padomju laika sekcija simbolizē stāstu par automašīnu, vilcienu un lidmašīnu modeļiem, kas daudzās ģimenēs bija goda vietā kopā ar glāzēm un kristāla vāzēm, tomēr, agri vai vēlu, nokļuva uz paklāja pie citām spēļu mantām.

Kā allaž kustībā izstādē būs Dzelzceļa muzeja kolekcijas dažādu mērogu vilcieni, Andreja Kovaļevska Latvijas mazpilsētas dzelzceļš un Jiri Čekana izcili detalizētie maketi.

Izstāde norises vieta: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs, Uzvaras bulvāris 2A, Rīga

Ieejas maksa:

Pieaugušie - 5.00 EUR

Studenti, pensionāri - 3.50 EUR

Bērni no 4 gadu vecuma - 1.00 EUR

Ģimenes biļete (2 pieaugušie un 2 vai vairāk bērni) - 12.00 EUR

Muzeja teritorijā pieejama bezmaksas autostāvvieta. Tāpat uz muzeju var ērti nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan velosipēdiem.

Plašāka informācija:

20032331, www.railwaymuseum.lv