Šajā ražas novākšanas sezonā pa VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru pārvadāto vietējo graudkopju produkcijas apjoms būtiski pārsniegs sākotnēji plānotās prognozes. Par to liecina SIA “LDz Cargo” līdzšinējais pārvadāto graudu kravu skaits.

Vēl pirms ražas sezonas sākšanās, tiekoties ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, tika izteiktas prognozes un graudkopjiem tika apsolīts, ka ražas sezonas laikā tiks pārvadāti aptuveni 2000 vagoni ar graudiem. Taču, ņemot vērā līdz šim pārvadāto apjomu, šīs prognozes tiks pārsniegtas. Līdz šodienai, 27.augustam, SIA “LDz Cargo” sadarbībā ar SIA “LDz Loģistika” pa VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru ir pārvadājusi vairāk nekā 2900 vagonus ar graudiem, kas jau pašlaik par vairāk kā 40% pārsniedz iepriekš plānoto kravu apjomu.

Šogad graudaugu novākšanas sezona ir sākusies ātrāk nekā citus gadus, kā arī graudu raža tiek novākta vienlaicīgi, kas nozīmē, ka maksimālo vagonu skaitu ir nepieciešams nodrošināt teju vienā laikā. Graudu kravu pārvadājumos aktīvās sezonas laikā tiek izmantoti visi pieejamie vagonu un cilvēkresursi.

Lai nodrošinātu kravas vagonu nepārtrauktu pieejamību, prioritāri tiek apkalpoti tie klienti, kuriem nav paredzama kravas dīkstāve, bet gan nekavējoša tās izkraušana,  vilciena sastāvam nonākot galamērķī, un graudu kravu pārvadājumu jauda ir atkarīga arī no ostu terminālu kapacitātes.

Vienlaikus SIA “LDz Cargo” aicina arī sadarbības partnerus būt godprātīgiem un neizmantot vagonus savu graudu ilglaicīgai uzglabāšanai, bet nodrošināt to nepārtrauktu apriti, lai graudu pārvadāšana noritētu bez aizkavēšanās.

Lai veicinātu  uzņēmuma darbības efektivitāti, 4.septembrī ir pieņemts lēmums veikt izmaiņas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrības SIA "LDz ritošā sastāva serviss" valdē.

Darbu valdē ar 4.septembri pārtrauc uzņēmuma līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Stalīdzāns un valdes loceklis Sergejs Karpačovs. Abi līdzšinējie valdes locekļi turpinās pildīt iepriekšējos darba pienākumus LDz struktūrvienībās.

Par jauno SIA "LDz ritošā sastāva serviss" valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais LDz Tehniskās vadības direkcijas Ritošā sastāva daļas vadītājs Guntis Innuss, bet valdes locekļa amatā - Vladimirs Deruks, kurš līdz šim strādāja AS "Pasažieru vilciens".

G. Innuss līdz šim bija LDz Ritošā sastāva daļas vadītājs, pirms tam pildījis SIA "LDz ritošā sastāva serviss" tehniskā direktora pienākumus. Iepriekš G.Innuss bijis gan AS "Pasažieru vilciens" valdes loceklis, gan uzkrājis ar ritošo sastāvu apsaimniekošanu saistītu pieredzi LDz, veicot Lokomotīvju saimniecības vadītāja vietnieka un Ritošā sastāva pārvaldes direktora vietnieka amata pienākumus. 

V. Deruks līdz iecelšanai SIA "LDz ritošā sastāva serviss" valdes locekļa amatā pildīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētāja padomnieka tehniskajos jautājumos pienākumus. Uzņēmumā AS "pasažieru vilciens" V.Deruks strādā kopš 2001.gada, savukārt pirms tam viņš strādājis LDz, pildot Gulbenes apgrozības depo priekšnieka pienākumus.

12.septembrī Rīgā notiks gadskārtējā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rīkotā starptautiskā konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi", kuras mērķis ir diskutēt par Eiropā un visā pasaulē aktuāliem tranzīta nozares jautājumiem, kā arī meklēt un atrast veidus, kā veicināt Latvijas transporta un tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Šogad par aktualitātēm transporta un tranzīta nozarē runās eksperti no Eiropas Komisijas, Latvijas, Spānijas, Šveices, Vācijas, Francijas un Krievijas, kā arī no tādas Latvijas un Eiropas transporta nozarei svarīgas valsts kā Ķīna. Uz konferenci aicināti nozares eksperti arī no Baltkrievijas, Beļģijas, Portugāles, Zviedrijas, Austrijas, Ungārijas, Gruzijas un citām valstīm.

Viena no lektorēm konferencē būs Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T koridora koordinatore Katrīna Trautmane, kura detalizētāk iepazīstinās ar šo projektu un tā perspektīvām Rail Baltica globālā projekta kontekstā. Spānijas dzelzceļa infrastruktūras administrācijas (ADIF) viceprezidents Hoakins Himeness Otero rosinās diskusiju par 1435 mm un 1520 mm platuma sliežu ceļu savienojumiem nākotnē, savukārt Šanhajas Starptautisko studiju institūta Eiropas Studiju centra direktora vietniece Dzjina Luna iepazīstinās ar Ķīnas transporta attīstības pieredzes stāstu un savu skatījumu uz iespējām to veiksmīgi izmantot citu valstu transporta attīstībā.

Konferencē ar savu pieredzi dalīsies  arī „DB Cargo” vecākais biznesa attīstības viceprezidents Eirāzijā, „DB Cargo Eurasia” izpilddirektors Ūve Leišners, Francijas uzņēmuma „Alstom” izpētes, attīstības un inovāciju viceprezidents Volframs Švābs, digitālu transporta platformu attīstības uzņēmuma “Digital Logistics” direktors Aleksandrs Kočukovs un citi nozares eksperti.

Šogad konference Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

5. septembrī, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas laukumā tika atklāta VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) iniciatīva “Dzelzceļa drošības mēnesis”, kas norisināsies visa septembra garumā. Statistikas dati liecina, ka uz dzelzceļa sliedēm šogad gājuši bojā jau 15 cilvēki, bet 4 cilvēki ir traumēti. Pieminot bojāgājušos un pasludinot iniciatīvu par atklātu, Stacijas laukumā tika uzstādīta īpaša instalācija, kas kalpo kā brīdinājums un atgādinājums visai sabiedrībai būt uzmanīgiem dzelzceļa sliežu tuvumā.

Šogad, dzelzceļa drošības kampaņas laikā, LDz septembrī aizsāk jaunu iniciatīvu – “Dzelzceļa drošības mēnesis”, un aicina visus iedzīvotājus, īpaši skolēnus, kuri atsāk skolas gaitas pēc vasaras brīvlaika, būt uzmanīgiem un piesardzīgiem dzelzceļa sliežu tuvumā. Šīs iniciatīvas ietvaros norisināsies vairākas aktivitātes sadarbībā ar Latvijas skolām, piemēram, septembrī pie vairākām Rīgas skolām, kas atrodas dzelzceļa sliežu tuvumā, darbosies speciāli apmācīta “Dzelzceļa patruļa”. Tās dalībnieki gan pieaugušajiem, gan skolēniem atgādinās dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un visus, kuri tuvojas sliedēm, lietojot mobilās ierīces, aicinās nolikt tās malā, izņemt austiņas un skaidros, kā droši šķērsot dzelzceļa sliedes. LDz arī aicina skolēnus un skolotājus apmeklēt Drošības stundas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kā arī izmantot iespēju drošības nodarbību pasniedzējus uzaicināt ciemos uz savu skolu.

