VAS “Latvijas dzelzceļš” sadarbībā ar nodibinājumu „Iespējamā misija” ir izstrādājusi projektu „Latvijas Dzinējspēks”, kura ietvaros radīta jauna mājas lapa – www.steamup.lv, kas būs kā palīgs skolēniem, kā arī viņu vecākiem un skolotājiem STEM (Science, Technology, Engineering, Mathematics) jeb eksakto priekšmetu apgūšanā.

Latvijas darba tirgū ir izveidojusies disproporcija starp speciālistiem ar izglītību eksaktajās zinātnēs, no vienas puses, un humanitārajās un sociālajās zinātnēs - no otras. Problēmas cēloņi meklējami jau skolās - jauniešiem un bērniem trūkst motivācijas apgūt matemātiku, fiziku, ķīmiju un citus priekšmetus, jo viņi bieži nesaskata, kur turpmāk varēs pielietot iegūtās zināšanas. Šī situācija ir mudinājusi VAS "Latvijas dzelzceļš" izveidot un atbalstīt valstiski nozīmīgu un sociāli atbildīgu izglītības projektu, lai palīdzētu sagatavot nākotnes eksakto zinātņu speciālistus.

Projekts “Latvijas Dzinējspēks” radīts ar mērķi motivēt un iedvesmot skolēnus paraudzīties uz STEM priekšmetiem no cita skatu punkta, – mājas lapa STEaMup.lv ir izstrādāta kā palīgs eksakto priekšmetu apgūšanā, kas iepazīstina ar citu mācīšanās pieeju. Projekta ietvaros dažādos Latvijas reģionos tiek organizētas arī klātienes sarunas “KonkurētSPĒJĪGS”, lai veicinātu skolēnu interesi par STEM priekšmetiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs, prezidents Edvīns Bērziņš atklāj, ka “neviens nevar pateikt, kādas jaunas profesijas radīsies pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, tomēr ir skaidrs, ka tehniskās zināšanas ir un būs nepieciešamas ikvienam speciālistam. Koncernā “Latvijas dzelzceļš” strādā aptuveni 10 000 darbinieku, no kuriem 75% ir nodarbināti tehniskajās nozarēs, pārstāvot 275 profesijas – piemēram, inženierus, mašīnistus, vilcienu dispečerus elektromehāniķus, loģistikas speciālistus un daudzus citus. Zinoši speciālisti ir un būs pieprasīti vienmēr, tostarp arī pie mums, dzelzceļa nozarē”.

Lai iepazīstinātu skolēnus ar jauno mācību palīgu, kā arī pastāstītu par STEM nepieciešamību kā ikdienā, tā profesionālajā darbībā, 7. maijā Rīgas Imantas vidusskolā viesojās projekta un mājas lapas STEaMup.lv veidotāji – VAS „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs, prezidents Edvīns Bērziņš un korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa un nodibinājuma „Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis. Pasākumā piedalījās arī godalgotais skeitbordists Madars Apse, kurš atklāja, kā zināšanas eksaktajos priekšmetos noder arī skeitbordista profesijā.

STEaMup.lv ir mājas lapa, kas radīta, lai veicinātu skolēnu izpratni par eksakto priekšmetu plašo pielietojamību un lai iedvesmotu un motivētu apgūt STEM.

Lapā atrodamā informācija iepazīstina ar priekšmetu būtību, atklājot, kādās profesijās ir nepieciešamas to zināšanas un kā pieiet tradicionālajam mācību procesam „no citas puses”. Skolēni, vecāki un skolotāji no jauna tiek iepazīstināti ar eksaktajiem priekšmetiem, atklājot, ka STEM apgūšana neaprobežojas tikai ar ierastajām skolas mācību grāmatām, līdz ar to padarot mācīšanos daudzpusīgāku.

Sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija” lapā tiek ievietoti skaidrojoši praktiskie uzdevumi skolēniem un piemeklēti pamācoši video, kuri skaidro STEM viegli un saprotami. Skolotājiem un vecākiem tiek piedāvāti padomi, kā motivēt bērnus mācīties šos priekšmetus un padarīt mācību procesu par interesantu piedzīvojumu.

Nodibinājuma “Iespējamā misija” direktors Kārlis Kravis uzskata, ka “mēs nevaram nodzīvot dzīvi, nesaskaroties ar zināšanām vai prasmēm, kur mums šīs STEM zināšanas nebūtu vajadzīgas. Tas būtu līdzīgi kā nodzīvot dzīvi 21.gadsimtā un cerēt, ka nekad nebūs vajadzības runāt krieviski vai angliski, tas vienkārši nav reāli”.

Tāpat mājas lapa piedāvā ieskatīties arī STEM pulciņu un pasākumu kartē, kur iespējams atrast gan maksas, gan bezmaksas aktivitātes, atlasot tās pēc atrašanās vietas un aktivitātes tematikas.

Mājas lapā atrodami arī jauniešiem populāru cilvēku – influenceru pieredzes stāsti, kuros tiek atklāts, kur viņi savā ikdienā izmanto STEM un ka būtībā šie priekšmeti mūs pavada uz katra soļa. Piemēram, ka ir jāzina fizika, lai spētu izpildīt skeitborda trikus - jāizprot smaguma centrs, paātrinājums, gravitācija, bet jebkuram labam make-up māksliniekam ir jāzina ķīmija, lai saprastu, ko tad īsti viņš pats lieto vai liek uz sejas citiem.

Pasākuma viesis, skeitbordists Madars Apse dalījās arī savā pieredzē, atklājot, ka “gadījumos, kad šķiet, ka triku nav iespējams izpildīt, tehniskās zināšanas un izpratne par kustību un gravitāciju palīdz pārvērst triku no idejas līmeņa līdz reālam izpildījumam.”

Pasākumā tika izsludināts arī pirmais konkurss, aicinot skolēnus paskaidrot kādu eksaktā priekšmeta tēmu citiem saprotamā veidā, veiksmīgākajiem dalībniekiem piešķirot vērtīgas balvas.

Papildu informācija:

Ieva Kārkliņa

VAS “Latvijas dzelzceļš”

Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja

Mob.t: + 371 26994767

e-pasts: ieva.karklina@ldz.lv

Līga Ratniece

Komunikācijas speciāliste

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas nosūtījuši iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu izvērtēt LR satiksmes ministra Tāļa Linkaita iespējamu darbošanos privātu nozares uzņēmumu interesēs, vienlaikus mēģinot panākt LDz vērtības kritumu un tā privatizāciju. Vēstule nosūtīta LR Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Valsts kancelejai.

Izvērtējot pieejamo informāciju un ministra līdzšinējo rīcību, LDz vadības ieskatā, notiek apzināta uzņēmuma vērtības mazināšana ar nolūku panākt tā privatizāciju. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu uzmanība tiek vērsta uz sistemātisku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīniju neievērošanu, kas izpaužas kā LDz padomes ietekmēšana un nerēķināšanās ar to, pieņemot lēmumus un neiesaistot to saziņā ar LDz vadību.

"Publiski paužot apgalvojumus par uzņēmuma un tā vadības iespējamu dalību koruptīvos darījumos, atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz uzņēmumu, kas turklāt ir būtisks valsts tautsaimniecībai, bet arī uz visu valsts reputāciju kopumā. Šādi nepamatoti paziņojumi, pat ja tie ir balstīti uz apzināti nepatiesu informāciju, kuru satiksmes ministram sniegušas trešās puses, ietekmē LDz kredītspēju un finanšu saistību nosacījumus, tie grauj attiecības ar partneriem un klientiem," pauž LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Nosūtot vēstuli tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī valsts amatpersonām, LDz vadība lūdz izvērtēt satiksmes ministra darbības, kas vērstas uz LDz padomes ietekmēšanu ar mērķi panākt LDz valdes priekšsēdētāja un divu locekļu atstādināšanu, izvērtēt T.Linkaita iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās, lobējot uzņēmuma AS "Baltijas ekspresis" intereses u.c. jautājumus. Vienlaikus tiek lūgts apturēt T.Linkaita darbību un samazināt jau radītās negatīvās sekas, kas apdraud ne tikai LDz darbību, bet arī Latvijas dalību OECD.

LDz ir aprēķinājis iespējamos riskus, kādi tiek radīti ar šādiem ministra paziņojumiem - apdraudēti esošie un potenciālie kredītlīgumi ar bankām, banku neuzticības rezultātā tiek radīts risks algu izmaksai, apdraudējums dzelzceļa tīkla un Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanai, ārvalstu klientu skaita samazināšanās un līdz ar to krasa kravu apjoma zaudēšana, kas savukārt negatīvi ietekmēs ne tikai uzņēmuma finanšu rādītājus, bet arī valsts tautsaimniecības izaugsmi kopumā. 

Pateicoties mērķtiecīgam darbam un efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, LDz ir turpinājis stabilu finanšu darbību, kā arī nepalielinot samaksu par pakalpojumiem, spējis paaugstināt darbinieku atalgojumu par 5% gadā, ko paredz vienošanās ar Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību.

Jau 2018.gadā LDz uzrādīja labākos saimnieciskās darbības rādītājus pēdējo trīs gadu laikā, un 2019.gada pirmajā ceturksnī šī tendence ir turpinājusies. Lai gan objektīvu iemeslu dēļ pārvadāto kravu apjoms nedaudz atpaliek no pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, atsevišķos kravu segmentos ir vērojams būtisks pieaugums. 2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada, par 30,3% palielinājušies ķīmisko kravu pārvadājumi, arī kokmateriālu pārvadājumu apjoms palielinājies par 48,0%. Lielāko pārvadājumu daļu jeb 46,2% joprojām veido akmeņogļu pārvadājumi un to apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 9,8%.

