Pārskatot VAS "Latvijas dzelzceļš'"  (LDz) projektu prioritātes, projektu īstenošanas iespējas un neatliekamību, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir pieņēmis lēmumu projekta “Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība: būvniecība” īstenošanu pašlaik atlikt un iekļaut to priekšlikumos ES fondu līdzekļu piesaistei nākamajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam, tādējādi pašlaik atklātais konkurss “Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība: būvniecība” tiek pārtraukts.

LDz turpina šādu projektu īstenošanu ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu: 

•           Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija; 

•           Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija; 

•           Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība.

Turklāt tuvākajā laikā LDz plāno sagatavot projektu “Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija” Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piesaistei.

1919. gada oktobrī Latvijas Valsts dzelzceļu vadība vērsās pie Latvijas dzelzceļniekiem ar uzsaukumu: "Strādnieki un kalpotāji! Ienaidnieks apdraud mūsu zemi, draud samīt mūsu patstāvību un iznīcināt mūsu brīvību. Visiem, kas spēj nest ieročus, jāiet palīgā mūsu kareivjiem. Nav cienīgs savas tēvijas tas, kas šinī brīdī atraujas no sava pilsoņa pienākuma. Pierakstāties atsevišķā apsardzības rotā!"

Šī iniciatīva guva plašu atbalstu un 1919. gada 20. oktobrī tika izveidota Apsardzības rota Rīgā, kā arī teritoriālas Apsardzības komandas pa visu Latvijas dzelzceļu tīklu. Lai gan iestāšanās šajās struktūrās bija brīvprātīga, tiek lēsts, ka aptuveni 1500 mūsu dzelzceļnieku izteica piekrišanu paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem uzņemties arī dzelzceļa infrastruktūras un citu Latvijas dzelzceļu objektu apsardzību.

Tas, kādam riskam sevi pakļāva mūsu darbinieki bija jau zināms, jo oktobra trauksmainajās dienās apsargājot dzelzceļus krita pieci dzelzceļnieki un vairāki guva smagus ievainojumus.

Bojā gājušo piemiņai 1934. gadā pie Latvijas Valsts dzelzceļu Virsvaldes nama Gogoļa ielā 3 ieejas durvīm tika uzstādīta piemiņas plāksne kritušo dzelzceļnieku piemiņai. Šī plāksne pēc Latvijas Dzelzceļnieku biedrības iniciatīvas tika atjaunota 90. gados.

1992. gadā tika atjaunota arī Latvijas dzelzceļu apsardzība - VU "Latvijas dzelzceļš"ģenerāldirektora tiešā pakļautībā izveidots Apsardzes iecirknis uz kura bāzes 2003. gadā tika dibināts VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmums SIA "Dzelzceļa apsardze". 2007. gadā to pārdēvēja par SIA "LDZ Apsardze".

Latvijas dzelzceļu 100 gadu pastāvēšanas laikā dzelzceļa apsardzības jautājums ir risināts dažādi. 20. gadsimta 20.-30. gados sliežu ceļu un tiltu apsardzība tika uzticēta Ceļu daļu darbiniekiem. Lielākajiem tiltiem tika nodrošināta pastāvīga apsardze, savukārt sliežu ceļus un mazākos tiltus regulāri apsekoja remontstrādnieki.

Otrā pasaules kara un pirmajos pēckara gados dzelzceļu apsardzība tika nodota militāristu pārziņā, savukārt kopš 1949. gada visos Padomju Savienības dzelzceļos apsardzības funkcijas sāka pildīt tā dēvētā Militārā dzelzceļu apsardze.

Tieši uz šīs struktūras bāzes arī tika izveidots VU "Latvijas dzelzceļš" Apsardzes iecirknis, kura funkcijas neaprobežojās vien ar dzelzceļa infrastruktūras un svarīgāko tiltu apsargāšanu. Trauksmainajos 90. gados īpaši populāras kļuva degvielas zādzības no dzelzceļa cisternām. Tobrīd Apsardzes iecirknim izveidojās laba sadarbība ar Latvijas Republikas Zemessardzi, kā rezultātā daudzus šādus degvielas zādzības mēģinājumus izdevās novērst.

Apsardzes iecirkņa darbību aizvien dažādojot un pilnveidojot, 2003. gadā tas pārtapa par patstāvīgu uzņēmumu, kas šobrīd ļauj piedāvāt plašu fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumu spektru klientu un viņu īpašuma drošībai.

SIA "LDZ Apsardze" nodrošina praktiski visus pieejamos apsardzes pakalpojumus kā koncerna "Latvijas dzelzceļš" uzņēmumiem tā arī daudziem citiem Latvijas komersantiem un privātpersonām, kā arī sadarbībā ar Kazahstānas uzņēmumu "Samai" tiek nodrošināta dzelzceļa kravu apsardze no Baltijas valstīm līdz Kazahstānai.

Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļu uzņēmumi vienojušies par ciešākas sadarbības veicināšanu, lai piesaistītu jaunus kravu veidus, kā arī izstrādātu jaunus loģistikas piedāvājumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Šāda vienošanās panākta, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Mārim Kleinbergam 6.novembrī tiekoties ar Baltkrievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Morozovu.

Dzelzceļa uzņēmumu vadītāju tikšanās laikā pārrunāti līdzšinējie rezultāti kravu pārvadājumu jomā un iespējamie risinājumu pārvadājumu apjoma palielināšanai. Puses vienojās ciešāk sadarboties arī mārketinga jomā, lai piesaistītu jaunas kravas, diversificētu kravu bāzi, kā arī izstrādātu jaunus loģistikas piedāvājumus un konkurētspējīgu tarifu politiku.

Šī gada deviņos mēnešos satiksmē starp Baltkrieviju un Latviju kopumā pārvadāti 18,4 miljoni tonnu kravu, kas ir 83,2% apmērā no pērn šajā periodā pārvadāto kravu apjoma.  Lai gan ir vērojams pārvadāto naftas produktu apjoma samazinājums (deviņos mēnešos pārvadāti 2,6 miljoni tonnu), būtisks pieaugums ir bijis kokmateriālu kravu pārvadājumos - tas deviņu mēnešu periodā ir par 34,6% lielāks nekā 2018.gada deviņos mēnešos.

Savukārt ar konteinervilcienu "ZUBR"šī gada deviņos mēnešos ir pārvadāti 4,9 tūkstoši konteineru, kas ir sasnieguši 88,5% apmēru, salīdzinājumā ar šo periodu 2018.gadā. Tranzītpārvadājumos caur Baltkrieviju uz Latviju un atpakaļ ir pārvadāti 13 miljoni tonnu. Tranzītā pārsvarā tiek vestas akmeņogles, naftas produkti, graudi un melnais metāls. Tikmēr ar ekspresvilcienu Minska-Rīga šogad Baltkrievija uz Rīgu nosūtījusi 6928 vagonus, savukārt no Rīgas uz Minsku vesti 19 365 vagoni.