“Uzskatu, ka uzsāktajai iniciatīvai jāturpinās tik ilgi, kamēr nonāksim pie situācijas, kad bojāgājušo statistika uz dzelzceļa sliedēm būs nulle. Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas ir vērā ņemams. Dzelzceļa staciju, pāreju un pārbrauktuvju infrastruktūra tiek uzlabota katru gadu, bet tā nepasargās no nelaimes, ja paši nebūsim piesardzīgi. Iespējams, ja kaut daļa bojā gājušu cilvēku būtu vien uz pāris sekundēm pacēluši acis un paskatījušies uz abām pusēm, viņi vēl būtu mūsu vidū. Tādēļ “Latvijas dzelzceļš” atgādina - esiet uzmanīgi savās ikdienas gaitās un atcerieties, ka pāris sekundes, ko veltīsiet, lai pārliecinātos par drošību sev apkārt, var jums izglābt dzīvību,” stāsta Dainis Zvaners, LDz galvenais tehniskais inspektors.

“Liels prieks, ka kampaņa turpinās un šāda instalācija tiks atklāta tieši septembrī – laikā, kad apkārt ir daudz bērnu un jauniešu, kuri sabiedrībai arī atgādina par grūtībām, kas viņiem mēdz gadīties. Daļai pusaudžu šī problemātiskā uzvedība nesākas pie vilciena, bet skolā, uz ielas vai ģimenē. Un, ja tā sākusies agrāk, tad, iespējams, tikusi pamanīta. Ne vienmēr mēs varam būt klāt pie dzelzceļa pārejas, lai gan, protams, mums jābūt uzmanīgiem un jāpievērš uzmanība arī tur, bet to pusaudzi, kurš staigā kapucē, neizņēmis austiņas no ausīm, jau vairākus mēnešus, vai to jaunieti, kurš stāsta, ka jūtas ļoti nomākts, varam uzrunāt ne tikai pie sliedēm, bet arī iepriekš. Tā ir viena no šīs kampaņas labajām lietām, ka varam iesaistīties un sasniegt mērķi – nulle bojāgājušos,” skaidro Nils Sakss-Konstantinovs, bērnu psihoterapeits un atkarību speciālists Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Tikmēr t/c “Origo” vadītājs Aleksandrs Ņemirovskis atzīmē: “Atrodoties pašā pilsētas centrā un tieši blakus Rīgas Pasažieru stacijai, tirdzniecības centrs “Origo” neapšaubāmi ir visu ceļu krustpunkts un viens no šiem ceļiem ir tieši dzelzceļš. Mums ir liels gandarījums iesaistīties “Latvijas dzelzceļš” drošības kampaņā, jo katru dienu aptuveni 100 000 cilvēku šķērso laukumu un mēs ticam, ka šī zīmīgā instalācija pievērsīs sabiedrības uzmanību un, iespējams, izglābs arī kādam cilvēkam dzīvību.”

Savukārt Aleksandrs Ronis, Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs, kurš zaudēja kājas pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm dalās ar savu pieredzi: “Pirms 15 gadiem es pakļuvu zem vilciena, un tas pilnībā izmainīja ne tikai manu, bet arī manu tuvinieku dzīvi. Man tobrīd bija seši gadi, biju bērns, tāpēc gribu pateikt visiem skolēniem – dzelzceļa sliedes nav īstā vieta, kur spēlēties un izklaidēties. Uz sliedēm nevienam nekas nav jāpierāda, tāpēc aicinu visus būt īpaši uzmanīgiem sliežu tuvumā.”

Kā iepriekš ziņots, šī gada jūnijā LDz sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem jauniešiem nāca klajā ar dziesmu “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!”, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību un akcentētu drošības noteikumu ievērošanu sliežu tuvumā. Kampaņas dziesmas tapšanā iesaistījās tenisiste Aļona Ostapenko, dziedātājs Markus Riva, latviešu rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs, Latvijas profesionālais skrituļslidotājs inlaineris Nils Jansons un YouTube blogere Sindija Lo.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/

Kampaņas video: https://www.youtube.com/watch?v=A29OpZmVdE8

Fotoattēli no pasākuma pieejami šeit: https://failiem.lv/u/4wshwk3a

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Vairāk informācijas:

VAS “Latvijas dzelzceļš”

Korporatīvās komunikācijas daļa

Tālr.: + 371 26994767

e-pasts: Ieva.karklina@ldz.lv

www.ldz.lv

Ogilvy PR Latvia

Ksenija Mirošņika

Tālr.: +371 28327243

e-pasts: ksenija.mirosnika@ogilvy.lv

Jau rīt, 12.septembrī, Rīgā ieradīsies tranzīta nozares eksperti no visas pasaules, lai VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) rīkotā starptautiskā konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi" diskutētu par tendencēm, kas nosaka mūsu reģiona un visas pasaules transporta un tranzīta nozares aktualitātes un izaicinājumus, un kuras ietekmē arī Latvijas tranzīta nozares konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.

Konference Rīgā tiek organizēta sesto gadu pēc kārtas, un tās mērķis ir diskutēt par Eiropā un visā pasaulē aktuāliem tranzīta nozares jautājumiem. Šoreiz eksperti pievērsīsies arī jautājumam par Latvijas transporta un tranzīta nozares starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Par nozarei aktuāliem jautājumiem runās eksperti no Eiropas Komisijas, Latvijas, Spānijas, Vācijas, Francijas, Krievijas un Ķīnas. Pasākuma apmeklētājiem gan klātienē, gan arī tiešraidē būs iespēja uzzināt gan par Rail Baltica projektu un tā sinerģiju ar 1520 mm sliežu ceļu tīklu, mobilitātes tendencēm un izaicinājumiem, par digitālo pakalpojumu un elektronisko dokumentu attīstību, kā arī citu digitālo tehnoloģiju izmantošanu.

Par aktuāliem jautājumiem konferences gaitā runās Eiropas Komisijas Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T pamattīkla koridora Eiropas koordinatore Katerina Trautmane, Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero, Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna, Vācijas dzelzceļa uzņēmuma “DB Cargo” AG Eirāzijas biznesa attīstības vecākais viceprezidents un “DB Cargo Eurasia” izpilddirektors Uve Leišners, kā arī Rail Baltica valdes priekšsēdētājs Timo Rihimeki un citi augstas raudzes eksperti.

Konferenci noslēgs paneļdiskusija, kur esošajiem runātājiem pievienosies arī citi aicinātie eksperti.

Rīgā šodien notiek gadskārtējā VAS "Latvijas dzelzceļš" rīkotā starptautiskā konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi", kuras mērķis ir diskutēt par Eiropā un visā pasaulē aktuāliem tranzīta nozares jautājumiem, kā arī meklēt un atrast veidus, kā veicināt Latvijas transporta un tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Konferences tiešraide ir skatāma ŠEIT.

VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmums SIA "LDz Loģistika" ceturtdien, 12.septembrī, noslēdza sadarbības līgumu ar Vācijas dzelzceļa loģistikas uzņēmumu "DB Cargo Eurasia" par turpmāku sadarbību loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā un kopīgu projektu īstenošanā.

Noslēgtais līgums paredz abu uzņēmumu sadarbību multimodālu pārvadājumu organizēšanā, preču eksporta organizēšanā no Ķīnas, kā arī dažādu kravu importa veicināšanā uz Latviju un tranzītkravu nodrošināšanā caur Latviju.