Kopumā pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu apjoms pa LDz infrastruktūru bija 11,6 miljoni tonnu. Pirmā ceturkšņa neto apgrozījums ir 51,3 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļiem - 3 miljoni eiro, kas liecina par stabilas finanšu darbības nodrošināšanu. Šī gada prognozes kravu pārvadājumu apgrozījumam joprojām saglabājas 47-49 miljonu tonnu apmērā.

"Cita Muzeju nakts" - tāda šogad ir devīze Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja rīkotajiem pasākumiem ikgadējā Muzeju naktī, kas norisināsies sestdien, 18. maijā. Dažādas aktivitātes notiks dzelzceļa stacijās Olainē, Ķegumā un Brocēnos. Savukārt Dzelzceļa muzeja ekspozīcijas Rīgā un Jelgavā visas sestdienas garumā būs apskatāmas bez maksas.

Olaines stacijā muzeja darbinieki iepazīstinās ar stacijas darba telpām, stacijas dežuranta darba pienākumiem un stāstiem par Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līnijas un Olaines stacijas 150 gadus ilgo vēsturi.

Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līnijas viduspunktā atrodas stacija, kas kopš tālā 1868. gada 21. novembra katru dienu nogādā vilcienus uz divām no svarīgākajām mezgla stacijām Latvijā. Lai gan pasažierim tā nereti pazib garām nepamanīta, tā slēpj īpašu stāstu, kuru vēlamies izstāstīt, noslēdzot Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līnijas 150 gadu jubileju.

Ar ko Olaines stacija ir īpaša? Tā atradusies vismaz trīs dažādās ēkās, no kurām divas vēl šodien pastāv līdzās, vairākas reizes mainījusi nosaukumu, Brīvības cīņu laikā tieši šeit tika izmantots bruņu vilciens, savukārt 20. gadsimta 90. gados toreiz vēl nevienam nezināmais, bet nu jau nopelniem bagātais rakstnieks Jānis Joņevs tieši Olaines stacijā tumsā un salā par braukšanu pa zaķi ticis izsēdināts no vilciena.

Pasākumu programma Olaines dzelzceļa stacijā:

Ekskursijas pa stacijas darba telpām plkst. 19.00; 19.40; 20.20; 21.00; 21.40; 21.20; 22.00; 22.40.

Stāsti par Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līnijas un Olaines stacijas vēsturi plkst. 19.00; 20.00; 21.00; 22.00.

Ķeguma dzelzceļa stacijā muzeja darbinieki iepazīstinās ar stāstiem par Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnijas un Ķeguma stacijas vēsturi, kā arī par dzelzceļu elektrifikācijas vēsturi Latvijā. Savukārt bērniem būs iespēja piedalīties radošā darbnīcā un uzzīmēt pašiem savus staciju uzrakstus. Tāpat apmeklētājiem būs iespēja fotografēties dzelzceļnieka formas tērpā.

Par Ķeguma staciju var teikt šādi – stacija spēkstacijai, spēkstacija – dzelzceļam. 1884. gadā Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnijas 42. verstī, aptuveni tur, kur šobrīd atrodas Ķeguma stacija, pieturēja pasažieru vilcieni. 1936. gadā situācija mainās, kad nelielā pieturvieta kļūst par grandiozās Ķeguma HES būves apkalpojošo staciju. 1937. gadā pēc arhitekta V.Ozoliņa projekta sāka būvēt jaunu stacijas ēku, kuru pabeidza 1939. gadā. Ķegumā ražotā elektroenerģija pēc Otrā pasaules kara ļāva realizēt ilgu laiku apspriesto ideju par dzelzceļu elektrifikāciju. 1959. gadā pabeidza Rīgas–Daugavpils dzelzceļa Rīgas–Ogres iecirkņa elektrifikāciju, bet pašā Ķegumā elektrovilcieni sāka kursēt 1968. gadā.

Pasākumu programma Ķeguma dzelzceļa stacijā:

18. maijā plkst. 19.00–22.00

- Stāsti par dzelzceļa līnijas Rīga–Daugavpils un Ķeguma stacijas vēsturi

- Dzelzceļu elektrifikācijas vēsture caur Latvijas prizmu

- Aktivitātes bērniem: staciju uzrakstu darbnīca

- Fotostūris: iespēja nofotografēties dzelzceļnieka formas tērpā.

Brocēnu dzelzceļa stacijā būs iespēja uzzināt par dzelzceļa līnijas Glūda–Liepāja un Brocēnu cementa rūpnīcas dzelzceļu vēsturi, ciemoties pie stacijas dežuranta, kā arī bērnus piedalīties radošajā darbnīcā un izveidot savu stacijas dežuranta cepuri.

Dzelzceļa līnija Glūda–Liepāja ir garākā dzelzceļa līnija, ko uzbūvējusi Latvijas valsts pēc neatkarības iegūšanas. Savukārt kaļķakmens iegūšana „C.Ch.Schmidt” Rīgas cementa rūpnīcas vajadzībām Brocēnos sākta 1927. gadā līdz ar kustības atklāšanu pa Liepājas–Glūdas dzelzceļu. Tad pat te izbūvēts ap 5 km garš 750 mm šaursliežu dzelzceļš. Vakara programma norisināsies Brocēnu dzelzceļa stacijas ēkā, kas celta 1937. gadā, un muzeja darbinieku un stacijas personāla vadībā iespēja iepazīt Brocēnu stacijas vēsturi stāstos un fotogrāfijās.

Pasākumu programma Brocēnu dzelzceļa stacijā:

18. maijā plkst. 19.00-23.00

-           Dzelzceļa līnijas Glūda–Liepāja vēsture fotogrāfijās

-           Plkst. 20.00 industriālā mantojuma eksperta Toma Altberga stāstījums par Brocēnu cementa rūpnīcas dzelzceļiem

-           Ciemošanās pie stacijas dežuranta

-           Aktivitātes bērniem: dzelzceļa stacijas dežuranta cepuru darbnīca

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs jau otro gadu svin Citu Muzeju nakti – dodas ārpus muzeja Rīgas un Jelgavas ekspozīcijām uz īpašām dzelzceļa stacijām, lai parādītu apmeklētājiem dzelzceļa vēstures un tagadnes līdzās pastāvēšanu un izceltu katras stacijas unikālo dzīvi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmuma SIA "LDz infrastruktūra" valdes priekšsēdētājs Artis Bērziņš 15.maijā, Viļņā, parakstījis vienošanos par dalību dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanā. Ar Lietuvas uzņēmumu "Vitras-S" parakstītais līgums paredz SIA "LDz infrastruktūra" rīcībā esošās tehnikas izmantošanu sliežu posma atjaunošanas darbos.

Sadarbības līgums par tehnikas nomu noslēgts, pamatojoties uz Lietuvas uzņēmuma noslēgto līgumu ar Lietuvas valsts  dzelzceļu kompāniju AB “Lietuvos geležinkeliai” par šī dzelzceļa posma atjaunošanu.

Abi uzņēmumi sadarbības laikā apņēmušies veikt savstarpējās konsultācijas par dzelzceļa būvniecības tehnoloģiskajiem jautājumiem, kā arī maksimāli izmantot gan pieejamos tehnikas, gan cilvēkresursus, lai pēc iespējas kvalitatīvāk atjaunotu šo stratēģiski svarīgo sliežu ceļu posmu.

Jau 2018.gadā, VAS "Latvijas dzelzceļš" vadībai tiekoties ar naftas pārstrādes kompānijas “ORLEN Lietuva” (OL) vadību, tika apliecināta interese attīstīt sadarbību, kam līdz šim būtisks šķērslis ir bijis dzelzceļa savienojuma trūkums posmā Mažeiķi- Reņģe. Šobrīd OL caur Latviju var pārvadāt ierobežotu kravu apjomu, jo Lietuvas dzelzceļš 2008. gadā nojauca sliežu ceļu savienojumu no Mažeiķiem uz Latviju (caur Reņģi). Kolīdz posms būs atjaunots, puses apņēmušās palielināt kravu apjomu uz dažādiem galamērķiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS “Latvijas dzelzceļa” pirmsākumi meklējami 1919.gadā un šogad uzņēmums svinēs savu 100 gadu jubileju, kuras ietvaros ir gaidāmi izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi. 

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) akcionāru sapulcē piektdien, 17.maijā, apstiprināts VAS "Latvijas dzelzceļš" 2018. gada pārskats un konsolidētais koncerna "Latvijas dzelzceļš" 2018. gada pārskats, kam pozitīvu atzinumu sniedzis neatkarīgs pārskata auditors - SIA "PricewaterhouseCoopers". LDz koncerna neto apgrozījums sasniedza 365 miljonus eiro, kas ir par 14,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt peļņa 2018. gadā bija 14,4 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar auditoru izsniegto un apstiprināto atzinumu, LDz gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finanšu stāvokli, par tā darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu, kā arī tas ir sagatavots atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Šis atzinums ir apstiprināts un izsniegts bez piezīmēm.

Veiksmīgas saimnieciskās darbības rezultātā LDz valsts budžetā nodokļu un nodevu veidā iemaksājis 102 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kopumā 2018. gada laikā pa LDz infrastruktūru pārvadāti 49,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2017. gadā. 2019. gadā  pa LDz infrastruktūru tiek prognozēts pārvadāt 47,5 miljonus tonnu kravu.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš: “Neatkarīgā auditora atzinums par pārskata patiesumu un LDz padomes augstais novērtējums uzņēmuma saimnieciskajai un finanšu darbībai 2018.gadā ir nepārprotams apliecinājums “Latvijas dzelzceļš” pārdomāti izveidotajam un efektīvajam biznesa modelim. Turklāt jāuzsver, ka šādu atzinumu iespējams saņemt tikai tad, ja uzņēmums ir atklāts, caurspīdīgs un labi pārvaldīts, kā arī darbojas saskaņā ar valsts un starptautisko likumdošanu.”

Koncernā “Latvijas dzelzceļš” pagājušajā bija nodarbināti 10 400 darbinieki visā Latvijā. Būtiski pieaugusi darbinieku produktivitāte, kas 2018. gadā sasniedza 62 778 eiro uz vienu darbinieku, par 24% pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju.