Tikšanās laikā pārrunāti arīdzan pasažieru pārvadājumu rezultāti šajā gadā, un līdzšinējā tendence liecina par pasažieru skaita palielināšanos. Proti, šī gada deviņos mēnešos satiksmē starp Minsku un Rīgu kopumā ir pārvadāti 15,5 tūkstoši pasažieru, kas ir par 15,3% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.  Abu dzelzceļa uzņēmumu vadība vienojās, ka ir nepieciešams strādāt pie pasažieru skaita palielināšanas, tostarp padarot pārvadājumus ar vilcienu konkurētspējīgākus un pasažieriem ērtākus. Tā būtu gan būtu ciešāka sadarbība ar tūrisma kompānijām, gan arī kombinēto transporta biļešu piedāvājuma izstrāde, lai tūristi varētu savlaicīgi saplānot ceļojumu ar dažādiem transporta veidiem un iegādāties nepieciešamos ceļojuma dokumentus. Tāpat plānots meklēt risinājumus, lai pasažieriem brauciens ar vilcienu starp abām galvaspilsētām būtu ātrāks.

Ņemot vērā, ka 2021.gada pavasarī Rīgā un Minskā norisināsies Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem, LDz un Baltkrievijas dzelzceļš sadarbosies, lai nodrošinātu līdzjutējiem ērtu satiksmi starp abu valstu galvaspilsētām. Šim nolūkam plānots izstrādāt speciālu vilcienu kursēšanas grafiku. Darbs pie šī jautājuma turpināsies, sagatavojot vilcienu kustības grafiku 2020./2021.gadam.

Šonedēļ Rēzeknes 5.vidusskolā norisinājās “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas, kuru laikā skolēni tika iepazīstināti ar to, kā tiek radītas videospēles un kādas eksaktās zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu strādāt šajā industrijā.

Ar mērķi veicināt skolēnu interesi padziļināti apgūt STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) jeb eksaktos priekšmetus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) organizē klātienes tikšanās skolās visos Latvijas reģionos. 5.novembrī “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas norisinājās Rēzeknes 5.vidusskolā.

“KonkuretSPĒJĪGS” sarunu laikā ar projektu iepazīstināja tā veidotāji – LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa un nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule. Pasākumā viesojās arī videospēļu studijas Soaphog videospēļu dizainere Margarita Romančenko, kura skolēniem parādīja un pastāstīja, kā tiek veidotas videospēles, akcentējot, kādas STEM zināšanas ir nepieciešamas, lai strādātu šajā nozarē. Videospēļu dizainere stāsta:  „Bieži vien liekas, ka videospēļu veidošana ir viegla – sēdi un visu dienu spēlē spēles. Taču - tā nepavisam nav, jo ir daudz posmu, kuriem “jāiet cauri”, lai iegūtu gala produktu. Turklāt nepieciešams plašas zināšanu, it īpaši eksakto zinātņu jomā. Piemēram, veidojot animācijas, ir jāzina matemātika, jo ir jāaprēķina, kādos izmēros būs videospēļu tēli, jāredz, kā tie izskatīsies telpiski utt. Ir daudzi un dažādi posmi spēļu radīšanā, un visos ir nepieciešama liela precizitāte un zināšanas.”

LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa iepazīstināja Rēzeknes 5.vidusskolas skolēnus ar mājas lapu, kas ir palīgs ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem un skolotājiem: “Nereti skolēniem STEM priekšmetu apgūšana sagādā grūtības. Iemesli ir dažādi – varbūt trūkst intereses, motivācijas, neredz saikni un nesaprot, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Tas nozīmē, ka mācību procesam jāpieiet no citas puses. Mājas lapā www.steamup.lv ir pieejama informācija par to, kāpēc jāapgūst STEM priekšmeti un kādās profesijās var tos pielietot.”

Pasākuma izskaņā skolēniem STEaMup laboratorijā tika demonstrēti eksperimenti, kurus vadīja LU Fizikas institūta zinātnieks Arvīds Viesturs Vimba.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) gada laikā ir būtiski uzlabojis savas pozīcijas videi draudzīgāko uzņēmumu reitingā, kā arī ierindojas starp videi draudzīgākajiem uzņēmumiem valsts lielo kapitālsabiedrību kategorijā.

Saskaņā ar Balticbrands veikto izvērtējumu, "zaļāko" uzņēmumu topā LDZ ierindojas 36.vietā, kas ir kāpums par 24 pozīcijām, salīdzinājumā ar 2018.gadu.

Lielo valsts uzņēmumu kategorijā LDz ieņem 4.vietu.

Mīlētāko zīmolu topā LDz kopš 2018.gada ir pakāpies par 27 pozīcijām, šogad ierindojoties 19.vietā. Lai gan kopējais valsts uzņēmumu tēls kopš pagājušā gada ir nedaudz krities, LDz ir saglabājis augšupejošu dinamiku. Valsts uzņēmumu grupā arī šajā kategorijā LDz ierindojas 4.vietā.

Mīlētāko zīmolu topā viens no augstākajiem vērtējumiem starp visiem uzņēmumiem LDz ir sociālās atbildības kategorijā - 4.vieta. Savukārt starp lielajiem valsts uzņēmumiem LDz šajā kategorijā ierindojas 2.vietā.

Viena no LDz vērtībām ir atbildība pret vidi, tāpēc savās ikdienas darbībās LDz ievieš videi draudzīgus risinājumus, tostarp attīstot videi draudzīgu un efektīvu dzelzceļa transportu un atjaunojot vilces parku. Lai mazinātu savu ietekmi uz vidi, LDz veic vēsturiskā piesārņojuma likvidēšanu vietās, kur tas vēl ir saglabājies, ir izvietotas vides kvalitātes monitoringa stacijas, kā arī tiek modernizēts ritošais sastāvs, padarot to videi draudzīgāku.

Apjomīgākais projekts, kam nākotnē paredzama pozitīva ietekme uz vides stāvokļa uzlabošanu, ir dzelzceļa tīkla elektrifikācija, kas tostarp paredz arī CO2 izmešu samazināšanos.

Šogad graudu novākšanas sezonā – jūlijā-oktobrī pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru pārvadāti 569 173 tonnu vietējo graudkopju kravu, kas ir par 54,7% vairāk nekā pērn šajā periodā. Šādi pārvadājumu apjomi sasniegti gan pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar ilggadīgiem sadarbības partneriem graudu nozarē, gan arī LDz meitasuzņēmumu SIA "LDz Cargo" un SIA "LDz Loģistika" iepriekšējos gados uzkrātajai pieredzei šo pārvadājumu organizēšanā un izpildē.