Tāpat abas puses sadarbosies kopīgu investīciju projektu īstenošanā. Konkrētu projektu īstenošanai tiks slēgti atsevišķi sadarbības līgumi.

Parakstot līgumu, abi uzņēmumi vienojušies atbalstīt viens otra piedāvātos pakalpojumus un produktus loģistikas sektorā, vienlaikus rūpējoties par pozitīvu sadarbības partnera tēlu publiskajā vidē.

Uzņēmums "DB Cargo Eurasia" ir Vācijas dzelzceļa uzņēmuma "Deutche Bahn" meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar loģistikas pakalpojumu sniegšanu Eirāzijas kontinentā, nodrošinot kravu pārvadāšanu no Ķīnas uz Eiropu. Uzņēmumam ir pārstāvniecības Berlīnē, Maskavā un Šanhajā. Darbojoties Āzijas tirgū, tas nodrošina nepārtrauktus un tiešus sakarus ar Ķīnas loģistikas platformām.

Dzelzceļš ir viens no draudzīgākajiem transporta veidiem, ar kura palīdzību iespējams sasniegt apkārtējās vides saudzēšanas un ar klimata saglabāšanu saistītos mērķus, turklāt  modernizējot un būvējot jaunas dzelzceļa līnijas, ieguvēji būs ne vien iedzīvotāji, bet arī valstu ekonomikas. Vienlaikus nav jābaidās no divu platumu sliežu ceļu koordinēšanas vienlaikus - arī tas būs tikai ieguvums. Arī šādas atziņas VAS "Latvijas dzelzceļš" ikgadējā konferencē "Globālās transporta kustības izaicinājumi" pauda nozares eksperti.

Lai gan laikā, kad Eiropā tika izveidotas pirmās dzelzceļa līnijas, tās pamudināja veidoties jaunām pilsētām, rūpnīcām un bija pozitīvs atspēriens valstu ekonomikām, pamazām, parādoties jaunām tehnoloģijām, dzelzceļš pasaulē pamazām zaudēja savu modernāka transportlidzekla statusu. Tomēr, ņemot vērā, ka dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, ir jādomā, kā to modernizēt un kā arvien vairāk kravu un pasažieru no citiem transporta veidiem pārvirzīt tieši uz dzelzceļu, uzsvēra Eiropas Komisijas Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T pamattīkla koridora Eiropas koordinatore Katerīna Trautmane.

Viena no lielajām iespējām Baltijas valstu ekonomikām ir Ziemeļjūras–Baltijas koridora izveide, kas kopā ar pārējiem TEN-T tīkla koridoriem Eiropā ļaus vieglāk organizēt transporta plūsmu, veicinās pilsētu attīstību un mobilitātes iespējas. Būtiski, ka šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības finansējums, tomēr ir jādomā arī par privāto investīciju piesaisti veiksmīgākai projekta ieviešanai, uzsvēra eksperte.

"Mums ir vajadzīga labāka sadarbība un koordinācija starp transporta nozares dalībniekiem, lai ieviestu TEN-T tīklu. Ziemeļu - Baltijas satiksmes koridoram ir jānodrošina jaunās tehnoloģijas, kas ļaus uzlabot Eiropas transporta sektora efektivitāti, vienlaikus  samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Neapšaubāmi - tas būs liels ieguvums gan iedzīvotājiem, gan ekonomikām," pauda K.Trautmane.

Runājot par iedzīvotāju mobilitāti, jo īpaši svarīgs ir “Rail Baltica” projekts, kas savienos visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, kā arī Baltiju ar pārējām Eiropas valstīm. Šis projekts ir nozīmīgs posms arī TEN-T tīklā.  K.Trautmanes ieskatā tas ir solis pretī daudz drošākiem un ilgtspējīgākiem satiksmes risinājumiem. Šim projektam ir jāpierāda, ka Baltijas valstīm nav jābūt konkurentēm, bet jāveido kopīga loģistikas platforma, ko sniegs “Rail Baltica” priekšrocības. Atsaucoties uz veiktiem pētījumiem, K.Trautmane uzsvēra, ka uzņēmumi no dzelzceļa nozares sagaida produktivitātes uzlabošanos, augstu pakalpojumu kvalitāti un ar citiem transporta veidiem konkurētspējīgas izmaksas. "Vēl ir daudz jāpaveic, pirms varēs runāt par sekmīgu TEN-T projekta īstenošanu," noslēdza EK eksperte.

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

Īstenojot “Rail Baltica” projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu. Lai gan šādi savienojumi varētu šķist ļoti sarežģīti, teju neiespējamā misija, tā ir mūsdienu realitāte un citu valstu veiksmīgie piemēri pierāda, ka tas ir iespējams. Turklāt šādiem savienojumiem ir savas priekšrocības, VAS “Latvijas dzelzceļš” konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” uzsvēra Spānijas dzelzceļa nozares eksperts  Hoakins Himenezs Otero.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, konferencē uzsvēra Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

“Mēs varam no Parīzes un Luksemburgas aizbraukt uz Spāniju, kur ir cits sliežu platums. Var strādāt kopā, lai situāciju, kur ir dažādi sliežu ceļu platumi, risinātu,” uzsvēra Otero.

Tam, kā ātrvilcienu ieviešana ir krasi mainījusi mobilitātes iespējas, labs piemērs ir Ķīna. Uzlabojoties valsts ekonomikai, iedzīvotāji arvien vairāk no laukiem pārcēlās uz pilsētām, un kā galvenais transporta veids tika izvēlēts dzelzceļš, kas ir gan lētāks, gan arī ātrāks. Jau sākotnēji bija jāsaskaras ar ievērojamu pasažieru plūsmas pieaugumu, stāstīja Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna.

Ieviešot ātrvilcienu līnijas, tika uzlabotas ne vien mobilitātes iespējas, bet arī tika noregulēta pasažieru plūsma.

Lai realizētu globālo stratēģiju transporta un infrastruktūras jomā, nozīmīga ir valsts pārvaldes iesaiste, uzsvēra eksperte. Kā piemēru viņa minēja vairākus Ķīnas īstenotos sadarbības projektus Eiropā - Serbijā, Melnkalnē, Ungārijā un Horvātijā.

Tāpat Ķīna saskata potenciālu jauniem kravu maršrutiem uz Eiropu, kas tiek dēvēti par Ķīnas-Eiropas ekspresi. Patlaban darbojas vairāk nekā 65 līnijas, kas no 59 Ķīnas pilsētām kravas ved uz Eiropu, sasniedzot gandrīz 50 pilsētas 15 Eiropas valstīs. Kravu pārvadājumu organizēšanā ir savi izaicinājumi – gan nelīdzsvarotā Ķīnas reģionu attīstība,  dažādās likumdošanas normas Ķīnā un Eiropā, dabas resursu un cilvēkresursu nelietderīga izmantošana, līnijām savstarpēji pārklājoties, minēja Dz. Luna.

Viens no sadarbības partneriem pēdējos gados dzelzceļa kravu pārvadājumos ir Latvija, uzsvēra eksperte. “Latvija ir ļoti svarīgs transporta mezgls Ķīnas sadarbībai ar Eiropu. Mēs ceram, ka būs papildu iespēja sadarboties ar Latviju,” piebilda Dz. Luna.