LDz arī 2019.gadā turpinās stratēģisko virzību, kas ir ietverta Ministru Kabineta apstiprinātajā Indikatīvās attīstības plānā un Satiksmes ministrijas parakstītajā Daudzgadu līgumā - attīstīt modernu, efektīvu un videi draudzīgu infrastruktūras un loģistikas uzņēmumu grupu, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un loģistikas pakalpojumus Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie informācijas tehnoloģiju plašākas integrēšanas ikdienas darbībā, kas ļaus paaugstināt konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS “Latvijas dzelzceļš”

Korporatīvās komunikācijas daļa

Tālr.: 67233797, 20396396

e-pasts: Ella.Petermane@ldz.lv

www.ldz.lv

Šonedēļ Ogrē uzsākta gājēju tuneļa būvniecība zem sliežu ceļiem, kas savienos Skolas ielu un Mālkalnes prospektu. Gājēju tuneļa izbūve nodrošinās Ogres iedzīvotājiem un viesiem drošu dzelzceļa šķērsojumu, ņemot vērā intensīvo kravas un pasažieru vilcienu satiksmi cauri pilsētai un lielo sliežu ceļu skaitu.

Pirmajā etapā blakus būvobjektam tiks izbūvēta pagaidu gājēju pāreja un pēc tam likvidēta esošā pāreja.

Projekta īstenošana paredzēta līdz 2020.gada beigām, un to  VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzdevumā veiks pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts".

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu sliežu šķērsošanu tuneļa būvniecības darbu laikā, darbu veicējs izveidos pagaidu gājēju pāreju aptuveni 15 metru attālumā Rīgas virzienā no esošās gājēju pārejas. Tās platums būs divi metri, kā arī tiks uzstādītas drošības barjeras jeb labirints un brīdinājuma zīmes par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Būvniecības darbu laikā netiks ietekmēta autotransporta kustība. Tāpat būvuzņēmums izvietos informatīvos plakātus par kustības izmaiņām, kas atradīsies Mālkalnes prospektā un Skolas ielā.

Saskaņā ar projektu gājēju tunelis atradīsies zem sliežu ceļiem un tam būs divas ieejas, kas būs aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem.  Būvniecības darbi tiks sadalīti divos etapos:  pirmais posms būs no Mālkalnes prospekta puses, savukārt otrais posms būs no Skolas ielas puses. Tuneļa izbūvē paredzēts izmantot monolīta dzelzsbetonu, mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes tiks veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas būs no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm paredzēta automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS “Latvijas dzelzceļa” pirmsākumi meklējami 1919.gadā un šogad uzņēmums svinēs savu 100 gadu jubileju, kuras ietvaros ir gaidāmi izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš ceturtdien, 23.maijā, Starptautiskā Transporta foruma (International Transport Forum (ITF)) samita laikā Leipcigā tiksies ar starptautisko dzelzceļa organizāciju un OECD vadību.

Vizītes laikā Leipcigā, 23.maijā, E.Bērziņam ir plānotas tikšanās ar Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER) izpilddirektoru Liboru Lohmanu un Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) vadību. Tāpat tiek plānota tikšanās ar OECD augstākā līmeņa ekspertiem.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš: “Pateicoties mūsu aktīvajam darbam starptautiskajos tirgos vairāku gadu garumā, pagājušajā gadā ”Latvijas dzelzceļš” kā vienīgais uzņēmums no Baltijas valstīm un visas Austrumeiropas tika uzņemts Starptautiskā Transporta foruma Korporatīvās partnerības padomē. ITF Korporatīvās partnerības padome ir daļa no OECD organizāciju tīkla, kura ietvaros īpaši tiek sekmēta laba pārvaldība visos līmeņos, un arī šī samita laikā tikšos ar OECD pārstāvjiem, lai vēl pirms OECD ģenerālsekretāra vizītes Latvijā maija beigās pārrunātu labas korporatīvās pārvaldības pamatprincipu ieviešanu Latvijā un koncernā “Latvijas dzelzceļš”.

Starptautiskā Transporta foruma samitā piedalās vairāk nekā 1000 nozares pārstāvji no 70 valstīm. Kopumā trīs dienu laikā ir paredzētas 55 sesijas un pasākumi. Samitā nozares eksperti diskutē, kā ar pēc iespējas labākiem transporta savienojumiem integrēt reģionus un panākt to ekonomisko izaugsmi, noteiktos sociālos un vides mērķus, kā arī pārrunā aktuālākos labas korporatīvās pārvaldības jautājumus.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS “Latvijas dzelzceļa” pirmsākumi meklējami 1919.gadā un šogad uzņēmums svinēs savu 100 gadu jubileju, kuras ietvaros ir gaidāmi izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) kļuvis par asociācijas "RailNetEurope” (Association for facilitating international traffic on railway infrastructure, RNE) pilntiesīgu dalībnieku. LDz statuss apstiprināts asociācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmē, Varšavā.

Kļūšana par RNE pilntiesīgu dalībnieku LDz ir būtiska, jo saskaņā ar Latvijas plānoto pievienošanos Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC8) 2020.gadā, LDz no 2020.gada 10.novembra būs jānodrošina iespējas veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus Ziemeļjūras – Baltijas  dzelzceļa kravu koridorā.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš:“Uzņemšana šajā asociācijā kārtējo reizi apliecina, ka LDz tiek uztverts kā ļoti nozīmīgs starptautiskais partneris dzelzceļa nozarē un ieņem būtisku lomu ziemeļu – dienvidu un austrumu – rietumu koridoros. Dalība RailNetEurope un jaunais pienākums nodrošināt kravu pārvadājumus RFC8 koridorā LDz pavērs vēl plašākas iespējas nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajos tranzīta koridoros. Tas ļaus ne tikai palielināt kravu pārvadājumu apjomu, bet arī piesaistīt ārvalstu kapitālu, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai uzņēmuma finanšu rādītājus, bet sekmēs arī valsts tautsaimniecību kopumā.”

Asociācija izveidota 2004. gadā, lai palīdzētu risināt problēmas/izaicinājumus ar kurām saskaras starptautiskā dzelzceļa nozare. Tās galvenais uzdevums ir rast risinājumus problēmām, ar kurām saskaras RNE dalībnieki, kā arī viņu klienti un biznesa partneri.

Starp RNE uzdevumiem ir operatīvas starptautiskās sadarbības veicināšana dzelzceļa jomā, kā arī atbalsta sniegšana saistībā ar atbilstību Eiropas tiesiskajam regulējumam. Tas nozīmē izstrādāt saskaņotus starptautiskos biznesa procesus, veidnes, rokasgrāmatas un vadlīnijas. Tāpat RNE uzdevums ir palīdzēt asociācijas dalībniekiem risināt strauji mainīgās dzelzceļa nozares problēmas Eiropā un veicināt starptautisko dzelzceļa satiksmi.

Ar mērķi panākt  dažādu pārvadājumu koridoru ieviešanas pieeju stingrāku saskaņošanu, visi koridori izmanto RNE piedāvāto koridoru koordinācijas platformu. Koridoru darbība caur RNE ļauj kopīgi izstrādāt saskaņotus koridoru pārvaldības procesus un instrumentus, kas būtu labvēlīgi gan kravu pārvadātājiem, gan arī infrastruktūras pārvaldītājiem un jaudas sadalītājiem, kuri arī ir daļa no vairākiem koridoriem.

LDz aktīvi darbojas arī Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienā (CER) un  Starptautiskajā dzelzceļu savienībā  (UIC). Turklāt LDz prezidents kopš 2017.gada decembra ir  UIC Vadības komitejā, bet kopš 2019.gada janvāra E.Bērziņš pilda UIC Eiropas reģiona pirmā viceprezidenta pienākumus. Darbs Vadības komitejā dod iespēju LDz veicināt Latvijas un Baltijas reģiona atpazīstamību, sadarbojoties ar lielākajiem Eiropas dzelzceļiem, paust LDz pozīciju atbilstoši Latvijas transporta nozares interesēm un rast jaunas attīstības iespējas.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Šogad, 6. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena. Šī notikuma ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” uzsāk drošības kampaņu, lai atgādinātu par drošību dzelzceļa tuvumā un pievērstu sabiedrības uzmanību sekām, kas iespējamas, neievērojot noteikumus. 6. jūnijā plkst. 12.00 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, Stacijas laukumā 2, notiks kampaņas atklāšanas pasākums.

Pasākumā piedalīsies:

• Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents,
• Rodžers Jānis Grigulis, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs,
• Andis Rinkevics, Valsts Policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks,
• Ārsts traumatologs,
• Mārcis Čerpinskis, “LDz Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs,
• Aleksandrs Ronis, Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm,
• Nils Sakss-Konstantinovs, bērnu psihoterapeits un atkarību speciālists Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā,
• Kampaņas vēstneši – Nils Jansons un Reinis Nitišs.

Par Starptautisko drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu:

Tuvojoties Starptautiskai drošas dzelzceļa šķērsošanai, VAS “Latvijas dzelzceļš” katru gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērstu sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem. Neskatoties uz to, ka nepārtraukti tiek pievērsta pastiprināta uzmanība šai tēmai un sabiedrība tiek aicināta  uzmanīties dzelzceļu tuvumā, šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši jau 10 negadījumi, kuros gājuši bojā 9 cilvēki, bet viens cilvēks ir guvis traumas. Šogad VAS “Latvijas dzelzceļš” kārtējo reizi aicinās sabiedrību apzināties savas spējas un ievērot noteikumus, šķērsojot dzelzceļa sliedes.

Mediju uzmanībai!