Vēl pirms aktīvās graudu novākšanas sezonas SIA "LDz Cargo" un SIA "LDz Loģistika" vadība tikās ar sadarbības partneriem, lai pārrunātu gaidāmās ražas tendences un plānotos pārvadājumu apjomus, kā arī izrunātu gan graudu pārvadāšanai nepieciešamo vagonu apjomu, gan citus aktuālos jautājumus, kas ir būtiski, lai pārvadājumi pa dzelzceļu noritētu bez sarežģījumiem un maksimāli efektīvi.

Rūpīgās plānošanas un sadarbības, kā arī labās graudu ražas rezultātā trīs mēnešu laikā - jūlijā, augustā un septembrī pa LDz infrastruktūru pārvadāti 569 173 tonnu vietējo graudu. Lielākie apjomi pārvadāti augustā un septembrī - attiecīgi 226 610 tonnu un 174 359 tonnu graudu, kas ir par 96,5% un 56,9 % vairāk nekā šajos mēnešos pērn. Lielākā daļa vietējo graudu kravu nogādāti uz ostām - kopumā 520 669  tonnu kravu, kas tālāk eksportētas uz citām valstīm. Savukārt kopumā pa LDz infrastruktūru jūlijā-oktobrī pārvadāti 1,7 miljoni tonnu gan vietējās, gan ārvalstu izcelsmes graudu kravu, kas ir par 9,4% vairāk nekā pērn šajos mēnešos.

Graudu sezonas noslēgumā kopīgi ar SIA "LDz Cargo" un SIA "LDz Loģistika" vadību pārrunājot aizvadītās graudu novākšanas sezonas rezultātus un nākamās sezonas prognozes, graudkopji provizoriski lēsa, ka arī nākamā gada graudu kravu apjoms būs ne mazāks par šī gada apjomu, ņemot vērā, ka sējumu platības ar katru gadu palielinās. Atsevišķi graudkopji pauda apņemšanos līdz nākamajai sezonai veikt uzlabojumus arī savā darbībā, tostarp palielināt infrastruktūras kapacitāti, uzbūvējot papildus tilpnes graudu uzglabāšanai.

Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kura tuvumā jāievēro īpaša modrība un piesardzība. Katru gadu tiek fiksēti desmitiem negadījumu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm vai to tuvumā, un, kā liecina statistika, lielākā daļa negadījumu ir saistīti ar autovadītāja neuzmanību un nevērīgu izturēšanos pret ceļu satiksmes noteikumiem.

VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) statistika liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos notikušas jau 6 sadursmes starp automašīnu un vilcienu. Turklāt autovadītāju neapdomības un neuzmanības dēļ katru gadu tiek fiksēti arī negadījumi, kuros tiek traucēta aizsargbarjeras vai luksofora darbība. Šogad uz dzelzceļa pārbrauktuvēm visā Latvijā ir fiksēti 50 negadījumi, kuros tika traucēta aizsargbarjeras darbība, un 3 negadījumi, kuros traucēta pārbrauktuves luksofora darbība.

Aizvadītajos gados negadījumu skaits uz dzelzceļa pārbrauktuvēm būtiski nesamazinās, kas liek secināt, ka sabiedrība kopumā nepievērš pietiekamu uzmanību drošai dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanai. Tomēr, ilgākā laika periodā (pēdējo 20 gadu laikā), uzlabojot dzelzceļa pārbrauktuvju infrastruktūru, ir izdevies samazināt negadījumu skaitu.

“Autovadītāji bieži vien steigā neaizdomājas par riskiem, kas var rasties, neievērojot noteikumus uz dzelzceļa pārbrauktuvēm – automašīnas bojājumi ir nieks salīdzinājumā ar risku zaudēt dzīvību. Turklāt, pārkāpjot noteikumus, autovadītāji ne tikai riskē ar savu dzīvību, bet arī vilciena pasažieru dzīvībām. Tādēļ aicinu autovadītājus ziedot kādu papildus minūti pie pārbrauktuves un, lieki neriskējot, droši aizbraukt līdz savam galamērķim,” stāsta Dainis Zvaners, LDz galvenais tehniskais inspektors.

Autovadītāji mēdz būt nepacietīgi un pārdroši, šķērsojot pārbrauktuves laikā, kad tai tuvojas vilciens, un apzināti ignorē nolaistas drošības barjeras, kā arī mirgojošus brīdinājuma signālus. Turklāt autovadītājiem ir netikums neaprēķināt to, vai viņiem pietiks vietas aiz dzelzceļa sliedēm, kā rezultātā tiek radīts liels apdraudējums apkārtējo drošībai un savai dzīvībai. Tāpat ir novērojama tendence, ka autovadītāji pilnībā neaptur savu transportlīdzekli pirms STOP zīmes vai apzīmējuma uz ceļa un nepārliecinās par drošību pirms šķērso dzelzceļa pārbrauktuvi.

Lai veicinātu drošību uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, LDz vēlas atgādināt autovadītājiem dažus vienkāršus noteikumus, kas ievērojami samazinās nelaimes gadījumu riskus. Pirms šķērso dzelzceļa pārbrauktuvi – apturi automašīnu, lai pārliecinātos par drošību, ievēro brīdinošo signālu, ceļa zīmes, pārbrauktuves barjeru, kā arī izvērtē, vai varēsi šķērsot sliedes pilnībā, neapstājoties uz tām.

Kā ziņots iepriekš, šī gada jūnijā LDz sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem jauniešiem nāca klajā ar dziesmu “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!”, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību un akcentētu drošības noteikumu ievērošanu dzelzceļa sliežu tuvumā. Kampaņas dziesmas tapšanā iesaistījās tenisiste Aļona Ostapenko, dziedātājs Markus Riva, latviešu rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs, Latvijas profesionālais skrituļslidotājs, inlaineris Nils Jansons un YouTube blogere Sindija Lo. Viens no dziesmas pantiem ir aicinājums vērst tieši autobraucēju uzmanību drošībai un ceļa satiksmes noteikumu ievērošanai dzelzceļa sliežu tuvumā. “Kad Tu pie stūres atrodies, ja mirgo sarkans apstājies, visdrošāk būs ja nesteigsies, tad vilciens sānā netrieksies.”

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/

Kampaņas video: https://www.youtube.com/watch?v=A29OpZmVdE8

Laikraksta "Dienas Bizness" ikgadējā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) saņēmis īpašu novērtējumu par ieguldīto darbu kvalitatīvas informācijas atspoguļošanā - Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālbalvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā.

LDz ir viens no 30 tūkstošiem uzņēmumu, kas ik gadu CSP iesniedz dažādus rādītājus par savu saimniecisko darbību. Vienlaikus uzņēmums aktuālo informāciju publisko savā mājaslapā "www.ldz.lv", kur ir pieejami gan ikgadējie un ceturkšņu pārskati, ilgtspējas ziņojums, bet arī īpaši sagatavots statistikas buklets par galvenajiem darba rādītājiem aizvadītajā gadā.