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

Pasaulē arvien vairāk procesu tiek digitalizēti, un arī dzelzceļa nozarei ir jārēķinās, ka tieši digitalizācija noteiks to, vai uzņēmums būs konkurētspējīgs un spēs piesaistīt jaunus klientus. Viens no izaicinājumiem būs blokķēžu ieviešana, kas jau patlaban tiek izmantota citās nozarēs. Šādas atziņas ceturtdien, 12.septembrī, VAS "Latvijas dzelzceļš" organizētajā konferencē "Globālās transporta kustības izaicinājumi" pauda pasaulē atzīti dzelzceļa nozares un citu nozaru eksperti.

Viens no izaicinājumiem, par ko bija vienisprātis eksperti, ir visu dzelzceļa operatoru gatavība strādāt vienotā sistēmā, kas nozīmē blokķēžu izmantošanu arī šajā nozarē. Pieredzē par blokķēžu sistēmas ieviešanu dalījās Gruzijas dzelzceļa vadītājs Davits Peradze, stāstot, ka pirms diviem gadiem šāda sistēma tika ieviesta Gruzijas Tieslietu ministrijā un patlaban visa elektroniskā saziņa jau norit blokķēdē. Vienlaikus D.Peradze atzina - kravu pārvadājumos šis varētu būt izaicinājums, jo visiem dzelzceļa operatoriem būs jādarbojas uz vienotu noteikumu pamata. "Ja uzsāksim digitalizāciju, bet kaimiņvalstis par to nedomās, mēs klientiem nespēsim piedāvāt vienotus pakalpojumus. Taču digitalizācija nozīmē laika ietaupījumu, kas savukārt nozīmē finanšu resursu ietaupījumu," uzsvēra Gruzijas dzelzceļa vadītājs.

Arī Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna vērsa uzmanību uz nepieciešamību digitāli integrēt kravu pārvadājumu tirgus dalībnieku resursus. Pretējā gadījumā, katrai valstij un uzņēmumam veidojot savu sistēmu, būs jāsaskaras ar lieliem resursu zudumiem. Stāstot par Ķīnas pieredzi, Dz. Luna atzina, ka digitalizēšanas sākumposmā Ķīna daudz sadarbojās ar Eiropas un Japānas uzņēmumiem, bet turpmākajos posmos, pielāgojoties vietējām prasībām, daudz inovācijas ieviesuši vietējie eksperti.

Kā viens no izaicinājumiem saistībā ar blokķēžu ieviešanu varētu būt informācijas atklātība, proti, šīs sistēmas ieviešana automātiski nozīmē informācijas atklātību starp nozares dalībniekiem. Kā atzina Krievijas uzņēmuma “Digital Logistics” direktors Aleksandrs Kočukovs, nevēlēšanās ieviest informācijas atklātību var kaitēt kravu pārvadājumu organizēšanai.

Ja viens no izaicinājumiem ir saistīts ar digitālajām tehnoloģijām, tad nedrīkst aizmirst arī par pašu dzelzceļa infrastruktūru, lai vispār notiktu kravu pārvadājumu satiksme starp valstīm. "Ja infrastruktūras nebūs, viss apstāsies un digitalizācijai jēgas nebūs," diskusijā norādīja  AS “Russian export center” eksporta loģistikas attīstības projekta vadītāja Alevtina Kirilova. Paralēli kravu pārvadātājiem ir jādomā par klientu vajadzībām un jāreaģē uz tām, kas ir nepieciešams kravu nosūtītājiem un kas - pakalpojuma gala patērētājiem. Runājot par izaicinājumiem un digitalizāciju, A.Kirilova aicināja likvidēt patlaban pastāvošos šķēršļus, tostarp tādus, ko rada valstu atšķirīgā likumdošana. Kā pozitīvo piemēru viņa minēja sadarbību ar LDz, ar ko jau tiek īstenota informācijas un dokumentu digitālā aprite. Nākamais solis A. Kirilovas ieskatā būtu Ķīnas pievienošanās šai dokumentu aprites digitālajai platformai, lai vēl veiksmīgāk varētu organizēt savstarpējos kravu pārvadājumus starp Ķīnu un Eiropu.

Francijas uzņēmuma "Alstom” izpētes, izstrādes un inovāciju viceprezidents Volframs Švābe vērsa uzmanību, ka nākotnē tiks ieviesti arvien jauni politiskie ierobežojumi līdzšinējiem enerģijas avotiem, kas tiek izmantoti dzelzceļa nozarē. Paralēli notiek investīcijas videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku tehnoloģiju attīstīšanā, piemēram, arvien vairāk izmantojot elektroenerģiju un ūdeņradi. "Kāpēc šis ir labs produkts? Jo ūdeņradis ir atslēga uz no emisijām brīva transporta ieviešanu. Tas ir labs produkts, jo tā tiks attīstīts ilgtspējīgs sabiedriskais transports, kas būs videi draudzīgs," atzīmēja Švābe. Patlaban viens no izplatītākajiem ir dīzeļdegvielas izmantošana, taču, vērojot tendences, valstu ieviestās likumdošanas izmaiņas, kas ierobežo dīzeļdegvielas izmantošanu, ir jāievieš jauni enerģijas avoti transporta nozarē,” nākotnes tendences ieskicēja V. Švābe.

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

Augustā pa VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūru pārvadāto vietējo graudaudzētāju graudu kravu apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni kopš 2014.gada – kopumā pārvadāti 3600 vagoni.

Augusts bija pirmais  graudu ražas novākšanas mēnesis, un sākotnēji tika prognozēts pa LDz infrastruktūru pārvadāt 2000 vagonus. Tomēr, pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar graudkopības nozari, pēdējos piecos gados lielākajai graudu ražai un piemērotajiem laika apstākļiem, pārvadāto vagonu skaits sasniedza 3600, kas ir par aptuveni 80% vairāk.

Transportējot tik lielu kravu skaitu, šī gada augustā iekšzemes pārvadājumu apjoms par 46% pārsniedza 2018.gada augustā veikto iekšzemes pārvadājumu apjomu.

Graudu novākšanas sezona turpinās arī septembrī, un pa LDz infrastruktūru pārvadāto graudu kravu apjoms šajā mēnesī varētu pietuvoties augusta rādītājiem.

Lai pārrunātu iepriekšējo gadu sadarbību graudu kravu pārvadāšanā, piektdien, 13.septembrī notika SIA “LDz Cargo” tikšanās ar graudkopības nozares pārstāvjiem. Tikšanās laikā tika  pārrunāti gan pozitīvie sadarbības aspekti, gan arī šķēršļi, kas līdz šim traucējuši veidot pēc iespējas labāku sadarbību, kā arī pārrunāti priekšlikumi turpmākajai sadarbībai.

Lai gan par graudu pārvadāšanu atbildīgā uzņēmuma SIA “LDz Cargo” nodrošinātie graudu kravu piegādes termiņi ir vidēji no 48-72 stundām, atkarībā no veicamā attāluma, ir konstatēti vairāki faktori, kas traucē operatīvu kravu nogādāšanu galapunktā un rada sadarbības partneru neapmierinātību.

Apkopojot pēdējo piecu gadu pieredzi graudu kravu pārvadāšanā, kā viens no traucējošiem faktoriem ir minams terminālu kapacitātes trūkums noteikta graudu apjoma uzņemšanā un savstarpēji  neprecīzas informācijas apmaiņa, kā rezultātā vagoni tiek nosūtīti uz termināliem, kuriem vairs nav kapacitātes tos uzņemt. To veicina terminālu un nosūtītāju apmaiņa ar informāciju, kas dažkārt neatbilst faktiskajai situācijai.