Pēc atklāšanas pasākuma mediju pārstāvjiem, tiks nodrošināts transports nokļūšanai no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uz vienu no vietām, kur darbosies “Dzelzceļa patruļa” (speciāli apmācīta komanda, kas gājējiem atgādinās noteikumus un skaidros kā droši šķērsot dzelzceļa sliedes) un notiks Valsts Policijas pārbaudes. Ja ir interese iegūt interviju ar kādu no runātājiem, lūgums informēt iepriekš.

Mediju pārstāvji ir aicināti pieteikt dalību pasākumā līdz 5. jūnijam, rakstot uz ksenija.mirosnika@ogilvy.lv

Vairāk informācijas:

Ksenija Mirošņika

Ogilvy PR Latvia projektu direktore

+371 28327243

ksenija.mirosnika@ogilvy.lv

Ieva Kārkliņa

VAS “Latvijas dzelzceļš” korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja

+ 371 26994767

Ieva.karklina@ldz.lv

Šā gada pirmajā ceturksnī "Latvijas dzelzceļa" koncerna uzņēmumi turpinājuši nodrošināt stabilu finanšu darbību, kā arī paaugstinājuši savus saimnieciskās darbības rādītājus. Visi VAS "Latvijas dzelzceļš" meitasuzņēmumi šogad pirmajos trīs mēnešos spējuši palielināt apgrozījumu, kas liecina par pareizi noteiktiem stratēģiskajiem mērķiem.

Koncerna valdošais uzņēmums VAS "Latvijas dzelzceļš"šī gada pirmajā ceturksnī turpināja paaugstināt efektivitāti, tādējādi nodrošinot sekmīgu saimniecisko darbību. Uzņēmuma neto apgrozījums 2019. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 51,3 miljonus eiro, peļņa - 3 miljonus eiro. Savukārt pa LDz dzelzceļa infrastruktūru pirmajā ceturksnī kopumā pārvadāti 11,6 miljoni kravu.

2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada, par 30,3% palielinājušies ķīmisko kravu pārvadājumi, arī kokmateriālu pārvadājumu apjoms palielinājies par 48,0%. Lielāko pārvadājumu daļu jeb 46,2% joprojām veido akmeņogļu pārvadājumi, un to apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 9,8%.

SIA "LDz Cargo", kas ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā un lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs, pirmo ceturksni noslēdzis ar 68 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 419 tūkstošiem eiro jeb 0,6% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Kravu pārvadājumi veidoja 91,3% no neto apgrozījuma 1.ceturksnī. Savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,6 miljoni eiro, kas ir par 3,4 miljoniem eiro vairāk, jo pērn pirmo ceturksni uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem.

Saistībā ar beramkravu un lejamkravu pārvadājumu palielināšanos no trešajām valstīm uz Latvijas ostām SIA "LDz Loģistika" neto apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedza 9,3 miljonus eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2018. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt peļņa sasniedza 187 tūkstošus eiro, kas ir par 175 tūkstošiem eiro vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma sniegtie pakalpojumi bija 9,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākais īpatsvars bijis Latvijas pasūtītāji - 73,1%. Tāpat pirmajā ceturksnī uzņēmums noslēdzis vairākus jaunus līgumus par beramkravu pārvadājumiem.

SIA "LDz ritošā sastāva serviss" pirmo ceturksni noslēdzis ar 19,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2 miljoniem eiro  jeb par 6,3% vairāk nekā 2018.gada pirmajā ceturksnī.  Peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,9 miljoni eiro, kas ir par 1 miljonu vairāk nekā pērn pirmajos trīs mēnešos.

Savukārt SIA "LDz Apsardze" pirmajos trīs mēnešos strādājusi ar 1,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Tas skaidrojams ar sniegto apsardzes pakalpojumu apjoma palielināšanos. Gūtā peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 152 tūkstošus eiro, kas ir par 14 tūkstošiem eiro vairāk nekā pirms gada šajā periodā.

SIA "LDz Infrastruktūra" strādājusi ar 369 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 137 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā ceturksnī. Uzņēmums ceturksni noslēdzis ar 2 tūkstošu eiro zaudējumiem. Pērn pirmais ceturksnis tika noslēgts ar 158 tūkstošu eiro zaudējumiem. 

Šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti turpina arī 2018.gada pozitīvi vērtējamo saimnieciskās darbības rādītāju tendenci. Atzinīgs vērtējums par saimniecisko darbību 2018.gadā saņemts gan no LDz akcionāra - Satiksmes ministrijas, gan arī LDz padomes, kas novērtējuši teicamos finanšu rādītājus. LDz koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 365 miljonus eiro, kas ir par 14,5 % vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt peļņa 2018. gadā bija 14,4 miljonu eiro apmērā. Tas ļāva valsts budžetā nodokļos un nodevās nomaksāt 102 miljonus eiro, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Šodien, 6.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena. Šī notikuma ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” uzsāk drošības kampaņu, lai atkārtoti atgādinātu par drošību dzelzceļa tuvumā un pievērstu sabiedrības uzmanību sekām, kas iespējamas, neievērojot noteikumus. Pārdroša rīcība, noteikumu pārkāpšana un neuzmanība dzelzceļa sliežu tuvumā - tie ir iemesli, kas katru gadu izraisa nelaimes gadījumus. Tāpēc šogad VAS “Latvijas dzelzceļš”, drošības kampaņas ietvaros, sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem jauniešiem aicina - “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!”.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību  un akcentētu drošības noteikumu ievērošanu sliežu tuvumā, kampaņas dziesmas tapšanā iesaistījās tenisiste Aļona Ostapenko, dziedātājs Markus Riva, latviešu rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs, Latvijas profesionālais skrituļslidotājs inlaineris Nils Jansons un YouTube blogere Sindija Lo.

Vienlaikus Starptautiskās drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā vairākās vietās Rīgā pie dzelzceļa sliedēm notiek Valsts policijas pārbaudes, bet pie noslogotākajām gājēju pārejām un pārbrauktuvēm ir izvietotas jaunas informatīvās zīmes, kā arī speciāli apmācīta “Dzelzceļa patruļa” atgādinās noteikumus un visiem, kas tuvojas sliedēm, lietojot mobilās ierīces, aicinās nolikt tās malā, izņemt austiņas un skaidros, kā droši šķērsot dzelzceļa sliedes. Pateicoties LDz īstenotajām satiksmes drošības kampaņām, dzelzceļa negadījumu statistika ir samazinājusies. Taču joprojām, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šī  gada pirmajā pusgadā Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros gājuši bojā 9 cilvēki, bet viens guvis traumas.

“Dzelzceļa sliedes ir paaugstinātas bīstamības vieta – atrodoties to tuvumā, ir jābūt īpaši vērīgiem un piesardzīgiem. Vilciens nav automašīna, ko var apturēt dažu sekunžu laikā. Ikviens no mums ir atbildīgs ne tikai par savu, bet arī apkārtējo cilvēku drošību dzelzceļa tuvumā. Latvijā ir salīdzinoši maz dzelzceļa līniju, bet neskatoties uz to, lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas ir vērā ņemams. Dzelzceļa staciju, pāreju un pārbrauktuvju infrastruktūra tiek uzlabota katru gadu, bet tā nepasargās no nelaimes, ja paši nebūsim piesardzīgi,” skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš.

Tikmēr AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atzīmē: “Valsts mērogā pārvadājumiem pa dzelzceļu tiek piešķirta nozīmīgāka loma. Tas nozīmē, ka pasažieru skaits turpinās pieaugt, tiks norīkoti arvien vairāk ekspress vilcieni, un ātrums, ar kādu šāds vilciens brāžas garām pieturvietām, kurās tam nav paredzēts apstāties, ir ievērojams. Tas ir vēl viens papildu faktors, kas jāņem vērā, rūpējoties par savu un līdzcilvēku drošību. Lai novērstu dzelzceļa negadījumus, mums ārkārtīgi būtiska ir ikviena cilvēka modrība. Katrs no mums, “paraustot aiz piedurknes”, var savlaicīgi brīdināt cilvēku par tuvojošos vilcienu, lai novērstu nelaimi. Diemžēl mēs dzīvojam klikšķu pelnīšanas laikmetā, tādēļ jo īpaši vēlos aicināt - tā vietā, lai filmētu dažādas neprātības un publiski par to šausminātos sociālajos tīklos, vairāk piedomāt par aktīvu savu klātbūtni reālajā dzīvē.”

Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 120 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēts 281 pārkāpums.

Valsts Policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics stāsta: “Policijas rīcībā esošā statistika par ceļu satiksmes negadījumiem uz dzelzceļa pārbrauktuves gadu no gada ir gandrīz nemainīga - negadījumi diemžēl joprojām notiek. Tomēr statistika ir tikai maza aisberga daļa, lielākās bažas rada ne tikai notikušie negadījumi, bet arī ikdienā novērojamā situācija un satiksmes dalībnieku, tai skaitā jauniešu, paviršā un pārdrošā attieksme pret savu drošību dzelzceļa tuvumā. Nodurti skatieni savās viedierīcēs, mūzika austiņās un uzmanības nepievēršana apkārtējai videi var beigties traģiski. Lai parūpētos par savu drošību dzelzceļa tuvumā nav jāiziet īpaši kursi, tas ir uz mums pašiem. Būt modriem un uzmanīgiem neprasa papildu darbu un ieguldījumu.”

SIA “LDz Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis uzsver: “Vilciens var piezagties nepamanīts, piemēram, vēja virziena dēļ, un diemžēl to nevar sadzirdēt. Arī sniegputeņa laikā vilcienu nevar ne sadzirdēt, ne saredzēt, un nelaimes gadījumu risks krasi palielinās. Situācijā, kad redzam cilvēku uz sliedēm, vienīgais, ko varam darīt, ir dot skaņas signālu, un tad viss atkarīgs no tā, kāds tas cilvēks ir. Ja apstājas – ir labi, ja turpina iet, tad jāpielieto pēkšņā bremzēšana. Pagājušajā gadā vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Lai apturētu piekrautu kravas vilcienu, ir jānobrauc aptuveni 1 kilometrs jeb 3-4 minūtes. Protams, kilometra attālumā cilvēku pamanīt nav vienkārši, līdz ar to visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas. Tajā brīdī sajūtas nav labas. Vienīgais, ko vari darīt, ir gaidīt un skatīties, kas notiks. To visu, protams, mašīnists paņem līdzi uz mājām, izspēlē dažādos scenārijus galvā, un visi scenāriji beidzas vienādi.”