"Reizi gadā mums ir jāpieņem grūts un izsvērts lēmums – kuram uzņēmumam īpaši pateikties par sadarbību, jo kandidātu ir daudz. Balvu mēs šogad nododam uzņēmumam, kuram ir liela nozīme Latvijas ekonomikā, par ko liecina 20 dažādās statistikas veidlapas, ko šis uzņēmums mums sniedz," apbalvošanas ceremonijā pauda CSP vadītāja Aija Žīgure.

LDz ir atbildīgs par to, lai ikvienam būtu pieejami precīzi un jaunākie statistikas dati par tā saimniecisko darbību. Atvērtība un sadarbība ar statistikas apkopotājiem ļauj radīt sabiedrībā objektīvu priekšstatu par dzelzceļa nozari, tās pienesumu valsts tautsaimniecībai un kopumā - par uzņēmuma ietekmi uz valsts ekonomikas procesiem.

“Dzelzceļš Latvijas teritorijā pastāv jau 160 gadu, un šajā laikā Latvijā ir uzbūvēts vairāk nekā pustūkstotis staciju ēku. Protams, daudzas no tām ir gājušas bojā kara gados, vēl daudzas citas ir tikušas slēgtas līdz ar šaursliežu dzelzceļu slēgšanas bumu pagājušā gadsimta 60.–70. gados un deviņdesmito gadu ekonomisko satricinājumu rezultātā. Tomēr daudzas no šīm vēsturiskajām stacijām turpina savu dzīvi, tikai citā – māju – statusā,” tā grāmatas “Nākamā pietura – MĀJAS” prezentācijā medijiem Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vecajā uzgaidāmajā zālē šodien, 22. novembrī stāstīja “Latvijas dzelzceļš” (LDz) industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

Grāmatā “Nākamā pietura – MĀJAS” fotogrāfijās un stāstos iemūžināts dzelzceļa staciju – kādreizējo pasažieru ēku un dzelzceļnieku kazarmu jaunais liktenis. Izdevuma autores ir antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere, kuras, lai radītu grāmatu, devās deviņu mēnešu ilgā ekspedīcijā, apbraukājot vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju un dzelzceļnieku kazarmu, fotografējot, uzklausot vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus un izzinot, kas ar šīm celtnēm ir noticis.

"Mēs bijām patīkami pārsteigtas par ekspedīcijās piedzīvoto. Intervijās dzirdējām daudzus un dažādus stāstus par to, kā dzelzceļš un stacijas ietekmējuši cilvēku dzīvi. Mums bija lērums sirsnīgu sarunu ar dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkiem – gan desmitgadīgo Totu Oliveru, kurš palīdz vecākiem saimniekot Ērgļu stacijā un šiverīgi mums piedāvā kafiju, gan Ritu no Elkšķenes stacijas, kuras ģimeni dzelzceļā pārstāvējušas jau piecas paaudzes un kura negrib bildēties pat par miljonu," emocionāli atcerējās viena no izdevuma autorēm, antropoloģe Elīna Kursīte.

“Dzelzceļā stacijas Latvijā nereti projektētas un celtas kā īpaši lepnas lielo pilsētu vizītkartes, un ir patiesi aizraujoši šajā grāmatā izlasīt, kāds ir gan lepno stacijas celtņu, gan pieticīgāko ēku liktenis mūsdienās, un daudzie pozitīvie piemēri pārsteidz un iepriecina," saka LDz industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.

"Vairākās stacijās savas vecumdienas aizvada bijušie dzelzceļa darbinieki, tāpēc nereti klausījāmies sentimenta un dzelzceļa patriotisma pilnos stāstos par darba gadiem. Ekspedīcijā vairākkārt pārliecinājāmies par dzelzceļnieku kopienas saitēm. Šī kopiena savā ziņā ir kā paplašināta ģimene, kā kolēģu virknējums, kas tiešā mērā nelielos laika intervālos atkarīgi viens no otra, vienlaikus atrodoties vairāku kilometru attālumā. Kā saka Zigurds, kurš dzīvo Zvāres stacijā, dzelzceļa kopiena ir ļoti vienota: "Ja aizbrauc uz kādu citu dzelzceļa līniju, vienmēr atradīsies kopīga valoda." Mēs patiesi ceram, ka stacijas nezaudēs savu būtiskumu un tiks novērtētas arī tad, ja kādu iemeslu dēļ to funkcijas ir mainījušās. Bez šaubām gribam novēlēt arvien jaunu dzelzceļnieku dinastiju veidošanos, caur kurām nebeigtu vīties staciju lepnuma esence," atzīmē Liene Millere.

Grāmatā “Nākamā pietura – MĀJAS” ir apkopots unikāls Latvijas arhitektūras un kultūras mantojums – gan ēkas, kas atgādina īstas lauku muižiņas, gan koka celtniecības šedevri, gan būves, kas līdzinās barakām, gan padomju laika industriālās būvniecības piemēri. Tās ir kādreizējās pasažieru staciju ēkas un dzelzceļnieku kazarmas, kuras pašlaik tiek izmantotas pilnīgi citiem mērķiem un kuras fotogrāfijās un stāstos iemūžinātas jaunajā grāmatā. Jauno izdevumu interesenti varēs iegādāties Jāņa Rozes, Valtera un Rapas, kā arī Globusa grāmatnīcās. Tāpat arī “Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā”.

Grāmatas atvēršanas svētkos skatījumā par staciju dzīvi un to nozīmi mūsdienās, kā arī par to, kā tas ir, kad nejauši kļūstat par stacijas aizbildņiem un rūpējaties par šīm vērienīgajām ēkām, dalījās Airītes stacijas saimnieki Pēteris un Kristīne Stumburi.

Grāmata ir tapusi sadarbībā ar LDz darbiniekiem. Balstoties uz Latvijas dzelzceļa muzeja darbinieku sarakstīto monogrāfiju "Dzelzceļi Latvijā" un dzelzceļa speciālistu ieteikumiem, izstrādāti bijušo staciju apsekošanas maršruti.

Pagājušajā nedēļā vēju pilsētā, Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolā norisinājās “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas, kuru laikā dziedātāja un digitālā satura veidotāja Paula Dundere iepazīstināja skolēnus ar to, kas kopīgs ir mūzikai un fizikai.

Ar mērķi veicināt skolēnu interesi padziļināti apgūt STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) jeb eksaktos priekšmetus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) organizē klātienes tikšanās skolās visos Latvijas reģionos. Ceturtās “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas norisinājās Kurzemē – Liepājā.

“KonkuretSPĒJĪGS” sarunu laikā ar projektu iepazīstināja tā veidotāji – LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa un nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule.

Pasākumā viesojās arī dziedātāja un digitālā satura veidotāja Paula Dundere, kura pastāstīja un parādīja, kā fizikas zināšanas palīdz izprast notiekošo mūzikā: “Vienmēr šķiet, ka mūzika ir tikai radoša nodarbe un reti kurš aizdomājas, ka pat mūzikā saskaramies ar vienu no eksaktajiem mācību priekšmetiem – fiziku. Es pati nebiju par to aizdomājusies līdz brīdim, kad pievērsos mūzikai profesionāli. Piemēram, spēlējot ģitāru, ir jāņem vērā, ka katra ģitāras stīga ir cita biezuma, līdz ar to katra veido citādu vibrāciju. Tieši šī iemesla dēļ no katras stīgas rodas citāda skaņa. Mūzikā lielu lomu spēlē arī citi fizikas termini – frekvence, skaņas viļņi, tonis un atbalss.”

LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas skolēnus iepazīstināja ar mājas lapu, kas ir palīgs ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem un skolotājiem: “Nereti skolēniem STEM priekšmetu apgūšana sagādā grūtības. Iemesli ir dažādi – varbūt trūkst intereses, motivācijas, neredz saikni un nesaprot, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Tas nozīmē, ka mācību procesam jāpieiet no citas puses. Mājas lapā www.steamup.lv ir pieejama informācija par to, kāpēc jāapgūst STEM priekšmeti un kādās profesijās var tos pielietot.”

Pasākuma laikā skolēnus gan izglītoja, gan izklaidēja fiziķis Arvīds Viesturs Vimba, kurš STEaMup laboratorijā demonstrēja dažādus eksperimentus.

LDz sadarbībā ar nodibinājumu „Iespējamā misija” šī gada pavasarī prezentēja projektu „Latvijas Dzinējspēks”, kura ietvaros radīta mājas lapa – www.steamup.lv, kas ir kā palīgs skolēniem, kā arī viņu vecākiem un skolotājiem eksakto mācību priekšmetu un dabas zinību apgūšanā.

Projekts ir izstrādāts, lai veicinātu skolēnu izpratni par STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) plašo pielietojamību un lai iedvesmotu un motivētu apgūt šos priekšmetus. Projekta ietvaros skolēni, vecāki un skolotāji no jauna tiek iepazīstināti ar eksaktajiem priekšmetiem, atklājot, ka STEM apgūšana neaprobežojas tikai ar ierastajām skolas mācību grāmatām, līdz ar to padarot mācīšanos daudzpusīgāku.

Šonedēļ Elejas vidusskolā tika aizvadītas šīs gada noslēdzošās “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas, kuru laikā Youtubere un digitālā satura veidotāja Santa Buša pastāstīja par bioloģijas nozīmi ikdienā - cik svarīgi izprast pasauli, lai mēs spētu dzīvot zaļi, domāt ilgtermiņā un saglabātu dabas resursus.

Vairāku mēnešu laikā esam viesojušies visos Latvijas reģionos, piecās dažādās skolās un 26.novembrī viesojāmies Zemgalē, Elejas vidusskolā. “KonkuretSPĒJĪGS” sarunu laikā Elejas vidusskolas skolēnus ar projektu iepazīstināja tā veidotāji – LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa un nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule.

Pasākumā viesojās arī Youtubere un digitālā satura veidotāja Santa Buša, kura pastāstīja, cik nozīmīgas ir zināšanas bioloģijā, lai izprastu pasauli, kurā dzīvojam: “Pēdējā laikā es aizvien aktīvāk interesējos par atkritumu šķirošanu un zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidu, kurš palīdz samazināt atkritumu daudzumu un to ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt pēdējā laikā ir īpaši aktivizējušās diskusijas arī par plastmasas iepakojumu un produktu ierobežošanu, jo biologi zivīs, putnos un citos organismos ir atraduši sīkas plastmasas daļiņas, kuru dēļ tie iet bojā. Kā alternatīva plastmasai tiek izstrādāti iepakojumi, kas dabiski sadalās, un lai to izdarītu veiksmīgi, ir jāveic pētījumi par dažādiem organismiem – baktērijām, vienšūņiem un citiem, kuri sadala šos materiālus. Lai veiktu šādus pētījumus, ir nepieciešamas bioloģijas zināšanas. Jūs varētu jautāt, kāpēc jums ir nepieciešamas šīs zināšanas? Ja mēs gribam, lai mūsu bērni un mazbērni redz planētu tādu, kādu to redzam mēs, mums ir jāsāk domāt par to, kā to saglābt, tāpēc ir svarīgi interesēties un saprast to, kas notiek apkārt. Neesi vienaldzīgs, pret sevi un dabu, un neesi vienaldzīgs pret STEM priekšmetu apgūšanu! ”

Pasākuma noslēgumā STEaMup laboratorijā skolēniem bija iespēja piedalīties dažādos eksperimentos, kā arī vērot eksperimentu demonstrējumus fiziķa Arvīda Viestura Vimbas izpildījumā.

LDz sadarbībā ar nodibinājumu „Iespējamā misija” šī gada pavasarī prezentēja projektu „Latvijas Dzinējspēks”, kura ietvaros radīta mājas lapa – www.steamup.lv, kas ir kā palīgs skolēniem, kā arī viņu vecākiem un skolotājiem eksakto mācību priekšmetu un dabas zinību apgūšanā.

Projekts izstrādāts, lai veicinātu skolēnu izpratni par STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) plašo pielietojamību un lai iedvesmotu un motivētu apgūt šos priekšmetus. Projekta ietvaros skolēni, vecāki un skolotāji no jauna tiek iepazīstināti ar eksaktajiem priekšmetiem, atklājot, ka STEM apgūšana neaprobežojas tikai ar ierastajām skolas mācību grāmatām, līdz ar to padarot mācīšanos daudzpusīgāku.

Zviedrijas pilsētās Stokholmā un Gēteborgā šajā nedēļā norisinās Latvijas transporta dienas, kuru mērķis ir piesaistīt jaunus klientus un popularizēt Latvijas ostu un visa Latvijas transporta koridora pakalpojumus kravu pārvadājumiem starp Latviju un Skandināviju. Pasākums tiek rīkots VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbojoties ar Latvijas Vēstniecību Zviedrijā, LIAA pārstāvniecību un lielākajām Latvijas ostām.

Lai prezentētu Latvijas tranzīta koridora iespējas un potenciālos sadarbības piedāvājumus Skandināvijas tirgum, uz Zviedriju devusies plaša transporta un tranzīta nozares delegācija satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā. Tās sastāvā ir arī LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA "LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols un SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga.

“Būtiski ir stiprināt sadarbību ar mūsu partneriem no Skandināvijas, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas, lai Latvijas transporta sistēma kalpotu kā loģistikas vārti Zviedrijas rūpniecības kuģu kravu sūtījumiem uz Krieviju, NVS, Vidusāziju un Tālajiem Austrumiem un arī pretējā virzienā,” uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ņemot vērā Ķīnas uzņēmēju vēlmi piegādāt savu produkciju Skandināvijas tirgum un Ķīnas ieguldījumu netālu no Minskas izvietotajā ražošanas un loģistikas teritorijā "Lielais akmens", uz Latvijas transporta dienām uzaicināti arī partneri no Baltkrievijas. Baltkrievijas iesaistīšana Latvijas transporta dienās paver iespējas nākotnē ne tikai Ķīnas "Lielā akmens", bet arī Baltkrievijas ražotājiem izmantot Latvijas ostas savas produkcijas piegādei uz Skandināviju.