Lai nākotnē uzlabotu pakalpojumu sniegšanu graudaudzētājiem, būtiski ir uzlabot terminālu infrastruktūras kapacitāti, kas atsevišķos terminālos patlaban nav piemērota vairāk kā 20-30 vagonu iekraušanu diennakts periodā. Šī situācija negatīvi ietekmē vagonu aprites laiku un efektīvu loģistiku, jo kapacitātes trūkuma dēļ ir nepieciešams papildus nodrošināt šķirošanas operācijas, kā arī jāveic lielāks manevru darbu apjoms. Tāpat loģistiku negatīvi ietekmē graudaudzētāju savstarpējā konkurence, kas kaitē kopējai sadarbībai un jaudas sadalei ostu terminālos. Proti, nereti ostas termināla jauda noliktavās jau iepriekš ir sadalīta starp konkrētiem nosūtītājiem, tāpēc citiem nosūtītājiem var būt ierobežota pieeja tiem.

Lai nodrošinātu kravas vagonu nepārtrauktu pieejamību, SIA “LDz Cargo” prioritāri apkalpo klientus, kuriem nav paredzama kravas dīkstāve, bet gan nekavējoša tās izkraušana,  vilciena sastāvam nonākot galamērķī, un graudu kravu pārvadājumu jauda ir atkarīga arī no ostu terminālu kapacitātes. Lai nodrošinātu pēc iespējas īsāku dīkstāvi, vai novērstu to pavisam, viens no risinājumiem būtu maksas paaugstināšana par vagonu dīkstāvi jeb to izmantošanu noliktavas nolūkiem.

Tikšanās dalībnieki vienojās sagatavot priekšlikumus turpmākajai sadarbībai, kas tiks apkopoti un  turpināt konsultācijas, lai turpmāk uzlabotu graudu kravu pārvadājumus.

27.septembrī Latvijā  tika aizvadīta Eiropas zinātnieku nakts 2019, kuras ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) jaunizveidotajā STEaMup laboratorijā talantīgais fizikas skolotājs Valdis Zuters un komiķis Kozmens demonstrēja aizraujošus un izklaidējošus eksperimentus.

STEaMup zinātniskās laboratorijas apmeklētājiem bija iespēja redzēt un pašiem piedalīties dažādos eksperimentos, piemēram, iepazīt gaismas demonstrējumus un uzzināt, kā dažādos apgaismojumos izskatās priekšmeti. Tāpat bija iespēja pārbaudīt magnēta spēku, aplūkot sevi dažādos spoguļos un uzņemt bezgalīgo selfiju, izšaut ar pašu gatavotu “lielgabalu”, kā arī redzēt skaņas viļņus un frekvences.

Iesaistot pasākuma apmeklētājus, eksperimentus demonstrēja fizikas skolotājs Valdis Zuters un Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēni. Liels palīgs bija arī komiķis Kozmens, kurš piedalījās eksperimentos un aicināja tos veikt arī apmeklētājus!

Eiropas Zinātnieku nakts ir ikgadējs pasākums, kas notiek septembra pēdējā piektdienā vienlaicīgi vairāk nekā 30 valstīs un 300 pilsētās, lai saistošā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus, ļaujot ikvienam interesentam ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. 27. septembrī 17 Latvijas pilsētās un novados norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kuru vadmotīvs šogad bija “Zinātne nākotnei”.

STEaMup interaktīvā laboratorija tapusi projekta “Latvijas Dzinējspēks” ietvaros, kas radīts ar mērķi motivēt un iedvesmot skolēnus paraudzīties uz STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) priekšmetiem no cita skatu punkta. Tostarp, ir izstrādāta mājas lapa STEaMup.lv, kas ir kā palīgs eksakto priekšmetu apgūšanā, kas atvieglina un padara aizraujošu mācīšanās procesu.

"Rail Baltica" projekta kontekstā par kuru pēdējā desmitgadē, un pat vēl pirms tam, lauzts ne mazums šķēpu, interesanti ir atskatīties uz gandrīz 100 gadu seniem vēsturiskiem notikumiem, kā rezultātā četru gadu laikā Latvijā tapa pilnīgi jauna, 156,5 km gara dzelzceļa līnija. Tās svinīgā atklāšana norisinājās tieši pirms 90 gadiem - 1929. gada 25. septembrī.

Kā zināms dzelzceļu būvniecība Latvijas teritorijā aizsākās pirms vairāk kā 160 gadiem, tāpēc rodas jautājums, kas tur gan īpašs - uzbūvēt dzelzceļu? Jāatgādina gan, ka pirmos dzelzceļus Latvijas teritorijā būvēja tobrīd jau pieredzējušo franču un angļu inženieru vadībā. 19. gadsimta beigās, kad attiecīgu izglītību un pieredzi bija ieguvuši Krievijas inženieri, dzelzceļu būvniecības process tika uzticēts viņiem. Latviešu izcelsmes inženieru tobrīd vēl faktiski nebija un tikai 20. gadsimta sākumā pirmā mūsu inženieru paaudze sāka absolvēt kā Rīgas Politehnisko institūtu, tā arī Sanktpēterburgas Satiksmes ceļu inženieru institūtu. Viņi pieredzi sāka uzkrāt tikai Pirmā pasaules kara gados.

Un tieši no viņiem 20. gadsimta 20. gados - pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par Liepājas-Glūdas dzelzceļa būvi, bija atkarīga tā realizācija. Protams, pastāvēja iespēja izmantot citu valstu speciālistu pakalpojumus, kā to darīja Lietuvā. Taču tas būtu finansiāli neizdevīgi un nez vai dotu vēlamo rezultātu Latvijai piemērotākās dzelzceļa trases izvēlē.

Proti, jaunbūvētais Glūdas-Ālandas iecirknis no vienas puses nešķiet loģisks, jo galvenais uzstādījums bija apiet pa Lietuvas teritoriju līdz tam izmantoto, 45 km garo Reņģes-Mažeiķu-Vaiņodes iecirkni. To varēja izdarīt, nospraužot jaunā dzelzceļa trasi gar robežu Latvijas teritorijā aptuveni tādā pašā garumā. Bet tas nekādā veidā nerisinātu satiksmes problēmas Kurzemes vidienē, kur bez mūsdienīgiem satiksmes ceļiem (par kādu toreiz viennozīmīgi un galvenokārt tika uzskatīts platsliežu dzelzceļš) bija atstātas tādas pilsētas kā Dobele, Skrunda, Saldus un Kuldīga.

Pieņemot galīgo lēmumu par trasi, nedaudz mazāk uzmanības tika veltīts sliežu ceļa profilam, kas, nevar palikt nepamanīts. Vietām arī ģeodēziskie parametri netika pienācīgi izvērtēti. Zināmu slogu protams projektam radīja nepieciešamība vienoties par dzelzceļa būvniecību ar privāto zemju īpašniekiem. Tas nebija tik sarežģīti kā mūsdienās, tomēr arī ne tik viegli kā dzelzceļu būvniecības pirmsākumos. Tomēr veiksmīga mūsu dzelzceļa inženieru sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem un vienota vēlme visai tautai kopā uzbūvēt savu pirmo dzelzceļa līniju, garantēja panākumus.