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudovs skaidro: “No personīgās pieredzes runājot, šādās negadījuma vietās praktiski nav ko glābt. Statistikā no šādiem izsaukumiem šogad kopumā ir bijuši 9 bojāgājušie, kā rezultātā, ierodoties nelaimes gadījuma vietā, tas, protams, ir psiholoģiski ārkārtīgi smagi redzēt, ka dažādas cilvēka ķermeņa daļas ir izmētātas pa dzelzceļa sliedēm, smadzeņu fragmenti redzami uz lokomotīves. Tā tiešām ir, un, ja cilvēks neievēro šos priekšnosacījumus, par kuriem runājam ikdienā, varu teikt tikai to, ka viņš pats sev ir izvēlējies šo likteni. Mēs varam tikai ierasties negadījuma vietā un darīt to, kas mediķiem jādara, taču mums pēc tam ar pieredzēto ir jāsadzīvo tālāk. Galvenais, manuprāt, ir mums visiem vērst sabiedrības uzmanību uz šādiem aicinājumiem būt piesardzīgiem. Tieši tāpat arī mums pašiem ir jāatceras, ka mūsu tuvinieki gaida mūs mājās un katrā situācijā ir jābūt drošiem par to, ko darām.”

Vienlaikus bērnu psihoterapeits un atkarību speciālists Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Nils Sakss-Konstantinovs uzsver: “Lai gan jaunieši it kā dzīvo pieauguša cilvēka dzīvi un paši atbild par sevi, taču viņu smadzeņu centri, kas atbild par drošību, atbildīgu rīcību, vēl nav attīstījušies, kas nozīmē, ka viņus tomēr pilnībā vainot nevaram. Tādēļ mums, pieaugušajiem, ir jāatrod drosmīgi veidi, kā uzrunāt šos jauniešus, lai tas nebūtu tikai ar pamācošo toni, bet gan piesaistītu bērnu uzmanību. Tādēļ man ir liels prieks, ka “Latvijas dzelzceļš” ir uzdrīkstējušies būt drosmīgi un īsteno šādu kampaņu. Diemžēl uz sliedēm bojā neaiziet tikai viens cilvēks, bet tiek sadragātas ļoti daudzu citu cilvēku dzīves, kuriem šie bojāgājušie ir bijuši tuvi. Tās ir mammas un tēti, kuriem tajā brīdī pazūd visi nākotnes plāni un cerības. Bieži vien pēc šāda pārdzīvojuma atgūties vienkārši nav iespējams, un arī savā praksē satieku bojāgājušo cilvēku draugus, kuri naktīs vairs nespēj gulēt, un arī viņus pašus piedzīvotā dēļ piemeklē psihiskas kaites, kā smaga depresija. Šis ir ne tikai drošības, bet arī sabiedrības veselības jautājums, tādēļ labi, ka mēs visi, cilvēki no dažādām jomām, iesaistāmies šajā kampaņa, jo kopā, cerams, varēsim atrast to labāko veidu, kā šo problēmu risināt. Ja tas ir sabiedrības jautājums, tas skar mūs visus, un to risinot mēs virzāmies uz laimīgāku sabiedrību.”

Uz dzelzceļa sliedēm kādreiz cietušais, Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs Aleksandrs Ronis atzīmē: “Lai gan man bija vien 6 gadi, es atceros negadījumu. Vēlējos parādīt zēniem, ka esmu tik pat labs kā vecākie puikas, un tolaik populāri bija mēģināt uzlekt uz kravas vilciena pēdējā vagona. Es aizķēros aiz pirmspēdējā vagona, un rezultātā manām kājām pāri pārbrauca divi vagoni. Tajā dienā uz operāciju galda pavadīju 16 stundas. Pēc tam veselu gadu pavadīju slimnīcā, un man kopumā pa šiem gadiem ir bijušas 13 operācijas. Skolā esmu mācījies ar daudziem cilvēkiem un arī ir nācies runāt ar daudziem, kuri nokļuvuši tādā pašā situācijā kā es. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki ir pakļuvuši tieši zem vilciena. Visiem novēlu no sirds iemācīties noteikumus kā droši uzvesties dzelzceļa tuvumā, un vecākiem iesaku – noteikti runājiet ar saviem bērniem par šo un paskaidrojiet, ka sliedes nav vieta izklaidēm. Ir jābūt uzmanīgiem un vienmēr trīsreiz jāpaskatās pa labi un pa kreisi.”

Arī rallijkrosa braucējs un kampaņas vēstnesis Reinis Nitišs piebilda: “Tā kā pats dzīvoju netālu no sliedēm, mani vecāki jau agrā bērnībā iemācīja, ka dzīvē ir lietas, kas ir jāizvērtē, kuras nevar iespaidot un likt tām darīt, kā vēlies pats. Vilciens ir viena no šīm lietām, ko nevaram ietekmēt, tādēļ tas ir jārespektē. Jau no bērnības esmu izrādījis lielu respektu vilcienam, jo to nevar apturēt, kad gribas, dažreiz to pat nevar sadzirdēt, kad vajag. Es esmu tikai par drošību – gan sportā, gan dzīvē, jo mums tā ir dota tikai viena.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.

Vairāk informācijas par drošību dzelzceļa tuvumā: http://dzirdiredzidzivo.lv/

Šodien, 7. jūnijā, Satiksmes ministrija (SM), kā VAS “Latvijas dzelzceļš” akcionārs, LDz padomē apstiprināja Andri Liepiņu un Reini Cepli. Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

Kā norāda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, jaunieceltie LDz neatkarīgie padomes locekļi stiprinās padomes darbu.

"Augsti novērtēju akcionāra izraudzītos ekspertus, kuri piebiedrosies esošajiem padomes locekļiem, tādējādi ar savu neatkarību vēl vairāk stiprinot padomes darbu. Valsts tautsaimniecībai svarīga uzņēmuma darbībai ir jāatbilst visiem OECD labas korporatīvās pārvaldības principiem un padomes stiprināšana ar vēl diviem neatkarīgajiem locekļiem ir viens no soļiem uz šo mērķi," pauž E. Bērziņš.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS “Latvenergo”, padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valdes priekšsēdētājs; AS “Air Baltic Corporation”, padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

R. Ceplis ir absolvējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā, kā arī Amerikas Savienotajās valstīs iegūts sertificēta finanšu analītiķa grāds (CFA institūtā). R. Ceplis ir auditorkompānijas “Baker Tilly Baltics” padomes priekšsēdētājs un ģimenes veselības centra “Stārķa Ligzda” valdes loceklis, kā arī SIA “Good Health” valdes priekšsēdētājs un SIA “Respectful Consulting” veslības aprūpes produktu attīstības vadītājs. Līdzšinējā darba pieredze - Somijas publiskās AS “Lassila & Tikanoja PLC” Latvijas meitas uzņēmuma SIA “L&T” (tagadējais nosaukums SIA “Clean R”) vadītājs; AS “A.C.B.” finanšu direktors; investīciju bankas “SUPREMA” korporatīvo finanšu speciālists; investīciju bankas “Trasta komercbanka” korporatīvo finanšu speciālists; Rīgas Fondu biržas Listinga departamenta vadītājs.

"Izšķirošs aspekts sekmīgai uzņēmuma pārvaldībai ir profesionāla padome. Padome nav diskusiju klubs, tā pieņem būtiskus lēmumus par uzņēmuma stratēģiju, budžetu, risku pārvaldību, valdes ievēlēšanu, finanšu uzraudzību. Neatkarīga un profesionāla padome spēj gan objektīvi uzraudzīt valdes darbu, gan pievienot vērtību uzņēmumam. Tāpēc tas ir viennozīmīgi pozitīvs signāls, ka "Latvijas Dzelzceļa" padomes sastāvs ir paplašināts ar diviem neatkarīgiem padomes locekļiem," uzsver Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Līdz šim LDz padomē darbojās trīs locekļi - padomes priekšsēdētājs, VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, kā arī neatkarīgais loceklis – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta un Konventa loceklis Aigars Laizāns.

Konkurss uz VAS “Latvijas dzelzceļš” neatkarīgo padomes locekļu amatu saskaņā ar nolikumu tika organizēts divās kārtās. Pirmajā kārtā notika dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Savukārt uz otro kārtu tika uzaicināti 11 pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidātu spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisiju vadītāja SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, komisijas locekļi - SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, neatkarīgā eksperte - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs.

VAS „Latvijas dzelzceļš” plāno līdz 2022.gadam modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un 22 dzelzceļa stacijas vai pieturas punktus un tajās ietilpstošās pasažieru platformas jeb peronus. Ņemot vērā, ka daudzi sabiedrības pārstāvji – no ikdienas pasažiera līdz ministram un deputātam – publiski jau ir izteikuši viedokļus par virknes staciju stāvokli un to labiekārtošanu, tagad sāktās publiskās diskusijas ietvaros ikviens interesents ir aicināts iesniegt savus komentārus un ierosinājumus, rakstot uz īpaši šim nolūkam izveidotu e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.

Saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izstrādāto un Ministru kabineta 2018.gada 5.novembrī apstiprināto “Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. – 2022. gadam”, kā arī 2018.gada 9.novembrī noslēgto Daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” valsts pasūtījuma ietvaros LDz līdz 2022.gadam plāno modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un 22 stacijas vai pieturas punktus un tajās ietilpstošās pasažieru platformas jeb peronus.

