Quantcast
Channel: Latvijas dzelzceļš
Viewing all 655 articles
Browse latest View live

"Latvijas dzelzceļa" dividendes novirzīs dzelzceļa infrastruktūrai un pasažieru pārvadājumiem

$
0
0

Lai veicinātu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, otrdien, 28. janvārī Ministru kabinets  atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto rīkojumu par to, ka LDz  nav jāmaksā dividendes no tīrās peļņas par 2018. gadu.

Kā liecina uzņēmuma dati, 2018. gadā LDz pārskata gada peļņa ir 4 177 764 eiro. Attiecīgi dividendēs ir jāizmaksā 85% no peļņas t.i. 3 551 099  eiro.

2 922 272 eiro tiks novirzīti LDz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tai skaitā rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota LDz plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, atbilstoši uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.-2022. gadam.

Savukārt 1 255 492 eiro tiks novirzīti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai pasažieru pārvadājumu segmentā 2019. gadā.

Galerijas (1)


SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētājas amata pienākumus sāk pildīt Jūlija Vasiļkova

$
0
0

No pirmdienas, 3. februāra, amata pienākumus sāk pildīt jaunā VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrības SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētāja Jūlija Vasiļkova, kurai ir ilggadēja pieredze transporta un loģistikas nozarē. Viņas amata pilnvaras būs uz laiku līdz jauna SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētāja ievēlēšanai.

J. Vasiļkova savas darba gaitas 1995.gadā ir uzsākusi VAS “Latvijas dzelzceļš”, savukārt no 1996.gada J. Vasiļkova karjeru veidoja uzņēmumā SIA "SUNGATE" sākotnēji kā transporta speciāliste, transporta un tirgu analītiķe, bet vēlāk tika iecelta par uzņēmuma valdes locekli, uzņemoties atbildību par uzņēmuma attīstību, budžeta plānošanu un pārdošanas vadību.

Kopš 2013.gada J. Vasiļkova bija transporta un loģistikas uzņēmuma "Schenker" Multimodālo risinājumu biznesa vienības direktore.

Līdzšinējais SIA "LDz Loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols amatu pameta šī gada janvārī pēc paša vēlēšanās.

Galerijas (1)

VAS “Latvijas dzelzceļš” informē, ka ir veiktas strukturālas izmaiņas VAS “Latvijas dzelzceļš” organizatoriskajā struktūrā

$
0
0

VAS “Latvijas dzelzceļš” informē, ka ir veiktas strukturālas izmaiņas VAS “Latvijas dzelzceļš” organizatoriskajā struktūrā un ar 2020.gada 3.februāri:

 

1.Struktūrvienība – Signalizācijas un sakaru distance ir izbeigusi darbību, uz tās bāzes izveidota struktūrvienība – Elektrotehniskā pārvalde un par vadītāju iecelts Edvīns Kočāns

Pārvaldes adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1547

Norēķinu konts:LV58NDEA0000080249645

SWIFT kods NDEALV2X

Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle

 

2.Struktūrvienība - Kustības vadības distance ir izbeigusi darbību, uz tās bāzes izveidota struktūrvienība - Vilcienu kustībaspārvalde un par vadītāju iecelts Vladislavs Kļaders.

Pārvaldes adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1547

Norēķinu konts: LV58NDEA0000080249645

SWIFT kods NDEALV2X

Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle

 

3.Struktūrvienība – Informācijas tehnoloģiju centrs ir izbeigusi darbību, uz tās bāzes izveidota struktūrvienība - Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pārvalde un par  vadītāju iecelts Artis Jurkovskis

Pārvaldes adrese: Turgeņevaiela 21, Rīga, LV-1547

Norēķinu konts:LV58NDEA0000080249645

SWIFT kods NDEALV2X

Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle

 

4.Struktūrvienība – Ceļu distance ir izbeigusi darbību, uz tās bāzes izveidota struktūrvienība – Sliežu ceļu pārvalde un par vadītāju iecelts Vladlens Makedons.

Pārvaldes adrese: Torņakalna iela 16, Rīga, LV-1004

Norēķinu konts:LV58NDEA0000080249645

SWIFT kods NDEALV2X

Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle

 

5.Struktūrvienība - Reģionālais apsaimniekošanas iecirknis ir izbeidzis darbību, uz tā bāzes izveidota struktūrvienība - Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde un par pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju iecelts Vitolds Suksis.

Pārvaldes adrese: Vilkaines iela 3, Rīga, LV-1004

Norēķinu konts:LV58NDEA0000080249645

SWIFT kods NDEALV2X

Banka: Luminor Bank AS Latvijas filiāle

 

 Informējam, ka strukturālās izmaiņas neietekmē savstarpēji uzņemto saistību izpildi.   

 

 

 

 

 

 

 

Galerijas (1)

Baltijas valstis turpmāk varēs paust vienotu pozīciju Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas Vadības komitejā

$
0
0

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs trešdien, 19.februārī, piedalās Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) Vadības komitejas sanāksmē Briselē, kur izskatāmo jautājumu vidū ir arī izmaiņas komitejas sastāvā. Vadības komitejā būs pārstāvēts arī Lietuvas dzelzceļš, kas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm turpmāk būs iespēja paust vienotu pozīciju par nozarei svarīgiem jautājumiem.

Līdz šim Vadības komitejā no Baltijas valstīm bija ievēlēti “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un Igaunijas dzelzceļa vadītājs Ēriks Laidve.

Vienlaikus apstiprināts arī jaunais Vadības komitejas priekšsēdētājs - līdzšinējā vadītāja, Zviedrijas dzelzceļa uzņēmuma SJ/ASTOC priekšsēdētāja Kristera Fritsona vietā šo amatu ieņems Austrijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Andreas Matta, kurš līdz šim pildīja vice priekšsēdētāja pienākumus.

Ņemot vērā, ka šī gada beigās amatu atstās CER izpilddirektors Libors Lohmans, ir uzsākts jaunā izpilddirektora atlases process. Veicot intervijas ar piemērotākajiem kandidātiem, neviens no pretendentiem nav saņēmis vienprātīgu komisijas atbalstu, tāpēc pieņemts lēmums meklēt jaunus kandidātus. Jaunais CER izpilddirektors ir jāapstiprina 21.septembra CER Ģenerālajā asamblejā.

