Kembridžas universitāte ir izdevusi VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmuma AS "LatRailNet" valdes priekšsēdētājas Justīnas Hudenko grāmatu par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas problemātiku un risinājumiem.

Grāmatā ir apkopotas četras galvenās tēmas, kas skar sarežģīto infrastruktūras maksas noteikšanas jomu: kravu pārvadājumu tehniskās īpašības un ar to radītās izmaksas; kravu pārvadājumu apjomu svārstību ietekme; tirgus reakcija uz infrastruktūras maksas līmeni, kā arī transporta politikas un valsts subsīdiju ietekme.

Līdz šim šī tematika apskatīta atsevišķos dažādos zinātniskos rakstos un izklāstīta starptautiskās konferencēs, līdz tika saņemts Kembridžas universitātes piedāvājums informāciju apkopot vienā grāmatā, kas būtu vērtīgs materiāls arī citu valstu infrastruktūras jaudas un maksas noteicējiem gan politiskā, gan inženiertehniskā līmenī.

 "Latvijai ir unikālā pieredze infrastruktūras maksu noteikšanā kravu dzelzceļa tīklā, kur kravu pārvadājumi ir dominējošais kustības veids, kamēr citās Eiropas Savienības (ES) valstīs kravu pārvadājumi pa dzelzceļu nav tik attīstīti, kā tas ir Latvijā. Ņemot vērā ES ilgtermiņa plānus pārvirzīt kravu kustību uz videi draudzīgo dzelzceļa infrastruktūru, Latvijas uzkrātā pieredze infrastruktūras maksas noteikšanas jomā ir vērtīgs informācijas avots. Mūsu pieredze ir interesanta arī austrumu kaimiņiem, kur kravu pārvadājumu pa dzelzceļu ir attīstīti, taču dzelzceļa tirgus liberalizācija ir tikai  uzsākusies. Visbeidzot, es šo grāmatu saskatu kā komunikācijas līdzekli starp dažādiem ekspertiem, jo infrastruktūras maksas noteikšana atkarīga ne tikai no inženiertehniskiem un ekonomiskiem aprēķiniem, bet arī no politiskiem, regulatīviem un sociāliem procesiem. Aicinu visus interesentus iesaistīties diskusijā!" norāda J. Hudenko.

Par grāmatu ir saņemtas vairāku nozares ekspertu atsauksmes. ASV Tieslietu departamenta Pretmonopola nodaļas ekonomisko pētījumu direktors Rasels Pitmans norāda: "Šī grāmata būs ļoti vērtīgs resurss gan dzelzceļa nozares ekspertiem, gan arī politikas veidotājiem un analītiķiem, kuriem ikdienā jāsaskaras ar infrastruktūras maksas noteikšanas jautājumiem."

"RailNetEurope” (Association for facilitating international traffic on railway infrastructure) valdes loceklis Ronai Peters: "Izprast jautājumu par infrastruktūras maksas noteikšanu nozīmē arī dziļu izpratni par dzelzceļa infrastruktūras ekonomiku kopumā, vienlaikus arī - par dzelzceļa tehnoloģijām. Dr.Hudenko sniedz vērtīgu skaidrojumu par izmaksu pozīcijām, vienlaikus neaizmirstot par mūsdienu ekonomikas procesiem. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Dr.Hudenko ir viena no spēcīgākajām ekonomikas zinātņu doktorēm Baltijas reģionā."

J.Hudenko Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi ekonomikas doktora grādu, viņai ir arī Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā. J.Hudenko pārstāv AS “LatRailNet” vairākās nozīmīgās starptautiskajās organizācijās: Dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicēju starptautiskajās darba grupās CHRISTINE, PRIME (the Platform of Rail Infrastructure Managers in Europe), North Sea - Baltic Rail Freight Corridor.

Uzskatot, ka ir būtiski precizēt izskanējušo viedokli par Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” pārvaldības praksi kā potenciāli labu piemēru Latvijai, VAS “Latvijas dzelzceļš” vēlas sniegt detalizētu informāciju par abu valstu – Latvijas un Lietuvas - dzelzceļu saimniecisko darbību un reorganizācijas gaitu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nozari regulējošiem dokumentiem, kā arī par īstenotajiem korporatīvās pārvaldības procesiem.

Reorganizācija atbilstoši EK prasībām

Kopš 2001.gada Eiropas Komisija (EK) īsteno mērķtiecīgu politiku dzelzceļa nozares liberalizēšanai, pārvadājumu konkurences sekmēšanai un nozares uzņēmumu pārvaldības sakārtošanai. Šim nolūkam EK pēdējo 18 gadu laikā ir pieņēmusi virkni dokumentu, un patlaban dalībvalstīs ievieš jau Ceturto dzelzceļa pakotni, kas sekmē minēto mērķu sasniegšanu. Tostarp pieņemtie dokumenti uzliek dalībvalstīm pienākumu nodalīt publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību no dzelzceļa pārvadātāju komersantu darbības, kā arī izstrādāt infrastruktūras attīstības stratēģijas vai plānus un mehānismus infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

“Latvijas dzelzceļa” reorganizācija atbilstoši EK prasībām tika uzsākta īsi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tika pabeigta 2007.gada 4.jūlijā ar attiecīgu ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tieši šodien, 2019.gada 4.jūlijā, aprit 12 gadi kopš veikta “Latvijas dzelzceļa” koncerna reorganizācija atbilstoši ES prasībām, savukārt “Lietuvos geležinkeliai” šo procesu ir tikai sācis.

“Lietuvos geležinkeliai”, kurš pašlaik publiski tiek minēts kā piemērs Latvijai, līdz pat 2017.gadam nebija veicis nekādus soļus ES noteikto prasību izpildei – infrastruktūras pārvaldība un gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu veikšana vēl arvien notika viena uzņēmuma ietvaros, neļaujot pārliecināties par lēmumu pieņemšanas neatkarību, naudas plūsmu atbilstošu nodalīšanu un to, vai uzņēmuma ietvaros netiek veikta noteiktu pārvadājumu veidu šķērssubsidēšana.

2017.gadā, Eiropas Komisijai pieņemot lēmumu par Reņģes-Mažeiķu posma nojaukšanu, EK arī norādīja uz “Lietuvos geležinkeliai” neatbilstību ES regulējumam, aicinot izstrādāt plānu uzņēmuma reorganizācijai. “Lietuvos geležinkeliai” izstrādāto plānu Lietuvas valdība apstiprināja 2018.gadā, un tikai 2018.gada beigās “Lietuvos geležinkeliai” paziņoja par atsevišķa uzņēmuma “LG Cargo” izveidi, bet šī gada sākumā – par vēl divu uzņēmumu nodalīšanu – pasažieru pārvadājumu un transporta inovāciju jomā.

Tādējādi “Lietuvos geležinkeliai” patlaban tikai sācis veikt soļus reorganizācijas virzienā, ko “Latvijas dzelzceļš” noslēdza jau pirms 12 gadiem. Protams, “Latvijas dzelzceļš” turpina pastāvīgi strādāt pie darbības pilnveidošanas, darbības attīstības mērķa tirgos, dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un inovāciju ieviešanas, kā arī efektivitātes palielināšanas, un esam gandarīti, ka mūsu darbs nes pozitīvus rezultātus.

“Latvijas dzelzceļam”  - līdzvērtīgas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un būtiski augstāks drošības līmenis

Pētījumi, ko veikusi auditorkompānija “Ernst&Young Baltic” un Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platforma PRIME, liecina, ka abu valstu dzelzceļa infrastruktūras apjoms, noslodze un uzturēšanas un infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumu izmaksas ir līdzīgas, savukārt “Latvijas dzelzceļš” drošības līmenis ir būtiski augstāks. Ja ES vidēji infrastruktūras bojājumu dēļ notiek 1,6 incidenti uz vienu miljonu vilcienkilometru, tad Lietuvā šis rādītājs ir 0,8, savukārt Latvijā – tikai 0,1 incidents uz miljonu vilcienkilometru.