Laika posmā līdz 2022.gadam ir plānots modernizēt publisko infrastruktūru trīs virzienos – no Rīgas līdz Jelgavai (“Atgāzene”, „BA Turība”, „Tīraine”, “Baloži”, “Jaunolaine”, “Dalbe”, “Cena”, “Ozolnieki”), no Torņakalna līdz Tukumam II („Priedaine”, „Jaundubulti”, ”Kūdra”, „Ķemeri”, ”Milzkalne”, “Tukums-I”, “Tukums-II”) un no Zemitāniem līdz Skultei (“Zemitāni”, „Brasa”, „Vecāķi”, “Kalngale”, “Carnikava”, “Pabaži”, “Saulkrasti”).

“Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš skaidro: “Publiskās infrastruktūras un pasažieru izmantoto staciju un pieturvietu modernizāciju LDz veic pēc valsts pasūtījuma, un mūsu mērķis ir nodrošināt pasažieriem gan visām drošības prasībām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, gan arī citus mūsdienās nepieciešamos kvalitatīvas vides elementus – paaugstinātos peronus un vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, automašīnu stāvvietas, velo novietnes, drošus gājēju celiņus un pieejas, elektronisko biļešu tirdzniecības vietas, elektroautomobiļu uzlādes vietas u.c.”

“Katru no modernizācijas plānā ietvertajām stacijām ik dienas izmanto no dažiem desmitiem vai simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem cilvēku dienā, un mums ir svarīgs katra LDz pārvaldībā esošās publiskās infrastruktūras klienta viedoklis. Lai gan būtiskākais publiskās apspriešanas posms sāksies pēc iepirkuma pirmās kārtas noslēgšanās, kad būs iespējams publiskot jau izstrādātās būvniecības ieceres un vizualizācijas, jau pašlaik uzsākam publisko diskusiju par kvalitatīvas un visiem drošības principiem atbilstošas vides izveidi modernizējamajās stacijās,” turpina E. Bērziņš.

Informācija par būvprojekta izveides pamatprincipiem visās 22 modernizējamajās stacijās ir pieejama zem šī raksta un gan katrs attiecīgo pašvaldību iedzīvotājs visos trijos modernizējamajos dzelzceļa posmos, gan ikviens cits interesents ir aicināts iesniegt savus komentārus un ierosinājumus, rakstot uz e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.

VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Ainis Stūrmanis ikdienā nodarbojas ar LDz īpašumā un pārvaldījumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumiem un ir atbildīgs arī par publiskās infrastruktūras uzturēšanu un modernizāciju. Viņa vadībā visi saņemtie ierosinājumi tiks apkopoti un nodoti būvprojekta autoru un pašvaldību rokās, lai kopā ar viņiem esošā budžeta ietvaros izveidotu maksimāli drošu un kvalitatīvu vidi visās līdz 2022. gadam modernizējamajās stacijās un pieturvietās.

Balstoties uz Daudzgadu līgumā un Indikatīvajā plānā noteiktajiem publiskās infrastruktūras attīstības mērķiem, ir izsludināts publisks iepirkums par būvprojektu izstrādi visu 22 staciju un pieturas punktu modernizācijai, kura ietvaros visi pretendenti ir aicināti sagatavot būvniecības ieceri un būvprojektu minimālajā sastāvā, un iesniegt kopā ar cenas aplēsi un visu pārējo saistīto dokumentāciju (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/22371).

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas programma ir sagatavota, ņemot vērā AS “Pasažieru vilciens” plānoto pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, kas būs piemērots paaugstinātajām pasažieru platformām un saskaņā ar Indikatīvajā plānā kā neatliekamu aktivitāti norādīto nepieciešamību nodrošināt atbilstošu pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizāciju, kā arī ņemot vērā 2019.gada 4.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam noteikto.

Koncerna "Latvijas dzelzceļš" (LDz) uzņēmumi arī šogad ir saņēmuši Labklājības ministrijas apbalvojumu Ģimenei draudzīgs komersants, kas apliecina, ka uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai finanšu rādītāji, bet arī darbinieki un ģimenei piemērotas dzīves un darba vides veidošana.

Ģimenei draudzīga komersanta statusu 11.jūnijā pasniedza Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta ikgadējās Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros, un šogad šo statusu saņēma trīs LDz koncerna uzņēmumi - vadošais koncerna uzņēmums VAS "Latvijas dzelzceļš", kā arī meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" un SIA "LDz ritošā sastāva serviss".

LDz prezidents Edvīns Bērziņš: "Ģimenei draudzīga komersanta statusa saņemšana ir apliecinājums tam, ka uzņēmums ne tikai domā par savu finanšu rādītāju uzlabošanu, bet arī par saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm. Uzņēmuma sniegums ir atkarīgs no ikviena darbinieka un viņa motivācijas, sajūtas, ka arī par viņa ģimeni netiek aizmirsts. Aiz katra mūsu darbinieka ir ģimene, kopā tas ir liels spēks, kas veido uzņēmumu un veicina tā izaugsmi."

Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uz turpmāko gadu un ik gadu uzņēmumi tiek izvērtēti no jauna. Ģimenei draudzīga komersanta statusu piešķir uzņēmumiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu politiku gan savā komercsabiedrībā, kas plašākas sabiedrības kontekstā, piemēram, sniedzot pakalpojumus, nodrošinot atbilstošu vidi.

Šogad Atbildīga biznesa nedēļas pasākumi ir vērsti uz sabiedrības veselīgā dzīves ilguma pagarināšanu.

Bijušais SIA "LDz Cargo" darbinieks Māris Bremze ir prettiesiski pārkāpis vienošanos, kas ar viņu noslēgta, izbeidzot darba attiecības ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitas sabiedrību SIA "LDz Cargo", un paredzēja viņam ierobežojumu 2 gadus strādāt vai citādi darboties pie SIA “LDz Cargo” konkurentiem. Tas izriet no Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 10.jūnija sprieduma.

SIA LDz Cargo" vērsās tiesā ar prasību pret Māri Bremzi un AS "Baltijas ekspresis" par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu. 2016.gada 10.jūnijā izbeidzot darba attiecības ar M. Bremzi, saskaņā ar Darba likumu, tika noslēgta nekonkurēšanas vienošanās, kas paredzēja ierobežojumu M.Bremzem veikt apmaksātu vai neapmaksātu darbu, sniegt konsultācijas un veikt citas darbības personu, kuras darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā. Šī vienošanās paredzēja kompensācijas izmaksu par turpmāko divu gadu periodu. Tomēr 2016.gada 30.septembrī M.Bremze kļuva par uzņēmuma AS "Baltijas Ekspresis" valdes priekšsēdētāju.

SIA “LDz Cargo” norādīja, ka M.Bremze izmantojis LDz komercinformāciju, lai kaitētu citu uzņēmumu saimnieciskajai darbībai,  proti LDz tranzīta kravu pārvadājumu apjoms būtiski un straujāk nekā pirms 2016. gada 30. septembra ir samazinājies, savukārt M.Bremzes pārstāvošā uzņēmuma AS  "Baltijas Ekspresis" veikto pārvadājumu apjoms ir būtiski pieaudzis. Tāpat tika norādīts, ka M. Bremzem,  pārkāpjot vienošanos un uzsākot darba attiecības ar AS "Baltijas Ekspresis", šī uzņēmuma rīcībā ir nonākusi informācija par LDz ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām un pārvadāšanas maksu, kas tiek piedāvāta katram konkrētam klientam.  No tā izriet, ka uzņēmuma  bija iespēja piedāvāt tādu pārvadājumu maksu, lai klienti pieņemtu lēmumu par pārvadātāja maiņu.

SIA “LDz Cargo” valdes loceklis Aleksandrs Kazačkovs: “Lai gan tiesa nav apmierinājusi SIA “LDz Cargo” prasību pilnībā, tās spriedums skaidri apliecina, ka M. Bremzes darbībās ir saskatāma apzināti ļaunprātīga rīcība, pārkāpjot noslēgto vienošanos. ”

Tiesa 10.jūnijā daļēji apmierinājusi SIA "LDz Cargo" prasību, uzliekot pienākumu M. Bremzem atlīdzināt zaudējumus par izmaksāto kompensāciju 57 256 eiro apmērā, kā arī kavējuma procentus 8807 eiro apmērā un ar tiesāšanos saistītus izdevumus 3483,92 eiro apmērā.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS „Latvijas dzelzceļš” tuvāko gadu laikā plāno modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi par šo modernizācijas projektu, LDz ir izveidojis diskusiju platformu – diskusiju klubu  “Stacijas kā krustpunkti” ar neatkarīgajiem satiksmes ekspertiem un entuziastiem, lai rastu kopēju redzējumu par sabiedrībai izdevīgāko risinājumu.

Diskusiju kluba “Stacijas kā krustpunkti!” ietvaros ir plānots rast vienotu redzējumu par dzelzceļa staciju un pieturas punktu turpmāku attīstību. Diskusijā piedalīsies invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, “Latvijas Riteņbraucēju apvienības” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, pilsētplānošanas eksperts Neils Balgalis, pilsētplānošanas entuziasts Viesturs Krūmiņliepa, VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens” eksperti.

“Uzsākot darbu pie publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekta, aicinājām sabiedrību sniegt savu redzējumu un ierosinājumus, kā uzlabot dzelzceļa stacijas un pieturas punktus. Esmu patīkami pārsteigts par sabiedrības lielo iesaisti. Jau pirmajās dienās esam saņēmuši desmitus e-pastus ar iedzīvotāju ierosinājumiem un novērojumiem. Lai arī liela daļa no iedzīvotāju ierosinājumiem jau ir iekļauti plānotajā modernizācijas projektā, tomēr ir arī dažas oriģinālas idejas, kuru ieviešanu nopietni apsvērsim. Šī sabiedrības lielā interese mudināja organizēt profesionāļu un nozares entuziastu diskusiju, kā ietvaros plānots rast vienotu redzējumu par dzelzceļa staciju un pieturas punktu turpmāku attīstību,” par gaidāmo diskusiju stāsta LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Diskusija noritēs pirms gaidāmā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekta, lai labākās idejas un ierosinājumus varētu realizēt minētā projekta ietvaros, kā arī šī projekta norises laikā

Tāpat savus viedokļus un ierosinājumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu var iesniegt ikviens interesents, rakstot uz īpaši šim nolūkam izveidotu e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.