Vienlaikus Briselē norisinājās CER Ģenerālās asamblejas sanāksme, kurā prezentēta Ilgtspējīgas mobilitātes stratēģija, kas paredz dzelzceļu vēl vairāk pozicionēt kā videi draudzīgu transporta veidu. Tāpat izskatīti jautājumi par organizācijas budžetu, 4.dzelzceļa pakotni, pasažieru tiesībām, TEN-T/Kravu pārvadājumu koridoriem, kā arī par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Eiropas dzelzceļa nozares nākotnei svarīgs pasākums gaidāms 10.-11.jūlijā Vīnē, kur notiks dzelzceļa vadītāju samits un stratēģiskais seminārs gan par CER attīstības jautājumiem, gan par nozari kopumā.

 

 

 

Galerijas (1)

“Latvijas dzelzceļš” plāno sadarboties ar Krievijas dzelzceļu īpaši garu vilcienu sastāvu pārvadāšanā

$
0
0

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs šonedēļ  Kaļiņingradā tikās ar Krievijas dzelzceļa Kaļiņingradas filiāles vadību, lai pārrunātu sadarbības spēcināšanu kravu pārvadājumu apjoma palielināšanai.

Sarunu gaitā VAS “Latvijas dzelzceļš” vadītājs un Krievijas dzelzceļa Kaļiņingradas filiāles vadība vienojās par abu valstu dzelzceļu ieinteresētību spēcināt sadarbību kravu pārvadājumos, un viens no sadarbības virzieniem būtu īpaši garu kravas vilcienu sastāvu pārvadāšana starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, izmantojot Latvijas dzelzceļa infrastruktūru. 

Ņemot vērā prognozēto kravas apjomu palielināšanos satiksmē ar Kaļiņingradas apgabalu, tikšanās laikā Kaļiņingradas dzelzceļa vadība izteikusi vēlmi izmantot LDz infrastruktūru, lai tranzītā pārvadātu tādus kravas vilcienu sastāvus, kuros ietilpst 100 vagoni. Lai gan LDz līdz šim nav pieredzes ar tik garu vilcienu sastāvu pārvadājumu organizēšanu, LDz valdes priekšsēdētājs izteica gatavību izvērtēt iespēju šādu sastāvu kustības nodrošināšanu.

Līdz šim garākais vilciena sastāvs, kas tranzītā šķērsojis Latvijas teritoriju no Krievijas uz Kaļiņingradu, bija ar 75 ritošā sastāva vienībām un tas svēra 7460 tonnu.  Standarta kravas vilciens ir līdz 57 vienībām garš un nepārsniedz 6000 tonnu, bet visbiežāk pa "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru pārvietojas ap 3000 tonnu smagi kravas vilcieni.

Tikšanās laikā LDz arī aicināts intensificēt sadarbību ar Ķīnu kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, tostarp turpināt sadarbību ar uzņēmumu “TransContainer”. Savukārt Krievijas dzelzceļš no savas puses izskatīs iespēju pagarināt šī vilciena sastāvu no pašreizējām 57 vienībām līdz 65 vienībām. Saskaņā ar panākto vienošanos, LDz kopīgi ar uzņēmumu “TransContainer” būs jāizstrādā loģistikas pakalpojums konteinervilcienu nogādāšanai pa dzelzceļu no Ķīnas uz Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Galerijas (1)

Par VAS "Latvijas dzelzceļš" saimnieciskās darbības rezultātiem 2019. gadā

$
0
0

Aizvadītais gads transporta un tranzīta nozarē gan globālā, gan vietējā līmenī bija sarežģīts – kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos visā Latvijas transporta un tranzīta nozarē veicināja gan fosilo izejvielu (akmeņogles, nafta un naftas produkti) cenu kritums globālajos tirgos un, attiecīgi, zemākie pārvadājumu apjomi, gan arī ģeopolitiskā situācija. Šie faktori ietekmēja gan visas Latvijas transporta un tranzīta nozares apgrozījumu, gan arī VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un koncernā ietilpstošo sabiedrību saimnieciskās darbības rādītājus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenais ieņēmumu avots ir pārvadātāju samaksātā maksa par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Kravu pārvadājumu apjomu samazināšanās ir ietekmējusi arī LDz finanšu rādītājus 2019. gadā - uzņēmuma neto apgrozījums bija 183,28 miljoni eiro, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2018. gadā, savukārt saimnieciskās darbības rezultātā gūtā peļņa sastādīja 32 tūkstošus eiro.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzskata: “Periodos, kad naftas, akmeņogļu un citu kravu pārvadājumu plūsma pa dzelzceļu uz Latvijas ostām bija intensīvāka, “Latvijas dzelzceļš” spēja strādāt ar būtisku peļņu, tomēr LDz nav bijuši izveidoti mehānismi, kas ļautu uzņēmumam elastīgi un pietiekami ātri reaģēt uz tirgus situācijas izmaiņām un kravu pārvadājumu apjomu ievērojamu samazinājumu. Tieši tādēļ pašlaik ir jāpieņem grūti un sāpīgi lēmumi, tomēr esmu pārliecināts, ka ar kopīgiem spēkiem un smagu darbu mēs šo situāciju spēsim atrisināt, pārveidojot LDz par efektīvu un mūsdienīgu uzņēmumu,” turpina M. Kleinbergs.

2019. gadā pa VAS “Latvijas dzelzceļš” sliežu ceļiem pārvadāto kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājies par 15,8%. Analizējot kravu pārvadājumu struktūru, redzams, ka lielāko pārvadājumu daļu jeb 42,1% veido akmeņogļu pārvadājumi (17,5 miljoni tonnu), taču to apjoms salīdzinājumā ar 2018. gadu ir samazinājies par 22,9%. Otru lielāko īpatsvaru pārvadājumos veido nafta un naftas produkti – 22,7% (9,4 miljoni tonnu), kas pārvadāti par 16% mazāk nekā 2018. gadā. Pārvadājumu apjoms 2019.gadā ir palielinājies tādos kravu segmentos kā kokmateriālu pārvadājumi (palielinājums par 21% salīdzinājumā ar 2018.gadu, sasniedzot 1,97 miljonus tonnu un to īpatsvaram veidojot 4,8% no kopējiem kravu pārvadājumiem) un ķīmisko kravu pārvadājumi (palielinājums par 16,6%, sasniedzot 1,94 miljonus tonnu jeb 4,7% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma).