Lai arī būvniecība ne visur ritēja gludi, un sliežu ceļš sākumā bija ne visai kvalitatīvs (pirmajos pēckara gados trūka materiālu karā izpostītās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanai, kur nu vēl jauna dzelzceļa būvniecībai), patiesa vēlme uzbūvēt savu dzelzceļu uzvarēja. Jaunās dzelzceļa līnijas pirmais posms starp Glūdu un Dobeli satiksmei tika atklāts jau divus gadus pēc būvdarbu uzsākšanas - 1927. gada 15. augustā, un jau tā paša gada 8. oktobrī vilcieni sāka kursēt līdz Brocēniem. Šis 61 km garais iecirknis bija ārkārtīgi svarīgs Rīgas Cementa fabrikai, regulāras dolomīta piegādes nodrošināšanai. Nākamajā gadā ekspluatācijā tika nodoti Saldus un Skrundas posmi.

Jau 1927. gadā tika uzsākta apjomīgo Dobeles un Saldus staciju ēku celtniecība. Tās tika būvētas izmantojot tikai vietējos materiālus pēc arhitektūras dižgara, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Pētera Federa projektiem. Arī visu tiltu konstrukcijas tika sagatavotas uz vietas Rīgā, importējot tikai atsevišķas metāla daļas, kuras Latvijā izgatavot nebija iespējams. Tiltu projektus izstrādāja pieredzējušais inženieris, Latvijas Universitātes vecākais docents Pāvils Pāvulāns. Interesanta bija atsevišķu tilta kopņu nogādāšana paredzētajā vietā. Tā, piemēram, daļēji sakniedētas Skrundas tilta kopnes vispirms pa normālplatuma (1435 mm) dzelzceļu caur Lietuvu tika nogādātas Liepājā, tad pārkrautas vienu metru platā Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa vagonos, bet Aizputē pārkrautas 600 mm platā, bijušā karalauka dzelzceļa vagoniņos, tās galu galā nogādājot līdz Skrundai.

Zemes darbus galvenokārt izpildīja ar rokām, kā arī dažu tvaika ekskavatoru palīdzību. Lielāka apjoma zemju pārvietošanai izmantoja zirgus un pagaidu šaursliežu dzelzceļu.

Gala rezultātā, kā jau minēts, 156,5 km garā dzelzceļa jaunbūvi, kā arī otrā ceļa būvniecību starp Jelgavas un Glūdas (16 km), kā arī Liepājas un Ālandas (6 km) stacijām pabeidza četru gadu laikā. Ātri vai lēni - spriediet paši.

Raksta autors: Toms Altbergs, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts

Foto: Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājums

Lai veicinātu skolēnu interesi padziļināti apgūt STEM jeb eksaktos priekšmetus, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) jaunajā mācību gadā atsāk rīkot “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas Latvijas skolās.

Iedvesmojot un motivējot apgūt eksaktās zinības jeb STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) vienkārši un aizraujoši, līdz 2019. gada beigām tiks organizētas 5 klātienes tikšanās skolās visos Latvijas reģionos. Pirmā “KonkurētSPĒJĪGS” saruna notika 1.oktobrī, Limbažu novada ģimnāzijā.

Pasākumā ar projektu sīkāk iepazīstināja tā veidotāja – LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa, nodibinājuma „Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule un pasākuma viese – žurnāliste Sandra Kropa, kura atklāja, kā zināšanas eksaktajos priekšmetos noder ikdienā, kā arī skolēniem tika rādīti pārsteidzoši eksperimenti STEaMup laboratorijā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja, Ieva Kārkliņa uzsver: “Nereti skolēniem STEM priekšmetu apgūšana sagādā grūtības. Iemesli ir dažādi – varbūt trūkst intereses, motivācijas, kā arī neredz saikni un nesaprot, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Tas nozīmē, ka mācību procesam jāpieiet no citas puses. Mājas lapā www.steamup.lv ir pieejama informācija par to, kāpēc jāapgūst STEM priekšmeti un kādās profesijās var tos pielietot.”

Limbažu novada ģimnāzijas skolēni tika iepazīstināti ar STEM priekšmetu pielietojamību ikdienā, atklājot, kā šīs zināšanas noder ik uz soļa. “Šodien mums ir grūti paredzēt, kādas profesijas būs aktuālas pēc 5, 10 vai 20 gadiem, tomēr ir skaidrs, ka svarīgas būs mācīšanās prasmes, spēja domāt kritiski, sadarbošanās spējas, kā arī STEM jomu pamati. Nākotnes vizionāri uzsver, ka šīs prasmes un zināšanas būs vismaz 80% nākotnes profesiju pamatā. Mācības skolā ir labākais laiks, kad to visu apgūt.” stāsta nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule.

Uz visām “KonkurētSPĒJĪGS” sarunām līdzi dosies kāda sabiedrībā zināma persona, atklājot, kā savā profesijā izmanto STEM. Žurnāliste Sandra Kropa atklāj, ka, “savā darbā intervējot zinātniekus, ļoti bieži sastopos ar lietām, ko savulaik mācījos skolā – tolaik daudz kas likās kā vienkārši likumi, formulas, tabulas un klasifikācijas, kas jāmācās. Taču tagad, ieraugot, kāda loma tam visam ir mūsu ikdienas dzīvē, man neko neizsakošie likumi un formulas kļūst par tādām kā atslēgām, kas ļauj piekļūt rūpīgi glabātām zināšanām”.

Pasākuma noslēgumā skolēniem tika demonstrēti aizraujoši eksperimenti STEaMup laboratorijā, kurus vadīja Limbažu novada ģimnāzijas absolvents Arvīds Viesturs Vimba.

LDz sadarbībā ar nodibinājumu „Iespējamā misija” šī gada pavasarī prezentēja projektu „Latvijas Dzinējspēks”, kura ietvaros radīta mājas lapa – www.steamup.lv, kas ir kā palīgs skolēniem, kā arī viņu vecākiem un skolotājiem eksakto mācību priekšmetu un dabas zinību apgūšanā.

Projekts ir izstrādāts, lai veicinātu skolēnu izpratni par STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) plašo pielietojamību un lai iedvesmotu un motivētu apgūt šos priekšmetus. Projekta ietvaros skolēni, vecāki un skolotāji no jauna tiek iepazīstināti ar eksaktajiem priekšmetiem, atklājot, ka STEM apgūšana neaprobežojas tikai ar ierastajām skolas mācību grāmatām, līdz ar to padarot mācīšanos daudzpusīgāku.

Šī gada deviņos mēnešos ir pieaudzis pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru pārvadāto iekšzemes kravu apjoms, tāpat būtisks pieaugums ir vērojams arī atsevišķos kravu veidos - kokmateriāliem, minerālvielām un ķīmiskajām kravām.

Iekšzemes pārvadājumu apjoms deviņos mēnešos ir bijis par 22,2% lielāks, nekā tas bija šajā periodā pirms gada, savukārt septembrī tas bija par 35,9% lielāks nekā pagājušajā gadā, sasniedzot 243 tūkstošu tonnu apjomu.

Šogad ir vērojams pārvadājumu apjoma pieaugums atsevišķos kravu segmentos, tādējādi kompensējot akmeņogļu un naftas produktu pārvadājumu apjoma samazināšanos. Akmeņogļu pārvadājumu izmaiņas (14 miljoni tonnu deviņos mēnešos) šogad saistītas gan ar ogļu cenu samazināšanos pasaules tirgos un, attiecīgi, kopējo darījumu apjoma samazināšanos, gan ar situāciju Krievijā, kas orientējas uz savām ostām, tādējādi samazinot caur Latviju nosūtīto kravu apjomu.