Atgādināsim, ka saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izstrādāto un Ministru kabineta 2018.gada 5.novembrī apstiprināto “Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. – 2022. gadam”, kā arī 2018.gada 9.novembrī noslēgto Daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” valsts pasūtījuma ietvaros LDz plāno modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un 22 stacijas vai pieturas punktus un tajās ietilpstošās pasažieru platformas jeb peronus.

 Tuvāko gadu laikā ir plānots modernizēt publisko infrastruktūru trīs virzienos – no Rīgas līdz Jelgavai (“Atgāzene”, „BA Turība”, „Tīraine”, “Baloži”, “Jaunolaine”, “Dalbe”, “Cena”, “Ozolnieki”), no Torņakalna līdz Tukumam II („Priedaine”, „Jaundubulti”, ”Kūdra”, „Ķemeri”, ”Milzkalne”, “Tukums-I”, “Tukums-II”) un no Zemitāniem līdz Skultei (“Zemitāni”, „Brasa”, „Vecāķi”, “Kalngale”, “Carnikava”, “Pabaži”, “Saulkrasti”).

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) otro gadu pēc kārtas ir saņēmis augstāko Ilgtspējas indeksa novērtējumu - Platīna kategoriju, savukārt vēl četri LDz koncerna uzņēmumi ierindojas starp "Ilgtspējas indeksa 2019" bronzas, sudraba un zelta kategorijas uzņēmumiem.

LDz koncerna vadošais uzņēmums VAS "Latvijas dzelzceļš"šogad ir saglabājis vietu starp Platīna kategorijas uzņēmumiem, vienlaikus saņemot augstāku ekspertu vērtējumu nekā pirms gada, kad tas pirmo reizi saņēma augstāko Ilgtspējas indeksa kategoriju.

Platīna kategorijas iegūšana nozīmē, ka uzņēmums savā darbībā pilnībā ir integrējis korporatīvo pārvaldību, uzņēmumā notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana. Šādu novērtējumu var iegūt, ja uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tiek iesaistītas ietekmes puses un  publiskos datus apstiprina neatkarīgs ārējais auditors.

LDz šogad saņēma arī speciālo balvu – novērtējumu no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības par sociālā dialoga veicināšanu. LDz koncerna un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības koplīgums ir kļuvis par vienu no darba ņēmējiem labākajiem sociālās garantijas nosakošajiem līgumiem Latvijā. Dokuments paredz darbiniekiem plaša spektra sociālās garantijas, kā arī dažādus darba devēja nodrošinātus darba vidi uzlabojošus un darba ņēmēja labklājību un motivāciju veicinošus pasākumus.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš: “Ilgtspēja, laba pārvaldība, OECD vadlīnijas, no politiskiem uzstādījumiem neatkarīga valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes darbība - diskusijas par ilgtspēju un labu korporatīvo pārvaldību Latvijā ir ieguvušas jaunu reālo nozīmi, jaunus apvāršņus un plašu skanējumu. Mūs Latvijas dzelzceļā spēcina gan mūsu komandas profesionalitāte, gan vietējo un starptautisko partneru atbalsts, gan arī pilnīga pārliecība, ka Latvijas dzelzceļš ir uzņēmums, kurš strādā atbildīgi, caurspīdīgi un ilgtspējīgi.”

Zelta kategoriju šogad saglabājusi meitassabiedrība SIA “LDz Cargo”, savukārt pirmo reizi šajā kategorijā iekļuvusi SIA ”LDz ritošā sastāva serviss”, kas pirms gada saņēma Sudraba kategorijas novērtējumu.

Pirmo reizi Ilgtspējas indeksa novērtējumā šogad piedalījās SIA ”LDz Apsardze”, iekļūstot starp Sudraba kategorijas uzņēmumiem, bet SIA ”LDz Loģistika” novērtēta ar Bronzas kategoriju.

Ilgtspējas indeksa novērtējumā LDz piedalās kopš 2011.gada, un ekspertu vērtējums gadu no gada uzlabojies, tādējādi ļaujot uzņēmumam ik gadu uzlabot rezultātu un  pakāpties līdz visaugstākajai –platīna - kategorijai.

Apliecinot atbildīgu attieksmi pret resursiem, vidi, sabiedrību un ietekmes pusēm, LDz ir sagatavojis un publiskojis ikgadējo ilgtspējas pārskatu par 2018.gadu, kas sniedz ieskatu uzņēmuma saimnieciskās darbības un finanšu rādītājos, nozīmīgāko projektu īstenošanā, LDz ikdienas darbībā, kā arī sabiedriskajās un starptautiskajās aktivitātēs.. Pārskats ir sagatavots atbilstoši starptautiski atzītām GRI (Global Reporting Initiative) vadlīnijām un to bez piezīmēm ir apstiprinājis arī neatkarīgais auditors- “PricewaterhouseCoopers”.

Pagājušais gads LDz attīstībā bija nozīmīgs pagrieziena punkts - tika prezentēts koncerna jaunais stratēģiskais redzējums. Tāpat rudenī tika LR Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas sagatavoto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, uz kā pamata tika noslēgts daudzgadu līgums starp ministriju un LDz, kas paredz, ka turpmākos piecus gadus tiek saglabāts esošais infrastruktūras apjoms, kvalitāte un jauda, kā arī tiek īstenoti vairāki dzelzceļa infrastruktūras konkurētspējai būtiski investīciju projekti.

Vienlaikus LDz 2018.gadā turpināja nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajos tirgos un piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, piedaloties dažādās starptautiskajās izstādēs gan Eiropā, gan arī Āzijā. Sadarbība tika stiprināta ar esošajiem stratēģiski svarīgajiem kaimiņiem - Krieviju un Baltkrieviju.

Domājot par ilgtspējīgu darbību un attīstību nākotnē, LDz turpināja darbu pie dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas. Pēc 2017. gadā Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem, kas akceptēja projekta pirmā posma īstenošanu Rīgas virzienā un tā realizēšanas risinājumu bez valsts budžeta līdzekļu iesaistes, 2018. gada martā tika saņemts pozitīvs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atzinums, projekta pieteikums iesniegts Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības neatkarīgajiem ekspertiem JASPERS IQR (JASPERS Independent Quality Review).

Ilgtspējas pārskats ir integrēts ar VAS „Latvijas dzelzceļš” gada pārskatu un konsolidēto koncerna pārskatu, kas atspoguļo informāciju par finanšu rādītājiem uzņēmuma un visa koncerna līmenī. Pirmais ilgtspējas pārskats tika sagatavots par 2016.gadu, tādējādi LDz kļūstot par pirmo loģistikas uzņēmumu Baltijā, kas pārskatus uzsāka gatavot saskaņā ar starptautiski atzītajām GRI vadlīnijām”.

Pārskata pilna versija lejupielādēšanai pieejama mājaslapā parskati.ldz.lv

Pirmajā VAS "Latvijas dzelzceļš" diskusiju kluba "Stacijas - kā krustpunkti" tikšanās reizē trešdien, 19.jūnijā, izskanēja gan uz pasažieru ērtību un drošības palielināšanu vērstas domas, kuras jau ir iekļautas staciju un pieturas punktu modernizācijas projektos, gan arī tādas idejas, kuru iekļaušana modernizācijas projektos tiks izvērtēta un kuras potenciāli ir iekļaujamas staciju un pieturas punktu modernizācijas projektos. Šī diskusija bija pirmā, kurai sekos turpmākās, lai eksperti varētu diskutēt par konkrētu ideju īstenošanu kontekstā ar LDz plānu tuvāko gadu laikā modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

Iedzīvotāji ir tie, kas ikdienā izmanto vilcienu, kā arī ir tie, kuri ikdienā pamana lietas, kas būtu jāuzlabo stacijās un pieturas punktos, tāpēc uz pirmo diskusiju kluba tikšanos bija aicināti invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, “Latvijas Riteņbraucēju apvienības” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, pilsētplānošanas eksperts Neils Balgalis un pilsētplānošanas entuziasts Viesturs Krūmiņliepa.

"Sabiedrības viedoklis vienmēr ir ļoti svarīgs, un pat ja viedokļi ir ļoti dažādi, šādu diskusiju veidā izkristalizējas labākās domas un idejas. Diskusijas šaurā ekspertu lokā ir ļoti vērtīgas, lai iegūtu konkrētu redzējumu un nodrošinātu, ka netiek pieļautas kļūdas, ko vēlāk var nākties labot," atklājot diskusiju, uzsvēra LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Diskusijas laikā izskanēja viedokļi un ieteikumi par drošu velonovietņu uzstādīšanu stacijās un pieturas punktos, kas būtiski atslogotu Rīgu no  transporta, tādā veidā arī uzlabojot vides stāvokli galvaspilsētā. Tāpat tika izteikts priekšlikums dzelzceļa nodalījuma joslā atsevišķos posmos izveidot veloceliņus. Daloties pieredzē par situāciju Nīderlandē, pilsētplānošanas entuziasts Viesturs Krūmiņliepa uzsvēra, ka šajā valstī lielākās aktivitātes ikdienā notiek ap dzelzceļa stacijām, kur ir izveidota piemērota infrastruktūra gan velo, gan auto transportam.