Vilcienu nobraukto kilometru skaits 2019. gadā kravu pārvadājumos ir samazinājies par 14,2%, salīdzinot ar 2018. gadu, bet pasažieru pārvadājumos - palielinājies par 0,3%. Pagājušajā gadā LDz infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 41,5 miljonus tonnu kravu, veicot 8,57 miljonus vilcienu kilometru, savukārt, pārvadājot 18,6 miljonus pasažieru, ir veikti 6,1 miljoni vilcienu kilometru.

LDz pamatuzdevums ir publiskās pieejamības dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšana un uzturēšana saskaņā ar Latvijas un starptautisko likumdošanu - 2019. gadā infrastruktūras attīstībā tika ieguldīti 7,45 miljoni eiro.

Kravu pārvadājumu apjomu samazināšanās atstāja ietekmi arī uz LDz koncerna meitas sabiedrībām, kas arī ir saistītas ar kravu pārvadājumu veikšanu, organizēšanu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanu dzelzceļa nozarē.

SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina kravu pārvadājumus, 2019. gadā noslēdza vairākus līgumus par konteineru kravu pārvadājumiem ar konteinervilcieniem “Baltika-Tranzīts”, “Baltika tranzīts IV” un “Eirāzija” maršrutā Baltijas valstis - Kazahstāna un Centrālās Āzijas valstis. Šo konteinervilcienu priekšrocība ir iespēja izmantot multimodālos kravu pārvadājumus jeb kombinēt dažādus transportēšanas veidus. Turklāt 2019. gadā palielinājies konteinerkravu pārvadājumu apjoms - par 8% salīdzinājumā ar 2018. gadu (pārvadātas 66 738 TEU konteineru vienības). Uzņēmuma peļņa 2019. gadā bija 2,8 miljoni eiro, kas ir par 828 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Loģistikas pakalpojumu sniedzējas SIA “LDz Loģistika” 2019. gada peļņa sastādīja 627 tūkstošus eiro, savukārt neto apgrozījums bija 30,7 miljoni eiro. Uzņēmuma ienākumu lielāko daļu pērn nodrošināja Latvijas pasūtītāji – 73%, kā arī NVS – 17%.

SIA “LDz ritošā sastāva serviss” peļņa 2019. gadā bija 729 tūkstoši eiro, bet neto apgrozījums - 73,9 miljoni eiro, kas ir par 1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt SIA “LDz infrastruktūra” 2019. gadā palielinājusi peļņu līdz 384,3 tūkstošiem eiro, kas ir par 227 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums 2019. gadā iznomāja savā rīcībā esošo tehniku dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanai. Arī 2020. gadā sabiedrības plāno vēl vairāk paplašināt savu saimniecisko darbību sliežu ceļu mašīnu un citas tehnikas iznomāšanā Baltijas valstīs, Skandināvijā, Polijā un citur.

SIA “LDz apsardze” 2019. gadā aktīvi attīstīja tehniskās apsardzes pakalpojumu darbības virzienu, palielinot klientu skaitu ārpus koncerna, un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, klientu skaits pieauga par 10%. Saimnieciskās darbības rezultātā uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā bija 84 413 eiro, kas ir par 25 023 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

 

Galerijas (1)

Veiktas izmaiņas SIA "LDZ infrastruktūra" valdē

$
0
0

28.februārī spēkā stājušās izmaiņas SIA "LDZ infrastruktūra" vadībā - Egils Feldmanis izbeidzis darbību sabiedrības valdes locekļa amatā.

E.Feldmanis turpinās darbu VAS "Latvijas dzelzceļš" Tehniskās vadības direkcijā, pildot Tehniskās un būvniecības daļas vadītāja pienākumus.

SIA "LDZ infrastruktūra" valdē darbu turpina Artis Bērziņš.

Galerijas (1)

Māris Kleinbergs: prioritātes LDz būs pārmaiņu procesa vadīšana un jaunu biznesa iespēju veidošana

$
0
0

Piektdien, 13.martā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padome pieņēma lēmumu par uzņēmuma valdes locekļu skaita samazināšanu no četriem līdz trim locekļiem, kā arī iecēla divus jaunus, pastāvīgus LDz valdes locekļus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” padome uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināja Māri Kleinbergu, kurš jau kopš 2019. gada augusta vadīja “Latvijas dzelzceļu” kā pagaidu valdes priekšsēdētājs. Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem jaunievēlētais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs definējis “Latvijas dzelzceļš” koncerna pārveidi par modernu un konkurētspējīgu uzņēmumu grupu. Tāpat VAS Latvijas dzelzceļš valdē iecelta Vita Balode - Andrūsa, kura atbildēs par uzņēmuma finanšu jautājumiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Šis laiks ir satricinājumiem bagāts ik katram no mums – gan globālajai ekonomikai, gan Latvijas tautsaimniecībai, gan arī Latvijas tranzīta nozarei. Arī “Latvijas dzelzceļš” pašlaik atrodas pārmaiņu procesā - notiek visu organizatorisko un tehnoloģisko procesu izvērtēšana un optimizācija, kā arī tiek veidots jauns “Latvijas dzelzceļš” koncerna biznesa modelis. Esmu uzņēmies LDz vadību sarežģītā periodā, tādējādi mana darba prioritātes LDz vadītāja amatā sākotnējā posmā būs tieši saistītas ar šī pārmaiņu procesa vadīšanu, uzņēmuma finanšu līdzsvara atgūšanu un nostiprināšanu, kā arī jaunu biznesa iespēju izveidošanu, un esmu pārliecināts, ka kopā ar LDz vadības komandu spēsim izveidot “Latvijas dzelzceļu” par mūsdienīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu!”

Samazinot LDz valdes locekļu skaitu, no valdes atsaukts Ainis Stūrmanis, kurš bija atbildīgs par uzņēmuma attīstības projektiem, turpmāk uzņēmuma attīstības jautājumi būs valdes priekšsēdētāja atbildībā.

Tādējādi LDz valdē pašlaik strādās valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kā arī valdes locekļi Ēriks Šmuksts un Andris Lubāns, kuru š.g. 1.jūnijā nomainīs jaunieceltā valdes locekle Vita Balode-Andrūsa.