Latvijas transporta dienu pirmajā norises dienā notiek diskusija ar Latvijas tranzīta iespēju prezentāciju, Baltkrievijas dzelzceļa prezentāciju, kā arī Zviedrijas transporta uzņēmumu un ostu pārstāvju uzstāšanos. Savukārt otrajā dienā, 4.decembrī, pasākuma dalībnieki dosies uz Gēteborgu, lai iepazītos ar Zviedrijas uzņēmuma "Volvo" piedāvātajām iespējām, kā arī prezentētu Latvijas iespējas un diskutētu par tranzīta koridora iespējām.

Šī ir jau otrā LDz pārstāvju vizīte Zviedrijā šajā rudenī - pirms mēneša uzņēmuma pārstāvji piedalījās Gēteborgā notikušajā transporta un loģistikas izstādē, bet jau nākamgad šajā izstādē paredzēta Latvijas tranzīta nozares stenda prezentācija.

Ar dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu ir saskāries teju ikviens satiksmes dalībnieks, bet kā ir ar to šķērsošanas noteikumu ievērošanu? Paradoksāli, bet savus pārkāpumus atzīst tikai 10%, bet citu pārkāpumus ir pamanījusi lielākā daļa aptaujāto autovadītāju.

Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja, visbiežāk jeb 62% aptaujāto ir pakļāvuši savu drošību riskam, neievērojot STOP zīmi pie pārbrauktuves vai attiecīgo ceļa apzīmējumu. Liela daļa autovadītāju ir pārkāpuši arī citus ceļu satiksmes drošības noteikumus, piemēram, ignorējuši luksoforu (37%), apdzinuši citu transportlīdzekli uz dzelzceļa pārbrauktuves (14%) vai neaprēķinājuši vietu aiz pārbrauktuves un palikuši uz dzelzceļa sliedēm (8%).

Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, kurā jābūt īpaši modram un piesardzīgam. Tomēr, kā liecina dzelzceļa pārbrauktuvju dežurantu pieredze, autobraucēji regulāri pārkāpj noteikumus un apdraud savu vai citu pasažieru drošību.

Dzelzceļa pārbrauktuves dežurante ar 31 gadu stāžu Gunta atgādina autovadītājiem un gājējiem, ka pārbrauktuve ir augstas bīstamības zona un aicina padomāt par savu drošību: "Nav šīs kultūras – ir jābūt disciplinētākiem. Autovadītāji zina, kā tiem būtu jārīkojas, bet bieži vien rīkojas neatbilstoši situācijai. Tie domā, ka paspēs šķērsot pārbrauktuvi, bet katra situācija ir jāizvērtē.”

Neapdomīga rīcība un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā var radīt apdraudējumu ne tikai savai dzīvībai, bet arī apkārtējo cilvēku drošībai. Kā liecina aptauja, 45% aptaujāto ir novērojuši, ka citi autovadītāji neaptur automašīnu pie STOP zīmes vai ceļa apzīmējumiem. Tāpat liela daļa (39%) aptaujāto ir redzējuši automašīnu šķērsojam dzelzceļa pārbrauktuvi, iedegoties aizliedzošā luksofora signālam. Turklāt 25% redzējuši, kā autovadītājs, nepārliecinoties par iespēju pilnībā šķērsot pārbrauktuvi, uzsāk kustību un, sastrēgumu vai citu iemeslu dēļ, paliek uz pārbrauktuves, bet 20% – kā autovadītājs apbrauc nolaistu barjeru.

Dzelzceļa pārbrauktuves dežurante Anna, kura šajā amatā strādā jau 14 gadus, norāda arī uz to, ka autovadītāji ievēro visus noteikumus tikai tad, kad dežurante stāv pie pārbrauktuves. Pārējā laikā tie uzskata, ka viņus neviens neredz, un ka var paspēt apbraukt barjeru pirms vilciena.

“Tā bija laikam vasara. Man barjeras bija aizvērtas. Mašīnas visas godīgi stāv. Brauc vilciens no Jūrmalas. Dzirdēju troksni, ka kāds šausmīgi nesās. Pagriežu galvu un skatos, ka mašīna nesās. Es neko vairs nevarēju paspēt izdarīt. Sanāca tā, ka tā mašīna ietriecās braucošā vilcienā. Trieciena rezultātā no mašīnas atdalījās motora pārsegs un, ja es nebūtu pieliekusies, tas man būtu trāpījis pa galvu,” stāsta Anita, dzelzceļa pārbrauktuves dežurante ar 38 gadu pieredzi. 

Aptaujā secināts, ka gandrīz puse autovadītāju zina, kā būtu pareizi jārīkojas, ja automašīnai radušās tehniskas problēmas, kuru dēļ nav iespējams atbrīvot pārbrauktuvi. Tiesa, otra daļa aptaujāto, lai gan vispirms būtu jāpadomā par pasažieru drošību, izsēdinot tos no automašīnas, norāda, ka pirmā rīcība šādā gadījumā būtu došanās pretī vilcienam, rādot apstāšanās signālu (31%) vai glābšanas dienestu informēšana (18%). 

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā:dzirdiredzidzivo.lv

Dzelzceļa pārbrauktuvju dežurantu video:

Dzelzceļa pārbrauktuves dežurantes Anitas stāsts:

Dzelzceļa pārbrauktuves dežurantes Annas stāsts:

Dzelzceļa pārbrauktuves dežurantes Guntas stāsts: 

Dzelzceļa pārbrauktuvju dežurantu ikdiena un galvenie pienākumi: 

Reaģējot uz Rīgas iedzīvotāju lūgumiem, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir veicis izmaiņas kravas vilcienu kustību grafikos, lai uzlabotu autotransporta plūsmu vairākās dzelzceļa šķērsošanas vietās Rīgā – Ezera ielas, Tilta ielas un Brasas pārbrauktuvēs. 

Ezera ielas pārbrauktuvi ikdienā šķērso tikai kravas vilcieni, savukārt Tilta ielas pārbrauktuve un, pēc Rīgas Domes projekta jaunizveidotā Brasas pārbrauktuve autovadītājiem var būt slēgta gan kravas vilcienu kustības, gan pasažieru vilcienu satiksmes dēļ.

Pēc izmaiņām VAS “Latvijas dzelzceļš” kravas vilcienu grafikā, kuras stāsies spēkā jau rīt, 12.decembrī, Ezera ielas pārbrauktuve bez pārtraukumiem būs atvērta visintensīvākās satiksmes periodos – darba dienās  no plkst. 7:00-9:00 un no plkst. 17:30-19:30. 