Aktuāls jautājums staciju kā krustpunktu attīstīšanā ir sadarbība ar pašvaldībām, kas līdz šim ir bijusi ar mainīgiem panākumiem. Kā diskusijas laikā atzina LDz viceprezidents Aivars Strakšas, vietējo iedzīvotāju vēršanās pie pašvaldībām būtu tas dzinējspēks, kas mudinātu tās vairāk sadarboties infrastruktūras uzlabošanā ap dzelzceļa stacijām, kas ir ļoti būtiska, lai iedzīvotāji arvien vairāk izvēlētos vilcienu kā pārvietošanās līdzekli. Pašvaldību sadarbība ar LDz staciju attīstībā ir būtiska arī tāpēc, lai cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, varētu bez problēmām piekļūt stacijām, uzsvēra "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis. Vienlaikus viņš aicināja ņemt vērā tehnoloģiju pārmaiņas arī ratiņkrēslu jomā, kas prasa infrastruktūras pielāgošanu arvien jauniem risinājumiem.

Diskusijas dalībnieki noslēgumā bija vienisprātis, ka vislabākie risinājumi ir iespējami tad, ja visi jautājumi tiek risināti kompleksi, nevis katram darbojoties individuāli. Turklāt ne vienmēr kādu nepilnību uzlabošanai ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, bet gan pietiek ar savstarpējo sadarbību un izpratni par sagaidāmo rezultātu.

Diskusija tika rīkota pirms gaidāmā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekta, lai labākās idejas un ierosinājumus varētu realizēt staciju modernizācijas projekta ietvaros, kā arī šī projekta norises laikā. Ņemot vērā plašo jautājumu un ierosinājumu loku, šī gada laikā tiks organizētas arī citas šāda veida sarunas ar ekspertiem.

Tāpat savus viedokļus un ierosinājumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu var iesniegt ikviens interesents, rakstot uz īpaši šim nolūkam izveidotu e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.

Līdz šim saņemtās un arī daļa no diskusijā izskanējušajām idejām jau ir paredzētas staciju modernizāciju projektā. LDz ir izstrādājis priekšnoteikumus, kas projektētājam ir jāņem vērā – stacijas infrastruktūra un aprīkojums jāprojektē, ievērojot universālā dizaina principus, jānodrošina ērta un droša pārvietošanās pa gājēju pāreju personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī personām ar  bērnu ratiņiem un velosipēdiem, staciju dizainā ir jāievēro LDz korporatīvā tēla principi un tām ir jābūt vienotā stilā, jāizveido elektroautomobiļu uzlādes vieta un citas prasības.

Atgādināsim, ka saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izstrādāto un Ministru kabineta 2018.gada 5.novembrī apstiprināto “Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. – 2022. gadam”, kā arī 2018.gada 9.novembrī noslēgto Daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” valsts pasūtījuma ietvaros LDz plāno modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un 22 stacijas vai pieturas punktus un tajās ietilpstošās pasažieru platformas jeb peronus.

 Tuvāko gadu laikā ir plānots modernizēt publisko infrastruktūru trīs virzienos – no Rīgas līdz Jelgavai (“Atgāzene”, „BA Turība”, „Tīraine”, “Baloži”, “Jaunolaine”, “Dalbe”, “Cena”, “Ozolnieki”), no Torņakalna līdz Tukumam II („Priedaine”, „Jaundubulti”, ”Kūdra”, „Ķemeri”, ”Milzkalne”, “Tukums-I”, “Tukums-II”) un no Zemitāniem līdz Skultei (“Zemitāni”, „Brasa”, „Vecāķi”, “Kalngale”, “Carnikava”, “Pabaži”, “Saulkrasti”).

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

Budapeštā norisinās Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) Eiropas reģionālā asambleja, kurā prezentēta “Dzelzceļa tehniskā stratēģija Eiropa 2019”, kas ir redzējums par modernu dzelzceļa sistēmas attīstību Eiropā. Šīs asamblejas ietvaros notika augsta līmeņa diskusija par dzelzceļa nozares attīstības tendencēm un izaicinājumiem, kurā piedalījās arī LDz prezidents un UIC Eiropas reģiona pirmais viceprezidents, kā arī UIC Vadības komitejas loceklis Edvīns Bērziņš.

“Dzelzceļa tehniskās stratēģijas Eiropa 2019” mērķis ir definēt dzelzceļa attīstības tendences, kas ir izveidojušās, ņemot vērā izmaiņas gan tirgū un ar transportu saistītās tehnoloģijās, gan arī pasaulē – urbanizāciju, demogrāfiju un citus nozari ietekmējošus faktorus.

 VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš: “Dzelzceļa infrastruktūras uzturētāji gan Latvijā, gan Eiropā un visā pasaulē aktīvi domā par efektīvākajiem veidiem, kā ne tikai pielāgoties straujajām tehnoloģiskajām izmaiņām un integrēt tās ikdienas procesos, bet arī iet pa priekšu laikam un ieviest tās tehnoloģijas, kuras par mūsu ikdienu kļūs tikai tuvākā vai tālākā nākotnē. Dzelzceļa tehniskās stratēģijas dokuments apliecina, ka IT integrēšana dzelzceļa nozarē turpmāk būs viens no aktuālākajiem dienaskārtības jautājumiem. Arī “Latvijas dzelzceļš”  aktīvi strādā, lai  kļūtu par attīstīt modernu, efektīvu un videi draudzīgu infrastruktūras un loģistikas uzņēmumu grupu, un mums ir pamats pārliecībai, ka pakāpeniski virzāmies uz savu mērķi”

Viens no risinājumiem, kā veicināt modernas dzelzceļa sistēmas izveidi, ir iesaistīšanās "Shift2Rail" platformā, kas ir Eiropas Komisijas iniciēta vērienīga privātā un publiskā sektora partnerība. Šīs platformas mērķis ir atbalstīt labākus dzelzceļa pakalpojumus Eiropā, attīstot stratēģiskas tehnoloģijas un risinājumus, kas palīdzēs nostiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un paturēt Eiropas vadošās pozīcijas globālajā dzelzceļa tirgū. Šāda publiskā un privātā sektora partnerība sevi pierādījusi kā veiksmīgu sadarbības modeli lielu inovāciju projektu īstenošanā, tāpēc sēdē dalībnieki tika aicināti pēc iespējas aktīvāk iesaistīties dažādu vērienīgu inovāciju programmu īstenošanā.

Ģenerālās asamblejas sanāksmes laikā UIC ģenerāldirektors Žans Pjērs Lubinū un UIC Eiropas reģiona prezidents Francisko Dos Reis atsaucās uz Rīgā notikušo Eiropas reģiona Vadības komitejas produktīvo sanāksmi, uzsverot gan pasākuma teicamo organizāciju, gan sanāksmes laikā notikušās augsta līmeņa diskusijas par dzelzceļu kā videi draudzīgāko sauszemes transporta veida nozīmīgumu. Rīgā notikusī diskusija, kurā “Latvijas dzelzceļš” tika uzticēta saimnieka loma, iezīmējas kā sākums plašākai jautājuma apspriešanai arī ar citiem reģioniem, lai atrastu veidus, kā globālā līmenī popularizēt dzelzceļu kā videi draudzīgu transportu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.

VAS “Latvijas dzelzceļa” pirmsākumi meklējami 1919.gadā un šogad uzņēmums svinēs savu 100 gadu jubileju, kuras ietvaros ir gaidāmi izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šogad rudenī sadarbībā ar Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienu (CER) Latvijā organizēs CER dzelzceļu augstākā līmeņa vadītāju sanāksmi. Tikšanās 11.-12. oktobrī tiks rīkota, CER Vadības komitejai augstu novērtējot LDz darbību starptautiskajos tirgos un LDz prezidenta Edvīna Bērziņa ieguldījumu CER Vadības komitejas darbā.

Uz divu dienu sanāksmi Rīgā pulcēsies Portugāles, Beļģijas, Nīderlandes, Itālijas, Čehijas, Polijas Francijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, kā arī citu valstu dzelzceļu uzņēmumu vadītāji, lai spriestu par aktualitātēm un nākotnes tendencēm nozarē. Tāpat sanāksmē piedalīsies arī jaunais Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) ģenerāldirektors Fransuā Davenne.

CER izpilddirektors Libors Lohmans:"Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopiena (CER) nesen ir publiskojusi nākamajā likumdošanas periodā spēkā esošo politikas ietvaru, un ir skaidri redzams, ka mūsu mērķus būs iespējams sasniegt tikai ar dzelzceļu uzņēmumu spēcīgas iesaistes palīdzību. Mēs ļoti augstu novērtējam “Latvijas dzelzceļš” darbību starptautiskajā vidē un LDz prezidenta Edvīna Bērziņa personīgo aktīvo iesaisti CER Vadības komitejas darbā, tādējādi tika pieņemts lēmums 2019.gada Dzelzceļu uzņēmumu prezidentu samitu organizēt tieši Rīgā!”

Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopiena apvieno Eiropas dzelzceļu infrastruktūras uzņēmumus, kā arī pārvadātājus. CER pārstāv savu biedru intereses ES politikas veidošanā, galvenokārt, lai atbalstītu un veicinātu efektīvāku uzņēmējdarbības un normatīvo vidi nozarē. Patlaban organizācijā ir vairāk nekā 70 biedru un partneru.

2017. gada nogalē LDz prezidents Edvīns Bērziņš tika apstiprināts CER Vadības komitejā, tādējādi gūstot iespēju aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības dzelzceļa nozares politikas apspriešanā. Galvenās CER un dzelzceļa nozares prioritātes ir Ceturtās dzelzceļa pakotnes Tehniskā pīlāra ieviešana, Eiropas dzelzceļu sadarbība biļešu sistēmas attīstības un datu apmaiņas jomā, inovācijas un digitalizācijas attīstība, tostarp signalizācijas sistēmu un automātiski vadāmu vilcienu jomā, kā arī jaunu kravu koridoru attīstība un intermodalitātes nosacījumu uzlabošana. 

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.