Galerijas (1)


Uz laiku tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu

$
0
0
No 17.marta uz laiku tiek pārtraukti  starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu

Ņemot vērā Ministru kabineta sestdien, 14.martā, pieņemto lēmumu par valsts robežu slēgšanu starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu, uz ierobežojumu laiku tiek pārtraukti SIA "LDZ CARGO" un SIA "L-Ekspresis" veiktie starptautiskie pasažieru pārvadājumi.

Līdz turpmākajiem Ministru kabineta lēmumiem saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī, SIA “LDZ CARGO” un SIA "L-Ekspresis" aptur starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Tāpat Latvijas teritorijā netiks organizēti pasažieru pārvadājumi maršrutā Minska-Rīga un Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga.

  • Vilciens Nr.1 Maskava-Rīga no Maskavas aties 15.martā un ieradīsies Rīgā 16.martā, no Rīgas 15.martā vilciens Rīga-Maskava nekursēs, turpmākie vilciena reisi atcelti.
  • Piekabināto vagonu grupa Sanktpēterburga-Rīga no Sanktpēterburgas aties 15.martā un ieradīsies Rīgā 16.martā, no Rīgas 15.martā piekabināto vagonu grupa Rīga-Sanktpēterburga nekursēs, turpmākie reisi atcelti.
  • Vilciens Nr.87/88 Minska-Rīga pēdējo reizi ieradīsies Rīgā un vakarā dosies atpakaļ uz Minsku 15.martā.
  • Vilciena Nr.32 Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga kursēšana ir apturēta.

Pasažieriem, kuri iegādājušies biļetes SIA “LDZ CARGO” un SIA “L-Ekspresis” organizētajos maršrutos, tiks atmaksāta par braukšanas dokumentiem samaksātā nauda, neiekasējot komisijas maksu par biļešu atgriešanu.

Portālā travel.ldz.lv iegādātās biļetes varēs nodot atpakaļ, nosūtot pieteikumu elektroniski. Lai saņemtu naudu par kasē iegādātajām biļetēm, tās jānosūta pa pastu, adresējot:

SIA “LDZ CARGO”

Dzirnavu iela 147 K-1

Rīga, LV-1050.

Iesnieguma veidlapa atrodama šeit. Iesniegumi par braukšanas dokumentu nodošanu atpakaļ tiks pieņemti 6 mēnešu laikā no paredzētā brauciena dienas.

Lai pasargātu darbiniekus no inficēšanās riska, klienti klātienē netiks apkalpoti.

Par biļetēm, kas iegādātas maršrutos Minska-Rīga un Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga, pasažieri aicināti sazināties ar Dzelzceļa uzziņu dienestu pa bezmaksas tālruni 80001181.

VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDZ CARGO” atvainojas par sagādātajām neērtībām un aicina ikvienu būt saprotošiem, ņemot vērā ārkārtas situāciju, un izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem un darīt visu iespējamo, lai ierobežotu vīrusa COVID-19 izplatību. 

Galerijas (1)

Par VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvaru

$
0
0

2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS “Latvijas dzelzceļš”.

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, “Latvijas dzelzceļš” 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību. 

Tādējādi šodien, 17.martā, saskaņā ar Daudzgadu līgumu “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu” (turpmāk – Daudzgadu līgums), kurš ir noslēgts starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Satiksmes ministriju, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniedzis Satiksmes ministrijai Informatīvo ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informējis nozares ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu Daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei. 

Pamatojoties uz Daudzgadu līguma nosacījumiem, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir informējis Satiksmes ministriju, ka tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020. gada 1. ceturksnī, tādēļ 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai apm. 25 milj. EUR apmērā. Tāpat LDz nepieciešami papildus finanšu līdzekļi  15,8 milj. EUR apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā.

Ņemot vērā esošo un iespējami prognozējamo situāciju un ar to saistītos saimnieciskās darbības rādītājus, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir informējis Satiksmes ministriju arī, ka, infrastruktūras pārvaldītāja ierobežotās finansējuma piesaistīšanas iespējas rada būtisku risku, ka “Latvijas dzelzceļš” plānoto un īstenoto ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu  - Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta un Daugavpils pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projekta -  realizēšana ir apdraudēta. LDz plānoto tuvākajā valdes sēdē pieņemt lēmumus par LDz investīciju plāniem, pārskatot arī visu uzsākto un plānoto projektu īstenošanas iespējas.

Jāuzsver, ka jau kopš 2019. gada rudens VAS  “Latvijas dzelzceļš” īsteno plašu aktivitāšu spektru, lai būtiski palielinātu uzņēmuma efektivitāti, pārskatītu un optimizētu uzņēmuma organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, kā arī atbilstoši tiem samazinātu darbinieku skaitu. 2020. gadā tiks izstrādāts jauns “Latvijas dzelzceļa” koncerna biznesa modelis, izveidots tā ieviešanas rīcības plāns un tiks uzsākta tā ieviešana. Līdz ar “Latvijas dzelzceļš” koncerna darbības reorganizāciju un efektivitātes veicināšanu 2020. gadā būtiska uzmanība tiks pievērsta arī mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.

 

Galerijas (1)

Informācija par speciālo vilciena reisu Kijeva-Rīga

$
0
0

Lai nodrošinātu Latvijas, Igaunijas un Ukrainas valstspiederīgo repatriācijas iespējas saistībā ar COVID-19 izplatību, 21. martā un 22. martā SIA “LDZ CARGO” sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļu organizēs vilciena Kijeva-Rīga un Rīga-Kijeva speciālos reisus.

Vilciens maršrutā Kijeva-Rīga dosies sestdien, 21. martā, plkst.13:20, bet no Rīgas uz Kijevu tas aties svētdien, 22. martā, plkst.19.40.

Visiem pasažieriem ir jābūt derīgiem ceļošanas dokumentiem, kā arī ikvienam pasažierim, kas vilcienā Kijeva-Rīga atgriezīsies Latvijā, ir pienākums aizpildīt vilcienā izsniegto anketu, kur jāapliecina, ka pēc izkāpšanas Rīgā sešu stundu laikā apņemas nokļūt savā dzīvesvietā.

Biļetes braucienam uz Latviju iegādājamas Ukrainas dzelzceļa mājaslapā vai uz vietas – biļešu kasē, Kijevā.