LDz veiktās izmaiņas iepriekš minētajos intensīvākajos autosatiksmes periodos no rīta un vakarā no kravas vilcienu kustības atslogos arī Tilta ielas pārbrauktuvi un jaunizveidoto dzelzceļa pagaidu šķērsošanas vietu pie Brasas pārvada, tādējādi visiem autovadītājiem, kuriem no rītiem un vakaros ir jāšķērso šīs pārbrauktuves, pie slēgtas pārbrauktuves būs jāgaida būtiski īsāks laiks – tikai pasažieru vilcienu kustības laikā.

Jaunizveidotā dzelzceļa šķērsošanas vieta pie Brasas pārvada ir tapusi pēc Rīgas domes projekta, ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem iespēju droši šķērsot dzelzceļa sliedes, kamēr notiek Brasas pārvada remontdarbi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valde vakar, 10.decembrī, ir pieņēmusi lēmumu izstāties no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA).

LDz lēmums par izstāšanos ir nosūtīts LTBA vadībai.

Tuvojoties gada nogales svētkiem, kurus ierasts pavadīt ģimenes vai draugu lokā, daudzi Latvijas iedzīvotāji vēlas apmeklēt tuviniekus vai draugus Maskavā, Sanktpēterburgā un Kijevā, vai arī doties ekskursijās uz šīm mūsu kaimiņvalstu pilsētām. Atsaucoties uz iedzīvotāju pastiprināto interesi apmeklēt šīs pilsētas gada nogales svētku laikā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) radis iespēju palielināt pasažieru vilcienu reisu skaitu vai vagonu skaitu maršrutos Rīga – Maskava, Rīga – Sanktpēterburga un Rīga – Viļņa – Minska - Kijeva.

Svētku laikā vilciens Nr.2/1 Rīga – Maskava tiks papildināts ar trīs kupejas vagoniem. Papildu vagoni šim vilcienam tiks pievienoti sākot no 27.decembra, un pagarinātais vagonu sastāvs maršrutā Maskava - Rīga kursēs līdz 7.janvārim un maršrutā Rīga-Maskava  - līdz 8.janvārim, pēc tam atgriežoties parastajā režīmā.

Ņemot vērā lielo interesi, arī vilcienam Rīga-Sanktpēterburga ir rasta iespēja pievienot papildu kupejas vagonu. Uz Sanktpēterburgu pirmais pagarinātais sastāvs dosies 2.janvārī un kursēs līdz 5.janvārim ar atiešanu no Rīgas, un līdz 6.janvārim - ar atiešanu no  Sanktpēterburgas.

Tāpat sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļa uzņēmumu gada nogalē tiks izveidoti divi papildu reisi vilcienam Nr.32/31 Kijeva – Minska – Viļņa – Rīga. Pirmais papildu reiss aties no Kijevas 22.decembrī, bet no Rīgas 23.decembrī. Savukārt otrais reiss no Kijevas aties 26.decembrī un no Rīgas - 27.decembrī.

Ik gadu, tuvojoties gada nogalei, ir vērojama palielināta interese par iespēju iegādāties biļetes uz starptautiskajiem reisiem, ko nodrošina LDz, turklāt gadu no gada pārvadāto pasažieru skaits decembrī ir pieaudzis. Pagājušajā gadā starptautiskajā satiksmē decembrī kopumā pārvadāti 16 719 pasažieri, 2017.gadā to skaits bija 16 421 pasažieris, bet vēl gadu iepriekš - 15 177 pasažieri.

Vilciens kā pārvietošanās līdzeklis arvien vairāk tiek izmantots ne tikai starp Latvijas pilsētām un reģioniem, bet arī uz VAS "Latvijas dzelzceļš" piedāvātajiem galamērķiem ārpus valsts robežām. Par to liecina šā gada 11 mēnešos pārvadāto pasažieru skaits starptautiskajos maršrutos, kas ir teju tikpat liels, kā visa 2018.gada laikā šajos reisos pārvadāts kopumā.

Izmantojot LDz sniegtās iespējas, ar vilcienu no Latvijas ir iespējams nokļūt Maskavā, Sanktpēterburgā, Minskā, Viļņā, Kijevā un Valgā, kā arī no šīm pilsētām iespējams nokļūt Rīgā. Šo iespēju šī gada 11 mēnešos izmantojis jau 215 781 cilvēks, kas ir par 17 434 pasažieriem jeb 8% vairāk nekā 2018.gada 11 mēnešos.  Savukārt pērn visa gada laikā pārvadāti kopumā 215 995 pasažieri.

Aktīvākais laiks, kad iedzīvotāji visvairāk izmanto vilcienu braucieniem uz kaimiņvalstīm, ir vasara, kā arī decembris un janvāris, kad tiek apciemoti radi vai draugi, kā arī izmantota iespēja aplūkot gada nogales svētkiem sapostās kaimiņvalstu pilsētas.

Vislielākais pārvadāto pasažieru skaits tradicionāli ir maršrutā Rīga-Maskava-Rīga, kur šī gada 11 mēnešos kopumā pārvadāti 114 676 pasažieri, savukārt otrs lielākais pasažieru skaits bija maršrutā Rīga-Sanktpēterburga-Rīga - 54 187 pasažieri. Pērn 11 mēnešos šajos maršrutos pārvadāti attiecīgi 118 516 un 50 456 pasažieri. Ar vilcienu Rīga-Minska-Rīga šogad ceļojuši 10 822 pasažieri, kas ir par 5237 pasažieriem mazāk nekā pērn šajā laika periodā. Savukārt  2018.gada septembrī sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļa uzņēmumu izveidoto maršrutu Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga šī gada 11 mēnešos izmantojuši 18 763 pasažieri.

No Latvijas ar vilcienu ir iespējams nokļūt arī Igaunijas pierobežas pilsētā Valgā. Ja 2018.gadā šajā maršrutā devušies 12 888 pasažieri, tad šogad 11 mēnešos pārvadāto cilvēku skaits sasniedzis 14 333, kas ir par 2378 pasažieriem jeb 16,6%vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Šonedēļ, 19. un 20. decembrī, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs vizītes laikā Minskā tiekas ar vadošajiem “Latvijas dzelzceļa” sadarbības partneriem Baltkrievijā, lai izskaidrotu pašreizējo situāciju Latvijas transporta nozarē, kura ir saistīta ar būtiska tranzīta nozares spēlētāja iekļaušanu  ASV sankciju sarakstā, kā arī pārrunātu kravu plūsmas palielināšanas un Latvijas kā transporta koridora kopējās konkurētspējas veicināšanas iespējas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Šajās dienās tiekos ar LDz sadarbības partneriem Baltkrievijā, lai pārrunātu Latvijas transporta un tranzīta nozares aktuālos jautājumus, pārliecinātu mūsu partnerus par nozares aktīvo rīcību risku mazināšanā un nozares sakārtošanā, kā arī plānotu nākamā gada sadarbības projektu attīstību. 2020.gads Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļa sadarbībā būs interesants – tiks izveidots jauns kravu pārvadājumu eksprešvilciena maršruts Kijeva – Minska - Rīga, un tālāk attīstīti arī pasažieru pārvadājumi šajos maršrutos, kuri jau pašlaik ir ieguvuši popularitāti iedzīvotāju vidū”.

“Latvijas transporta un tranzīta nozare pašlaik pieredz periodu, kuru raksturo turbulence un zināma veida neziņa. Esmu gandarīts, ka, pateicoties aktīvai valdības un Satiksmes ministrijas darbībai, viena no vadošajām Latvijas ostām ir rekordīsā laikā izņemta no ASV sankciju saraksta, un uzskatu, ka šajā situācijā visbūtiskākais ir katram nozares spēlētājam atsevišķi un visiem kopā domāt gan par to, kā situāciju nozarē stabilizēt, gan kā šo attīrīšanās procesu izmantot, lai palielinātu savu konkurētspēju un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību turpmāk,” uzskata M.Kleinbergs.

Lai diversificētu LDz un visas nozares darbības mērķa tirgus, LDz aktīvi turpina attīstīt alternatīvus darbības virzienus, tostarp multimodālos un konteinervilcienu pārvadājumus Eirāzijas kravu pārvadājumu maršrutu ietvaros.

Līdz ar aktīvu darbu ar sadarbības partneriem, kurš ir vērsts uz tirgu diversifikāciju un kravu apjoma palielināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” pašlaik īpašu uzmanību pievērš arī uzņēmuma darbības optimizācijai un sakārtošanai.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Viena no manas un visa uzņēmuma darbības prioritātēm pašlaik ir visa uzņēmuma biznesa modeļa un procesu pārskatīšana un sakārtošana, veidojot LDz par mūsdienīgu, elastīgu, caurspīdīgu, kā arī klientiem un partneriem draudzīgu biznesa uzņēmumu. Šis process nav viegls un vienkāršs, bet esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem ar nozares politisko vadību un dzelzceļnieku komandu mēs to paveiksim, un dzelzceļš pilnvērtīgi veiks Latvijas transporta mugurkaula lomu!”

2019. gads gan koncernam “Latvijas dzelzceļš” (LDz), gan visai Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis satricinājumiem bagāts – gan fosilo izejvielu cenu samazinājuma globālajos finanšu tirgos un attiecīgi mazāka to pārvadājumu apjoma rezultātā, gan arī reģiona ekonomiskās un politiskās situācijas dēļ ir pieredzēts būtisks ienākošo un izejošo kravu apjoma samazinājums.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidro: “Lai nodrošinātu mūsdienīgāku un klientam draudzīgāku darbības modeli, kā arī samazinātu uzņēmuma izmaksas un palielinātu tā efektivitāti, jau kopš 2019. gada vasaras “Latvijas dzelzceļš” aktīvi pārskata visas funkcijas un darba organizācijas procesus, kā arī ir būtiski samazinājis uzņēmuma izmaksu pozīcijas.

Ņemot vērā pašreizējās un arī prognozējamās starptautisko kravu pārvadājumu tendences, “Latvijas dzelzceļš” pārskata arī visus tehnoloģiskos procesus, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu savu pamatfunkciju – dzelzceļa transporta infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši visiem Latvijas un starptautiskajiem drošības un kvalitātes standartiem.”

Ņemot vērā kravu pārvadājumu negatīvās tendences un nepieciešamību būtiski paaugstināt “Latvijas dzelzceļa” saimnieciskās darbības efektivitāti, tādējādi stabilizējot uzņēmumu, līdz ar uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanas izmaksu būtisku samazinājumu, VAS “Latvijas dzelzceļš” līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs turpina: “Nenoliedzami, darbinieku skaita samazināšana jebkura uzņēmuma dzīvē ir sāpīgs lēmums, tomēr esmu pārliecināts, ka mums ir jāsper šāds solis, lai LDz šogad spētu atjaunot savu finanšu līdzsvaru un nākotnē – pelnītspēju un konkurētspēju reģiona un starptautiskajā tirgū.”

Darbinieku skaita samazināšanu plānots īstenot vairākos posmos – šodien, 16. janvārī, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir iesniegusi attiecīgo informāciju Nodarbinātības valsts aģentūrai, un, pārskatot un ieviešot izmaiņas LDz tehnoloģiskajos procesos, LDz darbinieku skaits tiks pakāpeniski samazināts iepriekš minētajā apjomā.

“Mēs darām visu iespējamo, lai darbinieku skaita samazināšana būtu maksimāli caurspīdīga un darbiniekiem draudzīga, un šis process tiks uzsākts ar LDz administrācijā strādājošo darbinieku skaita optimizāciju,” uzsver M.Kleinbergs.

Līdz ar procesu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju “Latvijas dzelzceļš” aktīvi turpina darbu arī pie jaunu sadarbības partneru piesaistes un mērķa tirgu diversifikācijas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” šā gada 1.janvārī strādāja 6265 darbinieki, savukārt visa LDz koncerna darbinieku skaits šā gada sākumā sasniedza 9950 cilvēkus.

Pateicoties būvniecības darbiem labvēlīgiem laika apstākļiem,  ir izdevies apsteigt sākotnēji noteikto laika grafiku gājēju tuneļa izbūvei zem dzelzceļa Ogrē, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu. Patlaban būvdarbu grafiks tiek apsteigts par aptuveni diviem mēnešiem.

Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Būvniecības darbus veic pilnsabiedrība “BMGS-Viadukts”, ar kuru noslēgtais līgums paredz, ka gājēju tunelis ekspluatācijā ir jāpieņem šī gada 20.novembrī.

Saskaņā ar projektu gājēju tunelis atradīsies zem sliežu ceļiem un tam būs divas ieejas, kas būs aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem.  Tuneļa izbūvē tiek izmantots monolīta dzelzsbetons, mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes tiks veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas būs no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm paredzēta automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Līdz šim ir veikti inženiertīklu pārbūves darbi, pārbūvēta vidējā sprieguma 20 kV kabeļlīnija un elektronisko sakaru kabeļlīnijas, bet Skolas ielas pusē ir pārbūvēti ārējie siltumtīkli. Tāpat būvniecības vajadzībām demontēti atsevišķi sliežu ceļi, tajā pat laikā nodrošinot vilcienu kustības nepārtrauktību.

Paralēli inženiertehniskajiem darbiem norit arī paša tuneļa izbūve zem sliežu ceļiem – pamatu būvniecība, sienu un pārseguma plātņu stiegrošana, kā arī veikti sagatavošanās darbi kāpņu un lifta izbūvei no Mārkalnes ielas puses.