Atsevišķos kravu segmentos lielākais pieaugums līdz šim bijis minerālvielu kravām - septembrī par 38,7%, bet gada deviņos mēnešos kopumā - par 37,3% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem. Otrs lielākais pieaugums fiksēts kokmateriālu pārvadājumu jomā - par 20,1% gada deviņos mēnešos un septembrī - par 21,8% vairāk nekā pērn septembrī, kas skaidrojams ar papildus šķeldas apjomiem, kas tiek pārvadāti satiksmē ar Baltkrieviju.  Pa LDz pārvadāto ķīmisko kravu apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 1,5 miljonus tonnu, kas ir par 18,9% vairāk nekā pirms gada, un šāds apjoms sasniegts, pateicoties mērķtiecīgam darbam ar sadarbības partneriem.

Kopumā pa LDz infrastruktūru šī gada deviņos mēnešos ir pārvadāti 31,6 miljoni tonnu un joprojām lielākie pārvadāto kravu apjomi ir akmeņogļu un naftas produktu segmentā – attiecīgi 14 miljoni un 7,1 miljons tonnu šī gada deviņos mēnešos.

Lai paaugstinātu pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un veicinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju, LDz turpmākajos gados plāno veikt dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. 2019.gada 9.oktobrī VAS “Latvijas dzelzceļš” parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” (1.posms) īstenošanu.

Projekta ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils – Krustpils, Rēzekne - Krustpils un Krustpils - Rīga, elektrificējot dzelzceļa maģistrālos ceļus ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Projekta īstenošanas rezultātā būs iespējams pārvadāt smagākus vilcienus ar maksimālo svaru līdz pat 9 000 bruto tonnām, un arī pasažieru satiksmē dzelzceļa līnijās, kur patlaban tiek izmantota dīzeļvilce, pēc projekta īstenošanas tiks ieviesta elektrovilcienu satiksme.

Projekta īstenošana tiks nodrošināta ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu*, LDz finansējumu un Eiropas investīciju bankas aizdevumu.

2017.gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas p rojekta pirmā posma īstenošanu, kas ir līdz šim lielākais plānotais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts Latvijā.

Lai gan sākotnējais plānotais investīciju apjoms bija aplēsts 519 miljonu eiro apmērā, taču ņemot vērā, ka dzelzceļa nozarē aizvien straujāk ienāk jaunas tehnoloģijas, VAS “Latvijas dzelzceļš” izdevās rast risinājumu  samazināt  kopējās projekta izmaksas par 15% jeb 78 milj. EUR,  aizstājot plānotās vilces jaudas apakšstaciju barošanu ar invertoriem, projekta ietvaros samazinot apakšstaciju kopējās izmaksas. Tādējādi projekta jaunās kopējās izmaksas sastādīja 441 milj.EUR.

Projekts ir saņēmis Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības neatkarīgo ekspertu (JASPERS) pozitīvu atzinumu, savukārt šī gada jūlijā arī Eiropas Komisija sniedza pozitīvu atzinumu projekta pirmā posma īstenošanai.

Patlaban Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla un ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%.

Šī gada 23.–27. oktobrī Dzelzceļa muzejā varēs izbaudīt modelisma izstādi “Liliputija 2019”, kur būs aplūkojami dažādu veidu un mērogu miniatūrie dzelzceļa maketi no Latvijas, Čehijas, Vācijas un Krievijas, kā arī Alfrēda Straumes miniatūro ēku izstādi. Paralēli notiks arī radošas darbnīcas bērniem, lokomotīvju un vagonu modeļu parāde un sarunas ar modelistiem.

Izstādē “Liliputija 2019” atsāks darboties, šobrīd pārbūves procesā esošais, Dzelzceļa muzeja 1:87 mēroga makets. Gada laikā tas pieaudzis līdz 44 m² ar trijām stacijām (Tukums II, Līvbērze, Spāre), 11 pazemes ceļiem. Sliežu ceļu plānojums, pārmiju darbība, vilcienu kustība ir Jirži Čekana un Sergeja Tretjakova darbs. Vēsturiskās ēkas veidojis meistars Alfrēds Straume. Savukārt Latvijā vēl nebijušā meistarībā top Intas Čekanovas un Jiri Čekana veidotā ainava. Līdz pilnībai darba vēl daudz, bet jau šobrīd iespēja novērtēt kā top Baltijā lielākais dzelzceļa makets. Maketa izstrādi palīdzēja nodrošināt SIA “AM Servisi”.

Tikmēr muzeja hallē varēs apskatīt arī dažādu mērogu dzelzceļa modeļus, tostarp, Aivara Dinbira 1:120 mēroga maketu, Vladislava Labunovska vagonu kolekciju un pārvietojamo modeli čemodānā, Antona Ņedovičenko firmas vilcienu kolekciju, Daiņa Puncuļa, Jirži Čekana, RTU Dzelzceļa transporta institūta, Mini pasaule Lielvārdē maketus, kā arī Dzelzceļa muzeja krājumā esošos RVR vilcienu modeļus, dārza dzelzceļu un Marklin, Pionier modeļus.

Savukārt izstāžu zālē būs apskatāma ilggadēja muzeja darbinieka, meistara Alfrēda Straumes (1933-2016) veidoto miniatūro ēku izstāde “Alfrēda namiņi”, kas smalki atveido dažādus Latvijas arhitektūras laikmetus – staciju ēkas, vecpilsētas namus, baznīcas, dzīvojamās ēkas.

Skolēni brīvlaika nedēļā aicināti arī piedalīties radošajās darbnīcās. Tās norisināsies 23.–25. oktobrī, kuru laikā būs iespējams uzbūvēt tvaika lokomotīvi, izveidot vagonu interjeru, veidot dzelzceļa ainavas no dabas materiāliem mērogā 1:87, kā arī darboties Lokosalīmes uzlīmju darbnīcā. Radošās darbnīcas paredzētas dažāda vecuma bērniem sākot no 4 līdz 12 gadiem, un par tām tiks piemērota atsevišķa samaksa.  Plašāka informācija par radošajām darbnīcām  www.railwaymuseum.lv vai piesakoties nora.vrublevska@ldz.lv, tel.nr. 20032331.

Īpašie piedāvājumi apmeklētājiem:

• Nāc uz izstādi divas reizes un trešo reizi – bez maksas!
• Iegādājoties ieejas biļeti, saņemsi talonu, ko var izmantot vienam braucienam pa muzeja maketu. Papildu braucienus vari iegādāties muzeja kasē.
• Ja tev ir sava lokomotīve maketam mērogā 1:87 –  ņem to līdzi uz izstādi, būs iespēja izbraukt pa muzeja sagatavoto maketu.
• Izpēti miniatūro maketu detaļas un izej Liliputijas ceļvedi ģimenēm. 

Informācija par izstādes darba laiku un ieejas maksu: www.railwaymuseum.lv.

Gribi uzzināt vairāk par Dzelzceļa muzeju? Seko jaunumiem Facebook lapā vai Instagram @latvianrailwaymuseum un skaties video par dzelzceļa vēsturi Youtube kanālā https://ej.uz/latvianrailwaymuseum

Šonedēļ Ogres 1.vidusskolā viesojās viens no pasaules labākajiem Slam dunk meistariem Kristaps Dārgais, kurš stāstīja par eksakto zinātņu nepieciešamību sportā. Viesošanās skolā norisinājās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) “KonkurētSPĒJĪGS” sarunu laikā.