Braukšanas dokumentu iegādei braucieniem vilcienā Rīga-Kijeva 20., 21. un 22.martā Rīgas pasažieru stacijas ēkā strādās starptautiskās biļešu kases. Viena biļešu kase strādās 20. martā no plkst.17:00 līdz plkst.21:00, bet divas biļešu kases strādās 21. un 22. martā no plkst.10:00 līdz plkst.20:00. Pusdienas pārtraukuma laikā, no plkst.13:00 līdz plkst.14:00, strādās tikai viena kase. Braukšanas dokumentus braucieniem no Rīgas varēs iegādāties, tikai uzrādot Ukrainas valsts piederības apliecinošo dokumentu – pasi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDZ CARGO” aicina pasažierus būt atbildīgiem un, iegādājoties braukšanas dokumentus kasē, ievērot sociālo distanci – 2 metrus, rūpējoties par savu un citu drošību un veselību.

Vēršam uzmanību, ka biļešu kasēs šajās dienās netiks veikta neizmantoto braukšanas dokumentu nodošana atpakaļ - tas joprojām darāms tikai elektroniski vai ar pasta starpniecību.

 

Galerijas (1)

Prieks palīdzēt nokļūt mājās!

$
0
0

Svētdien, 22.martā,  ar speciālo repatriācijas vilcienu Kijeva-Rīga, ko organizēja VAS “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļu, Latvijā atgriezās 18 iedzīvotāji. Speciālais vilciena reiss tika organizēts saistībā ar vīrusa COVID-19 straujo izplatību pasaulē, piedāvājot iespēju Latvijas iedzīvotājiem atgriezties mājās laikā, kad lielākajā daļā pasaules valstu, tostarp arī Latvijā, ir noteikti ieceļošanas un izceļošanas ierobežojumi.

Ierodoties Rīgas Pasažieru stacijā, pasažieriem bija iespēja veikt pārbaudes saistībā ar iespējamu inficēšanos ar COVID-19. Visi pasažieri parakstījās arī par obligātu 14 dienu pašizolēšanos.

Vakarā vilciens dosies atpakaļ uz Kijevu, lai mājup nogādātu Ukrainas iedzīvotājus

Prieks palīdzēt nokļūt pie savējiem!

Galerijas (1)

“Latvijas dzelzceļa” un Ukrainas dzelzceļa repatriācijas reisu izmantojuši vairāk nekā pustūkstotis iedzīvotāju

$
0
0

VAS “Latvijas dzelzceļš” un Ukrainas dzelzceļa organizēto repatriācijas vilciena reisu Kijeva-Rīga-Kijeva nokļūšanai mājās šajā nedēļas nogalē izmantojuši vairāk nekā pustūkstotis Latvijas, Ukrainas un Lietuvas iedzīvotāju.

Svētdien, 22.marta rītā, Rīgā no Kijevas ieradās 18 Latvijas iedzīvotāji, bet daļa no pasažieriem, kas mēroja ceļu no Kijevas, izkāpa Viļņā.

Savukārt svētdienas vakarā uz Ukrainu no Rīgas dodas vairāk nekā 350 pasažieri, kam Lietuvā pievienosies vēl aptuveni tikpat. Kopumā reisā uz Kijevu tiks nogādāti vairāk nekā 600 pasažieri.

Speciālais vilciena reiss tika organizēts saistībā ar vīrusa COVID-19 straujo izplatību pasaulē, piedāvājot iespēju Latvijas iedzīvotājiem atgriezties mājās laikā, kad lielākajā daļā pasaules valstu, tostarp arī Latvijā, ir noteikti ieceļošanas un izceļošanas ierobežojumi.

Ierodoties Rīgas Pasažieru stacijā, pasažieriem bija iespēja veikt pārbaudes saistībā ar iespējamu inficēšanos ar COVID-19. Visi pasažieri parakstījās arī par obligātu 14 dienu pašizolēšanos

Galerijas (1)

Krasi samazinoties kravu pārvadājumu apjomiem, VAS “Latvijas dzelzceļš” pārskata investīciju projektu īstenošanu

$
0
0

Turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019. gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nespēju 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – “Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība” un “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos.”

“Ņemot vērā elektrifikācijas projekta sagatavošanā ieguldīto darbu, kā arī faktu, ka pāreja uz videi draudzīgu dzelzceļa infrastruktūru pakāpeniski notiek visā pasaulē, LDz investīciju projektu pārskatīšana nav viegls lēmums, bet tas ir nepieciešams, lai pašreizējā situācijā valsts neuzņemtos papildu apgrūtinājumus, kuri var kavēt tautsaimniecības atgūšanos no pašlaik uzsākušās ekonomiskās recesijas,” turpina M.Kleinbergs.

Esošā un prognozējamā situācija transporta un tranzīta nozarē, tostarp kravu pārvadājumu apjomu tendences pārskatāmā nākotnē, liecina, ka šādos apstākļos šo liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nebūs pietiekami ekonomiski pamatota, jo pēc jaunas dzelzceļa infrastruktūras var nebūt atbilstoša pieprasījuma, un dzelzceļa infrastruktūras lietotāji nespēs nosegt izveidotās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas bez valsts budžeta finansējuma atbalsta. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pagājušajā nedēļā LDz valde pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, un LDz padome šo lēmumu šodien, 23. martā, apstiprināja.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: “Pašlaik LDz aktīvi strādā ne tikai pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, darbības efektivitātes palielināšanas un izmaksu samazināšanas, bet mūsu uzmanības centrā ir arī jauna biznesa modeļa izveide, kravu pārvadājumu mērķa tirgu paplašināšana un kravu segmentu diversifikācija. Man ir pamats pārliecībai, ka LDz izdosies atgūt finanšu līdzsvaru un kļūt par mūsdienīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uzņēmumu, un kravu pārvadājumu apjomiem iespējami palielinoties, būs pamats atgriezties pie finansiāli ietilpīgiem dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem.

Apzinoties, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana pašreizējā kvalitātes un drošības līmenī nav iespējama bez tās turpmākas attīstīšanas, LDz uzskata, ka ilgtspējīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir stratēģiski svarīgi īstenot mazāk apjomīgus projektus, turklāt ņemot vērā to dzelzceļa infrastruktūras lietotāju pieprasījuma apmierināšanu, kuru segmentos ir vērojams pieaugums, t.i. pasažieru pārvadājumi.

Tādējādi LDz uzskata par nepieciešamu izmantot iespēju pieejamo ES Kohēzijas fonda finansējumu pārdalīt alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību. Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām LDz ir uzsācis  konsultācijas ar Satiksmes ministriju.  Tāpat arī tiks veiktas konsultācijas ar Satiksmes ministriju par iespējamiem grozījumiem Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018. – 2022. gadam un Daudzgadu līgumā “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”.

Galerijas (1)

Lai ierobežotu COVID-19 izplatību, VAS "Latvijas dzelzceļš" slēdz staciju un pieturas punktu uzgaidāmās telpas

$
0
0

Lai ierobežotu saslimšanu ar COVID-19, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) no 1.aprīļa  uz ārkārtējās situācijas laiku  slēdz uzgaidāmās telpas virknē staciju un pieturas punktu. Staciju un pieturas punktu uzgaidāmās telpas tiek slēgtas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par pulcēšanās ierobežošanu publiskās lietošanas iekštelpās un AS “Pasažieru vilciens” lēmumu par biļešu kasu slēgšanu.

Lai pasargātu pasažierus no iespējamas inficēšanās ar COVID-19, ko var veicināt vairāku cilvēku uzturēšanās vienkopus slēgtā telpā, LDz ir pieņēmis lēmumu uzgaidāmās telpas slēgt, kamēr valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.

Vienlaikus LDz aicina pasažierus ievērot divu metru distanci, atrodoties uz perona, kā arī iekāpjot un izkāpjot no vilciena, un biļetes braucieniem aicinām iegādāties elektroniski vai vilcienā pie konduktora kontroliera.

Stacijas, kurās tiek slēgtas pasažieriem paredzētās telpas:

Līvāni, Nīcgale, Līksna, Šķirotava, Skrīveri, Pļaviņas, Stirniene, Viļāni, Ludza, Nerza, Zilupe, Cena, Dobele, Biksti, Saldus, Skrunda, Garkalne, Krievupe, Vangaži, Inčukalns, Līgatne, Lode, Strenči, Priedaine, Tukums II, Mangaļi, Vecāķi, Lilaste, Skulte, Jaunkalsnava, Madona

Pieturas punkti, kuros tiek slēgtas pasažieriem paredzētās telpas:

Dole, Saulkalne, Pārogre, Jumprava, Dalbe, Ozolnieki, Egļupe, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari.

 

 

Galerijas (1)


Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas ir lietderīgas un izmantojamas, pilnveidojot gan politikas plānošanas dokumentu izstrādi, gan projektu plānošanu, vadību un īstenošanu

$
0
0

Valsts kontroles revīzija par Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu plānošanu Latvijā tika veikta laikā, kad notiek politikas intervences plānošana nākamajai ES daudzgadu budžeta perspektīvai, kā arī Nacionālā attīstības plāna, Transporta attīstības pamatnostādņu, Nacionālā klimata un enerģētikas plāna, Reģionālās politikas pamatnostādņu u.c. politikas plānošanas dokumentu izstrāde.

Tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” uzskata, ka Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas ir lietderīgas un izmantojamas, pilnveidojot gan politikas plānošanas dokumentu izstrādi, gan projektu plānošanu, vadību un īstenošanu.

Turpmāka nozares attīstības un ES fondu projektu plānošanas,  īstenošanas un uzraudzības procesu uzlabošana nacionālā līmenī, to skaitā, atbildīgo un uzraugošo iestāžu līmenī, ir būtiska, lai ievērojami samazinātu ES projektu uzsākšanas un plānošanas posmu ilgumu Latvijā, tādējādi nodrošinot ilgāku laiku projektu īstenošanai atbilstošā kvalitātē, kā arī samazinot lielu un apjomīgu projektu risku netikt īstenotiem plānotajos termiņos.

Pēdējais gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus – Latvijas ostas un arī AS “Latvijas dzelzceļš”, pa kura infrastruktūru kravas tiek piegādātas ostām.

Arī 2020. gada pirmo mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, visdrīzāk, pasliktināsies, tādējādi “Latvijas dzelzceļš” ir pārskatījis plānotos investīciju projektus.

Balstoties uz Latvijas transporta un tranzīta nozares attīstības prognozēm, un faktu, ka šādos apstākļos liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nav pietiekami ekonomiski pamatota, LDz šā gada martā pieņēma lēmumu Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu izbeigt, pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu pārdalot alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību. Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām LDz ir uzsācis  konsultācijas ar Satiksmes ministriju. 

”Latvijas dzelzceļš” jau 2019. gada rudenī uzsāka procesu efektivitātes un izmaksu samazināšanas pasākumus,  un šā gada 17.martā saskaņā ar Daudzgadu līgumu “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”, kurš ir noslēgts starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Satiksmes ministriju, iesniedza Satiksmes ministrijai Informatīvo ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informēja nozares ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu Daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei. Pašlaik ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju notiek nepieciešamās dokumentācijas izstrāde iesniegšanai Ministru kabinetā.

Arī Valsts kontroles ziņojums ietver norādes par LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanu, nepieciešamību valsts budžeta bāzes izdevumos apstiprināt pasažieru pārvadājumu infrastruktūras faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu apjomu, kā arī norādes par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta riskiem un tā pamatotību esošajā kravu pārvadājumu situācijā.

VAS  “Latvijas dzelzceļš” pašlaik turpina īstenot plašu aktivitāšu spektru, lai būtiski palielinātu uzņēmuma efektivitāti, pārskatītu un optimizētu uzņēmuma organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, kā arī atbilstoši tiem samazinātu darbinieku skaitu. Notiek arī darbs pie jauna “Latvijas dzelzceļa” koncerna biznesa modeļa izstrādes, un šā gada vasarā tiks uzsākta tā ieviešana. Līdz ar Latvijas dzelzceļš” koncerna darbības reorganizāciju un efektivitātes veicināšanu LDz būtisku uzmanību pievērš arī mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.

Galerijas (1)

Latvijas teritoriju šonedēļ plāno šķērsot kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

$
0
0

Šajā nedēļā pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzturēto dzelzceļa infrastruktūru tiek plānots īpaši gara kravas vilciena pārvadājums, kas, turpinot attīstīt sadarbību ar Krievijas dzelzceļu un pamatojoties uz februāra beigās noslēgto vienošanos starp abiem uzņēmumiem par īpaši garu kravas vilcienu pārvadājumu organizēšanu, tiek nosūtīts no Ķīnas uz Kaļiņingradas apgabalu.

Kravas vilciens, kura sastāvā ir simts 20 pēdu  konteineri, ir vienu kilometru garš. Maršrutā no Ķīnas uz Kaļiningradu tiek nogādāti  izejvielu materiāli.

Vilciens ceturtdien, 2.aprīlī, sāka ceļu maršrutā Ķīna - Krievija – Latvija - Kaļiņingradas apgabals. Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju pasaulē, ko ietekmē COVID-19, un kā rezultātā vairums uzņēmumu ir apturējuši ražošanu, vai būtiski samazinājuši ražošanas tempus, šis būs jau piektais konteinervilcienu sastāvs dažu nedēļu laikā, kas maršrutā Ķīna-Zabaikaļska (Krievija) - Kaliņingrada dodas, šķērsojot Latvijas teritoriju. Šādu regulāru pārvadājumu organizēšana apliecina, ka arī izaicinājumiem bagātajā periodā LDz meklē un atrod iespējas kravu apjoma palielināšanai un jaunu sadarbības virzienu attīstīšanai.

Gan šis īpaši garais kravas vilciena sastāvs, gan arī iepriekšējie četri tiek formēti, sadarbojoties LDz, Krievijas dzelzceļam, kā arī Krievijas uzņēmumam "Transcontainer" un LDz meitas sabiedrībām SIA "LDZ CARGO" un SIA "LDz Loģistika", kas ir atbildīgas par vilciena pārvadāšanu Latvijas teritorijā, loģistikas un muitas pakalpojumu organizēšanu.

LDz jau ir pieredze šādu garu kravas vilcienu sastāvu pārvadājumu organizēšanā cauri Latvijai, kas apliecina LDz uzturētās infrastruktūras kvalitāti un kapacitāti nestandarta kravas vilcienu sastāvu uzņemšanai. Līdz šim garākais vilciena sastāvs, kas tranzītā šķērsojis Latvijas teritoriju no Krievijas uz Kaļiņingradu, bija ar 75 ritošā sastāva vienībām un tas svēra 7460 tonnu. 

Latvijā, salīdzinājumā ar vairākām citām Eiropas Savienības valstīm, ir iespēja pārvadāt garākus un smagākus kravas vilcienu sastāvus. Saskaņā ar auditorkompānijas "Ernst & Young" 2018.gadā veikto salīdzinošo analīzi par Eiropas valstu dzelzceļa infrastruktūru, vidējais kravas vilciena smagums, kas tiek pārvadāts pa Somijas un Polijas dzelzceļa infrastruktūru, ir līdz 1500 tonnām, bet Vācijā - ap 500 tonnu smagi kravas vilcieni. Tikmēr Latvijā dzelzceļa infrastruktūra pilnā apjomā atbilst 22,5 tonnu ass noslodzei jeb spēj nodrošināt smago kravu pārvadājumus.

Galerijas (1)

Latviju tranzītā no Ķīnas šķērsojis rekordgarš konteinervilciens

$
0
0

Neskatoties uz COVID-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem globālajos tirgos, LDz turpina nodrošināt regulārus kravu pārvadājumus, to skaitā arī garsastāva kravas vilcienu pārvadājumus no Āzijas uz Eiropu. Šādu īpaši garo vilcienu pārvadāšana Latvijas teritorijā ir iespējama, pateicoties pēdējo mēnešu laikā izveidotajam sadarbības projektam ar Krievijas dzelzceļu par īpaši garu vilcienu sastāvu pārvadājumiem, un šādu pārvadājumu iespēju nodrošina arī LDz augstā infrastruktūras kvalitāte.

Ceturtdien, 9.aprīlī, maršrutā Ķīna–Krievija–Latvija–Lietuva–Kaļiņingrada Latvijas teritoriju šķērsoja iespaidīgs kravas vilciena sastāvs ar 100 TEU konteineriem, sasniedzot viena kilometra garumu.

“Sarunas ar Krievijas dzelzceļu par īpaši garu vilcienu sastāvu pārvadājumu organizēšanu uz Kaļiņingradas apgabalu cauri Latvijai sākās jau pagājušā gada oktobrī, un februāra beigās noslēdzām vienošanos par sadarbības uzsākšanu. Esmu gandarīts, ka pašlaik jau redzam pirmos mūsu darba rezultātus – pēdējā mēneša laikā tranzītā no Ķīnas cauri Latvijai ir nosūtīti vairāki konteinervilcieni, turklāt pēdējais, šodien Latviju šķērsojošais, ir rekordgarš,” uzsver LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

 “Šādu tehniski sarežģītu pārvadājumu veikšana laikā, kad daudzas nozares ir spiestas atrasties dīkstāvē, ir nepārprotams signāls mūsu partneriem, ka LDz ir gatavs pielāgoties jauniem apstākļiem un izaicinājumiem par spīti esošajai situācijai pasaulē, turklāt LDz infrastruktūras kvalitāte ļauj nodrošināt īpaši smagu vilcienu sastāvu pārvadājumus,” turpina LDz valdes priekšsēdētājs M.Kleinbergs.

Vilciens, kas 2.aprīlī devās no Ķīnas, Latvijas-Krievijas robežu šķērsoja ceturtdienas naktī, un, pateicoties SIA “LDz Loģistika” “vienas pieturas aģentūras” pakalpojumiem robežšķērsošanas un muitas procedūrām elektroniskajā vidē, vilciens bez kavēšanās varēja turpināt ceļu. SIA “LDz CARGO” nodrošināja kravas vilciena sastāva nogādāšanu tālāk līdz Latvijas - Lietuvas robežai.

Visi pēdējā mēneša laikā veiktie konteinervilcienu pārvadājumi maršrutā Ķīna–Krievija–Latvija–Lietuva–Kaļiņingrada tiek organizēti, LDz sadarbojoties ar Krievijas dzelzceļa meitas kompāniju “TransContainer”.

Īpaši garo kravas vilcienu pārvadājumi tiek nodrošināti, turpinot LDz ilggadējo sadarbību ar Krievijas dzelzceļu, kā arī pamatojoties uz šī gada februārī noslēgto vienošanos starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Krievijas dzelzceļu par garsastāva vilcienu pārvadājumiem uz Kaļiņingradas apgabalu.

Galerijas (1)

Gājēju tunelī zem dzelzceļa Ogrē sāksies iekšdarbi

$
0
0

Pateicoties piemērotajiem laika apstākļiem, gājēju tuneļa būvniecība Ogrē norit ātrāk, nekā sākotnēji plānots un tuvākajā laikā paredzēts sākt iekšdarbus.

Līdz šim būvnieki ir izbetonējuši galvenās konstrukcijas un patlaban ir atjaunota arī iepriekšējā vilcienu satiksme pa sliežu ceļiem, proti - satiksmei var tikt izmantoti visi sliežu ceļi.

Atgādinām, ka gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsošanu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu. Tunelis pilsētā savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu.

Saskaņā ar projektu gājēju tunelis atradīsies zem sliežu ceļiem un tam būs divas ieejas, kas būs aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. 

Tuneļa izbūvē tiek izmantots monolīta dzelzsbetons, mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes tiks veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas būs no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm paredzēta automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Būvniecības darbus veic pilnsabiedrība “BMGS-Viadukts”, ar kuru noslēgtais līgums paredz, ka gājēju tunelis ekspluatācijā ir jāpieņem šī gada 20.novembrī.

Galerijas (1)

Koncerns “Latvijas dzelzceļš” turpina intensīvu darbu pie procesu optimizācijas un konkurētspējas uzlabošanas

$
0
0

Lai nodrošinātu koncerna "Latvijas dzelzceļš" (LDz) konkurētspēju un atjaunotu finanšu stabilitāti, šī gada pirmajā ceturksnī LDz vadības komanda intensīvi strādāja gan pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, procesu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas, gan arī būtisku darbu ieguldīja koncerna esošā biznesa modeļa izvērtēšanā un jauna biznesa modeļa izveidē. Vienlaikus, apzinoties nespēju šogad īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus bez valsts līdzdalības, LDz Satiksmes ministrijā iesniedza informatīvo ziņojumu par nepieciešamību saņemt valsts līdzfinansējumu turpmākās darbības nodrošināšanai.

Pirmajā ceturksnī pa LDz infrastruktūru pārvadāti 5,98 miljoni tonnu kravu, kas ir par 48,7% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Joprojām lielāko apjomu veido akmeņogļu pārvadājumi (21,0%) un naftas un naftas produktu pārvadājumi (arī 21,0%), kas salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir samazinājušies attiecīgi par 76,7% un 53,2%. Tikmēr palielinājums ir vērojams cita veida kravās - lopbarības un rapša pārvadājumi 2020. gada 1. ceturksnī sasniedza 679,6 tūkstošus tonnu, kas ir par 45,6 % vairāk nekā 2019. gada 1. ceturksnī, savukārt sēklu un eļļas augu pārvadājumi 2020. gada 1. ceturksnī sasniedza 169,13 tūkstošus tonnu, kas ir 4,6 reizes vairāk nekā pērn.

Palielinoties vilcienu satiksmes popularitātei, pasažieru pārvadājumu jomā bija vērojams pieaugums par 2,3% salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem trim mēnešiem - kopumā pārvadāti 3,75 miljoni pasažieru.

VAS "Latvijas dzelzceļš" ieņēmumi ir tieši atkarīgi no pārvadājumu apjomiem, tādējādi kravu pārvadājumu apjoma būtiska samazinājuma rezultātā arī LDz ieņēmumi būtiski saruka. 2020. gada 1. ceturksnī VAS "Latvijas dzelzceļš " neto apgrozījums veidoja 34,14 miljonus eiro, kas ir par 17,17 miljoniem eiro  jeb 33,5% mazāk kā 2019. gada 1. ceturksnī.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu apjomus un to prognozes, jau 2019. gada nogalē LDz uzsāka darbu pie tehnoloģisko procesu un izmaksu pārskatīšanas, tostarp pieņemot lēmumu par pakāpenisku darbinieku skaita optimizāciju.

Tomēr, neskatoties uz plaša spektra uz izmaksu optimizāciju vērstajām aktivitātēm, kā arī citiem darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, LDz 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumu kritums ir tik būtisks, ka LDz no saviem līdzekļiem nespēj segt visas izmaksas, kas ir saistītas ar dzelzceļa tīkla darbības nodrošināšanu pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē.

Lai stabilizētu uzņēmuma finanšu situāciju, 2020. gada martā atkarīgo sabiedrību dalībnieku sapulcē tika nolemts no atkarīgo sabiedrību iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksāt dividendes, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus un uzlabojot VAS "Latvijas dzelzceļš " naudas plūsmu 19,2 miljonu eiro apmērā. Tikai pateicoties šiem, vienreizējiem ieņēmumiem, LDz 2020. gada 1. ceturksni varēja noslēgt ar peļņu 9, 42 miljonu  eiro apmērā.

Turklāt, atbilstoši Daudzgadu līgumam "Par VAS "Latvijas dzelzceļš " pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu ", LDz, ņemot vērā 2020.gada 1.ceturkšņa rezultātus, šā gada martā sagatavoja  un iesniedza Satiksmes ministrijā informatīvo ziņojumu par finanšu stāvokli un infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informēja nozares ministriju arī par nepieciešamību palielināt Sabiedrības pamatkapitālu.

Lai veicinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, arī turpmākajos šī gada mēnešos tiks turpināts darbs pie procesu pilnveidošanas, kā arī būtiska uzmanība tiks veltīta mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai. Pēc LDz jaunā biznesa modeļa izveides un apstiprināšanas tiks uzsākta tā pakāpeniska īstenošana, un, balstoties uz jaunizveidoto biznesa modeli, LDz vadības komanda strādās arī pie jaunas LDz vidēja termiņa stratēģijas sagatavošanas.

LDz pamatfunkcija ir dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana atbilstoši visām kvalitātes prasībām, un domājot par konkurētspējas uzlabošanu, kā arī nodrošinot infrastruktūras kvalitāti un drošību, finansiālo iespēju robežās turpināsies darbs pie Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija"īstenošanas, par kura būvniecību 2019. gadā tika noslēgts līgums. Paredzēts īstenot arī pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu atbilstoši Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022. gadam un Latvijas dzelzceļa vidēja termiņa darbības stratēģijā 2017.-2022. gadam noteiktajiem investīciju plāniem. Tāpat tiks turpināta rīcības plāna trokšņa mazināšanai dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti, lielāku par 30 000 vilcieniem gadā, laika periodam no 2019. līdz 2023. gadam, īstenošana.

Galerijas (1)

Viewing all 655 articles
Browse latest View live


<script src="https://jsc.adskeeper.com/r/s/rssing.com.1596347.js" async> </script>