Ņemot vērā to, ka “Lietuvos geležinkeliai” reorganizācija ir tikai uzsākta, abu valstu dzelzceļu finanšu rezultātus patlaban vēl nav iespējams objektīvi salīdzināt (Lietuvas dzelzceļa apgrozījuma rādītājos pilnībā ir ietverti pasažieru pārvadājumu ieņēmumi, kravu pārvadājumu darbības rezultāti u.c., kas nav ietverti VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības rezultātos).

Pa Latvijas dzelzceļu - vairāk pasažieru pārvadājumu un zemāki tarifi

Pasažieru pārvadājumu jomā pa “Latvijas dzelzceļš”  infrastruktūru tiek pārvadāts trīsarpus reižu vairāk pasažieru gadā, nekā pa “Lietuvos geležinkeliai” infrastruktūru. Latvijā tie ir vairāk nekā 18 miljoni pasažieru gadā (no tiem 18.1 miljons iekšzemes satiksmē), bet Lietuvā 5 miljoni (no tiem 4.3 miljoni iekšzemes satiksmē).

Vienlaikus, salīdzinot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai infrastruktūras pārvaldītājam pieejamo valsts dotāciju, jāsecina, ka Latvijā ikviens dzelzceļa pasažieris valsts budžetam izmaksā trīs reizes lētāk. Valsts dotācija ir 38 miljoni eiro gadā, tādējādi viena pasažiera izmaksas ir 2.1 eiro. Lietuvā šis rādītājs ir attiecīgi 27 miljoni eiro jeb 6.28 eiro uz vienu pasažieri.

Laba korporatīvā pārvaldība

Attiecībā uz veiktajiem pasākumiem labas korporatīvās pārvaldības nodrošināšanā jāuzsver, ka “Latvijas dzelzceļš” 2013. gadā apstiprināja koncerna Korporatīvās sociālās atbildības politiku, 2014. gadā – Ētikas kodeksu, bet 2016.gadā uzsāka finanšu pārskatu izstrādi atbilstoši starptautiskajam SFPS standartam un nefinanšu (ilgtspējas) pārskatu izstrādi atbilstoši GRI standartam (abi pārskati tiek auditēti un tiem sniegts neatkarīga auditora atzinums). Tāpat 2016.gadā apstiprināta koncerna Krāpšanas novēršanas (pretkorupcijas) politika. “Lietuvos geležinkeliai” publiskie pārskati liecina, ka līdzīga rakstura politikas un standarti uzsākti ieviest 2017./2018.gadā.

Būtiski arī, ka “Lietuvos geležinkeliai” tikai 2018.gadā noslēdzis visiem darbiniekiem saistošu koplīgumu, bet “Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumiem koplīgums ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību ir kopš 2011. gada, un regulāri tiek atjaunots. Tas ir saistošs visiem darbiniekiem.

“Latvijas dzelzceļš” kopš 2011.gada regulāri piedalās Ilgtspējas indeksā, kas ļauj pēc standartizētas, neatkarīgas metodikas izvērtēt uzņēmuma stratēģijas, pārvaldības un sociālās atbildības politikas un darbības aspektus. 2018.gadā “Latvijas dzelzceļš” pirmo reizi iekļuva Ilgtspējas indeksa augstākajā, Platīna kategorijā un šo pozīciju, nedaudz uzlabojot vērtējumu atsevišķos indikatoros, ir saglabājis arī šogad.

Tāpat uzņēmuma korporatīvās pārvaldības praksi ir izvērtējuši Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta eksperti, ap 60 indikatoru vērtējumā īpaši augstu vērtējot uzņēmuma atklātības un sadarbības ar ietekmes pusēm rādītājus.

“Latvijas dzelzceļš” un “Lietuvos geležinkeliai” – profesionāla sadarbība

Jāuzsver, ka “Latvijas dzelzceļš” un “Lietuvos geležinkeliai” cieši sadarbojas dažādu reģionā nozīmīgu transporta projektu kontekstā, līdzdarbojoties “Amber train” projektā un Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridora attīstībā, sadarbojoties dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, “Latvijas dzelzceļam” iznomājot ““Lietuvos geležinkeliai” nepieciešamās remonta iekārtas, veicot pasažieru pārvadājumus maršrutā “Kijeva – Minska – Viļņa – Rīga” u.c.

VAS "Latvijas dzelzceļš" un "Lietuvos geležinkeliai" salīdzinājums

Turpinot VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūras uzlabošanu, LDz izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi. Īstenojot projektu, tiks veidota pasažieriem pieejama, ērta un droša dzelzceļa infrastruktūra.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta „Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Modernizējamo staciju saraksts ir izvēlēts saskaņā ar “Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. – 2022. gadam”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2018. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 588 un  ņemot vērā plānoto finansējumu.

Līdz 2023.gada beigām plānots modernizēt šādas dzelzceļa pasažieru stacijas:

• dzelzceļa iecirknī Rīga - Jelgava: Atgāzene, BA Turība, Tīraine, Baloži, Jaunolaine, Dalbe, Cena, Ozolnieki
• dzelzceļa iecirknī Torņkalns - Tukums II: Priedaine, Jaundubulti, Kūdra, Ķemeri, Milzkalne, Tukums I, Tukums II
• dzelzceļa iecirknī Zemitāni - Skulte: Zemitāni, Brasa, Vecāķi, Kalngale, Carnikava, Pabaži, Saulkrasti

Projektēšana ir pirmais  solis projekta īstenošanā. Tam sekos būvdarbu veikšana, kā arī apziņošanas audio un vizuālās informācijas sistēmas ierīkošana un videonovērošanas sistēmas uzstādīšana uz pasažieru platformām un staciju ēkās.

Būvprojektos tiks ieplānotas vietas, kur būs iespējams pieslēgt biļešu iegādes/ validēšanas aparātus vai citas iekārtas, piemēram, kafijas tirdzniecības vai bankas automātu, atkarībā no vajadzībām un komersantu piedāvājuma, kā arī paredzētas elektro automobiļu uzlādes vietas.

Būvprojektu izstrādē tiks ievēroti universālā dizaina principi, un tiks nodrošinātas arī pasažieru ar invaliditāti un pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības.

Projektu plānots īstenot Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" ietvaros, piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Lai staciju modernizācijas projektā maksimāli ievērotu būtiskākās sabiedrības vajadzības, LDz ir uzsācis arī diskusijas ar ekspertiem no invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons”, “Latvijas Riteņbraucēju apvienības”, kā arī pilsētplānošanas ekspertiem.

Lai turpinātu apzināt sabiedrības viedokļus un ierosinājumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, arī turpmāk ikviens interesents tiek aicināts rakstīt  uz īpaši šim nolūkam izveidotu e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.

Eiropas Komisija (EK) ir devusi pozitīvu atzinumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsākto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu tā sākotnēji plānotajā apjomā. Šī projekta īstenošanu 2017.gada sākumā atbalstīja arī Ministru kabinets, vēlāk arīdzan akceptējot LDz panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā.

Līdz šim pozitīvs atzinums par projektu un tā ekonomisko pamatotību ir saņemts arī no EK tehniskās palīdzības neatkarīgajiem ekspertiem (JASPERS Independent Quality Review), pēc kura projekts tika iesniegts EK lēmuma pieņemšanai.

Saņemot EK pozitīvo atzinumu,  projektu par Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu dzelzceļa elektrifikācijai apstiprinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, ar kuru arī tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Kopumā elektrifikācijas pasākumu kopumu plānots īstenot, izmantojot Eiropas Savienības fondu projektā paredzēto finansējumu 347 miljonu eiro apmērā (t.sk. KF līdzfinansējums - ap 318 miljoni eiro), kā arī papildus piesaistot Eiropas Investīciju bankas līdzekļus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš:“Latvijas dzelzceļš šā gada augustā svin simto gadskārtu kopš uzņēmuma dibināšanas, un esmu gandarīts, ka šī nozīmīgā notikuma priekšvakarā esam saņēmuši Eiropas Komisijas pozitīvu lēmumu par dzelzceļa elektrifikāciju pilnā apmērā. Šis lēmums dod mums stabilu pamatu pārliecībai, ka Latvijā transporta sistēmas mugurkaula lomu pasažieru pārvadājumu jomā veiks mūsdienīgs un videi draudzīgs dzelzceļš, turklāt tas iezīmē arī jaunu soli Latvijas ceļā uz atbilstību Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas vērsti uz videi draudzīgas transporta sistēmas izveidi, un būtiski veicinās Latvijas starptautisko konkurētspēju Ziemeļu-Dienvidu un Rietumu – Austrumu transporta koridoros”.

2018.gada rudenī noslēdzās iepirkums par pirmā posma projektēšanu un būvniecību. Iepirkuma 1. (kvalifikācijas) kārtā tika saņemti četri pieteikumi. Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, LDz turpina izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Projekta pirmais posms tiks īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējuma atbalstu 347 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiska atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti”, 6.2.1.1. pasākuma “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija” ietvaros.

Lai palielinātu transporta efektivitāti, veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu, saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un nacionālajiem normatīvajiem dokumentiem (Transporta attīstības pamatnostādnes 2014-2020) attiecībā uz galvenā dzelzceļa tīkla attīstību, un nostiprinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju, LDz plāno dzelzceļa tīkla galveno līniju elektrifikāciju ar 2x25 kV maiņstrāvu. Patlaban elektrovilcienus iespējams izmantot tikai pasažieru pārvadājumiem, kamēr kravu pārvadājumi tiek veikti tikai ar dīzeļvilcieniem. Projekta rezultātā būs iespējams pārvadāt smagākus vilcienus ar maksimālo svaru 9 000 bruto tonnas, tādējādi samazināsies kravu pārvadātāju izmaksas uz vienu vilciena kilometru.

Dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts ir būtisks gan transporta un loģistikas nozarei,  gan visas Latvijas tautsaimniecības globālajai konkurētspējai, turklāt tas sniegs būtisku ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā. Kopumā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas programmu  iecerēts realizēt vairākos posmos.

Jaunā graudu ražas novākšanas sezona ir sākusies, un gatavojoties labam ražas gadam, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir gatavs vietējiem graudkopjiem nodrošināt kvalitatīvus un maksimāli efektīvus pārvadājumus. To trešdien, 17.jūlijā, tiekoties ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu un graudkopības nozares organizācijām LATRAPS un VAKS  apliecināja LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Vislielākais pārvadāto graudu kravu apjoms ir ražas sezonā - vasaras noslēgumā un rudens sākumā, tomēr arī citos periodos pa dzelzceļu tiek pārvadātas graudu kravas. Neskatoties uz zemāko vidējo graudu ražību 2018.gadā, pagājušajā gadā būtiski palielinājušies pa dzelzceļu pārvadāto graudu  kravu apjomi –  par  62,9%. Ja 2017.gadā kopumā pārvadāts 1,7 miljoni kravu, 2018.gadā apjoms sasniedza 2,8 miljonus tonnu.

Saskaņā ar lauksaimnieku prognozēm, šogad varētu būt labs ražas gads. Jau patlaban ir sākusies labības novākšana, un sadarbībā ar Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrību “Latraps” un Vidzemes un Latgales lauksaimnieku uzņēmumu kooperatīvu VAKS graudu kravas pa dzelzceļu tiek vestas uz Liepājas graudu termināli, lai vēlāk tās krautu uz kuģa. Tāpat jau ir pieteikti pārvadājumi uz augustu lielos apmēros, kad graudu novākšanas sezona ritēs pilnā sparā.

Vērtējot līdzšinējo sadarbību graudu pārvadājumos pa dzelzceļu, K.Gerhards pauda gandarījumu, ka graudkopības nozare domā par nākotnes iespējām un pie to īstenošanas aktīvi strādā, tāpēc ļoti būtiska ir visu iesaistīto pušu sadarbība un piedāvāto iespēju izmantošana. Viena no šīm iespējām ir iekšzemes pārvadājumi pa dzelzceļu, kas ir izdevīgi un operatīvi spēj nogādāt kravas līdz ostām, tādējādi stiprinot Latvijas graudkopju pozīcijas pasaules tirgū.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards:“Jāņem vērā, ka šobrīd Eiropas Komisijas un Latvijas prognozes liecina par to, ka eksportējamo graudu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo – 2018. gadu, var ievērojami palielināties - līdz pat 50%. Tādēļ ir būtiski veidot iekļaujošu iesaistīto pušu sadarbību, lai arvien veicinātu Latvijas graudu eksportu, izmantojot dzelzceļa infrastruktūru. Salāgojot iekšējos maršrutus, mēs kopīgiem spēkiem varam arvien efektīvāk izmantot Latvijā esošo dzelzceļa infrastruktūru, lai ar katru gadu varētu arvien vairāk palielināt eksportēto graudu apjomu.”

 LDz prezidents Edvīns Bērziņš:“Mūsu sadarbība ar graudkopības nozari pēdējos gados ir arvien uzlabojusies, un tas ir redzams arī pārvadāto graudu kravu apjomā. Sadarbība ar vietējiem graudkopjiem ir būtiska, jo tā gan veicina vietējo uzņēmumu ekonomisko darbību un stiprina to pozīcijas pasaules tirgos, gan arī kopīgi sniedz ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Ir gandarījums, ka šī labā sadarbība tiek novērtēta arī no zemkopības ministra puses, kurš paudis gatavību sniegt ministrijas atbalstu un aktīvi iesaistīties aktuālo jautājumu risināšanā.”

Tikšanās laikā gan E.Bērziņš, gan arī LDz meitassabiedrību SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDz Loģistika” vadība apliecināja, ka aktīvajā pārvadāšanas sezonā graudkopji tiks nodrošināti ar visiem pieejamajiem vagoniem, lai pa dzelzceļu – satiksmes mugurkaulu, graudu raža tiktu operatīvi nogādāta galamērķī. Vienlaikus E.Bērziņš uzsvēra, ka jebkurš jautājums tiks operatīvi risināts, lai pārvadājumi noritētu bez aizķeršanās.

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas kavē veiksmīgu pārvadājumu organizēšanu, ir graudu uzglabāšana vagonos. Gan zemkopības ministrs, gan LDz vadība, kā arī graudkopības kooperatīvu pārstāvji atzina, ka šādi gadījumi ir jānovērš, jo tas kaitē gan pašiem graudkopjiem, gan arī kavē operatīvu pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu.

Pārrunājot efektīvu iekšzemes pārvadājumu pakalpojuma izmantošanu, graudkopības kooperatīvi apliecināja, ka ir gatavi sadarboties ar citām nozarēm, lai šī pakalpojuma izmantošana būtu pēc iespējas izdevīgāka arī periodos, kad netiek pārvadāts liels graudu apjoms.

Nolūkā efektivizēt VAS "Latvijas dzelzceļš" meitassabiedrību pārvaldību, turpmāk katrā sabiedrībā valde sastāvēs no diviem cilvēkiem.

Šādas izmaiņas ieviestas, lai nodrošinātu efektīvu uzņēmuma pārvaldību, kā arī lai samazinātu administratīvās izmaksas.

Līdz šim valde divu cilvēku sastāvā jau darbojas sabiedrībās  SIA "LDZ CARGO", SIA "LDZ Loģistika", SIA "LDZ Infrastruktūra" un SIA "LDZ Apsardze".

Turpmāk arī SIA "LDz ritošā sastāva serviss" valde darbosies divu cilvēku sastāvā - tās priekšsēdētājs ir Jānis Stalīdzāns un valdes loceklis - Sergejs Karpačovs. Savukārt Sandis Vētra darbu valdē neturpinās.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir saņēmis Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izvērtējumu par uzņēmuma finanšu un nefinanšu mērķu izpildi 2018.gadā. Saskaņā ar saņemto atzinumu, PKC mērķu izpildi ir novērtējis kā ļoti labu. Iepriekš pozitīvu vērtējumu par uzņēmuma darbību pagājušajā gadā izteica gan LDz padome, gan arī kapitāla daļu turētājs.

PKC vērtējums VAS “Latvijas dzelzceļš” darbībai 2018.gadā, salīdzinājumā ar 2017.gada darbības un mērķu izpildi ir uzlabojies - iepriekš tas bija "labi".

PKC izsniegtajā atzinumā norādīts, ka LDz pagājušajā gadā ir vai nu sasniedzis, vai arī pārsniedzis visus finanšu mērķus gan kā valdošais koncerna uzņēmums, gan arī kā koncerns kopumā. Pagājušajā gadā gan pārsniegti finanšu darbības rādītāji - peļņa, gan arī ar peļņu saistītie mērķi.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš:“PKC kā vadošās valsts kapitālsabiedrību pārraudzības iestādes augstais novērtējums par LDz mērķu izpildi 2018.gadā apliecina, ka, pateicoties LDz valdes, padomes un kapitāldaļu turētāja profesionālajam darbam, VAS “Latvijas dzelzceļš” ir pārvaldīts efektīvi, atbildīgi un caurspīdīgi”.

PKC atzinumu par valsts kapitālsabiedrības mērķu izpildi sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme".

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šī gada pirmajos sešos mēnešos ir turpinājis strādāt ar peļņu un nodrošinājis stabilu finanšu darbību, kā arī spējis paaugstināt darba ražīguma rādītājus. Turklāt pirmajā pusgadā pieaudzis arī pa LDz infrastruktūru pārvadāto pasažieru skaits.

Pirmajā pusgadā pa LDz infrastruktūru pārvadājot 21,3 miljonus tonnu kravu, “Latvijas dzelzceļš” nekonsolidētā peļņa 2019.gada pirmo sešu mēnešu laikā ir sasniegusi 8,9 miljonus eiro, kas ir 1,9 reizes vairāk nekā budžetā plānotais apmērs.

Saimnieciskās darbības rezultātā uzņēmuma neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 97,6 miljoni eiro, kas liecina par stabilu finanšu darbību.

Pieaugums vērojams arī pasažieru pārvadājumu jomā – ja pērn pirmajā pusgadā pārvadāti 8,7 miljoni pasažieru, šogad to skaits pieaudzis līdz 8,9 miljoniem, no kuriem lielākā daļa jeb 8,8 miljoni pārvadāti iekšzemes satiksmē.

Lai gan pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem sešiem mēnešiem ir sarucis, tomēr atsevišķos kravu segmentos ir vērojams būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Nafta un naftas produkti pirmajā pusgadā pārvadāti 4,9 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20,5% mazāk nekā 2018. gada pirmajā pusgadā. Savukārt akmeņogles pārvadātas 10,2 miljonu tonnu apmērā, kas ir tikai par 0,1% mazāk nekā pirms gada šajā periodā. Minerālvielas pārvadātas par 38,8% vairāk, ķīmiskās kravas par 27,6% vairāk un kokmateriāli - par 26% vairāk.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Šā gada pirmajā pusgadā koncerns “Latvijas dzelzceļš” ir turpinājis stabilu finanšu darbību, un, pateicoties LDz valdes un visas uzņēmuma komandas aktīvajam darbam pie efektivitātes palielināšanas un izmaksu optimizācijas, ir izdevies gan strādāt ar peļņas rādītājiem, kuri pārsniedz budžetā plānoto peļņas apmēru, gan arī palielināt darba ražīguma rādītājus uz vienu darbinieku!”

Lai gan graudu pārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā ir sarucis, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2018.gadā, patlaban ir sākusies aktīvā graudu novākšanas sezona, un saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, tā šogad būs ievērojami lielāka nekā pērn, un arī graudkopju organizācijas ir informējušas LDz par vēlmi pa dzelzceļu pārvadāt lielus kravu apjomus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valde ceturtdien, 25.jūlijā ilgstošu pārrunu rezultātā ir vienojušies ar LDz padomi par koleģiālu savstarpējo darba attiecību izbeigšanu uz vienošanās pamata.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: “Mēs esam “Latvijas dzelzceļa” un visas tranzīta nozares patrioti, un augstāk par savām profesionālajām ambīcijām vērtējam “Latvijas dzelzceļa”, visu Latvijas dzelzceļnieku  un valsts intereses. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk rastu izeju no krīzes, kas sākās maija sākumā. Mēs patiesi vēlamies, lai LDz varētu saglabāt finanšu stabilitāti un dot tādu pašu un vēl lielāku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā kā laika posmā no 2016.gada līdz šim brīdim!”

Kopš 2016.gada, kad valdes sāka darbu tās pašreizējā sastāvā, ir būtiski uzlabojušies uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji, 2018.gadā sasniedzot labāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā. Izvērtējot un mainot uzņēmuma biznesa un organizatorisko procesus, būtiski palielinot darbinieku produktivitāti, kā arī stiprinot sadarbību ar esošajiem un veidojot sadarbību ar jauniem partneriem, esošā uzņēmuma vadība ir sekmējusi uzņēmuma saimniecisko darbības rādītāju izaugsmi.

LDz koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 365 miljonus eiro, kas ir par 14,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt peļņa 2018. gadā bija 14,4 miljonu eiro apmērā. Tas ļāva valsts budžetā nodokļos un nodevās nomaksāt 102 miljonus eiro, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Produktivitāte 2018.gadā sasniedza 51 126 eiro uz vienu darbinieku, kas ir par aptuveni 19% vairāk, nekā 2017.gadā.

Savukārt 2019.gada pirmajā pusgadā LDz koncerna nekonsolidētās peļņas apmērs sasniedza 8,9 miljonus eiro – 1,9 reizes vairāk nekā budžetā plānotais peļņas apmērs.

LDz saimnieciskās darbības rādītājus pavasarī pozitīvi novērtēja gan akcionārs - Satiksmes ministrija, gan arī LDz padome. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs LDz mērķu izpildi 2018.gadā novērtēja ar "ļoti labi", kas ir augstāks vērtējums nekā iepriekšējos gados. Atzinumā norādīts, ka LDz pagājušajā gadā ir vai nu sasniedzis, vai arī pārsniedzis visus finanšu mērķus gan kā valdošais koncerna uzņēmums, gan arī kā koncerns kopumā.

Esošās valdes sastāvā tika sākts darbs pie Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna un daudzgadu līguma ar Satiksmes ministriju. Ministru kabinets plānu atbalstīja 2018.gada rudenī, savukārt pēc tam tika parakstīts daudzgadu līgums ar Satiksmes ministriju. Saskaņā ar apstiprināto plānu LDz nodrošinās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas stabilitāti turpmākos piecus gadus. Tas garantē pārredzamību tranzīta nozares dalībniekiem un ļaus tiem slēgt piecu gadu līgumus ar kravu nosūtītājiem.

Tāpat Ministru kabinets 2017.gadā akceptēja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanu. Projektam šī gada jūlijā saņemts pozitīvs atzinums no Eiropas Komisijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kas garantē Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tā īstenošanā. Elektrifikācijas projekts ir būtisks gan transporta un loģistikas nozarei,  gan visas Latvijas tautsaimniecības globālajai konkurētspējai, turklāt tas sniegs būtisku ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā. Kopumā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas programmu  iecerēts realizēt vairākos posmos.

Paralēli saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanai LDz kopš 2016.gada ir ievērojami uzlabojis uzņēmuma pārvaldību, padarot to caurspīdīgu un ilgtspējīgu. Uzņēmuma pārvaldības caurspīdīgums pozitīvi novērtēts neatkarīgo ekspertu veiktajos izvērtējumos. Piedaloties Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta starptautiskajā pētījumā, LDz atbilstība starptautiskiem labas korporatīvās pārvaldības principiem novērtēta ar 61% atbilstību, visaugstāko vērtējumu saņemot tieši par caurspīdīgu uzņēmuma pārvaldīšanu.

Savukārt Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta ikgadējā Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz divus gadus pēc kārtas ir iekļuvis starp Platīna līmeņa uzņēmumiem, kas ir augstākais novērtējums.

LDz kļuva par pirmo loģistikas uzņēmumu Baltijā, kas 2016.gadā uzsāka gatavot Ilgtspējas pārskatus saskaņā ar starptautiski atzītajām GRI vadlīnijām, tādejādi atklāti atspoguļojot informāciju par finanšu rādītājiem uzņēmuma un visa koncerna līmenī.

Augustā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ar dažādiem pasākumiem atzīmēs uzņēmuma dibināšanas 100 gadu jubileju - ikvienam būs iespēja aplūkot gan senākus, gan ne tik senus ritekļus, vērot dzelzceļa tērpu skati, kā arī izglītojošās lekcijās uzzināt par dzelzceļa lomu arhitektūrā, kino un mākslā, kas notiks LDz urbāno dārza svētku ietvaros.

Augusts tradicionāli ir bijis LDz jubilejas mēnesis, kad ik gadu 5.augustā ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta uzņēmuma dibināšana. Šogad, atzīmējot simto gadadienu, šis jubilejas mēnesis būs īpašs, ļaujot ikvienam iedzīvotājam gūt ieskatu dzelzceļa vēsturē.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš: “LDz ir viens no svarīgākajiem uzņēmumiem valsts tautsaimniecībā – tas veicina gan ekonomikas augšupeju, gan nodrošina mobilitātes iespējas, savienojot Latvijas reģionus un pilsētas. Tomēr dzelzceļš nav tikai sliedes, tie ir pasažieru un kravu pārvadājumi, staciju ēkas un, protams – cilvēki, kuri visus šos gadus ir rūpējušies par to, lai uzņēmums augtu, attīstītos un lai šogad varētu atzīmēt simtgadi. Ieejot savā otrajā gadu simtā, “Latvijas dzelzceļš” ir spēcīgāks kā jebkad iepriekš – uzņēmums strādā ar labiem saimnieciskajiem rādītājiem, kā arī ir atpazīstams un konkurētspējīgs starptautiskajos tirgos, un par līdz šim paveikto vēlos pateikties visai dzelzceļnieku saimei!”

Jubilejas nedēļa sāksies 3.augustā ar dzelzceļa transportlīdzeklu jeb ritekļu parādi Rīgas, Jelgavas un Daugavpils dzelzceļa stacijās, kur iedzīvotāji varēs apskatīt LDz rīcībā esošo ritošo sastāvu, gan piedaloties izglītojošās ekskursijās, gan arī pašiem apskatot tos no ārpuses un iekšpuses. Visās trīs pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī, būs iespēja apskatīt ikdienas darbā izmantotos ritekļus - gan lokomotīves, kas velk kravas sastāvus, gan manevru lokomotīves, kā arī atsevišķus nedaudz specifiskākus "darba zirgus". Savukārt Rīgā paralēli ritekļu apskatei sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa muzeju tapušajā dzelzceļnieku tērpu skatē varēs aplūkot, kā mainījušās darba formas no pagātnes līdz mūsdienām.

Simtgades nedēļa turpināsies ar dažādiem izglītojošiem pasākumiem Latvijas dzelzceļa muzejā, kur notiks ““Latvijas dzelzceļa” urbānie dārza svētki”. Svētku tēma ir dzelzceļš kino, arhitektūrā un mākslā, tā ietvaros tiks sniegtas vērtīgas lekcijas, kā arī īpaši priekšnesumi. Tāpat ārā darbosies izmeklētas street food kafejnīcas ikvienai gaumei un radošās darbnīcas mazākajiem svētku apmeklētājiem. Iepriekš piesakoties būs iespēja doties arī ekskursijās un piedalīties foto orientēšanās sacensībās. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Lai gan dzelzceļa līnijas Latvijā ir kopš 1861.gada, dzelzceļa uzņēmums tika izveidots krietni vēlāk - 20.gadsimta sākumā. Uzņēmums dibināts 1919.gadā, kad Dzelzceļa valdei oficiāli nodeva pirmās  tvaika lokomotīves, kā arī Liepājas dzelzceļa darbnīcas ar visu aprīkojumu. Šo darbnīcu vadību uzņēmās Gustavs Klaustiņš, kurš 1919.gada 1.augustā tika iecelts par Latvijas dzelzceļu galveno direktoru, savukārt pašas darbnīcas kļuva par vadošo Latvijas Valsts dzelzceļu palīguzņēmumu, ko var dēvēt arī par SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" priekšteci.

Liepājas darbnīcas pirms 100 gadiem tika pārņemtas ar 600 darbiniekiem, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas darbinieku skaits uzņēmumā tuvojās 22 tūkstošiem, savukārt pateicoties biznesa modeļa reorganizācijai un efektivitātes palielināšanai, patlaban LDz koncernā plašo funkciju spektru nodrošina nepilni 10 tūkstoši darbinieku.

Atzīmējot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 100 gadu jubileju, šajā nedēļas nogalē, 3.augustā, Rīgas, Jelgavas un Daugavpils dzelzceļa stacijās ikvienam būs iespēja klātienē iepazīt dzelzceļa ritošo sastāvu, kas ikdienā pārvadā kravas, pasažierus, veic mērījumus, kā arī remontē vai būvē sliežu ceļus.

Dzelzceļa ritekļu parādē, kas vienlaicīgi notiks visās trīs pilsētās, LDz sarūpējis iespēju interesentiem gan tuvumā, gan arī no iekšpuses izpētīt dzelzceļa "darba zirgus" - dažāda tipa lokomotīves, kas gan pārvadā kravas no vienas Latvijas vietas uz citu, gan tādas, kas veic manevrus šķirošanas stacijās, kā arī dažādas ceļa būves mašīnas, ar kurām tiek labotas sliedes vai būvēti jauni sliežu ceļi. Tāpat būs iespēja uzzināt, ar kādu vilcienu no Rīgas var aizbraukt līdz Maskavai vai Sanktpēterburgai - šādu ritošo sastāvu atrādīs SIA “L-Ekspresis".

Pasākums visās trīs pilsētās sāksies plkst.12 un ilgs līdz plkst.19.

Katrā pilsētā apskatāmais ritekļu klāsts nedaudz atšķirsies. Gan Rīgā, gan Jelgavā, gan arī Daugavpilī klātienē būs apskatāma modernizētā dīzeļlokomotīve 2M62UM, manevru dīzeļlokomotīve ČME3ME, kā arī starptautisko pārvadājumu nodrošināšanai paredzētais kupejvagons. Tikmēr katrā pilsētā atšķirsies darba mašīnu klāsts - būs gan dažādas dzelzceļa būvniecības mašīnas, gan arī dažādiem darbiem paredzētās drezīnas. Rīgā apmeklētāji varēs uzzināt, kas ir laboratorijas vagons un kādas ir tās funkcijas un nozīme dzelzceļa ikdienā.

Plaša pasākuma programma paredzēta Rīgas pasažieru stacijā, kur bez dzelzceļa ritekļu parādes plkst.13.00 varēs vērot dzelzceļnieku tērpu skati, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa muzeju. Dzelzceļam Latvijā ir vairāk nekā simts gadus sena vēsture, un arī dzelzceļa nozari ir ietekmējušas dažādas modes tendences, kas mainījušās līdz ar gadiem - no senatnes līdz jaunākiem laikiem.

Paralēli individuālai dzelzceļa ritekļu izpētei Rīgā tiks organizētas arī trīs izzinošas ekskursijas, kuras vadīs LDz industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Ar viņa palīdzību interesentiem būs iespēja uzzināt detalizētāku informāciju par parādē redzamajiem ritekļiem. Ekskursijas notiks plkst.14, plkst.16 un plkst.18, to ilgums būs aptuveni 45 minūtes.

Par godu svētkiem LDz ir sarūpējis īpašās jubilejas pastkartes, kas 3.augustā būs bez maksas pieejamas visās trīs dzelzceļa stacijās.

Lai aktualizētu jautājumus, kas saistīti ar vides aizsardzību, klimata pārmaiņām un zaļāka transporta izmantošanu kravu pārvadāšanai, Rīgā ieradīsies starptautiskā projekta “Rail Freight Forward” Noasa vilciens (Noah’s train).

Noasa vilciens vienlaikus ir mākslas darbs - tie ir mākslinieku apgleznoti kravas konteineri, un tā mērķis ir pievērst uzmanību vides aizsardzībai, klimata pārmaiņām, kā arī veicināt kravu pārcelšanu uz dzelzceļa transportu. Šis vilciens kopš 2018.gada decembra apceļo Eiropas valstis un līdz šim ir piestājis Katovicē, Vīnē, Berlīnē, Parīzē, Briselē, Romā un citās pilsētās.

Pirmdien, 5.augustā, ar projektu un tā mērķi iepazīstinās VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš. Pasākumā arī Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs.

Patlaban Eiropā vidēji pa dzelzceļu tiek pārvadāti 18% no kopējā kravu apjoma, savukārt projekta mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam šis īpatsvars pieaugtu līdz 30%. Latvijā dzelzceļa pārvadājumi veido otru lielāko īpatsvaru starp visiem kravu pārvadājumu veidiem, un 2018.gadā tie bija 49,2 miljoni tonnu.

Pasākums notiks Rīgas pasažieru stacijā, uz 1.perona, pie 12.ceļa, plkst. 10.30. Mediji aicināti pieteikt dalību pasākumā, zvanot pa tālruni 20396396 vai rakstot epastu uz ella.petermane@ldz.lv.

VAS “Latvijas dzelzceļa” (LDz) simtgadi svinot, 8. augustā no plkst. 17:00 līdz plkst. 23:00 aicinām uz Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju, kur notiks izglītojoši  “LDz100 urbānie dārza svētki”. Svētku tēma ir dzelzceļš kino, arhitektūrā un mākslā, un to laikā tiks sniegtas vērtīgas lekcijas, kā arī īpaši muzikāli priekšnesumi.

Simtgades svinību ietvaros “Latvijas dzelzceļš” dāvā intelektuāli izklaidējošu pasākumu – vienas dienas dārza svētkus pašā pilsētas vidū, uz kuru aicināts ikviens interesents. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt dzelzceļa lomu kino, arhitektūrā un mākslā, par ko “LDz100 urbānajos dārza svētkos” lekcijās aizraujoši pastāstīs:

• Nacionālā kino centra vadītāja, kinokritiķe Dita Rietuma un režisors Jānis Putniņš;
• arhitekts Uldis Lukševics un kultūras fenomenu kritiķis Vents Vīnbergs;
• Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule un multimediālā māksliniece Rasa Šmite.

Pirms katras lekcijas tiks sniegti īpaši muzikāli priekšnesumi, sniedzot ieskatu katrā no tēmām. Uz divām skatuvēm būs iespēja dzirdēt arī vairāku muzikālo apvienību izpildījumu, - uzstāsies klavieru kvartets “Quadra”, Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, DJ Platons Buravickis, Ezeri, Rīgas Modes, Reinis un Maija Sējāni. Tāpat ārā darbosies izmeklētas street food kafejnīcas ikvienai gaumei un radošās darbnīcas mazākajiem svētku apmeklētājiem. Iepriekš piesakoties būs iespēja doties arī ekskursijās un piedalīties foto orientēšanās sacensībās.

Vienlaikus 8. augustā tiks atklāta arī izstāde par dzelzceļu ēku un līniju dzīvi. Lai iemūžinātu Latvijas dzelzceļa līniju un staciju stāstus grāmatā, kas tiks izdota šī gada rudenī, antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere pagājušā gada izskaņā aizsāka ekspedīcijas “Nākamā pietura - MĀJAS”. Ekspedīciju laikā Elīna fotogrāfijās, bet Liene stāstos dokumentēja dzelzceļa ēku, līniju un to cilvēku dzīvi, kuri šīs stacijas sauc arī par savām mājām.

“LDZ100 urbānie dārza svētki” notiks Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Uzvaras bulvārī 2a, Rīgā no plkst. 17:00 līdz plkst. 23:00. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Arvien vairāk kravu pārvadājumiem izvēloties dzelzceļu, ir iespējams mazināt transporta nozares radīto ietekmi uz vidi. Atsaucoties VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) aicinājumam, pievēršot uzmanību dzelzceļam kā videi vienam no draudzīgākajiem pārvadājumiem, Rīgas pasažieru stacijā šonedēļ piestājis Noasa vilciens – garākais mākslas darbs uz riteņiem, kas kopš 2018.gada decembra apceļo visu Eiropu.

Starptautiskās koalīcijas “Rail Freight Forward” vilciens – ar dzīvnieku attēliem apgleznoti konteineri  - Rīgas pasažieru stacijā uz 12.ceļa būs apskatāms līdz piektdienai, 9.augustam. Pirmdien,  5.augustā, ar Noasa vilcienu un VAS “Latvijas dzelzceļš” aktivitātēm saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu iepazīstināja uzņēmuma prezidents Edvīns Bērziņš.

“Noasa vilciens ir ne tikai mākslas darbs, tas vienlaicīgi ir vides aizsardzības vēstnesis, kas radīts, iedvesmojoties no Noasa šķirsta, ko var uzskatīt par vēsturē senāko vides aizsardzības simbolu.  Arī LDz tiecas uz arvien klimatam draudzīgāku risinājumu ieviešanu gan meklējot alternatīvas dīzeļdegvielai, gan īstenojot apjomīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas primāri ir balstīts uz vides mērķu sasniegšanu, ” uzsver E. Bērziņš.

“Rail Freight Forward” mērķis ir panākt, lai līdz 2030.gadam Eiropā pa dzelzceļu pārvadātu 30% no kopējā kravu apjoma pašreizējo 18% vietā. Latvija šajā ziņā mērķi jau ir pārsniegusi – 2018.gadā pa dzelzceļu pārvadāti nedaudz vairāk kā 38% no visa kopējā kravu apjoma. Pa LDz infrastruktūru pērn pārvadāti 49,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš.  Kā uzsver LDz prezidents – neskatoties uz Latvijas augstajiem rādītājiem, pie sasniegtā nedrīkst apstāties un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms jāturpina palielināt.

Par dažādām klimata pārmaiņu sekām ir dzirdams ik dienas, šie jautājumi augsta līmeņa sanāksmju dienaskārtībā parādās arvien biežāk un tiem tiek piešķirta arvien lielāka prioritāte. Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs: “Klimata izmaiņas notiek ļoti strauji, un mums vairs nav laika gaidīt. Arī Pasaules Ekonomikas forumā Davosā kā šī brīža lielākie izaicinājumi tika minēti klimata krīze un dabas daudzveidības saglabāšana. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir: kā ekonomisko izaugsmi atsaistīt no fosilajiem enerģijas avotiem. Mēs būtu priecīgi, ja arī citas nozares, līdzīgi kā dzelzceļa nozare, meklētu risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai."

Noasa vilciena iniciatīvas autori uzsver:  kravu pārvadājumi pa dzelzceļu izmaksu ziņā ir sešas reizes izdevīgāki nekā autoceļu pārvadājumi, kas ir saistīts ar enerģijas izmaksām.  Tāpat dzelzceļa kravu pārvadājumi ir vispiemērotākais veids, kā apvienot ekonomisko izaugsmi ar klimata mērķiem.

“Rail Freight Forward” koalīcijā ir apvienojušies vairāki lielie Eiropas dzelzceļa un loģistikas uzņēmumi, tostarp, Deutche Bahn, Itālijas dzelzceļa uzņēmums, Šveices dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmums, kā arī Starptautiskā dzelzceļu savienība (UIC), kā arī Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopiena (CER).

Šie uzņēmumi un organizācijas ir apzinājušies, kādu ietekmi uz klimatu atstāj transporta nozare un ka kravu pārvadājumu pārnešana no autoceļu pārvadājumiem uz dzelzceļu var palīdzēt novērst klimata pārmaiņas.

Koalīcijas mērķis ir ne tikai mazināt transporta nozares negatīvo ietekmi uz klimatu un tuvoties klimata pārmaiņu apturēšanas mērķiem, bet dzelzceļa pārvadājumu sektoru padarīt par augstas pievienotās vērtības, efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kas ir kā Eiropas loģistikas nozares mugurkauls.

Ceturtdien, 8.augustā, Dzelzceļa muzejā Rīgā plkst. 17.30 tiks atklāta izstāde “Nākamā pietura – MĀJAS”, kur fotogrāfijās, stāstos un audio ierakstos iemūžināts dzelzceļa staciju - kādreizējo pasažieru ēku, un dzelzceļnieku kazarmu jaunais liktenis.

Izstādē, kas norisināsies līdz pat 31.augustam, antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere aicina ieskatīties deviņu mēnešu garajā ekspedīcijā, kurā apbraukātas teju 220 dzelzceļa staciju un dzelzceļnieku kazarmas,  un izzināts, kas ar šīm celtnēm ir noticis. Vai tajās kāds dzīvo un kā dzīvo? 

Ir pabūts Ainažos un Daudzevā, Kandavā un Vaiņodē, Dundagā un Maltā. "Nu, bet meitenes mīļās, kad es vairāk [ne]kā 30 gadus uz tās sliedes nosēdēju!" tā ekspeditores sagaida Mildiņa no Auces stacijas. Savukārt Imants no Viesturiem neslēpj, ka savu sievu saticis mantu izlozē Elejā, kad strādājis policijā, izmeklēšanas nodaļā. Sieva izlozē vinnēja motociklu, bet nebijis neviena, kas aizvestu mājās uz Jelgavu. Iepazinās un iepatikās. Un tad cauri, jātaisa kāzas.

Ekspedīcija un grāmata top sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbiniekiem. Balstoties uz Dzelzceļa muzeja darbinieku sarakstīto monogrāfiju "Dzelzceļi Latvijā", sadarbībā ar LDz un muzeja speciālistiem tika izstrādāti slēgto staciju apsekošanas maršruti.

Izstāde tiks atklāta LDz simtgades svinību ietvaros Dzelzceļa muzejā, Uzvaras bulvārī 2a. Atklāšanas dienā - 8.augustā - visi aicināti izstādi apskatīt bez maksas, bet līdz 31.augustam tā būs skatāma visiem muzeja apmeklētājiem par muzeja biļetes cenu.

Vienlaikus 8. augustā no plkst. 17:00 līdz plkst. 23:00, LDz simtgadi svinot, Dzelzceļa muzejā notiks izglītojoši  “LDz100 urbānie dārza svētki”. Svētku tēma ir dzelzceļš kino, arhitektūrā un mākslā, un tā laikā tiks sniegtas vērtīgas lekcijas, kā arī īpaši muzikāli priekšnesumi. Tāpat ārā darbosies izmeklētas street food kafejnīcas ikvienai gaumei un radošās darbnīcas mazākajiem svētku apmeklētājiem. Iepriekš piesakoties būs iespēja doties arī ekskursijās un piedalīties foto orientēšanās sacensībās. Ieeja pasākumā – bez maksas.

Izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģiju iespējas, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) saviem klientiem nodrošina pilna cikla dokumentu noformēšanu e-vidē kravu pārvadājumu organizēšanā ar visām Latvijas robežvalstīm – Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju.

Elektronisko pavadzīmju izmantošana starptautiskajā satiksmē pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami palielinājusies. Ja 2017.gadā kopumā tukšu un krautu vagonu nosūtīšanai e-pavadzīmes tiešajā starptautiskajā dzelzceļa satiksmē izmantotas 48,11% gadījumu, 2018.gadā tie bija 53,45%, savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos e-pavadzīme tukšu un krautu vagonu sūtījumiem no Latvijas uz citiem dzelzceļiem izmantota jau 72,61% gadījumu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš: “LDz mērķis ir kļūt ne vien par loģistikas pakalpojumu līderi reģionā, bet arī saviem klientiem piedāvāt mūsdienīgus pakalpojumus, izmantojot jaunākās IT iespējas. Sagaidot savu 100 jubileju, LDz ir vēl vairāk pietuvojies savam mērķim – piedāvāt iespēju mūsu partneriem pasūtīt savu kravu nosūtīšanu pa LDz infrastruktūru tikpat vienkārši kā savā mobilajā ierīcē tiek iegādāta vilciena vai koncerta biļete”.

E-pavadzīmes izmantošanu kravu pārvadājumiem LDz meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", kas nodrošina vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus, uzsāka 2016.gadā. Sākotnēji e-pavadzīmes iespēja tika piedāvāta kravu satiksmē ar Krieviju, taču patlaban kravas nosūtīt un saņemt ar e-pavadzīmes noformēšanu iespējams satiksmē ar visām četrām robežvalstīm gan krautajiem, gan arī tukšajiem vagoniem. Vienlaikus LDz strādā pie tā, lai šāda iespēja nākotnē tiktu piedāvāta kravu pārvadāšanai arī uz valstīm, ar kurām Latvijai nav robežas. 

Šis risinājums paredz pilnīgi elektronisku informācijas apmaiņu par  pārvadājumiem. Klientam vairs nav jābrauc uz kravu terminālu, lai saņemtu pavadzīmi papīra veidā, kā arī nav jādrukā pavadzīme, lai to aiznestu uz kravu terminālu iesniegšanai pārvadāšanai, . Klients tā vietā ievada datus par sūtījumu pavadzīmes apjomā un nodot tos pārvadātājam Kravu kustības pārvaldības sistēmā (KPS). Pārvadātājs veic nepieciešamās operācijas ar šo sūtījumu savās informācijas sistēmās, pieņem to pārvadāšanai un nodot tālāk galastacijai. Galastacijā, kad klientam tiek paziņots par kravas ierašanos, vairs nav nepieciešamības doties uz terminālu, jo informāciju par kravas saņemšanu var ievadīt sistēmā.

Klientu darbu ar e-pavadzīmju noformēšanu atvieglo iespēja visas operācijas veikt jebkurā diennakts laikā, izmantojot dažādas ierīces - gan datorus, gan citas viedierīces. Turklāt e-pavadzīmes sistēmā tiek uzglabātas vēl piecus gadus, un tās ir pieejamas jebkurā diennakts laikā un no jebkuras ierīces.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Izglītojošas lekcijas par dzelzceļu kino, arhitektūrā un mākslā, muzikālās performances tādu mākslinieku kā Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, Rīgas Modes, Ezeri, Maija un Reinis Sējāni, klavieru kvartets “Quadra” izpildījumā – to visu apmeklētāji Dzelzceļa muzejā 8.augusta vakarā varēja baudīt par godu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) simtgadei.

Simtgades svinību ietvaros LDz ikvienam interesentam dāvāja muzikāli intelektuālu desertu dvēselei – vienas dienas dārza svētkus pašā pilsētas vidū. Apmeklētājiem bija iespēja iepazīt dzelzceļa lomu kino, arhitektūrā un mākslā. Kinokritiķe Dita Rietuma un režisors Jānis Putniņš  klausītājus priecēja ar stāstījumu “Vilcienvakte”, iepazīstinot ar dzelzceļu un vilcieniem kino industrijā – no Hičkoka līdz Skorsēzem; arhitekts Uldis Lukševics un kultūras fenomenu kritiķis Vents Vīnbergs iepazīstināja ar aizraujošiem faktiem par dzelzceļa pirmsākumiem Latvijas teritorijā un dzelzceļa arhitektūras piemēriem; savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule un multimediālā māksliniece Rasa Šmite lasīja lekciju par dzelzceļu mākslā - no industriālās revolūcijas līdz informācijas laikmetam.

LDz valdes priekšsēdētājs, prezidents Edvīns Bērziņš uzsver: “LDz ir mūsu valsts vienaudzis, kas bijis liecinieks gan labiem, gan ne tik labiem laikiem. Atjaunojot valstisko neatkarību, arī LDz darbiniekiem bija jāiegulda liels darbs, lai izveidotu uzņēmumu tādu, kāds tas ir šodien - spēcīgs, konkurētspējīgs, labi pārvaldīts un starptautiski atpazīstams uzņēmums. Tas viss bijis iespējams, pateicoties profesionāliem un patriotiskiem dzelzceļniekiem. Dzelzceļš nav nodalāms no mūsu ikdienas. Nebaidos pat apgalvot – dzelzceļš, dzelzceļa nozare ievelk. Un man ir prieks, ka cilvēki lepojas ar to, ka ir kaut kādā veidā saistīti ar dzelzceļu, ar to, ka strādā “Latvijas dzelzceļā” un ka ir dzelzceļnieki.”

Uz divām skatuvēm bija iespēja dzirdēt arī vairāku mākslinieku izpildījumu - uzstājās Vestards Šimkus, Elizabete Balčus, Rīgas Modes, Ezeri, Maija un Reinis Sējāni, klavieru kvartets “Quadra”, DJ Platons Buravickis. Vestards Šimkus uzstājās ar koncertprogrammu, kurā paša veidotās klavieru versijās skanēja kino mūzika, kuru komponējuši Džons Viljamss, Jans Tīrsens, Hanss Cimmers, Mikis Teodorakis un arī pats Šimkus. Tika atskaņotas pazīstamas melodijas no kinofilmām "Harijs Poters un Filozofu akmens", "Amēlija", "Neiespējamā misija 2" un "Grieķis Zorba", kā arī tika izpildīta tēma no oriģinālmūzikas lietuviešu kinofilmai "Elpa marmorā", par kuru Vestards Šimkus pērn saņēmis "Lielo Kristapu". Savukārt Elizabete Balčus ar dažādu elektronisku un akustisku instrumentu palīdzību priecēja klausītājus ar īpašu performanci, vedot uz nepieredzētu, psihodēliski avangardisku paralēlo pasauli un liekot aizdomāties par to, ko ar acīm nevar saredzēt.

Urbāno dārza svētku apmeklētājiem bija sarūpētas arī tādas radošas aktivitātes kā  sietspiedes un eksperimentu darbnīcas. Par godu LDz 100 gadu jubilejai īpašu sietspiedes dizainu izveidojusi māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa, kuras mākslas darbu dažādās krāsu variācijās bija iespēja izmantot sietspiedes darbnīcā, lai izdaiļotu auduma maisiņus, kreklus un citus apģērba gabalus. Savukārt uz laboratorijas cienīgām aktivitātēm aicināja LDz radītās mājas lapas STEaMup.lv darbnīca, kur sadarbībā ar Zinoo bija iespēja nodoties eksperimentu maģijai.

Svētku ietvaros tika atklāta arī izstāde par dzelzceļu ēku un līniju dzīvi. Lai iemūžinātu Latvijas dzelzceļa līniju un staciju stāstus grāmatā, kas tiks izdota šī gada rudenī, antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere pagājušā gada izskaņā aizsāka ekspedīcijas “Nākamā pietura - MĀJAS”. Ekspedīciju laikā Elīna fotogrāfijās, bet Liene stāstos dokumentēja dzelzceļa ēku, līniju un to cilvēku dzīvi, kuri šīs stacijas sauc arī par savām mājām.

Šonedēļ amata pienākumus sāk pildīt divi pagaidu VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs un valdes loceklis Andris Lubāns.

LDz valdē patlaban darbojas: valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, Andris Lubāns, Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

M. Kleinbergs līdz šim bija valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors SIA "Schenker", pirms tam bija VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs, kā arī direktors transporta un loģistikas uzņēmumā "Baltic Logistic Solutions", loģistikas direktors kompānijā "Avers centrs", Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā "Kuehne&Nagel Latvija".

A. Lubāns līdz šim ir bija Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, vadījis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroju, no 2014. līdz 2017.gadam bija AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs, bet no 2012. līdz 2014.gadam vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu.

Šī gada 25.jūlijā līdzšinējais LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas vienojās ar LDz padomi par koleģiālu savstarpējo darba attiecību izbeigšanu uz vienošanās pamata.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) LDz padomes uzdevumā izsludina atklātu konkursu uz diviem LDz valdes locekļu amatiem. Kandidāti var pieteikties konkursam līdz šā gada 18. septembrim. Kandidātu atlasē LDz sadarbojas ar SIA "Executive Search Baltics" (Amrop).

"VAS "Latvijas dzelzceļš" ir Latvijas ekonomikai ļoti būtisks uzņēmums, tajā strādā seši tūkstoši darbinieku, bet viss koncerns, kopā ar meitas uzņēmumiem, nodarbina gandrīz 10 000 cilvēku. Tas ir Latvijas tranzīta nozari veidojošs uzņēmums, un no tā, cik veiksmīga būs kapitālsabiedrības darbība, lielā mērā ir atkarīga visas nozares nākotne. Atklātā konkursa rezultātā tiks izvēlēts LDz valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, kuriem kopā ar jau esošajiem kolēģiem valdē būs jāuzsāk jauns LDz attīstības posms, ņemot vērā visus izaicinājumus, kas patlaban ir nozarei. LDz valdei jaunā sastāvā būs arī jāturpina darbs pie uzņēmuma biznesa modeļa pārvērtēšanas,” norāda konkursa nominācijas komisijas priekšsēdētājs, LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange. Šāda mēroga speciālisti Latvijā nav daudz, kā viena no vēlamajām prasībām kandidātiem ir arī starptautiska pieredze. "LDz vadītāja un valdes darbs būs izaicinājumiem pilns, ceru, ka mums izdosies piesaistīt šim darbam labākos profesionāļus," uzsver Lange.

Atklātā konkursa nominācijas komisijā darbosies septiņi cilvēki, ir pārstāvētas nevalstiskās organizācijas un valsts sektors, arī korporatīvās pārvaldības speciālisti. Nominācijas komisijas priekšsēdētājs ir Jānis Lange, tajā darbosies arī LDz padomes loceklis Andris Maldups, LDz padomes loceklis Andris Liepiņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs, Latvijas Darbadevēju konferederācijas ģenerālddirektore Līga Menģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa. Novērotāja statusā ar padomdevēja tiesībām komisijā strādās Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs. Lēmumu par LDz valdes locekļu apstiprināšanu amatā pieņems LDz padome.

LDz valdes locekļu amata kandidātiem tiek izvirzītas prasības attiecībā uz svešvalodu zināšanām, kandidātiem jābūt augstākai vai otrā līmeņa profesionālai augstākai izglītībai inženierzinātnēs, biznesa vadības vai tiesību zinātnēs, vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā jomā, kurā darbojas LDz, kas iegūta ne senāk kā pēdējos piecos gados, vai vismaz piecu gadu pieredze biznesa vadībā stratēģiskā līmenī, kas iegūta ne senāk kā pēdējos piecos gados, vēlama arī daudzveidīga pieredze starptautiska mēroga globālos uzņēmumos. Kandidātiem jābūt sekojošām kompetencēm: stratēģiskā plānošana, spēja vadīt un uzņemties vadītāja lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanu, spējai noteikt mērķus un plānot savas darbības, spējai pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Tāpat kandidātiem jābūt zināšanām un izpratnei par VAS "Latvijas dzelzceļš" un koncerna darbības jomām, par valsts kapitālsabiedrību darbību un to pārvaldi, korporatīvās pārvaldības principiem, risku un personāla vadību. Kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai.

Ar visām prasībām LDz valdes locekļu amata kandidātiem iespējams iepazīties šeit.

Šī gada 30. augustā Dzelzceļa muzejs atzīmēs 25. dzimšanas dienu, kuras ietvaros gan ikviens interesents, gan dzelzceļa vēstures domubiedri tiek aicināti uz satikšanos muzejā.

Jubilejas dienā ieeja muzejā būs bez maksas un tas būs atvērts no plkst. 10.00 līdz 19.00.

Visas dienas garumā ikviens interesents tiek aicināts uzrakstīt novēlējumu vai atmiņu stāstu un ielikt to “Novēlējumu kokā”, kā arī noskatīties slaidrādi par to, kā muzejs tapis - “no sarkanā stūrīša un entuziastu idejām līdz vienam no populārākajiem Rīgas muzejiem”. Turklāt ģimenes ar bērniem varēs piedalīties foto orientēšanās sacensībās, kurās balvā būs brauciens ar drezīnu. Apskatei būs atvērts arī Bagāžas vagons un elektriskais vilciens ER 2.

Tikmēr īpaša programma no plkst. 14.00 paredzēta dzelzceļa vēstures saglabātājiem jeb muzeja domubiedriem.

Programma: 

• 14.00 - Dzelzceļa domubiedru tikšanās uz Perona un dalīšanās ar pieredzes stāstiem par industriālā mantojuma saglabāšanu. Interaktīvās kartes — Dzelzceļa objekti— atklāšana.
• 12.00, 16.00, 18.00 - Dokumentāli kadri no muzeja ēkas Uzvaras bulv. 2A atklāšanas 1996. gadā. Bagāžas vagonā.
• 14.00-19.00  - Jebkurš muzeja apmeklētājs pasākuma laikā varēs iegādāties uz vietas pagatavotu plovu, Ikšķiles mājas saldējumu un kafiju.

Nāc un nosvini kopā ar mums! #dzelzceļamuzejs #latvianrailwaymuseum

Foto kolāža: Nora Vrubļevska & autors nezināms