Lai veicinātu skolēnu interesi padziļināti apgūt STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) jeb eksaktos priekšmetus, LDz organizē klātienes tikšanās skolās visos Latvijas reģionos. 15.oktobrī “KonkurētSPĒJĪGS” sarunas norisinājās Ogres 1.vidusskolā.

Pasākumā ar projektu iepazīstināja tā veidotāji – LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa un nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācijas vadītāja Antra Birzule. Ogres 1.vidusskolā viesojās arī viens no pasaules labākajiem Slam dunk meistariem Kristaps Dārgais, kurš atklāja, kādi fizikas likumi palīdz veiksmīgi realizēt dankus. Tāpat pasākuma laikā skolēniem tika rādīti aizraujoši eksperimenti STEaMup laboratorijā.

Basketbolists un slam dunk meistars Kristaps Dārgais atklāj; “Lai veiksmīgi realizētu danku jeb triku, darbojas vairāki fizikas likumi, piemēram, ieskriešanās ātrums, atspēriens, inerce, gravitācija un citi spēki. Visi no iepriekš minētajiem ir ļoti svarīgi, un, ja kaut viena darbība no minētajām neizdodas kā plānots, pastāv risks, ka danks neizdosies. Tāpēc ir svarīgi mācīties eksaktos priekšmetus skolā, jo ar tiem cieši saistīts ir arī sports, un ar sportu nodarbojas ikviens no mums”.

LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa iepazīstināja skolēnus ar mājas lapu, kas ir palīgs ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem un skolotājiem, un uzsvēra: “Nereti skolēniem STEM priekšmetu apgūšana sagādā grūtības. Iemesli ir dažādi – varbūt trūkst intereses, motivācijas, kā arī neredz saikni un nesaprot, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Tas nozīmē, ka mācību procesam jāpieiet no citas puses. Mājas lapā www.steamup.lv ir pieejama informācija par to, kāpēc jāapgūst STEM priekšmeti un kādās profesijās var tos pielietot.”

Pasākuma izskaņā skolēniem tika demonstrēti aizraujoši eksperimenti STEaMup laboratorijā, kurus vadīja LU Fizikas institūta zinātnieks Arvīds Viesturs Vimba.

LDz sadarbībā ar nodibinājumu „Iespējamā misija” šī gada pavasarī prezentēja projektu „Latvijas Dzinējspēks”, kura ietvaros radīta mājas lapa – www.steamup.lv, kas ir kā palīgs skolēniem, kā arī viņu vecākiem un skolotājiem eksakto mācību priekšmetu un dabas zinību apgūšanā.

Projekts ir izstrādāts, lai veicinātu skolēnu izpratni par STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) plašo pielietojamību un lai iedvesmotu un motivētu apgūt šos priekšmetus. Projekta ietvaros skolēni, vecāki un skolotāji no jauna tiek iepazīstināti ar eksaktajiem priekšmetiem, atklājot, ka STEM apgūšana neaprobežojas tikai ar ierastajām skolas mācību grāmatām, līdz ar to padarot mācīšanos daudzpusīgāku.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontu Skrīveros oktobra pēdējās dienās un novembra sākumā būs slēgta pārbrauktuve "Skrīveri" un satiksme tiks organizēta pa apbraucamajiem ceļiem.

Satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves Nr.118 Daugavas ielā, Skrīveros transporta kustībai tiks slēgta no 28.oktobra plkst.9 līdz 1.novembra plkst.17.

Tuvākā dzelzceļa šķērsošanas vieta šajās dienās būs Jumpravā, pa autoceļu V974.

Ņemot vērā, ka dzelzceļa pārbrauktuve būs slēgta gan autosatiksmei, gan arī gājēju satiksmei, iedzīvotāji sliedes varēs šķērsot pa gājēju pāreju pretī Skrīveru dzelzceļa stacijai. Savukārt, lai bērni nokļūtu mācību iestādēs, Skrīveru novada dome organizēs speciālus autobusus, kas kursēs maršrutā “Nelsa” laukums – “Sprīdītis”. Šos autobusus varēs izmantot arī citi iedzīvotāji, ja viņiem būs tāda nepieciešamība.

Informācija par autobusu atiešanas laikiem pieejama Skrīveru novada domes mājaslapā.

Lai laicīgi informētu autovadītājus par satiksmes organizācijas izmaiņām, VAS "Latvijas dzelzceļš" izvietos informatīvās zīmes ar pārbrauktuves apbraukšanas norādēm.

Šī gada deviņos mēnešos ir pieaudzis pa VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaits - tas sasniedzis 14,2 miljonus, kas ir par 308 109 pasažieriem vairāk salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem. Visvairāk pasažieru vilcienu kā pārvietošanās līdzekli izmantojuši vietējos maršrutos, tomēr pieaudzis arī  starptautiskajā satiksmē pārvadāto cilvēku skaits.

Kopumā pa LDz infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaits šogad deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, ir pieaudzis par 2,2%. Pērn šajā laika periodā pārvadāti 13,9 miljoni pasažieru.  Visvairāk cilvēku pārvadāts iekšzemē – 14 062 928, savukārt starptautiskajā satiksmē to skaits pieaudzis līdz 139 110, kas ir par 11 830 pasažieriem vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Populārākie maršruti ir Pierīgas reģionā, kur kursē elektrovilcieni - tajos pārvadāto iedzīvotāju skaits pirmajos deviņos mēnešos bija 12,7 miljoni, savukārt ar dīzeļvilcieniem pārvadāti 1,4 miljoni pasažieru. Tikmēr ar starptautiskajiem vilcieniem  Latvijas teritorijas robežās pārvietojušies 4542 pasažieri.

No starptautiskajiem vilcienu maršrutiem populārākais ir vilciens Maskava-Rīga, kas deviņos mēnešos pārvadājis 70 361 cilvēku, savukārt maršrutā Rīga-Sanktpēterburga pārvadāti 33 770 pasažieri. Vilcienu Minska-Rīga-Minska šogad deviņos mēnešos izmantojuši 9359 pasažieri.

Ar pērn septembra beigās atklāto Ukrainas dzelzceļa uzņēmuma formēto vilcienu Kijeva-Rīga-Kijeva pārvadāti 15 488 pasažieri. Šo maršrutu izmantojuši arī pasažieri, kuri kā sākuma un galapunktu izmantojuši Minsku (6153 pasažieri) un Viļņu (472 pasažieri).

Domājot par iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanu un atsaucoties sabiedrības iniciatīvām, LDz kopā ar AS "Pasažieru vilciens" ir radis iespēju nodrošināt ekspresvilcienu reisus, lai iedzīvotāji vēl ātrāk spētu nokļūt no vienas pilsētas citā. Patlaban šāds ekspresvilciens kursē starp Rīgu un Cēsīm, bet no decembra tas kursēs līdz Valmierai. Šādi ekspresvilcienu maršruti pakāpeniski tiks ieviesti arī citās vilcienu līnijās.

Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji arvien vairāk kā pārvietošanās līdzekli izvēlas vilcienu, kā rezultātā pieaug arī pārvadāto pasažieru apjoms. Pagājušajā gadā pa LDz infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 18,2 miljonus, kas ir par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš.